ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 24. septembra likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.1998., Nr. 291/292 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50117
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) bīstamās iekārtas — iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas šajā likumā noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm;
2) bīstamās iekārtas valdītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs;
3) bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls — bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi;
4) bīstamās iekārtas pārbaude — kompetentas un pilnvarotas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvo un normatīvtehnisko aktu konkrētām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
2.pants. Likuma mērķis ir panākt bīstamo iekārtu drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu lietošanu un uzturēšanu, noteikt tiesisko un organizatorisko pamatu bīstamo iekārtu montāžai, remontam, tehniskajai apkopei, modernizācijai un pārbaudēm, kā a r ī noteikt valsts uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.
3.pants. (1) Šā likuma prasības attiecināmas uz bīstamajām iekārtām, to valdītājiem un apkalpojošo personālu, juridiskajām personām, kas lieto bīstamās iekārtas vai veic šo iekārtu montāžu, remontu, tehnisko apkopi, modernizāciju un pārbaudes, kā arī valsts institūcijām, kas veic uzraudzību un kontroli šajā jomā.
(2) Bīstamo iekārtu sarakstu apstiprina Ministru kabinets pēc labklājības ministra ieteikuma.
(3) Šā likuma prasības nav attiecināmas uz bīstamajām iekārtām, kuras:
1) uzstādītas lietošanai upju, jūras, gaisa vai dzelzceļa transporta līdzekļos;
2) negadījuma rezultātā var izraisīt radioaktīvu vielu noplūdi;
3) tiek izmantotas militāriem nolūkiem.
4.pants. Juridiskajām personām, kuras savā uzņēmējdarbībā veic bīstamo iekārtu montāžu, remontu, tehnisko apkopi un modernizāciju, ir pienākums 10 darba dienu laikā paziņot Valsts darba inspekcijai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un izbeigšanu šajā jomā.
II nodaļa
Bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības organizācijas
vispārīgie principi
5.pants. Bīstamo iekārtu reģistrācija, kontrole, uzraudzība un pārbaude veicama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
6.pants. Valsts darba inspekcija veic bīstamo iekārtu reģistrāciju, izsniedz atļaujas bīstamo iekārtu lietošanai, kā arī uzrauga un kontrolē bīstamo iekārtu drošības ievērošanu saskaņā ar likumu "Par Valsts darba inspekciju", šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.
7.pants. Bīstamo iekārtu pārbaudi veic uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīti par kompetentām inspicēšanas institūcijām un kurus Ministru kabinets ir pilnvarojis veikt bīstamo iekārtu pārbaudi (turpmāk — inspicēšanas institūcija).
III nodaļa
Vispārīgās prasības bīstamajām iekārtām
8.pants. (1) Bīstamajām iekārtām:
1) jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un jābūt apgādātām ar atbilstību apliecinošiem dokumentiem;
2) jābūt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētām Valsts darba inspekcijā;
3) jābūt apgādātām ar lietošanas dokumentiem un brīdinošiem uzrakstiem latviešu valodā;
4) jābūt pārbaudītām normatīvajos aktos paredzētajā apjomā un termiņos;
5) jābūt apgādātām ar inspicēšanas institūcijas izsniegtu pārbaudes zīmi, kas novietota uz bīstamās iekārtas vai, ja tas nav iespējams, tiek glabāta iekārtas tehniskajā pasē un apliecina, ka attiecīgā iekārta noteiktā kārtībā ir izturējusi pārbaudi.
(2) Pārbaudes zīmju paraugus apstiprina labklājības ministrs.
IV nodaļa
Bīstamo iekārtu pārbaudes vispārējā kārtība
9.pants. Bīstamo iekārtu pārbaužu periodiskumu un apjomu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
10.pants. Samaksu par bīstamās iekārtas pārbaudi uz savstarpējas vienošanās pamata nosaka līgumā, kuru inspicēšanas institūcija noslēdz ar bīstamās iekārtas valdītāju.
11.pants. Bīstamās iekārtas pārbaudes rezultātus ieraksta protokolā, un vienu pārbaudes protokola eksemplāru triju darba dienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas nodod bīstamās iekārtas valdītājam.
12.pants. Ja bīstamās iekārtas pārbaudē konstatēts, ka attiecīgā iekārta apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības, par to nekavējoties brīdina bīstamās iekārtas valdītāju un paziņo Valsts darba inspekcijai, kā arī, ja apdraudēta vide, — Vides valsts inspekcijai. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru vienas dienas laikā nosūta Valsts darba inspekcijai un, ja apdraudēta vide, — arī Vides valsts inspekcijai.
13.pants. Inspicēšanas institūcijām ir pienākums labklājības ministra noteiktajā kārtībā sniegt Valsts darba inspekcijai ziņas par veiktajām bīstamo iekārtu pārbaudēm.
V nodaļa
Bīstamo iekārtu valdītāja pienākumi un tiesības
14.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums:
1) reģistrēt bīstamās iekārtas Valsts darba inspekcijā un saņemt atļauju to lietošanai;
2) uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
3) nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
4) nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;
5) pārtraukt bīstamo iekārtu darbību, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības;
6) ziņot Valsts darba inspekcijai un, ja apdraudēta vide, — arī Vides valsts inspekcijai par bīstamo iekārtu avārijām, kā arī pēc minēto institūciju pieprasījuma sniegt avāriju izmeklēšanai nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.
15.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības:
1) ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē;
2) informēt Valsts darba inspekciju un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus;
3) izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;
4) veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.
16.pants. Ja bīstamās iekārtas nodod valdījumā citai personai, šā likuma 14. un 15.pantā minētie bīstamo iekārtu valdītāja pienākumi un tiesības ar bīstamo iekārtu faktiskās nodošanas brīdi pāriet jaunajam valdītājam.
VI nodaļa
Vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas,
kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām
17.pants. Bīstamās iekārtas apkalpojošā personāla apmācības un atestācijas kārtību nosaka labklājības ministrs.
18.pants. Kompetentas un pilnvarotas personāla sertifikācijas institūcijas ar sertifikācijas procedūru palīdzību novērtē to speciālistu kompetenci, kuri vada bīstamo iekārtu pārbaudes.
VII nodaļa
Atbildība par bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības
normatīvo aktu neievērošanu
19.pants. Fiziskās un juridiskās personas, kas saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem veic darbus ar bīstamajām iekārtām, likumā noteiktajā kārtībā atbild par zaudējumiem, ko tās nodarījuša s.
20.pants. Atlīdzināmo zaudējumu apmēru nosaka tiesa saskaņā ar likumiem.
21.pants. Bīstamo iekārtu valdītāji vai personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām, likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par šajā likumā noteikto prasību neievērošanu.
Pārejas noteikumi
1. Licences, kas izsniegtas bīstamo iekārtu projektēšanai, izgatavošanai, montāžai, remontam, tehniskajai apkopei un modernizācijai, ir derīgas līdz 1999.gada 1.janvārim.
2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.).
Likums Saeimā pieņemts 1998. gada 24.septembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 13.oktobrī