Spānijas Karalistē

Vakar, 12.oktobrī, — valsts svētki

Spānija ar saviem gandrīz 40 miljoniem iedzīvotāju un 505 992 kvadrātkilometriem teritorijas ir viena no Eiropas lielākajām valstīm.

Spānija ir konstitucionāla monarhija. 1978. gadā pieņemtā konstitūcija garantē Spānijas parlamentāro demokrātiju. Spānijas karalis ir valsts galva un vienlaikus arī bruņoto spēku komandieris. Spānijas parlaments sastāv no Kongresa, kura 350 deputātus ievēlē visi valsts iedzīvotāji tiešās vēlēšanās, un Senāta, kura 225 senatori ievēlēti no visām provincēm vai arī iecelti no autonomajām kopienām. No Spānijas parlamenta deputātiem 16% ir sievietes.

Kopš iestāšanās 1986. gadā Eiropas Savienībā Spānija ir dinamiski attīstījusi savu ekonomiku, īpaši infrastruktūru. Strauji paaugstinājies arī Spānijas iedzīvotāju dzīves līmenis. Tas ir jo nozīmīgāk, atceroties faktu, ka laikā no 1960. līdz 1977. gadam apmēram 2,5 miljoni spāņu zemā dzīves līmeņa dēļ emigrēja uz citām Rietumu valstīm. Pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā spāņu pirktspējas indekss (par 100 pieņemot 1990. gada līmeni) pieaudzis no 73 līdz 133 vienībām, bet rūpniecības ražošanas indekss — no 86 līdz 103 vienībām. Spānijas nacionālais kopprodukts desmit gados (kopš 80. gadu vidus) ir gandrīz trīskāršojies, pieaugot no 165 845 miljoniem ASV dolāru līdz 482 788 miljoniem jeb, rēķinot caurmērā uz katru Spānijas iedzīvotāju, — no 4311 ASV dolāriem līdz 12 201 dolāram. Caurmērā Spānijas nacionālais kopprodukts ik gadu pieaug par 2 procentiem.

Spānija ir industriāli agrāra valsts. Tā ir viena no pasaules lielākajām vieglo automašīnu eksportētājām. Spānijā arī augstu attīstīta kuģu būvniecība, ķimikāliju, tērauda, tekstilpreču un apavu ražošana.

54% no Spānijas sauszemes kopplatības tiek izmantoti lauksaimniecībā. Galvenās lauksaimniecības kultūras ir citrusaugi, vīnogas un olīvas. Nozīmīga vieta Spānijas ekonomikā ir arī zvejniecībai. Spānijas zvejas flote pazīstama kā viena no lielākajām pasaulē. Pēdējos desmit gados Spānijas ekonomikā aktīvāk iesaistījušās sievietes — tagad viņas veido jau 36% no Spānijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita (pirms desmit gadiem — tikai 31,1%). Savukārt ekonomiski aktīvo vīriešu īpatsvars Spānijā desmit gados ir samazinājies — no 71,8% līdz 67,8 procentiem.

Kopumā rūpniecībā nodarbināti 36,5% no ekonomiski aktīvajiem spāņiem, šeit pieaugums desmit gados bijis par 2 procentiem.

Lauksaimniecībā nodarbināto spāņu īpatsvars desmit gados samazinājies gandrīz divas reizes — no 14,9% līdz 7,8%. Lauksaimniecības preču ražošanas indekss (par 100 pieņemot 1979./1980.gada līmeni) desmit gados samazinājies no 112 līdz 109 vienībām, bet pārtikas preču ražošana — no 112 līdz 110 vienībām.

Galvenā Spānijas eksporta produkcija ir metāla izstrādājumi, kas veido 47% no kopējā eksporta apjoma. 13% eksporta veido ķimikālijas, 9% — lauksaimniecības produkti. Spānijas galvenie ārējās tirdzniecības partneri gan eksporta, gan importa jomā ir Francija (20% no eksporta un 18% no importa kopapjoma), Vācija (attiecīgi 14% un 15%) un Itālija ( 9% eksporta un tikpat liels procents no importa kopapjoma).

Aizvien lielāka nozīme Spānijas ekonomikā ir arī tūrismam — ārzemju tūristu skaits Spānijā kopš iestāšanās Eiropas Savienībā pieaudzis no 27 477 tūkstošiem uz 43 232 tūkstošiem gadā.

Spānijas iedzīvotāju skaits vidēji ik gadu pieaug tikai par 0,2 procentiem. 16,5% Spānijas iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, bet gandrīz piektā daļa valsts iedzīvotāju (22,8% sieviešu un 18% vīriešu) ir vecāki par 60 gadiem. Mūža vidējais ilgums ir 81 gads sievietēm un 75 gadi vīriešiem. Spānijā ir atzīstami zems bērnu mirstības līmenis — tikai 7 no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

76% spāņu dzīvo pilsētās, un viņu īpatsvars pieaug vidēji par pusprocentu gadā.

Spānijas valdība 4,2% no nacionālā koppropdukta atvēl izglītībai. No katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Spānijā ir gandrīz 7 tūkstoši studentu, turklāt studējošo sieviešu un vīriešu skaits ir gandrīz vienāds — 3530 un 3 4127 no katriem 100 000 Spānijas iedzīvotāju. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem Spānijā iznāk 104 laikrakstu eksemplāri un ir 400 televizori.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Spāniju tika nodibinātas 1991. gada 9.oktobrī. Spānijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kamilo Barsija Garsija-Viljamils ( Camilo Barcia Garcia-Villamil ), kurš savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza 1994. gada 13. decembrī. Viņa rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors