Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 20. janvāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija): Man šodien ir gandarījums, ka pēc ilgstoša darba un vilcināšanās Saeima beidzot pieņēma paziņojumu par Krievijas Federācijas militārajām akcijām Čečenijā. Arī Tautas partija atbalstīja šo paziņojumu, un te es gribētu uzsvērt vairākas lietas.

Tas, ka jācīnās pret terorismu, ir skaidrs, bet ne tas, ka it kā kampaņa cīņā pret terorismu ievilkusies vairāk nekā četrus mēnešus ilgstošā brutālā karā un radījusi vairāku tūkstošu cilvēku upurus, uz ko mēs, protams, nevaram nereaģēt vai izlikties, ka nekas tāds nav noticis. Šajā paziņojumā uzsvērts, ka jāsāk sarunas ar Čečenijas likumīgo valdību, izmantojot starptautisko organizāciju palīdzību. Te varētu būt jautājums, ko daudzi ir apstrīdējuši — vai čečeniem vispār ir likumīgā valdība? Mēs uzskatām, ka šī valdība ir, jo 1997. gadā Maskavā Čečenijas ievēlētais prezidents A.Mashadovs tikās ar Krievijas Federācijas prezidentu B.Jeļcinu, bet 1998. gadā Vladikaukāzā Krievijas valdības priekšsēdētājs J.Primakovs tikās ar Čečenijas valdības pārstāvjiem. Krievijas valdība taču netiktos ar neleģitīmas varas pārstāvjiem! Vai šāda veida paziņojums sabojās attiecības ar Krieviju? Domāju, ka ne, jo mēs nevaram teikt, ka Krievija kā tāda ir viendabīga. Katrā gadījumā šis paziņojums palīdzēs tiem domes demokrātiskajiem spēkiem, kas publiski iebilst pret militāro karadarbību, un aicinās uzsākt starptautiskas sarunas.

Vai Latvija varēja palikt malā un nepieņemt šo paziņojumu? Nē, nevarēja, jo janvārī sāksies Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas sēde Strasbūrā, kurā piedalīsies Latvijas delegācija, un tai būs jāpieņem balsojums par attiecīgu ziņojumu, kuru izstrādājusi speciāla komisija. Līdz ar to mums savs viedoklis bija jāpauž.

Un pašās beigās gribētu pateikt, ka šajā paziņojumā vēlreiz uzsvērta Latvijas vēlme pievienoties tām valstīm, kas aicina visas problēmas risināt demokrātiskā sarunu ceļā, ievērojot ne tikai cilvēktiesības, bet arī tautu pašnoteikšanās tiesības, kas ir ļoti svarīgi mazām tautām, tostarp Latvijai. Mani tiešām gandarī, ka Latvija šoreiz var izteikt solidaritāti, vienlaikus uzsverot arī savu atbildību un atbalstot Krievijas demokrātiskos spēkus.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien ļoti daudz laika aizņēma Čečenijas jautājums. Mūsu frakcija neatbalstīja šo aicinājumu, jo mēs uzskatām, ka nav cita varianta atrisināt Čečenijas problēmu kā militāra iejaukšanās. Tie varianti, ko piedāvā kolēģi, proti, sarunu ceļā panākt situācijas izkārtojumu, nav reāli. Tādu ceļu gāja Krievija un Čečenija, un ar EDSO misijas starpniecību 1996. gadā, kā mēs zinām, tika parakstīta vienošanās, kas nedarbojās. Mēs ļoti labi zinām, kas notika Čečenijā pēc 1996. gada un pie kā noveda režīms, kuru viens otrs te sauc par demokrātisku. Tā rezultāts — ļoti nopietns Čečenijas un Krievijas konflikts. Protams, jebkurš karš ir slikts un jebkura cilvēka dzīvība ir liels zaudējums visai cilvēcei. Bet tajā pašā laikā ir jautājums par to, kāda varētu būt formula šīs problēmas atrisināšanai. Ja mēs runājam par Krieviju un tās politiskā spektra attieksmi pret šo problēmu, tad, neskatoties uz to, ko kolēģis iepriekš teica, Krievijā visas frakcijas, es atkārtoju — viss politiskais spektrs, ir par šādu Čečenijas problēmas risinājumu. Tie politiķi, kas pirms vēlēšanām izteicās par kādiem mīkstinātiem variantiem, vēlēšanās zaudēja. Tātad Krievija šodien ir vienota vismaz vienā jautājumā, un tā ir Čečenija. Vai mums sākt ar jauno Krievijas domi, valdību un prezidenta vietas izpildītāju veidot attiecības ar šādiem aicinājumiem? Mums ir ļoti maz informācijas. Man ir informācija, ka Eiropas Padomes delegācijas vadītājs šodien no rīta zināja stāstīt, ka viņš mainījis savas domas pēc tam, kad redzēja, kas reāli notiek Čečenijā. Manuprāt, mums nav tik daudz informācijas, lai mēs varētu pieņemt tādus dokumentus, kādus šodien pieņēmām, jo tas vēl vairāk sarežģī attiecības ar mūsu kaimiņu — Krieviju.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Mana dziļākā pārliecība ir tā, ka balsojumam par šo paziņojumu bija jābūt sirdsapziņas balsojumam. Mēs to ļoti politizējam, bet tas, kas notiek Čečenijā, manuprāt, skar katru mūsdienu daudzmaz atbildīgu un godīgu cilvēku un prasa, lai viņš izteiktu savu viedokli.

Varu izteikt gandarījumu par to, ka izdevās vienoties par kopīgu paziņojumu, un, neraugoties uz to, ka sēdes laikā bija pauzes un dažbrīd diezgan asas viedokļu sadursmes, tomēr mēs šo paziņojumu pieņēmām apmēram tādā redakcijā, kādu piedāvāja Saeimas Ārlietu komisija — neatsakoties no principiālām lietām. Protams, varētu diskutēt, vai salīdzinājums ar līdzīgiem gadījumiem, kas bija iekļauts sākotnēji, bija īsti atbilstošs. Bet tas bija iekļauts tikai ar vienu mērķi — pateikt, ka jebkura militāra iejaukšanās, jebkurš militārs spēks, kas vērsts pret tautu tiesībām, gala rezultātā noved pie sarunu galda. Tas arī ir tas, par ko mēs iestājamies. Tomēr no šī salīdzinājuma mēs atteicāmies, apzinoties, ka jebkurš salīdzinājums "klibo", un vienojāmies par to, ka ļoti svarīgi šajā paziņojumā ir saglabāt formulējumu par sarunām ar starptautisko organizāciju starpniecību, respektējot cilvēktiesības un tautu pašnoteikšanās tiesības — neiezīmējot konkrētāk, ko mēs saprotam ar šīm pašnoteikšanās tiesībām. Tās var būt vienas, var būt otras, var būt izstāšanās vai vairāk vai mazāk ierobežota autonomija.Tas jāatstāj katras tautas ziņā. Mēs negrasāmies šajā paziņojumā ar pirkstu norādīt, ko konkrēti, kā, cik un kad — tas jādara, abām pusēm vienojoties un neitrāli piedaloties trešajām personām. Protams, vēl viens variants bija tāds, ka mēs ciniski varam nepieņemt šo paziņojumu, mierīgi noraudzīties uz to, kas notiek Čečenijā, un teikt, ka tas mums ir izdevīgi — Krievija pievērš uzmanību musulmaņu pasaulei, un mēs līdz zināmam laikam te dzīvosim mierā. Tomēr principiāla un godīga attieksme, arī godīga politika tomēr paģēr šādu iejaukšanos.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Vispirms šodien, 20. janvārī, es izsaku vislielāko pateicību visiem tiem Latvijas patriotiem, kas 1991. gadā bija kopā ar mums uz barikādēm, lai cīnītos par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un aicinu tomēr šodien nenokārt galvas, daudziem ir tiešām grūti šodien, es novēlu kaut nelielu veiksmi šajā pūķa gadā, šajā 2000. gadā. Šodien mēs apstiprinājām mandātus trim jauniem mūsu frakcijas deputātiem, uzlikdami lielāku slodzi saviem ministriem tieši viņu darba laukā un cerēdami, ka jaunu deputātu iesaistīšana šajā brīdī ir būtiska mūsu darbības nostiprināšanā.

Jautājumā par Čečeniju un Krieviju. Pirmais jautājums — vai mēs esam valsts, kam ir savs viedoklis būtiskos jautājumos, vai mēs tādi neesam. Tas ir pamatjautājums, un tad var parādīties cits jautājums — ko par to teiks citi. It īpaši, ko par to teiks Krievija. Attiecību veidošana ar Krieviju nenozīmē klanīšanos, nenozīmē izpatikšanu, nenozīmē kaut kādu Krievijas interešu ievērošanu. Mums ir mūsu Latvijas intereses un mūsu attiecību veidošanā ir skaidri jāizskan arī Latvijas interesēm un stingrai nostājai tad, kad mēs esam par šādu nostāju lēmuši. Krievijas jautājumu risināt ar kara palīdzību, kā te nesen izskanēja, tas jau kaut kur robežojās ar ļoti augstprātīgu cinismu, jo vispār ieteikt karu kā risinājumu, it īpaši, ja tas ir lielas tautas karš pret mazu tautu, tas ir vienkārši nožēlojami. Mūsu uzdevums ir novērst jebkurus militārus konfliktus tik, cik mēs esam uz to spējīgi un, protams, censties meklēt sev sadarbības partnerus un šajā gadījumā tādi ir. Es tikai gribētu atgādināt, ka mēs esam atkal pēdējā no trim Baltijas valstīm, kas šādu paziņojumu ir pieņēmusi. Nu, cerams, ka varbūt kaut kur mēs varēsim arī apsteigt citas valstis.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija): Es gribu izteikt pateicību tiem barikāžu dalībniekiem, kuri barikāžu dienās bija ļoti aktīvi un piedalījās visos tajos procesos, kas tajā laikā Latvijā notika. Gribu apsveikt tos, kuri saņēma šīs piemiņas zīmes, bet gribu atzīmēt arī tos, kuri varbūt šīs piemiņas zīmes nesaņēma, bet viņu nopelni nav mazāki kā to, kuriem šīs piemiņas zīmes ir iedotas, un gribu aicināt neapvainoties, jo tas bija tāds laiks, kad to visu ļoti grūti uzskaitīt, un priecāsimies katrs par to, ko bijām spējīgi tajā laikā dot savai neatkarībai.

Jaunajai partijai par Čečenijas jautājumu bija brīvais balsojums. Mēs principā esam pret jebkādām militārām darbībām, ar kurām mēģina risināt teritoriālus vai arī politiskus jautājumus, tāpēc nevarēja principā uzspiest nevienam, ka tev jābalso noteikti tā vai šitā.

Ļoti patīkami šajā Saeimas sēdē bija arī tas, ka tika izmainīts likums par mūsu stipendijām kultūras darbiniekiem un ka tās turpmāk netiks apliktas ar ienākuma nodokli, jo šie cilvēki tiešām tās ir pelnījuši, tikai ļoti žēl, ka viņu vēl šobrīd ir pārāk maz.

Atkal kārtējo reizi Koncesiju likumā atstājām spraugas, kas ļauj Ministru kabinetam manipulēt ar to, kam un cik ilgu laiku nodot koncesijai valsts īpašumu, tajā skaitā hidrostacijas, mežus, dabas gāzes krātuves un tā tālāk. Uzskatu, ka šādi likumi ir jāpieņem daudz precīzāk, lai nav iespējas ar šiem jautājumiem pēc tam manipulēt, lai nav pēc tam jāizsaka apvainojumi vienam pret otru.

E.Inkēns (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Pirmkārt es gribētu uzsvērt no likumiem, kas šodien pieņemti, tieši Koncesiju likumu, un varbūt mazliet pretrunā ar manu kolēģi, es gribētu teikt, ka Koncesiju likums ir pieņemts diezgan labs. No mana viedokļa skatoties, no Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja puses skatoties, es varu teikt, ka tur ir piepildīts galvenais princips, kas ir arī Eiropas Savienības prasība pret Latviju, proti, lai ir godīga sacensība un caurspīdīgi redzama, pārbaudāma sacensība starp tiem dalībniekiem, kas grib saņemt koncesijas. Šis princips, manuprāt, ir pietiekami tajā pašā likumā realizēts, un es ceru, ka tas arī, darbojoties dzīvē, pierādīts, ka šī godīgā sacensība notiek.

Otrais punkts, ko es gribētu pieminēt, bija paziņojums par Čečeniju. Pirmkārt, es gribu pateikt, ka noteikti vislielākie nopelni šī paziņojuma izstrādē ir iepriekšējam runātājam Rišardam Labanovskim no sociāldemokrātiem, kurš izstrādāja un rakstīja šo tekstu, un būtu nepelnīti aizmirst viņa nopelnus.

Otrs, ko es gribu uzsvērt, mums nebija ļoti asas diskusijas Ārlietu komisijā par šo tekstu. Mums nebija tādi principiāli lieli strīdi. Rezultātā mēs esam, es domāju, ka pirmo reizi Saeimas vēsturē, tik svarīgu un arī tik strīdīgu, jutīgu jautājumu uzrakstījuši, tik diplomātisku paziņojumu. Tas ir izsvērts, diplomātisks un gandrīz vai tāds, ko varētu būt rakstījusi Ārlietu ministrija ar viņiem piemītošo diplomātismu, tā ka savā ziņā es esmu lepns par šo paziņojumu, kurš pasaka visu, ko mēs domājam, bet tajā pašā laikā arī neapvaino, neiejaucas citu valstu iekšējās darīšanās. Jā, ir pilnīgi skaidrs, un Jurkāna kungs daļēji par to teica, protams, ka Krievijai šis paziņojums pilnībā nebūs pieņemams, bet mums savukārt nav pilnībā, mums principā nav pieņemama tā darbība, kādā veidā Krievija risina savas attiecības ar Čečeniju, tāpēc ir skaidrs, ka būs zināma nepatika no Krievijas puses, bet noteikti tas nebūs diplomātisks konflikts Saeimas paziņojuma dēļ.

Trešais jautājums, ko es gribēju uzsvērt, ir vairāk saistīts ar nākotni. Proti, tuvākā laikā, ņemot vērā, ka no otrās grupas valstīm, kas ir uzaicinātas uz sarunām ar Eiropas Savienību, mēs acīmredzot esam vieni no labākajiem un ar mums sarunas notiks ātrāk nekā ar citām valstīm — ar mums un ar Maltu. Mums ir gaidāmas vairākas augsti stāvošu Eiropas ierēdņu, vadītāju, politiķu vizītes, un viens no viņiem ir Eiropas Komisijas vadītājs Prodi kungs, kas 10. februārī viesosies Saeimā. Dienu pirms tam ārkārtas sēdē pēc Eiropas lietu komisijas ierosinājuma tiks pieņemta Latvijas Republikas stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā. Tas ir valdības apstiprināts dokuments, ja arī Saeima to apstiprinās tajā dienā, tas nozīmē, ka mūsu valstī būs vienots dokuments, kurā mēs, Latvijas tauta, pirmkārt, pasakām, kāpēc mums vajadzīga Eiropas Savienība, un, otrkārt, kā mēs rīkosimies, kādi būs galvenie uzdevumi brīdī, līdz mēs Eiropas Savienībā iestājamies.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Jā, es šodien gribētu atzīmēt šo plenārsēdi kā īpašu. Kā īpašu gan ar saturīgiem izskatītajiem likumprojektiem, gan ar deputātu aktivitāti, kas reizēm pārgāja pavisam tādās vētrainās diskusijās. Bet nožēlu izsaku tikai tādā sakarībā, ka pulvera diemžēl deputātiem... laikam par maz vēl trenēti pirmajos 7. Saeimas mēnešos, nepietika un nepietika tādā ļoti svarīgā jautājumā vai problēmā kā "Lattelekom" lieta, kas ir ieguvusi ļoti lielu publicitāti tautā un aizskar daudzu jo daudzu desmitu un simtu tūkstošu iedzīvotāju intereses.

Es atzīmēšu šīsdienas plenārsēdes izskatīto likumprojektu klāstā tikai dažus. Pirmais. Tas ir par to, ka izdevās kaut mazliet mazināt tautas muļķošanu ar sertifikātiem, nu kaut nedaudz, es gribētu sacīt. Diemžēl Saeimas deputātu vairākums saprātīgus priekšlikumus, ko it īpaši bija piedāvājusi mūsu deputāte Seiles kundze, noraidīja. Es saprotu, ka budžetā naudas ir maz un, protams, naudas nav tik daudz, lai apmaksātu pilnībā to, ko vajadzētu valstij apmaksāt, bet, es atvainojos, sertifikātus izdomāja valsts un neviens cits, un valstij ir jāatbild, ja arī tagad valdības ir citas nekā tās, kas pieņēma. Un labi, ka mums izdevās mainīt komisijas viedokli un pieņemt šādu normu par labu visvairāk cietušajiem, tātad represētajiem. Es nolasīšu: politiski represētām personām, kas pensijas vecumu sasniegušas līdz 1999.gada 31. decembrim, dzēš privatizācijas sertifikātus par to nominālvērtību atbilstoši piespiedu nometināšanā pavadītajam gadu skaitam, izmaksājot to vērtību naudā — vienu sertifikātu par vienu gadu. Diemžēl es nevaru saukt — hop! — jo trešais lasījums vēl ir priekšā, bet nu kaut kas ir panākts.

Par jau minētajiem, tā saucamajiem zemes likumiem. Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos. Es atzīmēšu tikai pavisam īsi. Pieņemtais lēmums pagarina sertifikātu izmantošanu līdz šī gada beigām. Tātad, lai izpirktu lauku zemi.

Par zemes reformu pilsētās. Ir ļoti būtiski vai nepieņemami "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijai, jo tika ierobežotas, jūtami ierobežotas īpašnieku tiesības. Bet diemžēl, cienījamie klausītāji, man jābeidz, jo trīs minūtes ir pagājušas.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija): Man sķiet, ka pēc pavasara brīvdienām Saeima šodien cītīgi tiešām pastrādāja un izskatīja visu garo darba kārtību. Kaut gan debates bija diezgan enerģiskas par tādiem jautājumiem kā Ojāra Rubeņa atstādināšana un nāvessoda atcelšana. No Tautas partijas viedokļa mēs jūtamies it sevišķi gandarīti, ka deputāti ņēma vērā trīs likumus, par kuriem mēs esam iestājušies un pie kuriem mēs esam strādājuši gan rudens, gan arī ziemas sesijas laikā.

Vispirms par pretimnākšanu kultūras darbiniekiem un iestādēm. Ar 2000.gada 1.janvāri ir nodrošināts no politiķiem neatkarīgs finansējums Kultūrkapitāla fondam. Un paredzēts ir, ka no akcīzes, tas ir, no alkohola akcīzes nodokļa, tas būtu 3% apjomā, un arī no tabakas akcīzes nodokļa. Un, protams, mēs uzskatām, ka šāds fonds ir atbilstošs konservatīvai politikai un ideoloģijai un ļoti, ļoti nozīmīgs mūsu kultūras nākotnē.

Otrkārt, mēs arī panācām, kā jau P.Tabūna kungs minēja, kompensāciju par sertifikātiem represētām personām, kaut gan tas arī bija ar vienas balss, man šķiet, vairākumu, bet nu tomēr tas bija nozīmīgs solījums. Man arī drusciņ tādas bažas un arī cerības, kas ir saistīts ar Kultūrkapitāla fondu, arī ar šo sertifikātu kompensāciju, ka valdība atkal nenāks un nemēģinās atcelt šos ierosinājumus.

Visbeidzot es gribu minēt, ka arī esam ļoti pateicīgi — arodbiedrību un Pašvaldību savienības ierosinājums tika pieņemts, kur paredzēts segt bērnudārzu audzinātāju algas ar mērķdotācijām, tas ir, no valsts budžeta. Es domāju, ka šie trīs likumprojekti ir tiešām ļoti lietišķi. Tie ir kaut kas tiešām, ko mēs esam solījuši un ko strādājuši, un ir labi, ka mēs esam bijuši konsekventi savā rīcībā. Un pateicība ir arī visiem tiem Saeimas deputātiem, kas atbalstīja.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija): Gribētu teikt, ka patiešām šodiena bija smaga un nopietniem likumprojektiem un lēmumu projektiem piesātināta sēde, bet galvenais, kas, manuprāt, bija — ir virkne likumprojektu, par kuriem bija vētrainas debates, un arī daži tādi, par kuriem nekādu vētrainu debašu īstenībā nebija. Tomēr es gribētu vispirms atzīmēt vienu, ka sociāldemokrāti, balstoties uz starptautiskajām konvencijām, nāca ar priekšlikumu ar Satversmes labojumu un tieši par to, ka cilvēkiem zināms iztikas minimums ir jānodrošina un iespējas to nopelnīt godīgā darbā, tātad — iztiku, apģērbu un pajumti. Diemžēl tikai atsevišķas partijas — Jaunā partija un Tautas saskaņas partija un sociāldemokrāti — šo priekšlikumu atbalstīja, un tas neieguva Saeimas atbalstu. Tātad šādi principi, kas mums ir starptautiskās saistībās, netiks akceptēti Satversmē, laikam domā, ka, Satversmē izlasot, daudzi ko prasīs no valdības.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ka šodien arī nacionālā radio un televīzijas lieta vairāk vai mazāk tika skatīta, un par Rubeņa kunga atstādināšanu balsoja tikai 21 deputāts, un mēs uzskatām, ka tā ir diezgan smaga situācija, jo no Latvijas televīzijas jau 160 darbinieki ir atlaisti un, lielā mērā vismaz nesen tur bija bankrota situācija. Mēs uzskatām, ka likums ir jāievēro visiem un, ja ir likumu pārkāpumi, tad kāds tomēr par tiem ir vainīgs, un, ja ir valsts īpašuma apsaimniekošanā nopietni pārkāpumi, tad valsts pilnvarniekiem, šajā gadījumā tā būtu vispirms Nacionālā radio un televīzijas padome, vispirms būtu jāatbild.

Vēl gribētu atzīmēt arī to, ka sociāldemokrāti šodien Saeimas tribīnē uzstājās un ziņoja, ka Izglītības likumā mēs ievērosim visus kompromisus, ko mēs esam panākuši ar Latvijas Izglītības un zinātnieku arodbiedrību, lai panāktu līdztekus valsts finansējumam, līdztekus pašvaldību finansējumam būtu pirmsskolas izglītības darbiniekiem arī nodrošināts valsts finansējums.

Tāpat arī sociāldemokrāti atbalstīja šo Kultūrkapitāla fonda likumprojekta grozījumus, jo kultūra ir vērtība un katrs, kas ir lasījis Raini, to zina. Sociāldemokrāti zināmā mērā iestājās par to, ka nāvessoda atcelšana ir priekšlaicīga, un mēs uzskatām aizvien, ka sabiedrības sociālā taisnīguma izpratne ir jārespektē, mēs nedomājam par šo jautājumu ierosināt referendumu, tas tiesa, bet, es domāju, politiķiem vajadzēs daudzkārt vēl izvērtēt, cik pamatots bija šis lēmums, protams, daudzi ir solījuši Eiropas Savienības valstīm dažādas lietas, taču es gribētu uzsvērt to, ka, pirms kaut ko sola, vajag arī pakonsultēties ar tautu.

Bija patīkami arī tas, ka deputāti atbilstoši Saeimas Kārtības rullim nodeva vēlreizējai izskatīšanai jautājumu par margarīnu. Es domāju, ka tieši piensaimnieku prasības, lai tomēr būtu nopietni ievedmuitu tarifi, tiktu saglabātas un apstiprinātas Saeimas balsojumā, katrā ziņā sociāldemokrāti par to iestāsies. Vēl tikai gribētu atzīmēt to, ka tika izskatīts arī lēmuma projekts, ko sagatavoja parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Lattelekom", un arī uzklausīts ziņojums. Es domāju, ka arī tas liecina par to, ka sabiedrībā mainās attieksme, un arī politiķi tomēr grib kaut ko mainīt jautājumos par "Lattelekom" abonentu problēmu risinājumu.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Atšķirībā varbūt no dažiem citiem deputātiem Jaunās partijas frakcija strādāja arī Saeimas sesijas starplaikā gan tādēļ, ka mēs darbojāmies Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, gan arī tādēļ, ka mums bija jāatrisina virkne jautājumu, kas varbūt veidotu labākas attiecības, kas pašreiz izveidojušās mūsu partijas frakcijai jeb Jaunajai partijai ar apvienību "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Es gan negribētu tieši minēt, ka šīs attiecības ir saasinājušās, un drīzāk te vajadzētu minēt to, ka atsevišķu personu izteikumi mēģina šīs attiecības saasināt. Taču gribētu vēlreiz pārliecināt visus klausītājus par to un arī "Tēvzemes un Brīvības" partiju, ka mēs neattiecinām uz partiju kopumā atsevišķus Krasta kunga izteikumus par Jauno partiju un mūsu pārstāvēto ekonomikas ministru. Un domāju, ka Krasta kungs daudzas lietas uztver ļoti personīgi un ļoti emocionāli, un tomēr mēs visi ceram, ka viņš mainīs savu apvainotā statusu un beidzot sadūšosies konstruktīvai sarunai ar Jauno partiju.

Tāpat arī Zīles kunga ignorance arī neko labu par šo cilvēka personību neliecina, un tādēļ mēs ceram, ka mēs tomēr atradīsim kopīgu valodu ar "Tēvzemi un Brīvību" un mūsu koalīcija turpinās veiksmīgi darboties valdībā.

Jaunās partijas frakcija un arī valde tikās šajā nedēļā ar Krištopana kungu, mēs pārrunājām daudzas lietas, tajā skaitā mēs iesniedzām savus priekšlikumus koalīcijas līguma uzlabošanai, un pirmām kārtām šeit es gribu minēt, ka mēs izveidojām jaunu sadaļu, kas pilnīgi strikti noteiktu koalīcijas partijas attiecības ar mūsu koalīcijas atbalstītājiem — sociāldemokrātiem.

Ja mēs runājam par šodienas plenārsēdi un likumprojektiem, kas bija apskatīti šajā plenārsēdē, gribu minēt dažus, ko nepieminēja iepriekšējie runātāji. Šodien tika nodoti komisijām grozījumi likumā "Par grāmatvedību", un šī joma man ir ļoti tuva. Es domāju, ka šie grozījumi palīdzēs sakārtot grāmatvedības lauciņu, ja tā varētu teikt, jo skaidri noteiks, kādi tad būs un kas tad apstiprinās Latvijas grāmatvedības standartus. Taču virkne likumu, kā likums "Par nodokļiem un nodevām", "Par zvērinātiem revidentiem" un "Par ieguldījumu sabiedrībām", es domāju, ka šie likumi ir pāragri, jo šie grozījumi ietver sevī likuma saskaņošanu ar koncerna likumu. Koncerna likums pašreiz ir pirmajā lasījumā, tam vēl ir tāls ceļš līdz apstiprināšanai.

Un pats pēdējais, ko es gribēju minēt, ir tātad mūsu komisijas starpziņojums par Telekomunikāciju tarifu padomi, un es gribētu tikai uzsvērt to, ja pirms trīs gadiem valdība būtu uzklausījusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumus un Ministru kabineta izveidotās komisijas priekšlikumus, tad šodien mums nebūtu par to jārunā, un es ceru, ka šī valdība tomēr Saeimu uzklausīs, un pēc trim gadiem mēs nebūsim tādā pašā situācijā kā šodien.

M.Lujāns (Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Patiešām, reizēm klausoties arī atsevišķu savu kolēģu uzstāšanos, rodas viedoklis, ka šodien labais laiks ārā arī ir parlamenta un atsevišķu deputātu ietekmes rezultātā. Bet labs laiks laikam tomēr ir dabas parādība, un varbūt ne tikai jārunā šodien par labām lietām. Šodien jārunā arī par to, ka šodien vismaz pirmajā lasījumā izgāja likums "Par valsts pensijām", kur ļoti aktīvi virzīja uz priekšu, centās panākt un panāca cienījamais deputāts, ministrs Makarova kungs. Un, ja šis likums stāsies spēkā, tad tas nozīmē to, ka šinī gadā kaut kāds nopietnāks pensiju pieaugums nevienam pensionāram Latvijā nav gaidāms.

Protams, mūsu frakcija aktīvi balsoja pret šo iniciatīvu. Mēs uzstājāmies arī pret steidzamības pieņemšanu, bet laikam valdošajā koalīcijā uzskata šodien, ka mūsu Latvijas pensionāri dzīvo ļoti labi un ar katru dienu ātrāk tuvojas Eiropas Savienībai. Tā ir nopietna problēma.

Tāpat diemžēl šodien atkal kārtējo reizi mūsu cienījamais prezidenta kungs parādīja ļoti lielu ieinteresētību īpatnējā likuma atpakaļ atdošanā, kur mēs saskārāmies ar muitas nodokļiem (tarifiem). Un cienījamais prezidenta kungs kārtējo reizi uzspieda Saeimai šo likumprojektu vēlreiz izskatīt. Šeit ir jautājums tiešām par margarīnu un tabakas izstrādājumiem. Protams, Saeima būs spiesta izskatīt šo jautājumu, bet tas atgādina arī situāciju, kas jau bija 6.Saeimas laikā, kad pēkšņi prezidenta kungs izrādīja ļoti lielu interesi par azarta spēlēm. Bet, iespējams, tuvojoties termiņa beigām, it sevišķi — pārvēlēšanas iespēju nav, prezidenta kungs ne tādus brīnumus mums, Saeimai, parādīs.

Tā, protams, es varu piekrist vēl citiem momentiem. Te ir daudz arī pozitīvu momentu. Patīkami, ka šodien beidzot tika pieņemti divi likumprojekti, ko izstrādāja mūsu Tautsaimniecības komisija. Tas ir par zemes reformu pilsētā un lauku rajonos. Tas radīs vismaz to, ka šī situācija tiks normalizēta un maksimāli daudz cilvēku, kas vēlēsies, varēs iegādāties zemi, un varbūt līdz gada beigām viņi spēs vismaz daļēji kompensēt savus sertifikātus, izmantot racionāli. Arī šī ir problēma, ko Saeimai agri vai vēlu būs jārisina. Tas ir jautājums, ko darīt ar sertifikātiem. Vai valdošais vairākums tomēr paziņos par to, ka šie sertifikāti ir papīrīši gada beigās un ka cilvēki sava darba augļus var izmest kaut kur, bet pagaidām no šīs diskusijas vismaz daudzi valdošās koalīcijas partneri atsakās. Kaut arī mūsu frakcija uzskata, ka šis sertifikātu lietošanas termiņš ir jāpagarina, jo, kamēr nav beigta diskusija par "Latvenergo", par kuģniecību, kuru patiešām daudzi cilvēki gaida ar saviem sertifikātiem, kuri vēlas šos lielos objektus un peļņu nesošos iegādāties, vismaz lai varbūt kaut kādā veidā kādreiz nākotnē saņemtu kādu dividendi, tikmēr nevar apstādināt pašu sertifikātu pielietošanas termiņu.

Tā ka šodien patiešām bija pietiekami ražīga sēde un labi būtu, ja šī pietiekami normālā iniciatīva arī turpinātos nākošajās sēdēs, vismaz līdz vasaras pārtraukumam.

Saeimas preses dienests