INFORMĀCIJA

Izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals un Vācijas vēstnieks Horsts Veizels, atklājot mācību klasi

9. oktobrī Latvijas Amatniecības kameras mācību centrā atklāja siltumapgādes mācību klasi. Atklāšanā piedalījās Vācijas vēstnieks Latvijā Horsts Veizels, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, kā arī Frankfurtes pie Oderas amatniecības kameras prezidents Detlefs Karneijs un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks.

Mācību klase iekārtota par Vācijas valdības piešķirtajiem līdzekļiem. Kā teica Vācijas vēstnieks, šis ir pirmais projekts, kas sekmīgi īstenots Latvijas Amatniecības kameras mācību centrā un arī nākamiem projektiem tiks dota zaļā gaisma. Latvijas Amatniecības kameras prezidents informēja, ka projekta ietvaros turpmāk tiks izveidotas galdniecības un sanitārtehnikas mācību klases.

Teksts un foto

Arnis Blumberga, "LV"

Vīgantes pamatskolas mazpulka "Staburags" dalībniece Signe Albiņa ar šā gada ražu

Pagājušajā nedēļā Jēkabpils Agrobiznesa koledžā tika gaidīti tuvi un tāli viesi. Zemgales novada mazpulku rudens skate 9. un 10. oktobrī bija pulcējusi mazpulcēnus no Jelgavas, Jēkabpils, Tukuma, Dobeles, Aizkraukles un Bauskas rajona.

Mazpulcēniem bija divas ļoti spraigas dienas ar plašu programmu. Vispirms koledžas sporta zālē tika iekārtota izstāde. Pēc vadītāju un žūrijas komisijas sanāksmes kopējā līnijā pulcējās dalībnieki. Ievērojot tradīcijas, mazpulku padomnieks Valdis Sakars ziņoja Zemgales zonas mazpulku vadītājam profesoram Imantam Gronskim, ka 80 mazpulcēni no sešu rajonu 26 mazpulkiem skatei gatavi. Profesors I. Gronskis, sveicot klātesošos, atzīmēja, ka īpaši smaga bijusi aizvadītā vasara — tā prasījusi daudz vairāk pūļu. Tomēr paveikts daudz, un par to liecina uz skati atvestie darbi.

Turpinājums — 4.lpp.

Zviedrijas preses, radio,

televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Pagājušajā nedēļā, 6.oktobrī, zviedru sociāldemokrāti, gandrīz jau aiz ieraduma, stādīja priekšā jauno mazākuma valdību ar jauniem un veciem ministriem, kuriem visiem ir viena kopīga īpašība — visi pārstāv sociāldemokrātu strādnieku partiju. Tātad, lai gan premjera Jērana Pērsona (Göran Persson) vadītā partija parlamenta vēlēšanās piedzīvoja vēsturisku sakāvi (-8,7%), tā turpinās valdīt, it kā nekas nebūtu noticis. Tas iespējams, pateicoties komunistu jeb Kreisās partijas lielajiem panākumiem vēlēšanās.

Kā jau zināms, zviedru sociāldemokrāti savu galveno balstu atraduši šajā partijā, kuras biedri partijas telpas vēl arvien rotā ar Ļeņina un Marksa attēliem. Vēl arī Zaļā partija, kas gandrīz vai izkrita no parlamenta, Pērsonam devusi savu piekrišanu. Taču ne vienas, ne otras partijas pārstāvji nav atrodami jaunajā Zviedrijas valdībā. Šis apstāklis nevienu īpaši arī nesatrauc, gluži otrādi — zviedru prese par to ir visai pateicīga.

Kaut arī šīs trīs kreisi noskaņotās partijas "solījušās" sadarboties visu mandātperiodu (četrus gadus), netrūkst komentētāju, kas jau paredz drīzās konstelācijas sabrukumu. Varbūtējs sabrukums diez vai izraisīs parlamentāru krīzi, jo sociāldeokrāti līdz šim veikli spējuši atrast atbalstītājus nepieciešamības brīžos. Nav izslēdzama taktiska un pakāpeniska sociāldemokrātu pārorientēšanās uz politiskā spektra vidusjoslu.

Alternatīvas tātad varētu būt vairākas, šķiet, arī krietni labākas. Taču, kā uzsver "Dagens Nyheter", moderāti paši nav pietiekami aktīvi strādājuši, lai radītu vēlamo scenāriju.

Turpinājums — 4.lpp.