Pie tautiešiem Sibīrijā un Baškīrijā

Vakar, 12.oktobrī, ceļā uz latviešu ciemiem Baškīrijā un Sibīrijā devās latviešu valodas skolotājas Inese Apse un Ieva Lūsiņa. Starp pavadītājiem bija arī evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas pārstāvniecības vadītāja vietniece Vera Volgemute un Kalgarijas un Otavas latviešu draudžu mācītājs Mārtiņš Ķirsons, kas vada palīdzības programmas Latvijas baznīcu atbalstam. Tieši pēc viņa iniciatīvas tika meklēti pretendenti darbam latviešu ciemos un arī šim darbam nepieciešami līdzekļi. Ķirsona kungs ir ļoti apmierināts ar konkursa rezultātiem: "Ieva un Inese, augumā tik sīkas un trauslas, patiesībā izrādījās tieši tādas, kādas vajadzīgas atbildīgajam un grūtajam darbam. Tās ir meitenes ar uguntiņu. Viņām ir dūša, degsme un arī nopietnība. Spēja just līdzi citiem cilvēkiem. Valsts valodas centrā viņas saņēma labu ceļamaizi — metodiskus un praktiskus norādījumus, kā mācīt latviešu valodu, latviskās tradīcijas. Daļu līdzekļu devusi evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas, daļu — Pasaules brīvo latviešu apvienība. Ja runa ir par latviskas vides veidošanu, par iespēju iemācīt tālu svešumā dzīvojošo latviešu bērniem ne vien runāt, bet arī rakstīt savā tēvu valodā, tad līdzekļus nedrīkst žēlot."

Ieva Lūsiņa dodas uz Bobrovku jeb Bebru ciemu Omskas apgabala Taras rajonā. Viņas māmuļu mierina Vaira Strautniece, kas pērn tur bijusi ekspedīcijā un pārliecinājusies, ka šie Sibīrijas latvieši tiešām grib saglabāt savu latvietību. Šī ciema dziedātāji un dejotāji bija arī starp šīsvasaras Dziesmu svētku dalībniekiem. Grūtāk varbūt klāšoties Inesei, kas strādās Arhlatviešu ciemā Baškīrijā. Tur palicis maz latviešu valodas zinātāju. Lasīt protot daži vecākās paaudzes ļaudis, kas pazīstot tikai veco druku.

Par skolotājām abas jaunietes pagaidām var saukt tikai nosacīti: Ieva beigusi Diakonijas koledžu Norvēģijā, bet Inese ir Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes studente. Par savu nākamo darba vietu viņas var spriest tikai pēc videoierakstiem. Viena otru papildinot, meitenes saka: "Galvenais ir tas, ka mūs tur gaida. Šo piedāvājumu uztveram kā izaicinājumu — vai mēs spēsim dot cilvēkiem to, kas no mums tiek gaidīts. Ceram, ka mums palīdzēs dziesmas, sarunas par Latviju."

Pēc Jāņiem varam gaidīt abas skolotājas mājās.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Mārtiņš Purviņš

Mācītājs Mārtiņš Ķirsons: "Izlasīju avīzē, ka būtu iespēja mācīt Sibīrijas latviešiem savu tēvu valodu. Trūkstot tikai divu lietu — skolotāju un naudas. Tādu iespēju taču nedrīkstēja palaist pa vējam! Un atradās gan nauda, gan skolotājas."

Turpinājums no 1.lpp.

Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Raščevskis savā uzrunā uzsvēra, ka tieši Jēkabpilī atrodas mūsu valstī vienīgā Agrobiznesa koledža. Un mācības tajā ir pirmais solis turpmākām studijām lauksaimniecības tehnikumos, arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē. To viņš novēlēja arī šīs skates dalībniekiem.

Mazpulku vecbiedrs Osvalds Balodis, sveicot jauniešus, īpaši uzteica mazpulcēnu darbotiesprieku un šeit iegūto draudzību, kas saglabāsies visu mūžu.

Tad kopīgi tika dots solījums "Augsim lieli Latvijai!", dziedāta mazpulku himna un sveikta žūrijas komisija, kas savukārt solīja vērtēt bērnu darbu objektīvi.

Jāpiebilst, ka Latvijā mazpulku organizācija, kas izveidojās 1929. gadā, bija viena no lielākajām jaunatnes organizācijām valstī. Līdz 1940. gadam 1100 mazpulkos bija vairāk nekā 44 tūkstoši biedru, kas darbojās visās pamatskolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Pēc Latvijas okupācijas organizācija tika likvidēta. Savu darbību tā atjaunoja 1991. gada 14. februārī.

Lielu darbu mazpulku darbības atjaunošanā ieguldījuši vecbiedri. Arī todien daudzi no viņiem vēroja bērnu darbu un uzmundrināja. Kā atzina Valdis Sakars, palīdzība un padoms jauniešiem ļoti nepieciešams. Oļģerts Malcenieks, piemēram, labprāt piedāvājot stādus no sava dārza. Ražas novākšanas laiks enerģisko vecbiedru bija aizkavējis ierasties uz šo skati.

Vecbiedrs Osvalds Balodis mērojis tālo ceļu no Bīlenšteinas Vācijā, lai atvestu nelielas piemiņas veltes skates dalībniekiem. Viņš atcerējās trīsdesmitos gadus, kad pats darbojies 43. Aiviekstes pagasta mazpulkā. Tolaik katru gadu mazpulcēni strādājuši pie kāda konkrēta darba, piemēram, salīdzinājuši dažādas augu šķirnes, audzējuši kartupeļus, pētījuši augļu koku kaitēkļus utt. Pats O.Balodis izveidojis Latvijā ligzdojošo putnu olu kolekciju. Atmiņā saglabājies 1936. gads, kad viņa mazpulks izcīnījis triju dienu ekskursiju pa Latviju. Arī tagad būtu jauki atjaunot šo tradīciju. O.Balodis ir pārliecināts, ka labs stimuls bērnu darbam būtu arī ceļojošā kausa iedibināšana. Patlaban gan šāda veida pagodinājumiem trūkst līdzekļu.

Mazpulku darbu skate bija daudzveidīga un interesanta. Vislielākos ķirbjus — pat līdz 61,5 kilogramiem smagus — šovasar izaudzējusi Jēkabpils valsts ģimnāzijas 6. klases audzēkne Zane Rumjanceva. Kaut arī saules bijis pamaz, tie auguši vareni. Vecākiem vajadzējis piepalīdzēt tos atgādāt uz skati.

Savukārt Zane Bērzkalne no Aknīstes vidusskolas 6. klases pievērsusies pupiņu audzēšanai, to šķirņu skaits pārsniedz divdesmit. Vislielākos sīpolus šovasar izaudzējusi Signe Albiņa no Vīgantes pamatskolas 8. klases. Skolas mazpulkā "Staburags" darbojas 30 bērnu skolotājas Hilijas Čakstes vadībā. Augustā parasti esot nometnes, kuru laikā mazpulcēni iet pārgājienos, sporto un piedalās dažādās sacensībās. Visiem kopā esot interesanti, daudz ko jaunu uzzinot un iemācoties.

No Jelgavas rajona Ozolnieku vidusskolas mazpulka "Troļļi" bija atbraukuši trīs dalībnieki. Trīspadsmitgadīgais Jānis Liepiņš visus interesentus cienāja ar mājās darināto "Fetas" kazas sieru. Jānis palīdz saviem vecākiem zemnieku saimniecībā "Līcīši" audzēt un kopt kazu ganāmpulku. Par šo darbu stāsta arī viņa sagatavotais pārskats un albumā ievietotās fotogrāfijas.

Bet mazpulcēni palīdz ne tikai vecākiem vien, viņiem ir arī sava saimniecība. Tā atrodas Dobeles rajonā. Mazpulka saimniecības "Zaļkalni" vadītāja Aina Kliesta pati ir vecbiedre, tāpēc uzskata, ka no mazotnes ieaudzinātās iemaņas lieti noderēs dzīvē. Saimniecības veidošanos sekmējusi Dobeles rajona padome, kas iegādājusies Zaļkalnu mājas un zemi 4,3 hektāru platībā, ko nodevusi 437. mazpulka "Jaunaudze" rīcībā jeb nomā uz 99 gadiem. Šeit katram mazpulcēnam iedalīti simt kvadrātmetri zemes, kur tie paši kopj un audzē dažādus sakņaugus. Un ne tikai tos, jo saimniecībā ir savs kazu ganāmpulks ar deviņām kazām un āzi Ješku, cūkas, aitas, pīles un zosis. Ir pat savs neliels inkubators, kur perēt putnēnus. Rudens ražas svētku galds dobelniekiem ir bagātīgs, tajā tiek celtas gan cukurbietes, gan kāļi, gan kāposti. Tos visus demonstrē brālis un māsa Armands un Solvita Zeipiņi.

Izstādē daudz interesanta, jo bērni nodarbināti piecās nozarēs — augkopībā un lopkopībā, viņi veic pētniecības darbu, strādā rokdarbus un apgūst kulinārijas prasmi. Viņu veikumu kompetentā žūrijas komisija vērtēja atbilstoši trim vecuma grupām. Kā pastāstīja Jēkabpils rajona Mazpulku padomes priekšsēdētāja Rita Bērzlapa, balvas paredzētas ikvienam dalībniekam. Tā ir atzinība par šīs vasaras veikumu, izdomu un pacietību.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs

Mazpulcēnu sagatavotie kārumi interesē apmeklētājus

Mazpulku padomnieks vecbiedrs Valdis Sakars nodod ziņojumu Zemgales zonas mazpulku vadītājam profesoram Imantam Gronskim