Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

Rīkojums Nr.205

Par iekrāvēju un pacēlāju traktortehnikas vadītāju atestāciju

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikā netiek veikta iekrāvēj–pacēlājtraktortehnikas vadītāju apmācība un valstī tiek ekspluatēts aptuveni 700 vienību šādas traktortehnikas, noteikt, ka:

traktortehnikas vadītāju atestācija iekrāvēj–pacēlājtraktortehnikas vadīšanas tiesību iegūšanai jāveic valsts bezpeļņas organizācijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas, SIA reģionu un rajonu daļām.

Rīkojuma kontroli uzdodu Zemkopības ministrijas valsts pilnvarniekam I.Upmalim.

Valsts sekretārs J.Lapše

Pētījumu un izglītības departamenta direktors P.Lībietis

Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas,

SIA priekšnieks U.Dižkačs

Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

2.oktobrī notika Privatizācijas aģentūras (PA) padomes sēde, ko vadīja padomes priekšsēdētājs L.Strujevičs.

Padome:

— pieņēma zināšanai PA valdes sniegto informāciju par PA kopējo izdevumu prognozi 1998.gadam. Saskaņā ar valdes sniegto informāciju kopējie PA izdevumi 1998.gadam tiek prognozēti 56,6 miljonu latu apmērā. Līdz šā gada 10.septembrim PA pārskaitījusi Valsts īpašuma privatizācijas fondā 16 765 172 latus, bet līdz gada beigām paredzēts ieskaitīt vēl 18 miljonus latu. Maksātnespējīgo uzņēmumu prasījumu apmierināšanai izlietoti 2,4 miljoni latu;

— iepazinās ar informāciju par privatizējamo valsts īpašuma objektu arhīvu fondu sakārtošanas gaitu. Saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" PA ir jāsedz izdevumi, kas radušies, Latvijas nacionālā arhīvu fonda valsts uzraudzības iestādēm pārņemot privatizējamo objektu arhīvu fondus;

— akceptēja PA valdes lēmuma projektu par mierizlīguma slēgšanu starp privatizējamo valsts a/s "Latvijas kuģniecība" un a/s "Maersk". Saskaņā ar šo mierizlīgumu "Latvijas kuģniecība" atsavina par labu a/s "Maersk" tai piederošās kapitāla daļas SIA "Maersk Latvija" (50 procentu no pamatkapitāla). Padome nolēma, ka mierizlīgums tiek regulēts, interpretēts un realizēts saskaņā ar Latvijas likumdošanu un strīdu izskatīšanas vieta ir Latvijā, Latvijas Starptautiskajā šķīrējtiesā;

— akceptēja un ieteica PA valsts pilnvarniekam apstiprināt Noteikumus par maksājumu grafiku maiņu valsts īpašuma objektu pirkuma līgumos, nepagarinot maksājumu termiņu. Šie noteikumi tiks piemēroti gadījumos, ja privatizētā uzņēmuma pircēja sekmīgu saimniecisko darbību kavē no viņa neatkarīgi apstākļi, ko pircējs nevar novērst, — nelabvēlīgi dabas apstākļi, dabas stihijas, ugunsgrēki, epizootijas, epidēmijas, pandēmijas, ekonomiskās krīzes — un citos īpašos gadījumos. Objekta pircējam PA būs jāiesniedz atzinums no Ekonomikas ministrijas par to, vai ir iestājušies minētie ekonomiskie apstākļi, bet pārējos gadījumos – atzinums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Zemkopības ministrijas. Pircējam jāiesniedz arī atskaite par privatizācijas noteikumu izpildi un vēlamo maksājumu grafiku. PA valde galīgo lēmumu pieņems divu nedēļu laikā pēc visu minēto dokumentu saņemšanas;

— akceptēja un ieteica PA valsts pilnvarniekam apstiprināt grozījumus Nolikumā par maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību. Minētie grozījumi izdarīti, lai precizētu prasījumu apmierināšanas kārtību atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.275;

— akceptēja un ieteica PA valsts pilnvarniekam apstiprināt pagaidu noteikumus par pilsētu privatizējamo zemes gabalu kadastrālo novērtējumu pārskatīšanu;

— pieņēma zināšanai informāciju par privatizējamās valsts a/s "Latvenergo" filiāļu tehniskajiem parametriem;

— pieņēma zināšanai darba grupas par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējīgo privatizējamo valsts uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanai pārskatu par paveikto. Minētā darba grupa pieņēmusi lēmumus kopsummā par 1 177 394,35 latu piešķiršanu 43 maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai;

— pieņēma zināšanai Valsts kontroles atzinumu par privatizācijas noteikumu ievērošanu valsts a/s "Grindeks" privatizācijā. Valsts kontrole savā 1998.gada 10.jūnija atzinumā secinājusi, ka a/s "Grindeks" rīcība pēc akciju paketes pirkuma līguma noslēgšanas atbilst privatizācijas noteikumiem;

— pieņēma zināšanai PA valdes atskaiti par padomes sēžu starplaikā paveikto, īpašu uzmanību pievēršot valsts a/s "Lokomotīve" privatizācijas pretendentu atlases komisijas darbam.

Ņemot vērā PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča ierosinājumu, padome nolēma 1998.gada 12.oktobrī sasaukt padomes ārkārtas sēdi, kurā tiks izskatīti divi jautājumi:

1) privatizējamās valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumi;

2) priekšlikumi grozījumiem Enerģētikas likuma 20.pantā, lai nodrošinātu "Latvenergo" restrukturizāciju.

LPA informācija

"Latvijas balzams" būs biržā

A/s "Latvijas balzams" akciju tirdzniecība Rīgas Fondu biržas otrajā sarakstā tiks uzsākta šā gada 15.oktobrī. Tā nolēmusi Rīgas Fondu biržas valde. Otrajā sarakstā tiks iekļauti 5 791 900 "Latvijas balzama" akciju.

Rīgas Fondu biržas Finansu departamenta vadītājs Guntars Kokorevičs: "Šī ir laba ziņa ne vien "Latvijas balzama" daudzajiem akcionāriem, bet arī visam vērtspapīru tirgum. "Latvijas balzams" ir finansiāli stabils uzņēmums, kuru nav ietekmējusi Krievijas krīze, jo tikai 3 procenti no eksportam paredzētās uzņēmuma produkcijas tiek sūtīti uz Krieviju. Drošību garantē arī tas, ka uzņēmuma lielākajam akcionāram a/s "Ave Lat Grupa" ir liela pieredze pārtikas uzņēmumu vadīšanā."

A/s "Latvijas balzams" sāka savu darbību 1990.gadā. Šobrīd "Latvijas balzams" ir lielākā alkoholisko dzērienu ražotne Latvijā — tajā tiek pildīti 60 procentu no visiem Latvijā ražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. "Latvijas balzams" ražo aptuveni 60 dažādu veidu dzērienus. 1998.gada jūnijā tika izveidots meitasuzņēmums "Latvijas balzams — tirdzniecība", kurā tika iekļauti 12 uzņēmuma veikali.

RFB informācija

Par brokeru sabiedrību pašu kapitālu

Saskaņā ar 1995.gada 23.augusta likuma "Par vērtspapīriem" 57.panta 1.daļas 2.punkta nosacījumiem brokeru sabiedrību pašu kapitālam ceturtajā gadā pēc šā likuma stāšanās spēkā jābūt ne mazākam par 100 000 latu.

1998.gada maijā brokeru sabiedrībām tika izsūtīts rakstisks atgādinājums par augstāk minētās likuma normas prasībām. Jūnijā un jūlijā Vērtspapīru tirgus komisija (VTK) veica brokeru sabiedrību pārbaudes un finansu situācijas analīzi.

Augusta beigās bija sarīkotas tikšanās ar visu 14 reģistrēto brokeru akciju sabiedrību vadītājiem, kuru rezultātā Vērtspapīru tirgus komisija precizēja katras brokeru sabiedrības finansu rādītājus un paredzētos pasākumus pašu kapitāla nodrošināšanai likumā noteiktajā apjomā.

Šā gada 1.septembrī 7 brokeru sabiedrību pašu kapitāls pārsniedza Ls 100 000.

Vērtspapīru tirgus komisija ir apkopojusi operatīvo informāciju par pašu kapitāla lielumu 1998.gada 26.septembrī. Šī informācija tiks precizēta pēc tam, kad komisijai tiks iesniegti finansu pārskati par gada 3.ceturksni.

Finansu pārskatu iesniegšanas termiņš bija 1998.gada 5.oktobris.

VTK informācija

Vērtspapīru tirgus komisijā

Starptautiskā sadarbība

Šā gada 15.septembrī Kenijas galvaspilsētā Nairobi notika 23.gadskārtējā Starptautisko vērtspapīru komisiju organizācijas IOSCO (The International Organisation of Securities Comissions) konference, kuras laikā par šīs organizācijas dalībnieku tika uzņemta Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisija (VTK). Vienlaikus par dalībniekiem tika uzņemtas arī Albānijas, Čehijas un Uzbekistānas vērtspapīru tirgus uzraudzības organizācijas un Rietumāfrikas Monetārā savienība.

Pēc speciālistu vērtējuma IOSCO ir visietekmīgākā un visefektīvākā finansu tirgus uzraudzības speciālistu organizācija pasaulē, kura saviem biedriem iesaka efektīvākos paņēmienus likumdošanas izstrādē, vērtspapīru tirgus uzraudzībā un likumdošanas ieviešanā praksē.

Organizācija tika nodibināta 1975.gadā ar mērķi sadarboties, lai veicinātu augstu regulēšanas standartu ieviešanu nolūkā uzturēt efektīvus un stabilus vērtspapīru tirgus. Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīta informācijas un pieredzes apmaiņa, pieredzes apkopošana, veidojot standartus efektīvai vērtspapīru tirdzniecībai, un savstarpējas palīdzības nodrošināšana, veicinot vērtspapīru tirgu integrāciju.

Patlaban IOSCO ir aptuveni 150 biedru no apmēram 90 valstīm, no kurām puse ir valstis ar jauniem vērtspapīru tirgiem. Turklāt IOSCO strādā kopā ar Starptautisko apdrošinātāju asociāciju un Bāzeles Starptautisko banku komiteju.

Licencēšana

1998.gada 15.septembrī notika Licencēšanas komisijas licenču piešķiršanai, apturēšanai, pagarināšanai, anulēšanai un atjaunošanai juridiskajām personām starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā sēde. Sēdē tika pieņemti šādi lēmumi:

1. Nomainīt akciju sabiedrībai "Multibanka" Latvijas Republikas Finansu ministrijas izsniegto licenci starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā Nr.8 ar Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegto licenci starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā Nr.A-8. Atļautie starpniekdarbības veidi – starpniecības darījumi ar vērtspapīriem un vērtspapīru kontu turēšana. Licences derīguma termiņš — 2000.gada 19.septembris.

2. Nomainīt akciju sabiedrībai "Rīgas Komercbanka" Latvijas Republikas Finansu ministrijas izsniegto licenci starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā Nr.9 ar Latvijas Republikas Vērtspapīru tirgus komisijas izsniegto licenci starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā Nr.A-9. Atļautie starpniekdarbības veidi – starpniecības darījumi ar vērtspapīriem un vērtspapīru kontu turēšana. Licences derīguma termiņš — 2000.gada 19.septembris.

VTK informācija

Vērtspapīru tirgus komisijā

Iesniegtie dokumenti

Saskaņā ar Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) noteikumu ‘’Par privatizējamo valsts īpašuma objektu vērtspapīru reģistrāciju un atļaujas saņemšanu to laišanai publiskajā apgrozībā’’ 5.2.punktu akciju sabiedrībām, kuru akcijas laišanai publiskajā apgrozībā komisijā reģistrētas līdz 1997.gada 30.jūlijam, jāiesniedz komisijā informācijas atklāšanas prospekts līdz 1998.gada 1.oktobrim. Informācijas atklāšanas prospektus noteiktajā termiņā ir iesniegušas šādas akciju sabiedrības:

a/s ‘’Staburadze’’;

a/s ‘’Rīgas kuģu būvētava’’;

a/s ‘’Ogres mežrūpniecība’’;

a/s ‘’Rīgas raugs’’;

a/s ‘’Daugavpils mežrūpniecības saimniecība’’;

a/s ‘’Saldus naftas bāze’’;

a/s ‘’Saldus mežrūpniecības saimniecība’’;

a/s ‘’Jelgavas būvmateriālu kombināts’’;

a/s ‘’Strenču mežrūpniecības saimniecība’’

a/s ‘’Jēkabpils cukurfabrika’’

a/s ‘’Kokneses mežrūpniecības saimniecība’’

a/s ‘’Kurzemes atslēga-1'’

a/s ‘’Latvijas tilti’’

a/s ‘’Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca’’

a/s ‘’Madona-AB’’

a/s ‘’Metālserviss’’

a/s ‘’Narūta’’

a/s ‘’Olaines kūdra’’

a/s ‘’Tipogrāfija "Jāņa sēta""

a/s ‘’Veldze’’

VTK informācija

Latvijas uzņēmēji sadarbosies ar Slovēniju

Paredzēts, ka no šā gada 14.līdz 18.oktobrim Slovēniju apmeklēs lielāka Latvijas uzņēmēju delegācija, kuru vadīs ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs un Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts.

Šī vizīte notiks pēc Slovēnijas ekonomikas ministra Marjana Senjura ielūguma. Viņš uzaicinājis Latvijas ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču kopā ar ministrijas pārstāvjiem un mūsu uzņēmēju delegāciju apmeklēt Slovēniju, lai pārrunātu ekonomiskās sadarbības iespējas.

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs aicina Latvijas uzņēmējus aktīvi sadarboties ar partneriem Slovēnijā. Šīs valsts pieredze mūsu uzņēmējiem var būt īpaši interesanta arī tāpēc, ka Slovēnija ir uzaicināta pirmajā grupā sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Uzņēmēju delegācijas braucienu uz Slovēniju organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Vizītes sagatavošanā piedalās arī Slovēnijas vēstniecība un Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Vizītes laikā mūsu uzņēmējiem ir paredzētas daudzas lietišķas tikšanās ar partneriem Slovēnijā. Lai tās labāk saplānotu, brauciena organizētāji lūdz Latvijas uzņēmējus laikus informēt par savām vēlmēm. Tālāka sadarbības attīstība, protams, būs atkarīga gan no uzņēmēju pašu, gan nozaru asociāciju iniciatīvas. Taču jādomā, ka Latvijas un Slovēnijas ekonomiskās sadarbības iespējas ir labas. Tā apgalvoja Slovēnijas ekonomikas ministrs Marjans Senjurs, nesen Zalcburgā notikušā Pasaules ekonomikas foruma laikā tiekoties ar Latvijas ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču.

Pagājušajā gadā no Latvijas uz Slovēniju eksportētas preces par 1,344 miljoniem latu, bet no turienes importēto ražojumu kopapjoms sasniedzis 1,857 miljonus latu. Šā gada pirmajā ceturksnī šie skaitļi attiecīgi bija 381 000 un 514 000 latu.

No Latvijas uz Slovēniju šogad galvenokārt eksportēta koksne un tās izstrādājumi, kā arī akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi. Bet no Slovēnijas pārsvarā esam importējuši ķīmijas rūpniecības un tās saskarnozaru produkciju, koksnes papīrmasu, papīru un kartonu, tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus, kā arī dažādas rūpniecības preces.

Latvijas Attīstības aģentūras informācija

Rietumu bankai — jauna filiāle

Rietumu banka turpina paplašināt filiāļu tīklu Rīgā un Latvijā. Septembra beigās darbu uzsāka jauna filiāle — "Brasla". Filiāle "Brasla" tika pārveidota no tāda paša nosaukuma norēķinu grupas. Jaunā filiāle atrodas Braslas ielā 16. Tās tuvumā ir muitas noliktavas (kas rada papildu ērtības, piemēram, apmaksājot atliktos muitas maksājumus), lielas ražotnes, biroji, tirdzniecības un servisa uzņēmumi.

Bankas pakalpojumus ērti izmantot klientiem, kuru biroji atrodas Rīgas Vidzemes un Latgales priekšpilsētās, kā arī tuvāko mikrorajonu — Purvciema, Teikas, Čiekurkalna, Juglas, Mežciema un Pļavnieku iedzīvotājiem.

Visas Rietumu bankas filiāles darbojas vienotā datortīklā, ar vienādām operāciju iespējām un piedāvā pilnu bankas pakalpojumu klāstu. Rietumu bankas konta īpašnieks bez papildu reģistrācijas var izmantot jebkuras filiāles pakalpojumus.

Rietumu bankas nodaļas:

centrālais birojs — Brīvības iela 54,

filiāle "Vesetas" — Rīga, Vesetas iela 7,

filiāle "Kalnciems" — Rīga, Kalnciema iela 48/50,

filiāle "Pils" — Rīga, Pils iela 8/10,

filiāle "Dvinska" — Daugavpils, Kandavas iela 19,

filiāle "Brasla" — Rīga, Braslas iela 16.

Rietumu bankas informācija