Valsts prezidents:

— sarunā ar satiksmes nozares vadītājiem

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Latvijas dzelzceļa" ģenerāldirektora vietnieki Rihards Peders un Staņislavs Baiko, ģenerāldirek-tors Andris Zorgevics un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Uldis Pētersons

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 9.oktobrī, tikās ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem Andri Zorgevicu, Rihardu Pederu, Uldi Pētersonu un Staņislavu Baiko.

"Latvijas dzelzceļa" un Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja Valsts prezidentu par pašreizējo situāciju valsts akciju sabiedrībā. A.Zorgevics pauda savu satraukumu par Krievijas šī gada jūlijā noteiktajiem kravu pārvadājumu tarifiem, kas rada "Latvijas dzelzceļam" nevienlīdzīgu konkurenci ar citām valstīm.

— tiekoties ar Pasaules sieviešu samita laureāti

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 12.oktobrī, tikās ar Pasaules sieviešu samita laureāti Rasmu Freimani no Valmieras rajona.

G.Ulmanis apsveica R.Freimani ar iegūto balvu, atzinīgi novērtējot viņas uzņēmību un vēlmi attīstīt savu pagastu un rajonu.

Valsts prezidents interesējās par R.Freimanes darbību piensaimnieku biedrībā, krājaizdevumsabiedrībā, par nodomu atvērt Mūrmuižā nelielu restorānu un ceptuvi.

R.Freimane iepazīstināja G.Ulmani ar savu skatījumu uz lauku ikdienu, sievietes un bērnu problēmām laukos.

R.Freimane tikās ar Valsts prezidentu pirms braukšanas uz Ženēvu, kur 15.oktobrī saņems viņai piešķirto balvu. R.Freimane vienīgā no Austrumeiropas valstu sievietēm pasaules mēroga konkursā iekļuva 36 laureātu vidū.

— Ministru prezidentam

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 9. oktobrī, nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Guntaram Krastam, kurā aicina Ministru prezidentu jau vistuvākajā laikā izvērtēt iespēju sniegt valsts atbalstu akciju sabiedrībai "Rebir", lai uzņēmums varētu sekmīgi pārvarēt pašreizējo kritisko stāvokli un turpināt līdzšinējo sekmīgo attīstību.

Rēzeknes pilsētas apmeklējuma laikā 1. oktobrī Valsts prezidents tikās ar vairākiem Rēzeknes uzņēmējiem. Tikšanās gaitā akciju sabiedrības "Rebir" vadība informēja Valsts prezidentu par kritisko situāciju, kāda izveidojusies uzņēmumā saistībā ar krīzi Krievijā. Iepazīstoties ar pašreizējo stāvokli, kā arī ņemot vērā uzņēmuma nozīmi Rēzeknē un Latgalē kopumā, G.Ulmanis uzskata par nepieciešamu Ministru kabinetam izvērtēt izveidojušos situāciju un sniegt atbalstu akciju sabiedrībai. G.Ulmanis vēstulē raksta, ka palīdzība nozīmīgam Latgales uzņēmumam ļautu visam novadam kopumā vieglāk pārvarēt tās problēmas, kas saistītas ar krīzi Krievijā un pierobežā ir īpaši jūtama.

— Baltijas jūras valstu padomes komisārs

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 9. oktobrī, saņēma vēstuli no Baltijas jūras valstu padomes augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Oles Espersena. O.Espersens vēstulē apsveic Valsts prezidentu ar referenduma iznākumu, kurš "ir robežšķirtne Latvijas neatkarības vēsturē".

O.Espersens raksta G.Ulmanim: "Šī jautājuma risināšanā jūsu personīgais devums diskusijās pirms referenduma ir bijis ļoti nozīmīgs ieguldījums." Vēstules noslēgumā O.Espersens apliecina, ka arī turpmāk cer uz ciešu sadarbību ar Latviju.

— atvadoties no Bosnijas un Hercegovinas vēstnieka

Piektdien, 9.oktobrī, atvadu vizītē pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ieradās Bosnijas un Hercegovinas vēstnieks Latvijā Izets Serdarevičs.

Sarunas sākumā pārrunāta Deitonas miera līguma īstenošanas gaita Bosijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas neseno vispārējo vēlēšanu rezultāti, kā arī politisko un ekonomisko procesu attīstība Balkānu reģionā.

Vēstnieks pateicās Latvijas prezidentam un valdībai par politisko un ekonomisko atbalstu, ko Latvija sniegusi viņa valstij. I.Serdarevičs informēja G.Ulmani, ka starp abām valstīm nodibinājušies labi sakari kultūras jomā.

G.Ulmanis un I.Serdarevičs pauda uzskatu, ka Latvija un Bosnija un Herecegovina ir sekmīgi sadarbojušās EDSO organizāciju ietvaros. Tika apspriesta ISFOR miera uzturēšanas spēku darbība Deitonas miera līguma noteikumu īstenošanā. Pašreiz Bosnijā un Hercegovinā Dānijas bataljona sastāvā uzturas arī Latvijas miera spēku karavīri.

Sarunā par vēlēšanu un referenduma iznākumu Latvijā G.Ulmanis un I.Serdarevičs bija vienisprātis: referenduma rezultāti ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvija noteikti virzās uz savu izvirzīto mērķi — dalību ES un NATO.

Tikšanās gaitā spriests arī par krīzi Kosovā. G.Ulmanis izteica cerību, ka konfliktu izdosies atrisināt un ka tas nopietni neietekmēs stabilitāti Bosnijā un Hercegovinā un Balkānu reģionā kopumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vīlītāji gaida mūsu noteiktību, godīgumu un patiesības izjūtu

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums no 1.lpp.

— Jebkurā gadījumā šādas tikšanās arī turpmāk būs zināmā mērā partiju mēģinājums pārliecināt jūs par kādu viņu novitāti. Tātad — vai jūs piekrītat šai prioritātei attiecībā uz valdības struktūru un darbības principiem un tikai pēc tam varbūt personālijām?

G.Ulmanis:

— Es šos jautājumus skatīšos vienkopus. Es caur katras partijas darbību un katra iespējamā kandidāta darbību, caur viņa konkrētajiem darbiem mēģināšu skatīt, vai viņš ir spējīgs šo valdību vadīt. Jo 18.novembris tuvojas, būs 80 gadu jubileja, bet šodien gan man likās pirmoreiz, ka mēs varam arī 18.novembri sagaidīt ar pašreizējo valdību, jo sarunās tomēr galvenais ir atrast to pareizo optimālāko risinājumu un atrast to mierīgā, pārliecinošā garā, arī Eiropas prakse liecina, ka bieži vien valdības sastādīšana ilgst no diviem līdz četriem mēnešiem. Mums šis laiks šinī gadījumā bija atvēlēts mazlietiņ īsāks. Bez tam es drīkstu nosaukt tikai nākamo premjera kandidātu ne agrāk kā 3.novembrī. Šādā situācijā, nosaucot 3.novembrī, kad par programmatiskām nostādnēm arī vēl nav vienošanās un nav vienotu uzskatu, ir grūti to izdarīt dažu dienu vai desmit dienu laikā. Tāpēc būsim pacietīgi, būsim izsvērti, būsim ļoti noteikti šajā jautājumā, runāsim ar visiem lielākajiem politiskajiem spēkiem, noskaidrosim to viedokli un caur viņu viedokli meklēsim to personību. Jo pašreiz jau it kā, runājot par Krištopana kungu un Šķēles kungu, nu, vairums nešaubās, ka šie kungi ir spējīgi realizēt praktisko programmas daļu, bet ir runa arī par šo kungu personīgajām īpašībām, ir runa arī par šo kungu uzvedību, ir runa par šo kungu spēju veidot jeb konsolidēt valdības darbu tā, lai personīgās ambīcijas paliktu otrā plāksnē un pirmajā izvirzītos visi konkrētie praktiskie jautājumi. Tāpēc es domāju, ka arī partiju sarunās viņi viens otru sāk labāk saprast.

— Cik jūsu piedāvājumā, tā tīri teorētiski, ir premjera kandidātu, reālu premjera kandidātu?

G.Ulmanis:

— Ziniet, es tā neesmu viņus skaitījis, bet pagaidām, ko man ir izteikušas dažādu cilvēku grupas, arī tiekoties ar Tautas frontes dalībniekiem, ir apmēram četri pieci cilvēki, kuri nopietni pretendē uz šo amatu. Protams, ne visi varbūt personīgi ir devuši savu piekrišanu, ne visi. Bet es redzu potenciālas iespējas arī vienā otrā kandidātā, kurš pašreiz ļoti miermīlīgi klusē un pat izvairās no šī amata.

— Vai šie četri pieci ir no tām partijām, respektīvi, vai viņi ir aktīvi šajā Saeimā?

G.Ulmanis:

— Šie cilvēki pārstāv — to nu gan varu pilnīgi noteikti pateikt — Tautas partiju, "Latvijas ceļu" un "Tēvzemi un Brīvību".

— Andris Šķēle, nezinu, vai šodien ar jums tiekoties, bet ir izteicies, ka būtu jāiedibina prakse premjera kandidātu nosaukt prezidentam no uzvarējušās, respektīvi, no Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas vidus.

G.Ulmanis:

— Tas ir Satversmes jautājums, tas ir tas pats jautājums, vai tautai vēlēt prezidentu, kā premjera kandidātu izvirzīt, vai citus darbus darīt, vai parlamenta vēlēšanas pēc partijas sarakstiem vai pēc personībām. Es domāju, ka Andris Šķēle ir aizskāris vienu no būtiskiem Satversmes jautājumiem, un, ja parlaments nākotnē būs gatavs pārskatīt Satversmi, tad, protams, var arī pārskatīt šo jautājumu. Bet nevar izraut vienu jautājumu no mūsu kopējā politiskā konteksta, jo Satversme un mūsu demokrātiskā sistēma darbojas ne tikai uz kaut kādu vienu punktu, bet uz desmitiem punktu, aizskarot vienu, mēs aizskaram arī ļoti daudzus citus, tāpēc tas ir jautājums par Satversmi kopumā.

— Tas ir prezidenta darbu atvieglojošs piedāvājums.

G.Ulmanis:

— Es nedomāju, ka prezidents alkst savu darbu atvieglot, stājoties šajā amatā un atrodoties šajā amatā. Ir jābūt pareizi sabalansētai atbildības un varbūt neitralitātes pozīcijai, un šī atbildības pozīcija, prezidentu nosakot, Latvijā, manuprāt, ir sabalansēta labi, un es neesmu gatavs nedz ko šodien pieņemt no jauna, nedz arī atteikties no tām funkcijām, ko Satversme man uzliek.

— Vai jūs pieļaujat iespēju, ka valdības sastāvā varētu nebūt viena no pirmā trijnieka, respektīvi, "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"?

G.Ulmanis:

— Tādas sarunas man nav bijušas, un tādu priekšlikumu man līdz šim neviens nav izteicis.

— Vēl nav konkrēti zināms Saeimas sastāvs, es domāju, personāliju ziņā, taču skaidrs, ka sestās Saeimas deviņu partiju vietā tagad ir sešas, toties ir trīs jaunpienācējas. Ir jau izteiktas bažas, arī Latvijas radio minētais Vilis Krištopans ir teicis, ka, iespējams, mēs sagaidīsim vēl lielus brīnumus, piemēram, tas, ko paši deputāti sauc par deputātu staigāšanu. Kāds jums šķiet 7. Saeimas sastāvs?

G.Ulmanis:

— Nu, gājputni jau vienmēr nāk un iet, un diez vai kāds kategoriski varētu šodien pateikt, ka nebūs vai būs. Ir ļoti dažādi raksturi, daudzi deputāti, nokļūstot pirmo reizi Saeimā, tikai patiesi sāk iepazīties ar politiskās darbības dažādām pusēm. Pirmais pārbaudījums jau nāks Saeimas deputātiem, kad viņiem būs jābalso, es ceru, ka ne bieži, tomēr jābalso, par tādu jautājumu, kuram viņi nepiekrīt. Bet, ja tāda ir partijas vai frakcijas vienošanās, tad tas ir politiskās darbības un parlamenta darbības pamatprincips. Un tad šeit jau sākas dažādas pretrunas, cilvēka raksturs vai spītība, vai nezināšana ņem virsroku, un tad cilvēks bieži vien arī nostājas pret to grupu vai pret to vienotību, pret to kolektīvu, ar kuru viņš kopā ienācis Saeimā. Es neizslēdzu visādus variantus, bet tomēr gribētu vēlēt, ievēlētie deputāti mani klausās: esiet stingri savās pozīcijās, jūs divus trīs mēnešus un pat ilgāk esat vēlētājiem stāstījuši par tiem principiem, par tām nostādnēm, par tām programmām, kuras jūs realizēsit. Un, manuprāt, tas būtu ļoti svarīgi mūsu iedzīvotājiem, lai mēs spētu saglabāt savu noteiktību, jo tas asociējas arī ar mūsu godīgumu un ar mūsu patiesības izjūtu.

— Jā, jārunā acīmredzot ne vien par nākotni, ko mēs visi redzam veiksmīgi atrisināmies, bet arī jau par notikušo, proti, par dažām destruktīvām lietām, tas ir, Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka Jura Eihmaņa dzīvokļa skandāls, ja tā to var nosaukt. Kā jūs vērtējat — vai tas atkal nav kārtējais trieciens, patiesībā jau konkrēti zināms, ka tas ir skandāls, es domāju, visai aizsardzības sistēmai, kas jau iepriekšējos gadus tāpat ir ļodzījusies?

G.Ulmanis:

— Jā, es gribētu, lai līdz 19. datumam Aizsardzības ministrija dotu pilnīgu objektīvu vērtējumu šim notikumam, Juris Eihmanis ir apveltīts ar lielu varu, un viņam ir iespējas visu, ko viņš zina un ko viņš uzskata par patiesību, arī pateikt. Viņam ir iespējas izvēlēties savu stingru nostāju, un es ceru, ka tā būs atbilstoša gan virsnieka stājai, virsnieka nosaukumam, gan arī lietas būtībai, kas, manuprāt, vēl līdz šim brīdim nav pilnībā noskaidrota.

— Tagad par notikumiem ārpus Latvijas, bet, protams, saistībā ar mūsu valsti. Amerikas Savienoto Valstu Kongresa pārstāvju palāta ir pieņēmusi rezolūciju, kurā aicina Krieviju nosodīt Molotova–Ribentropa paktu un tā slepenos papildprotokolus kā prettiesiskus. Prese jau ir runājusi par to, ka tas varbūt ir Kongresa pirmsvēlēšanu joks. Varbūt tas tomēr ir kas vairāk?

G.Ulmanis:

— Nu, joks tas nav, tas ir skaidrs. Bet es esmu gandarīts, un to apstiprināja mana nesenā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, kur es Nācijās runāju par šīm problēmām mazlietiņ citādā skatījumā, un pēc tam tikos ar Amerikas Savienoto Valstu vadību, kura apstiprināja: ja Latvija ies konsekventu savas sabiedrības attīstības ceļu — integrāciju savā sabiedrībā un integrāciju arī virzienā uz Eiropas Savienību, arī Amerikas Savienotās Valstis atbalstīs mūs principiāli svarīgos jautājumos. Šis Kongresa lēmums, manuprāt, ir viens no pirmajiem vai kārtējiem Amerikas Savienoto Valstu ļoti korektajiem, pārdomātajiem soļiem, lai izvērtētu vēsturi un arī dotu attiecīgu pozīciju Latvijas un Krievijas attiecībām.

— Jau šonedēļ jūs dosities Eiropas vizītē, šķiet, no 15. oktobra līdz 24., lai tiktos ar Eiropas Parlamenta prezidentu, NATO ģenerālsekretāru, arī Vācijas prezidentu. Kas ir šo tikšanos mērķis, un vai jūs runāsit arī par politisko situāciju, kas ir mainījusies Latvijā pēc 3.oktobra?

G.Ulmanis:

— Jā, es došos jau sen plānotā Eiropas vizītē, termiņi gan mazlietiņ ir citādi, nekā jūs teicāt, 15. datumā no rīta es izbraucu uz Briseli, tās pašas dienas vakarā atgriezīšos arī atpakaļ, lai pēc tam 19. datumā dotos vēlreiz uz Briseli. Pirmajā gadījumā es tiekos veselu dienu ar NATO augstākajiem pārstāvjiem, runāsim par Latvijas un NATO attiecībām, par šo attiecību attīstību tālāk. 19. oktobrī es Briselē atradīšos Eiropas Savienībā, kur mēs runāsim par Eiropas Savienības tālākām attīstības perspektīvām un par to, kāds mūsu skatījums ir ziemas notikumiem decembrī — galotņu tikšanās Vīnē. Pēc tam es uz vienu dienu ieradīšos Diseldorfā, uz vienu dienu Frankfurtē, uz vienu dienu Parīzē un, tiekoties ar Vācijas un Francijas pārstāvjiem, arī ar UNESCO, kur es runāšu par kultūras un izglītības atbalstu Latvijai, domāju, ka man būs iespēja runāt arī par bibliotēkas būvniecību Latvijā un par UNESCO atbalstu šai, manuprāt, ļoti svarīgajai problēmai. Tad es atgriezīšos atpakaļ Rīgā, lai turpinātu pa to starpu runāt arī ar valdību pārstāvjiem par valdības sastādīšanu un par nākamo premjera kandidātu. Ir tāda interesanta sakritība: vienā no reizēm, kad man nācās premjeru nosaukt, es atrados arī valsts vizītē Frankfurtē, un man nācās to paziņot no Frankfurtes — jūs droši vien radio atceraties šo gadījumu, laikam pirms kādiem trim gadiem, un varbūt Frankfurte ir laimīga pilsēta Latvijai. Katrā ziņā šoreiz es necentīšos no Frankfurtes šo faktu paziņot, bet noteikti no Latvijas teritorijas.

— Vai tiksities arī ar Vācijas prezidentu?

G. Ulmanis:

— Jā, būs tikšanās ar Vācijas prezidentu, būs Eiropas valstu vadītāju tikšanās 23. vai 24. datumā netālu no Minsteres, Visbādenē, pabūšu arī Minsterē, kur tikšos ar vāciešiem un latviešiem, kas ir Minsterē, un izteikšu pateicību Vācijas valdībai un Vācijas pārstāvjiem par to milzīgo atbalstu, ko viņi deva okupācijas laikā, kad Latvija bija okupēta un Minsterē veidojās kultūras un izglītības centrs latviešiem, tas bija liels ieguldījums Latvijai. Bet šobrīd visiem šādiem kultūras un izglītības centriem jābūt tur, kur parasti tie ir, — brīvā valstī, tas ir, Latvijā.

— Kamēr jūs esat šeit, tikmēr jau Eiropa reaģē, protams, reaģē uz pēdējā laika notikumiem. Viens no šādiem jaunumiem, gan neoficiāliem, nāk it kā no Eiropas Komisijas — par Latvijas pēdējā laika sasniegumiem, respektīvi, igauņu prese "Eesti Päeveleht" pagājušajā nedēļā raksta par Latviju kā ārkārtīgi progresējošu valsti, kas izpildījusi Eiropas Savienības direktīvas atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas. Kā jūs to komentētu?

G.Ulmanis:

— Es to neesmu teicis, bet, ja reiz igauņu centrālais laikraksts tā uzskata, acīmredzot tā ir patiesība. Un, no vienas puses, tas mums ir patīkami, bet, no otras puses, ir jābūt tomēr nopietnai koncentrācijai, jo no solījumiem vai uzslavām jau paēdis nebūsi, tāpēc es domāju, ka uz laiku mūsu panākumi ir jānoliek malā, bet jāpanāk, lai tie materializētos arī noteiktā kapitālā un noteiktā Eiropas Savienības lēmumu paketē. Un tāpēc ir ļoti svarīga mūsu parlamenta darbība šajos jautājumos līdz šī gada beigām, ir svarīgi, lai mēs likumus ne tikai pieņemtu, bet arī realizētu un lai katrs iedzīvotājs apzinātos šo likumu būtību un darbību. Un es domāju, ka Latvija ir uz pareizā ceļa. Par to arī liecināja vēlētāju izvēle, par to arī liecina fakts, ka mums ir sešas lielas partijas. Vienkārši mēs sākām sarunu ar šo jautājumu par partijām un varētu arī beigt ar to, ka šīm partijām ir jāattaisno savu vēlētāju cerības, tāpēc nevaram veidot no šīm partijām dažādas koalīcijas visneiedomājamākās kombinācijās, jo to nesapratīs vēlētāji. Tāpat kā mēs nevaram apmānīt vēlētājus, kuri balsojuši par lielākajiem politiskajiem spēkiem. Ceru, ka tā būs tomēr.

Valsts prezidents intervijā

Latvijas radio žurnālistam

Andrim Siksnim

Pēc radioieraksta