Latvijas Tautas frontes desmit gadu piemiņas sarīkojumos 10.oktobrī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Svinīgajā pasākumā Rīgas pilī: Romualds Ražuks, Jānis Škapars, Jānis Dinēvičs, Jānis Freimanis, Dainis Ivāns un Ivars Godmanis

Uzruna Latvijas Tautas frontes 10. jubilejā, 1998.gada 10.oktobrī

Godātie tautfrontieši!

Man diemžēl ir jāsāk ar smagu vēsti. Šajā naktī traģiski bojā gājis Pēteris Pētersons un viņa kundze Nora Pētersone. Liktenis no mūsu vidus ir paņēmis izcilu latviešu dramaturgu, režisoru, sabiedrisko darbinieku, filozofu un domātāju, Latvijas un visa latviskā patiesu patriotu. Godināsim viņa piemiņu!

Sveicu visus Latvijas patriotus Latvijas Tautas frontes dibināšanas desmitajā gadadienā!

Mūsu kopējos svētkos sveicu šodien arī Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas "Sajudis" dibinātājus un biedrus. Tas bija mūsu kopības patiesais sākums ar neatkarības ideju kā galveno vienojošo domu.

Šis neaizmirstamais laiks paliks trīs Baltijas valstu un tautu vēsturē, mūsu valsts jaunāko laiku vēsturē, ko rakstījāt un turpināt rakstīt jūs.

Tas pierādīja, ka esam patiesi eiropieši, jo mūs vadīja tiesiskuma un demokrātijas idejas.

Latvijas Tautas frontei mūsu apziņā un nesenajā pagātnē ir īpaša vieta.Tās laiks saistās ar Atmodu. Atmoda bija mūsu nacionālās kultūras un valodas atdzimšana. Atmoda bija arī valstiskās neatkarības un brīvības idejas laiks.

Tautas frontē tika izteiktas domas, kā sasniegt neatkarības mērķi. Neilgi pēc dibināšanas Tautas fronte vērsās pie visiem saviem biedriem ar aicinājumu apspriest jautājumu par Tautas frontes iesaistīšanos cīņā par Latvijas politisko un ekonomisko neatkarību.

Pretrunīgu diskusiju rezultātā izkristalizējās neatkarības atgūšanas ceļš. Latvijā vēlreiz notika Augstākās padomes vēlēšanas, pēc tam tika pieņemta Neatkarības deklarācija, un pēc neilga laika neatkarība apstiprināta ar Konstitucionālo likumu.

Tautas gribu, atjaunojot neatkarīgu valsti, izpildījām konsekventi. Izvairījāmies no provocētajiem konfliktiem un tāpēc spējām sevi saglabāt. Tas ir vienreizējs notikums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas vēsturē.

Jau Tautas frontes nosaukumā ir mums tik nozīmīgais vārds — tauta. Tautas frontes dibināšana deva impulsu tautas neatkarībai, tā cēla un realizēja nacionālo pašapziņu Latvijas sabiedrībā. Tā atgādināja mums patieso patriotismu.

Tautas frontes laikā sākām runāt par patiesajām vērtībām. Tās bija vienojošas Latvijas sabiedrības vairākumam.

Mēs toreiz kopā stingri pateicām "nē" padomiskajai pagātnei. Padomju pagātne nozīmēja cilvēka un tautu tiesību neievērošanu. Esmu par šo ļaunumu runājis arī no augstas ANO tribīnes.

"Par tiesisku valsti Latvijā!" — tāds bija viens no Tautas frontes galvenajiem lozungiem.

Tiesiskumu iekļāvām savā idejā par valsti. Tas joprojām ir viens no svarīgākajiem principiem mūsu idejā par valsti. Referendums ir viens no tiesiskuma apliecinājumiem.

Padomju sistēma neatzina tautu tiesības, tā neatzina mazākuma tiesības un cilvēktiesības. Mūsu uzdevums ir šīs tiesības garantēt bez ierunām.

Mēs toreiz kopā pieņēmām ideju par neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu. Arī tā bija viens no galvenajiem Atmodas lozungiem.

To izvirzīja cilvēki, kuri spēja ieskatīties tālāk nākotnē nekā citi un kuri ticēja neatkarīgās valsts idejai.

Ideja par valsti ir kā dzīva doma. Tās saturs pilnveidojas mūžīgi, arī šobrīd Latvijā.

Savas valsts idejas realizācijā mēs esam apņēmības pilni stiprināt latviešu valodu un tās lietošanu Latvijā, mēs domājam par etnisko mazākumtautību kultūru un par to, kā tām iekļauties latviskajā sabiedrībā, mēs runājam par savām vēsturiskajām saiknēm ar Eiropu un kopējo nākotni jaunajā Eiropā.

Mums vairāk jādomā par to, kā jūtas cilvēki šodienas Latvijā un kā viņi redz sevi nākotnes Eiropā.

Šoruden atzīmēsim neatkarības astoņdesmito gadadienu. Tas mudina atskatīties uz to, kā Latvijā attīstījusies ideja par valsti un kas tanī saglabājams nākamajam gadsimtam.

Nupat ievēlētā Saeima lielā mērā noteiks to, kāda būs mūsu attīstība un kāds saturs iederas idejā par valsti nākamā gadsimta sākumā. Tauta savu izvēli ir izdarījusi, Saeimai tā jāattaisno.

Pirms desmit gadiem uzsvērām to, ka neesam padomju sastāvdaļa. Kādu laiku ar to pietika. Taču vai tagad gribam un spējam pietiekami pārliecinoši izstāstīt sev un saviem kaimiņiem Eiropā, kādi vēlamies būt un kādu saturu vēlamies Latvijas valsts idejai?

Šobrīd ir pārāk maz diskusiju par to, kādi gribam būt nākotnē. Priekšvēlēšanu kņada un steidzīgā ikdiena nedrīkst aizēnot pārdomas par to. Mums visiem atkal vajag to lielo garīgo enerģiju, kāda bija Tautas frontei sarunām par rītdienu.

Tautas frontes Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izveidoja spēcīgus iespaidus Eiropā un pasaulē par trim tautām pie Baltijas jūras. Mūs toreiz pēc ilgiem piecdesmit gadiem atkal iepazina. Baltijas ceļš un Dziesmotā revolūcija ir tās zīmes, kuras dziļi izskanēja aiz mūsu robežām. Tas ir neizdzēšams iespaids, un tāpēc arī mēs visi esam šodien kopā te, Latvijas Valsts prezidenta pilī. Es ticu, ka jūs esat ne tikai mūsu Dziesmotās revolūcijas idejas nesēji un realizētāji, jūs esat mūsu Latvijas rītdienas cilvēki.

Rītdiena gatavo mums daudzus jaunus izaicinājumus, un mums būs jābūt gataviem tos pieņemt. Mums ir jābūt gataviem risināt aizvien sarežģītākas problēmas, kas prasa ne tikai emociju ieguldījumu, bet pirmām kārtām jau pragmatisku politiku. Mums ir jāspēj domāt plašākās mūsdienu kategorijās arī tad, kad runājam tikai par savu novadu. Mums ir jāspēj būt labiem eiropiešiem ar savu latvisko stāju un saturu.

Tā es izprotu patriotismu. Tā es izprotu Atmodas un Tautas frontes mantojumu. Tā es izprotu Latviju.

Paldies!

Vēl par notikumu — 3.lpp.