Stenogramma 7. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, kolēģi! Sāksim Saeimas 7.oktobra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir divi jautājumi. Pirmais — likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", trešais lasījums, un otrais — likumprojekts "Izglītības likums".

Par pirmo darba kārtības jautājumu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" Juridiskās komisijas vārdā — Aigars Jirgens. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4499. 1.ir Juridiskā biroja priekšlikums — ierosina papildināt 17.panta piekto daļu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

2.ir Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums — papildināt 18.panta otro daļu ar 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija ar balsu vairākumu šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Godātie kolēģi, debatēs vajag pieteikties noteiktajā kārtībā, ja deputāti neatrodas savās darba vietās, vēlas runāt, ceļ rokas, diemžēl es to konstatēt nevaru.

A.Jirgens.

3.ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 19.prim panta, tas ir tehnisks labojums, ko Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

4.arī ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 31.panta astotajā daļā iekavas un vārdu "amatiem". Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Jirgens.

Arī 5.ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 39.panta otrajā daļā vārdus "Ministru prezidentam" ar vārdiem "Ministru kabineta". Atbildīgā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns. Lūdzu! Leiškalna kungs, jūs bijāt pieteicies debatēs par šo jautājumu, ja neesat, tad citiem deputātiem iebildumu nav. 5.priekšlikums tiek akceptēts atbildīgās komisijas redakcijā. Pieņemts.

6.un 7.ir deputāta Bišera un atbildīgās komisijas priekšlikums par 41.pantu. No šiem diviem priekšlikumiem atbildīgā komisija atbalstīja savu priekšlikumu, un deputāta Bišera priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.un 7.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

8. ir deputātes Prēdeles priekšlikums — papildināt Kārtības rulli ar 41.prim pantu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par 8. — deputātes Prēdeles — priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

9.ir deputāta Čerāna priekšlikums — arī papildināt Kārtības rulli ar 41.prim pantu. Arī šo priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neatbalsta. Pieņemts komisijas atzinums. Paldies!

A.Jirgens.

10.ir deputāta Bišera priekšlikums par 49.panta pirmās daļas tekstu, un Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens.

11.ir deputāta Bišera priekšlikums — papildināt 54.panta pirmo daļu. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

12.un 13.ir deputāta Jirgena un atbildīgās komisijas priekšlikums par 56.pantu. Deputāta Jirgena priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un Juridiskā komisija ir izstrādājusi savu 56.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 12.un 13.priekšlikumu, par likumprojekta 56.panta redakciju — pirmās, otrās un trešās daļas? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

14.ir Juridiskā biroja priekšlikums par 57.panta pirmās daļas redakciju. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

15.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt otrajā lasījumā pieņemto 64.pantu ar trešo daļu. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

16.ir deputāta Jirgena priekšlikums — papildināt 65.pantu ar jaunu otro daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 16.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

17.ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt 69.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu par 17., 18.un 19.priekšlikumu nav. Pieņemts.

A.Jirgens.

20.arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt Kārtības rulli ar 78.prim pantu jums redzamajā redakcijā. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

21.ir deputāta Bišera priekšlikums — izslēgt 85.panta trešajā daļā skaitli un vārdu "1 un". Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 21.priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

22.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 85.panta piektās daļas 4.punktu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Jirgens.

Arī 23.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 85.pantu ar sesto daļu. Juridiskā komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens.

24.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 92.panta pirmo daļu ar 3.punktu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

Un atbildīgā komisija iesniedza arī savu priekšlikumu — 25. — papildināt 92.pantu ar jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šo komisijas atzinumu akceptē. Pieņemts.

A.Jirgens.

26.ir deputāta Bišera priekšlikums — izteikt 95.panta pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Kreituses kundze, jūsu uzvārds parādījies tablo. Nevēlaties runāt? Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

27.ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 115.panta pirmo un otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt Kārtības ruļļa 115.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Jirgens.

28.priekšlikums pie 119.panta, tas ir deputāta Kiršteina priekšlikums — izteikt 119.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

29.ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 122.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Jirgens.

Arī 30.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 122.panta piekto daļu. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Jirgens.

31.ir deputāta Kiršteina priekšlikums — izteikt 124.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31.deputāta Kiršteina priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens

. 32.ir deputāta Čerāna priekšlikums — papildināt 149.panta pirmo daļu ar 17.punktu. Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par — 32.deputāta Čerāna priekšlikumu. Pieņemts.

A.Jirgens.

33.un 34.ir Juridiskā biroja priekšlikums par 198.pantu, un Juridiskā komisija tos atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 198.panta pirmajā daļā vārdu "palīgus" un 198.panta otrajā daļā arī vārdu "palīgi". Pieņemts.

A.Jirgens.

35.ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumu ar pārejas noteikumiem jums redzamajā redakcijā. Juridiskā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Acīmredzot 130.priekšlikums, 131., bet es gribu runāt par priekšlikumu, kuru mēs nepaguvām izskatīt nopietni, priekšlikumu, kuru mēs neiespējām samērot ar Latvijas Republikas Satversmi, un tas ir priekšlikums par deputāta izslēgšanu.

Es uzskatu, ka mēs nevaram atbalstīt tāda likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, kas ir nopietnā pretrunā ar Satversmes 5.pantu. Ļoti nopietnā pretrunā arī ar citiem Satversmes pantiem un padara deputātus par partiju marionetēm. Pie kam liedz iespēju aiziet lielo vai koalīcijas frakciju deputātiem, izstāties no frakcijas, teiksim, gadījumos, ja lielās partijas nepilda savas priekšvēlēšanu programmas pie kurām ir pieteicies deputāts, bet mazās frakcijas, kuras pārvilinās varbūt deputātus uz lielajām, ņemot vērā, ka par šo deputāta atrašanos vai neatrašanos Saeimā, lems pati Saeima, līdz ar to nodrošina viņiem palikšanu. Es domāju, ka mēs šobrīd nevaram tautas priekšstāvjus, kā ir teikts Satversmes 5.pantā, pārvērst par partiju priekšstāvjiem, un aicinu balsot pret šo likumu, ja neizdosies pārbalsot un debatēt attiecīgi pieņemto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Jautājums ir, es nesapratu Leiškalna kunga priekšlikumu, ko viņš izteica, viņš aicināja balsot pret likumu, pret kuru sēdes laikā neviens neiebilda. (No zāles deputāts K.Leiškalns "Es nepaspēju!") Es nezinu, kāpēc jūs nepaspējāt?

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, mēs apspriežam 35.priekšlikumu.

I.Bišers.

Patlaban apspriežam 35.priekšlikums, ar kuru Leiškalna kunga priekšlikums nekādi nesaistās. Tāpēc es domāju, ka šī uzstāšanās ir visai nesaprotama. Vēl ir jautājums, ka Leiškalna kungs atsaucās uz Satversmes 5.pantu, kur šajā gadījumā nekāda sakara nav, jo zināms, ka 5.pants ir, ka Saeima sastāv no 100 locekļiem, un to nekādā ziņā neviens no pieņemtiem priekšlikumiem neskar.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane.

K.Lībane

(LC). Lieta ir tāda, ka patiešām par 35.priekšlikumu, es saprotu, ka nekādu īpašu iebildumu nevarētu būt. Runa ir par kaut ko citu, pie kā mēs nonāksim burtiski pēc dažām sekundēm vai pāris munūtēm, un tas ir par to, ka pirms likuma pieņemšanas kopumā pieci deputāti lūgs tomēr pārbalsot, lai gan reāls balsojums nenotika, bet pārbalsot balsojumu par 2.priekšlikumu sakarā ar to, ka es biju nospiedusi pogu par pieteikšanos, tad es biju tur augšā pie loga, cēlu roku, man nav ne mazāko pretenziju pret Čepāņa kunga vadības stilu, es saprotu, ka tas lielā mērā ir pārpratums, bet mēs nevaram atstāt šajā likumā, ja mēs gribam to pieņemt kopumā, normas, par kurām ir šaubas, vai tās ir vai nav pretrunā ar Satversmi, drīzāk jau, ka ir. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Atgādinu, kolēģi, ka debatēm paredzētais laiks ir 15 minūtes pirmo reizi un 5 — otro reizi. Valdmaņa kungs, jums ir iespēja.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sadarbības padome un viņas atbalstītāji! Kolēģi Saeimā! Leiškalna kungam ir jāpasaka liels paldies, jo tiešām šis jautājums ir ļoti svarīgs. Tas, ka deputāts, uzklausot savus vēlētājus, izpildot savus solījumus tautai, nolemj, ka viņš frakcijā nevar palikt. Jo, kā mēs redzējām, beidzamajā Saeimā gandrīz neviena ievēlētā partija neturēja savu vārdu vēlētājiem. Un, ja tāds deputāts aiziet no frakcijas, tad tas it kā esot līdzīgi tam, ka viņš ir krimināli notiesāts. Tāpēc viņš tiek no Saeimas mests ārā. Šādas disciplīnas ievešana, manuprāt, un es varu tikai teikt, manuprāt, jo tauta ir nolēmusi, ka es viņas vārdā vairs nerunāšu, bet, manuprāt, tas ir pilnīgi nepieņemams variants.

Mēs šeit, Saeimā būdami, esam redzējuši to, ka programmas mainās, deputātiem ir grūti palikt uzticīgiem savai partijai. Šeit tika runāts par frakciju. Mēs redzējām, ka Vienības partija ievēlēja astoņus, beigās pieci no viņiem atradās citā partijā un varēja paši veidot savu frakciju. Kas tad notiks, ja būs šis pats gadījums. Ja pieci satiekas ārpus Saeimas un nolemj, ka viņi nāks atpakaļ, tad viņi var veidot savas frakcijas un atkal nākt atpakaļ uz Saeimu? Tas ir murgs! Es domāju, ka par partijas disciplīnu būtu jārunā. Citāda partijas disciplīna nedrīkstētu būt. Deputātiem ir jāatbild saviem vēlētājiem, savai sirdsapziņai.

Tie naudasmaisi, kuri ir Latviju pārklājuši ar smagu skaļu reklāmu, neviens nespēj domāt. Tagad ir ievēlēti deputāti Saeimā, un šie naudasmaisi valdīs pilnīgi. Viņi var deputātam pateikt: "Es tev varu atņemt to vietu, ja tu mani neklausi!" Vai mēs patiešām gribam, ka tā finansu oligarhija, kas pār mums valda, kas ir ieveduši to ekonomisko teroru, var valdīt tik cieši? Es zinu, ka es runāju tikai savā vārdā, savā izpratnē, jo tauta vairumā ir nobalsojusi par šiem lielajiem naudasmaisiem, bet es jūs lūdzu neizjaukt to, kas ir vēl palicis no demokrātijas Latvijā, ar šo priekšlikumu.

Šā likumprojekta izskatīšana pirmajā sēdē pēc vēlēšanām ar šādu tempu trešajā lasījumā, ielikt šādu maiņu iekšā, ko mēs pat nemanījām, kamēr Leiškalna kungs mums atgādināja, ka tāda ir, ir pilnīgi nepieņemams stils demokrātijā. Mums vienkārši aizvelk garām kaut ko, kur vēlāk tikai citi izpratīs tā būtību. Es domāju, ka ir jādara, kā Leiškalna kungs ieteica, šo likumprojektu vajadzētu atstāt, lai 7.Saeima, kur tie lielie naudasmaisi valdīs tā kā tā, lai viņi nolemj. Mums tas ir nepiemēroti to darīt tagad. It īpaši, ja mēs to darītu, tad jāsaprot, ka liela daļa no mūsu Saeimas locekļiem šodien būtu it kā līdzīgi kriminālnosodītajiem un viņiem būtu no Saeimas tūlīt jāiet prom. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemams variants. Es lūdzu jūs padomāt un balsot pret šo likum-projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kā jūs dzirdējāt, debatēs tika runāts nevis par 35.priekšlikumu, pret kuru, cik es saprotu, nevienam iebildumu šeit nav, bet tika runāts par otro priekšlikumu, tādēļ mēs varētu pieņemt šo 35.priekšlikumu pēc tam, ja ir iesniegts dokuments par pārbalsošanu, tad izskatīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kolēģi, vai piekrītat, ka mēs pieņemam 35. priekšlikumu Juridiskās komisijas akceptētajā redakcijā? Iebildumu nevienam nav. Paldies! Mēs, kolēģi, tiešām esam saņēmuši piecu deputātu priekšlikumu — pārbalsot otro priekšlikumu. Sakarā ar to, ka nenostrādāja balsošanas iekārta. Man šķiet, ka iekārta nostrādāja, bet nu...

Kas vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas neviens runāt. Vai Kārlis Leiškalns vēlas? Protams, ka balsosim. Tātad balsojam par piecu deputātu priekšlikumu — pārbalsot otro priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Pārbalsosim otro priekšlikumu. Tas skan šādi: "Deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiek konstatēts, ka viņš izstājies no frakcijas, kuru izveidojusi tā partija vai partiju apvienība, no kuras saraksta attiecīgais deputāts ievēlēts."

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu! Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 49, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts. Nobruģēts ceļš uz nākotni. Paldies!

A.Jirgens.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Izglītības likums". Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām dokumentu nr. 4699. Kopš šā likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā komisija ir saņēmusi 401 priekšlikumu, kuru izskatīšana ir notikusi sekojošā kārtībā: Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izveidoja Izglītības likuma apakškomisiju, kurā dalību ņēma šādu organizāciju pārstāvji. Bez trim Saeimas deputātiem, kuri piedalījās, ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, bet arī Ilga Kreituse vēl. Piedalījās šajā apakškomisijas darbā Pedagogu dome, kuru pārstāvēja Mūrnieka kungs un Skrastiņa kungs, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāves Pētersones kundze un Kinsleres kundze, bija pārstāvji no Augstākās izglītības padomes, no arodizglītības un arī Pašvaldību savienības, kuru pārstāvēja Pēteris Kazanovs. Šī komisija vasaras pārtraukuma laikā ļoti rūpīgi strādāja ar saņemtajiem priekšlikumiem, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc tam šo darbu vēlreiz skatīs cauri un šodien jūsu priekšā liek šo dokumentu ar 401 priekšlikumu. Un tagad mēs varētu to sākt skatīt priekšlikumu iesniegšanas kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu! Skatām pa pantiem vai pa punktiem. Vēlams būtu pa pantiem.

A.Tomašūns.

1.pants — "Likumā lietotie termini". Ir divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi, 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja un otrais arī, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.panta redakciju? Piedodiet, par 1. un 2.priekšlikuma redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Labāk skatīsim priekšlikumus, jo to ir vairāk nekā pantu. 3.priekšlikums, Čerāna priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es saprotu, ka pēc veiksmīgi padarīta darba pie Kārtības ruļļa visi jūtas apmierināti ar cerību, ka 7.Saeima skatīs šo likumprojektu no gala. Bet es ierosinu tomēr jūs lasīt 3., 4. un 5. priekšlikumu, vismaz 3. un 4. lasīt reizē un iedziļināties tekstā. Tad izlasiet šo teikumu, ko jūs gatavojaties pieņemt tādā redakcijā, kā ierosina komisija! Tad ieskatieties Požarnova kunga priekšlikumā, kas gan saistīts vairāk ar Pedagogu domi nekā ar Požarnova kungu personīgi, tā kā tur, kur ir klāt šis vārds "iesakņots", tas jau ir Pedagogu domē izskatīts.

Izlasiet! "Augstākā izglītība, izglītības pakāpe, kur notiek zinātnē vai mākslā sakņota personības attīstība". Nu, mīļie cilvēki! Arī Izglītības komisija! Izglītību nesakņo nekur. Izglītība dod zināšanas. Kas te ir ierakstīts? Vajag ar skaidru galvu kādreiz kaut vai paskatīties un domāt. Te nav Imanta Ziedoņa esejas, kas apcer cilvēka būtību dažādās izpausmes formās, bet likumprojekti. Kur jūs ko taisāties izglītībā sakņot? Tāpēc es aicinu kolēģus izlasīt Požarnova kunga priekšlikumu un nobalsot par Požarnova kunga iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Jā, var piekrist, ka Požarnova kunga priekšlikumi faktiski ir Pedagogu domes ierosinājumi, turpmāk arī varat skatīties Požarnova priekšlikumu, velkot svītriņu, un saprast, ka tas ir Pedagogu domes priekšlikums.

Kreituses kundze, jūs strādājat apakškomisijā, jums bija iespēja šīs lietas tur pierādīt, bet, kā jūs redzat, šobrīd ir palicis šāds redakcionālais teksts, un ir iespēja vēl uz trešo lasījumu varbūt jums iesniegt savu konkrēto priekšlikumu un par to pacīnīties gan apakškomisijā, gan arī šeit, Saeimā. Es aicinu atbalstīt tomēr komisijas piedāvāto redakciju, bet neatbalstīt ne Čerāna, ne Požarnova, ne frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates ir beigušās. Godātie kolēģi! Kreituses kundze vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Šeit jūs neviens netiekat informēts par to, kā lēma apakškomisija, jo apakškomisijas lēmumi neatbilst vienmēr tam, kā lēma komisija pirms tam. Tāpēc es lūdzu Požarnova kungu pirms lemt, vai balsot, paziņot, kāds bija apakškomisijas lēmums un balsojums un kā pēc tam lēma komisija, jo citādi šā likumprojekta virzīšana tālāk neatbilst tam, kā pie tā ir strādājusi komisija. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu!

A.Tomašūns

(LC). Diemžēl Požarnova kungu es neredzu šeit, zālē. Un otrs. Manuprāt, nav šī prakse, ka apakškomisijas lēmumus iestrādā šeit, tabulā, jo to skatīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur varēja darboties arī visi deputāti. Es aicinu noraidīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Vai kādam ir iebildumi, ka tiek noraidīts deputāta Čerāna 3.priekšlikums? Arī komisija to ir noraidījusi. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nepieprasa. Pieņemam komisijas atzinumu. Paldies!

A.Tomašūns.

4.priekšlikumu arī lūdzu noraidīt. Es atvainojos! Mēs tikko esam vienojušies par to. Tātad... Nu tad ir balsojums par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Tātad debates neizraisām. Deputāti pieprasa balsojumu par deputāta Andreja Požarnova priekšlikumu — izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā. Tas ir priekšlikums nr.4. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 9, atturas — 18. Pieņemts. 1.panta otrā daļa izteikta deputāta Požarnova ieteiktajā redakcijā.

A.Tomašūns.

5.priekšlikums. Lūdz noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

6. priekšlikums daļēji ir atbalstīts, Požarnova priekšlikums. Jūs varat redzēt jauno redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

7. — deputāta Čerāna priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi 1. panta 3. punktu šādā redakcijā, ko jūs varat redzēt 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

9. ir deputāta Čerāna priekšlikums. Atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

10. priekšlikums. Požarnova priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribu norādīt uz to, ka 1. pants otrajam lasījumam ir ļoti, ļoti nesagatavots konceptuāli, un tieši jāpabrīnās, ka ir strādājusi komisija un apakškomisija un to nav nav pamanījusi. Un, lūk, par šo te nesakārtotību es izlēmu runāt tieši pie 10. priekšlikuma, kurā ir skaidrojums vienam no šī dokumenta pamatjēdzieniem, proti, kas ir izglītība. Principā piekrītot komisijas dotajam skaidrojumam, kas ir izglītība, šajā te 10. priekšlikuma galarezultātā, es gribu pasvītrot, lūk, ka šeit izglītība ir definēta kā process un tā rezultāts. Tātad sastāv no divām daļām — process un tā rezultāts.

Tagad paskatīsimies atpakaļ, kā šī konsekvence ir ievērota šajā te dokumentā. Un tad, ja mēs paskatāmies atpakaļ uz to, kas ir akadēmiskā izglītība, mēs redzam, ka akadēmiskā izglītība arī ir studijas, tātad process un rezultāts. Bet, ja mēs paskatāmies uz nākošo, uz to, kas ir augstākā izglītība, tad šeit šis rezultāts iztrūkst. Ir tikai palicis process. Kāpēc tāda nekonsekvence, gribētos dzirdēt no ziņotāja, lūk, par šādu te nekonsekvences izpausmi.

Tāpat šī nekonsekvence parādās arī 31. priekšlikumā par to, kas ir vispārīgā izglītība, un tā parādās 15. priekšlikumā, kur ir runa par to — mācību priekšmets vai kursu programma. Kas tie ir — identiski jēdzieni? Pēc domas satura it kā būtu identiski jēdzieni, bet pēc formas ne. Ja tie ir sinonīmi, tad tur ir jāliek vārdiņš nevis "vai", bet "jeb". Un, ja tie nav identiski jēdzieni, tad atkal tie nonāk, tā sakot, kontrā ar iepriekš sacīto.

Tālāk. Ja mēs paskatāmies un atgriežamies pie šā 10. priekšlikuma, tur ir runa par to, ka izglītība ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguves un attieksmju veidošanas process un rezultāts. Kas tās tādas ir par attieksmēm? Vēl jo vairāk. Šo abu komisiju darbību rezultātā — paskatāties 35. priekšlikumā, tur komisijas ieteiktajā variantā ir vērtību orientācija. Tātad pieņemts jēdziens "vērtību orientācija". Šeit šajā priekšlikumā ir runa par attieksmju veidošanas procesu. Nu kas tā ir par tādu didaktisku streipuļošanu Izglītības likumā, kur visam vajadzētu būt sakārtotam tādā kārtībā — izejot no svarīgākā uz mazsvarīgāko. Te ir galīga didaktiskā streipuļošana. Vai tiešām šādu 1. pantu var pieņemt? Jāsaka vienīgi paldies Dievam, ka tas vēl ir otrais lasījums. Lūdzu skaidrojumu, lai zinātu, kā galu galā balsot par šo te 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Redzat, šeit veidojas tā situācija, kad Tomašūna kungs uzskata, ka nav nepieciešams ziņot par apakškomisijā pieņemtajiem lēmumiem un diskusijām, kas ir bijušas, kur piedalījās tieši profesionāļi, bet ziņo tikai par to, kas komisijā ir izlemts, un rezultātā ir radusies šāda redakcija. Un tas cilvēkos, kas ir tieši saistīti ar izglītību, izsauc šo neizpratni, kā var būt tādi formulējumi, kādi ir. Un te patiešām es lūdzu kolēģiem iedziļināties, kas ir izglītības rezultāts. Izglītības rezultāts ir, izrādās, personas zināšanas. Un viss. Vai tad valstī izglītība dod tikai personai zināšanas? Vai valstī viņa neieņem noteiktu vietu un attieksmi? Attieksmi jūs šorīt "Rīta bumā" varējāt dzirdēt. Alfrēds Rubiks jums izskaidroja attieksmi, ko nozīmē un ko dod zināšanas. Bet vai zināšanas šeit ir jāformulē tādā veidā? Tas ir ļoti problemātisks jautājums, bet es gribētu teikt arī otru lietu, ka šī galīgā komisijas pieņemtā redakcija ir pilnīgi neizstrādāta, jo kas tad īsti mums ir izglītība? Sistematizēta zināšanu, prasmju apguve un izglītības process, kas ietver mācību un audzināšanas darbu. Vai tad tas neko citu neietver? Kas ir mācību darbs tādā gadījumā? Tad dodiet nākamo formulējumu un skaidrojumu. Šeit principā šī 5. sadaļa absolūti neatbilst tai realitātei, kādai vajadzēja būt Izglītības likumā, un es vēlreiz saku, ka deputātiem būs ļoti grūti izšķirties šeit, jo es saprotu, ka iedziļināties uz vietas nav iespējams, it īpaši tāpēc, ka mums absolūti netiek dots nekāds skaidrojums par tām diskusijām, kas notika apakškomisijā starp profesionāļiem, profesionālo organizāciju un sabiedrisko organizāciju vadītājiem, starp ministriju un deputātiem. Tāpēc šeit šodien iegūt skaidrību, manuprāt, nebūs iespējams.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis. Prezidij, kolēģi Saeimā, tauta! Kā likumā tagad mums piedāvā, izglītība ir sistematizēta zināšanu un prasmju apguve un attieksmju veidošanas process un tā rezultāts.

Es gribētu jums atgādināt, ka mums ir bijuši nesen attieksmju veidošanas procesi. Bija sintezēta zināšanu un prasmju apguve. Mums pa radio, pa televīziju, ar plakātiem mācīja. Mācīja aplamības, manuprāt, bet gala rezultātu jūs redzat, kas ir. Gala rezultāts vienreiz, otrreiz un šoreiz trešo reiz ir bijis, ka tie cilvēki, kam ir ekonomiskā vara, to varu pilnveido, mēģina pat to pataisīt par absolūtu, kā tikko ar mūsu Kārtības rulli, kad neklausa naudas maisam, tad met no Saeimas ārā... Un interesanti tāpēc, ka no tā momenta, kad mums iedod to sintezēto zināšanu, to, ka Šķēles kungam ir lielas un plašas acis un ka viņš ir patīkams cilvēks, un tā tālāk, tad ir īsais rezultāts, ka tauta viņu ievēlē, un tad ir tālāks rezultāts, ka tauta mirst badā.

Redziet, izglītība, manuprāt, ir kaut kas daudz tuvāks tam, ko deputāts Požarnovs un citi zinātāji ir ieteikuši. Pēc šitā likumprojekta, kā viņš ir uzrakstīts, izglītība ir aģitācija. Bet patiesībā izglītība ir vēsturiskas pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids. Un, ja tauta būtu tā izglītota, viņa saprastu, ka tie, kam jāmaskējās aiz smagas aģitācijas, tie, kas saka — mēs darām kaut ko labu, un zināt, pēc 18 gadiem būs labāk, un tauta tic. Bet cilvēks ir pieradis, ka, ja kāds tev grib palīdzēt, viņš palīdzēs tūlīt, ne pēc 18 gadiem. Cilvēkam pieredze ir, ka visi šie garie plāni nekad neder. Bet mūsu tauta ir piecdesmit gadus mācīta citādi, ka mums ir jāpakļaujas kādam spēcīgam, ļaunam garam, un es lūgtu tiem, kam ir Tautas kopas "Brīvība" beidzamais biļetens, to glabāt un pārlasīt, un pārlasīt. Ik katru dienu, kad jums kļūst grūtāk, ik katru dienu, kad jūs kaut ko pārdosit. Palasiet par to ekonomisko teroru, ko mēs jums mēģinājām iemācīt.

Es zinu, ka jūs esat izvēlējuši savu ceļu, jums tādas tiesības bija. Es zinu, ka man ļoti sāp, jo es nezinu, ko darīt, vai palikt ar jums un ciest to kļūdu, vai palikt jums atgādināt, ka jūs esat taisījuši kļūdu, jo tas nevienam nepatīk, ka kāds saka — tu kļūdījies. Un vai tad darīt otro. Darīt, kā Jerumaņa kungs darīja, pacelt savas kājas un iet prom. Es nezinu, ko man būtu darīt. Es par to domāju. Bet es jums novēlu izglītību, kas nav propaganda, kas nav attieksmju veidošanas process, bet kaut kas, kas ir vēsturiskās pieredzes nodošanas un pārņemšanas veids. Mūsu vēsture mums daudz māca. Mūsu vēsture mums māca, ka ir tāda grupa zvēri cilvēku ādās, kam patīk spīdzināt, kas ir ar mieru cilvēkam to aci izraut, kam patīk redzēt, kā cilvēks mirst, to čeka darīja un darīja, un viņiem to patika darīt, bet mēs gribam, ka tas, kas tagad notiek, ka cilvēki mirst negodā, aukstumā, badā, mirst morāli savu bērnu priekšā, kad viņi nevar viņus ēdināt, ka tas ir Dieva lāsts, ka tas nav cilvēku darījums. Mēs gribam ticēt, ka tie onkuļi, kas uz mums no tiem plakātiem smaidīja, ka viņi mums grib labu. Mēs zinām mūsu pieredzi, ka viņi mums dara ļaunu. Bet mums ir šis izglītības process, kas ar sintezētu zināšanu mums kaut ko rāda, lai veidotu attieksmi. Mums rāda bitītes, kas sūc medu, un tāpēc kaut kāda politiska partija, kaut kāds onkulis to darīs priekš mums. Izglītots cilvēks saprastu, ka nav nekāda sakara starp to bitīti, to medu un to politisko partiju. Tikai nauda. Bet redzi, mūsu tauta ir nepareizi izglītota. Mūsu tautas negrib atminēt mūsu vēsturisko pieredzi.

Es skatījos televīziju vakar un Salaspils pieminekli uztur Krievija un Vācija. Bet kur ir piemineklis tiem 900 000 latviešu upuriem, kur tas ir? Ir vairākas reizes bijusi runāšana, viņš ir vairākas reizes dabūjis kaut kādus 10 000 latus priekš konkursa un vienmēr pazūd. Jo mēs negribam izglītot mūsu tautu ar īsto pieredzi, mēs negribam nodot nākošajai paaudzei patiesību, ko šī paaudze ir viņai izdarījusi. Mēs negribēsim, ka mūsu tauta apzina, ka desmit gadus atpakaļ mūsu iedzīvotājiem piederēja viss un ka desmit gadus vēlāk viss tas pats, kas mums kā tautai piederēja, tagad pieder kādām 20 ģimenēm, kādām piecām politiskā finansējuma grupām. Redz, to pieredzi, kas būtu tautai vērtīga, to pieredzi mēs viņiem nesolām izglītības ceļā. Un tad es nezinu, kādā veidā viņi to pieredzi, kas viņus pataisīs par dzīves spējīgiem un spējīgu tautu, kā viņi to pieredzi dabūs. Skolās viņi to nedabūs, jo Grīnblata kungs ierakstīja vēstures grāmatās, ka tie, kas gāja uz Sibīriju, tikai daži bija nevainīgi. Mēs redzam, ka valdībā un "Tēvzemei un Brīvībai" — galvenie cilvēki, kur ir nauda priekš visa kaut kā, bet ne priekš pieminekļa. Mēs redzam, ka mēs godājam tos, kas krita, kas bija ebreju tautas lielākā daļa. Salaspilī gan mira arī citi. Bet nav runa par tiem latviešiem, kas mira Sibīrijā vai šeit. Es zinu, ka es runāju tagad vairāk savu un manu senču vārdā. Sāp, ka mūsu tauta ir tā izglītota, ka skaļa reklāma, kas traucē domāt, kas nāca viena pēc otras, viena pēc otras, iztraucēja domāšanas spējas. Ka tauta labi saprata pirmsvēlēšanu aģitācijas kampaņu, ka šitā Saeima neder, ka šitie varturi neder, ka viņus visus, ka viņiem visu kaut ko jādara. Bet ar vēlēšanu reklāmu, ar sintezētu zināšanu un prasmes apguvi tika veidota attieksme. Mūsu valsts atbalstīs izglītību, bet es negribētu, ka mūsu valsts jeb kāda cita valsts atbalstīs izglītību jeb taisīs ministrijas, kuru darbs būs veidot attieksmi ar sintezētu zināšanu. Es gribētu, ka mūsu valstī un arī citās valstīs zinātne būtu kaut kas tamlīdzīgs, ko Požarnova kungs jau rakstījis, un ne ka tā būtu kaut kāda propagandas prasme un attieksmes veidošanas process. Jo viens visai pasaulei būtu jāatbalsta. Un otrs ir noziedzība. Es lūgtu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, bet, kā es jums saku, tā ir tikai Gundara Valdmaņa un viņa cilts doma. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu arī atbalstīt Požarnova kunga — 10.priekšlikumu, jo, kā zināms, tas nav tikai viņa priekšlikums, tas ir arī kompetents organizācijas priekšlikums, jo tiešām ir grūti varbūt skaidrot, kas tieši ir izglītība. Jo tikko mēs bijām liecinieki, ka ir patiešām politiska neizglītotība vai sabiedrības neizpratne par to, kas ir vērtības, un arī par to, ka katram sabiedrības loceklim būtu personīgi jāuzņemas atbildība par savu valsti, šo cilvēku un šo sabiedrisko grupu varbūt ne īsti izpratne par to, kas ir politiskā izglītība. Un tieši tāpēc es aicinātu pieņemt šo Požarnova priekšlikumu, nevis noraidīt, kā ieteikusi komisija, un otrajā lasījumā to akceptēt.

Man jāizmanto situācija un jāpateicas tiem, kas balsoja par manām domām, par maniem uzskatiem un par maniem pārdzīvojumiem Latvijas dabas, cilvēku, lauku un valsts interesēs, ko es sapratu, aizstāvot šos trīs gadus mūsu sabiedrību un viņas darbu, un viņas mīlestību, kā es to sapratu un domāju. Manuprāt, ka šodien izglītība ir vissvarīgākais, kas būtu vajadzīgs katram no mums, un mums būtu jāmācās tiešām no vēsturiskās pieredzes, kā tas ir teikts Požarnova kunga priekšlikumā. Jāzina arī, kā šo vēsturisko pieredzi nodot un kā to pārņemt. Jo tas, kā Požarnova kungs priekšlikumā saka, ir vērsts uz personības izaugsmi un audzināšanu. Priekšvēlēšanu kampaņā vairāku nedēļu laikā man vajadzēja dzirdēt un pārdzīvot ļoti smagus brīžus, kuros es sapratu, ka mūsu sabiedrības lielākā daļa ir politiski pilnīgi neizglītota, jo nesaprot, ka katra balss, katra personība, katrs cilvēks ir atbildīgs par savu valsti. Daudziem bija vienalga, citi neklausījās, citi izsmēja.

Liela nozīme šeit bija, bez šaubām, arī televīzijai. Ko gan mēs redzam televīzijas programmās? Vai tās ir izglītojošās programmas? Nē, televīzijā mēs redzam vardarbības sludināšanu, seksa pārākumu pār jūtām, naudas varu, un nebija brīnums, ka kādā no Alūksnes veikaliem, es runāju ar veikala vadītāju vai, varētu teikt, īpašnieku, viņš teica: "Nu ko jūs runājat par to, ko sauc par godīgumu vai kaunu. Šodien ir svarīgi tas, cik katram ir nauda kabatā. Un galu galā jūs taču zināt, ka nenoķerts nav zaglis." Un tāpēc mēs arī nebrīnāmies, ka, vairāk nekā gadu izmeklējot 3 miljonu lietu, rezultāta nav, jo nenoķerts nav zaglis, un dažs no zagļiem ir saņēmis oficiāli honorāru par to, ka viņš ir veidojis šo kompāniju, kas prata tik veikli, tik atklāti un nekaunīgi apzagt Latviju.

Un tas jau nav vienīgais, kas mums ir nozagts. Mums ir nozagta ticība savai valstij, mums ir nozagta mīlestība saviem vadītājiem, mums vairs nav kauna, mums pazūd godaprāts, mums pazūd pašcieņa, mēs klausāmies, ko mums iesaka svešas valstis, mēs izpildām viņu norādījumus. Pietiek viņiem mazliet uzbļaut, un vai tiešām pēc šīs smagās mācības, kas ir skaidri redzama pašreiz priekšvēlēšanu koalīciju veidošanā, vai šī smagā mācība, ko pārdzīvoja dažu partiju vadītāji, vai tā nav izglītība? Vai tā nav izglītība, kura dos varbūt pozitīvu ievirzi tālākā mūsu valsts vēsturiskajā attīstībā? Tāpēc Požarnova kungs pareizi iesaka, ka izglītība ir arī valsts intelektuālās, ekonomiskās un kultūras attīstības un stabilitātes pamats bez morālām vērtībām. Ja mēs izglītosimies ar tādas televīzijas palīdzību, kāda tā ir pašreiz, vai ar tādu jaunatnei un bērniem domātu žurnālu kā "Mana" un "Laba" izglītojošiem rakstiem, kā jātop un jāgatavojas par mazgadīgo prostitūti, kur neviens vārds nav runāts par kaunu, par meitenes godu, par māti, par līgavu, par mīlestību, ja mums viena partija sludina, ka var mīlēt bārdas rugājus, ka var mīlēt savu sunīša purniņu, bez šaubām, visu to var mīlēt, bet tam ir cits izteiksmes veids Latvijā. Manuprāt, ka šodien mums ir jārunā par to, ka ir jāatjauno garīgās vērtības, kas ir zudušas 50 gadu okupācijas laikā, jo 50 gadus jau zagšana no tās valsts, ko uzskatīja par ienaidnieku, it kā nebija nedz sodāma, nedz arī nesodāma. Tāpēc mums ir jāizvērtē šo 50 gadu okupācijas rezultātā izdarītās jeb radītās izmaiņas mūsu dvēselēs un mūsu prātā.

Tāpēc es piekristu Požarnova kunga priekšlikumam, ir smaga vēsturiskā pieredze, bet tā arī ir jāsistematizē. Šodien ir jārunā par okupācijas seku novēršanu, kā to ir sākuši darīt igauņi, piesaistot sabiedriskās organizācijas no visas pasaules. Arī mums tas ir jāturpina, un varbūt tas, ko Ulmaņa kungs izteica, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai ir jāizvērtē šīs sekas, tās ir jāizvērtē.

Arī piemineklis represētajiem, kas pašreiz top un kas ir saņēmis jūsu atbalstu, paldies, cienījamie deputāti, tas varbūt ir vērtīgākais, ko jūs izdarījāt šo trīs gadu laikā. Ir izvēlēts šis piemineklis un šī vieta arī, un es ceru, ka vairāk nekādu šķēršļu nebūs, un arī tā būs izglītība, arī pie šī pieminekļa ļaudis pārdomās, arī šeit sistematizēs vēsturisko pieredzi, un tas ir nodošanas un pārņemšanas veids.

Tāpēc formulējums, ko izsaka deputāts Požarnovs, visnotaļ ir pieņemams, un es aicinu balsot par šo Požarnova kunga priekšlikumu, noraidot tādā veidā komisijas priekšlikumu, kas ir minēts pēdējā ailē. Paldies tiem, kas balsoja par mani, par maniem pārdzīvojumiem, par manām izjūtām un par manu iespējams nesekmīgu vai neveiksmīgu cīņu Latvijas labā. Paldies! Balsojiet par Požarnova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pirms turpinām debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu — saīsināt uzstāšanās laiku debatēs šīs dienas plenārsēdē līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un vienu minūti, uzstājoties otro reizi. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. (Starpsauciens: "Pareizi!") Vai kāds vēlas? Neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. (Starpsauciens: "Ir!") Turpinām debates. Ja ir iebildumi, tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 10 deputātu priekšlikumu par debašu uzstāšanās laika saīsināšanu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 3. Pieņemts. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka gan mīlestība, gan okupācija, gan pieminekļu celtniecība, gan vēlēšanu rezultāti, protams, ir lielā mērā saistīti ar cilvēku izglītību. Es nezinu, vai par to šodien vajadzētu tik gari un plaši diskutēt, jo pretējā gadījumā mēs, es paredzu, neizskatīsim Izglītības likumu. Par ko mēs šeit diskutējam? Mēs diskutējam par to, kas ir izglītība. Izglītības definīcija. Ja šeit diskutētu filozofi, es paredzu, ka viņi varētu diskutēt dienām ilgi par šo problēmu, jo tik tiešām — cik cilvēku, tik viedokļu, un definēt, kas ir izglītība, ir ārkārtīgi grūti. Un tas ir tāpat kā indiešu tautas pasakā, kad septiņi aklie satika ceļā ziloni, un viens aptaustīja kāju un teica, ka tā ir kolonna, otrs aptaustīja asti un teica, ka tā ir slota, un tā tālāk.

Ko es vēl gribu atgādināt, kolēģi. No tā, kā mēs definēsim jēdzienu "izglītība", nebūs atkarīgs ne izglītības finansējums, ne skolotāju algas, ne nodrošinājums ar mācību līdzekļiem un tā tālāk. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, manā izpratnē šeit varat nenobalsot ne par vienu priekšlikumu, un lai tas, kas ir izglītība, paliek mūsu katra izpratnē, un šajā gadījumā balsojuma rezultāts nebūs tik svarīgs. Es tikai aicinu kolēģus, ņemot vērā, ka mums ir vairāk nekā 400 priekšlikumu, nediskutēsim tik milzīgi gari par priekšlikumiem, kuri varbūt praktiskā dzīvē praktiski neko neatrisina. Tas ir vairāk filozofiskas dabas jautājums.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Bija ļoti interesanti klausīties, ka pats komisijas vadītājs Ābiķa kungs pēkšņi paziņo, ka mēs diskutējam par jēdzienu, par kuru vēl zinātnieki strīdas. Tad varbūt, Ābiķa kungs, vajadzēja godīgi atzīt, ka, vadot šo komisiju un strādājot pie šī likumprojekta, jūs neesat varējis nonākt pie secinājumiem, kas tad īsti ir jāietver. Un, starp citu, pilnīgi pareizs ir jūsu norādījums, ka ir absolūti nesaprotams, kāpēc vispirms tika definēts, kas ir augstākā izglītība, un pēc tam vispārējais jēdziens "izglītība". Tad iznāk, ka augstākā izglītība ir pārāka par jēdzienu "izglītība". Un te laikam būtu pilnīgi godīgs atrisinājums tikai viens, ka vispār šo jēdzienu "izglītība" izņemtu arā no šī likuma, it īpaši tādā formulējumā, kā tas ir tagad.

Sēdes vadītājs.

Imants Liepa. Atsakās. Tātad debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Es varu tikai atgādināt dažas lietas. Pirmkārt, Izglītības likuma apakškomisija šo jautājumu ļoti ilgi apsprieda, un Izglītības likuma apakškomisijā jau noraidīja Pedagogu domes priekšlikumu, kas šeit ir parakstīts ar Požarnova vārdu. Pēc tam arī Izglītības komisijā mēs esam akceptējuši tādu redakciju, kāda jums priekšā šeit ir nolikta. Kas attiecas uz tiem dažiem deputātiem, kas nāca šeit un ļoti skaļi runāja par visiem jautājumiem, tikai ne par izglītību, tad es vēlreiz rūpīgi pārskatīju visus šos 400 priekšlikumus un tā arī neatradu nevienu priekšlikumu, kuru būtu parakstījis Valdmaņa kungs, Ozoliņa kungs, Liepas kungs. Tāpēc man ir liels lūgums — turpmāk, ja ir iespējams, nāciet runāt tie cilvēki, kas ir mēģinājuši kaut kādā veidā šo likumprojektu uzlabot, papildināt, un aizstāviet savus priekšlikumus, nevis runājiet vispārīgi teorētiski. Es lūdzu noraidīt deputāta Požarnova parakstīto priekšlikumu ar numuru 10!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 10 — deputāta Požarnova priekšlikumu — izteikt 1.panta piekto daļu šādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi . Nav kvoruma, godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 15, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts tapa arī 11.priekšlikums Kārļa Čerāna piedāvātā variantā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par to nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns.

Noraidīts arī 12.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Arī par to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns.

13.priekšlikums, ko ir piedāvājis Požarnova kungs, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13 —deputāta Požarnova priekšlikumu? Debatēs runās Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP,KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es saku, es saprotu, ka šodien maz kuram te interesē Izglītības likums, bet tomēr ieskatieties, kas šeit ir rakstīts. Un galu galā vai tad izglītības atbalsta iestādēm ir jāveic tas darbs, lai palīdzētu saprast izglītības iestāžu darbību? Nu, klausaties, man nav jāsaprot skolas iestāžu darbība, man ir jāsaprot, ko tur māca un kāpēc bērnam māca. Un tāpēc ieskatieties šajā Pedagogu domes iesniegtajā priekšlikumā — darbība izglītības programmu īstenošanā. Nav svarīgi, kā tā skola darbojās vai kāda cita iestāde, bet kā viņa māca, kādā veidā, kāds programmas apguves rezultāts. Jo, ja mēs šādā veidā turpināsim, es jums varu pateikt, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgs darbs un tas viss būs jāsāk no sākuma.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns.

Es tikai varu vēlreiz konstatēt faktu, ka komisija šo priekšlikumu daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Balsosim 13 —deputāta Požarnova priekšlikumu, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi. (No zāles: "Neviens neprasa balsojumam.") Nepieprasa deputāti balsojumu? Pieprasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 4, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Nākamais ir 14.priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt — 1.panta sestā daļa netiek svītrota.

A.Tomašūns.

15.ir atbildīgās komisijas piedāvājums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

16.ir Požarnova kunga piedāvātais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis runās.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Tas izglītības dokuments ir ļoti svarīgs dokuments, un ir jāizprot, ko tas apliecina. Vai tas apliecina, ka tas cilvēks ir maksājis naudu universitātei piecus vai sešus gadus, vai tas apliecina, ka tas cilvēks patiešām māk runāt un rakstīt latviešu valodā, literatūru, ka viņš māk to pašu krievu valodā, ka viņš zina šo to par mežkopību vai par lauksaimniecību. Un vai mēs izdosim diplomu tāpēc, ka tam cilvēkam ir tā spēja, viņš ir ieguvis to gudrību, to zinātni pat ārpus universitātes. Redzi, mūsu latviešu tauta ir vispār pasaules līmenī ļoti, ļoti augsti izglītota. Vairums zina divus alfabētus, zina divas valodas vismaz, ja viņš dzīvotu kādā Ziemeļamerikas pilsētiņā, viņam iedotu pusi no tiem kredītiem, lai viņš dabūtu savu bakalaura grādu tikai tāpēc, ka viņš māk divas valodas un ir iedziļinājies divās kultūrās, nerunājot par to, ka viņš māk art zemi, kopt zirgus vai ko citu, ko māca lauksaimniecības akadēmijās.

Un, manuprāt, mēs varam sevi nozīmēt kā neizglītotu cilvēku vai kā izglītotu cilvēku, un šis jautājums ir ļoti būtisks, ko tā universitāte dara. Amerikā tādas universitātes kā Ņujorkas universitāte ņem cilvēku no ielas, pārbauda viņa spējas ar eksāmeniem līdzīgi ar to, kas jānoliek tam, kas iet universitātē. Ir jābūt augstākiem rezultātiem, lai dabūtu to grādu jeb dabūtu to atzinumu, bet ātri cilvēks var apgūt un pilnveidot savas spējas. Es ieteiktu, ka Latvijai vajadzētu būt līdzīga sistēma, augsti standarti, bet mums vajadzētu atzīt tās spējas, kas mūsu tautā ir, un šiten te neviens formulējums par to izglītības dokumentu pilnīgi neizsaka to domu, viņi saka, ka tas dokuments atspoguļo to cilvēka zinātnes guvumu, bet es arī zinu tajā pašā laikā, ka netiks atzītas tā cilvēka spējas angļu valodā vai krievu valodā, ja es aiziešu uz kādu universitāti Latvijā un teikšu, ka es esmu iemācījies no indiāņiem, kā dzīvot ziemeļos vai būvēt māju ziemeļu apstākļos, viņi man par to nevienu kredītu nedos. (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Runā pēc būtības!") Bet ir liela dzīves pieredze Latvijā, un mums vajadzētu piedomāt par jautājumu, kas īsti tas dokuments ir. Ja mēs sāktu rīkoties tā, kā Amerikas Ņujorkas universitāte, tad liela daļa no latviešu tautas būtu jau augsti izglītoti cilvēki tikai tāpēc, ka viņi māk divas valodas un ir iedziļinājušies divās kultūrās un literatūrās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs!

A.Tomašūns

(LC). Es nesapratu, vai Valdmaņa kungs kaut ko aicināja, bet komisija ir atbalstījusi Požarnova kunga priekšlikumu, un es gribētu, lai arī Saeima to dara.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti pieprasa balsojumu par 16 — deputāta Požarnova priekšlikumu, vai arī akceptē komisijas atzinumu par šo priekšlikumu? Akceptē. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

17.priekšlikums ir Čerāna kunga priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

18.priekšlikums ir Požarnova kunga priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par komisijas atzinumu par 18.priekšlikumu nav. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Tomašūns.

20.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

To arī deputāti akceptē.

A.Tomašūns.

Komisija piedāvā 1.panta astoto daļu jaunā redakcijā. Tas ir 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse runās. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu noraidīt otrā lasījuma redakciju un atstāt pagaidām pirmā lasījuma redakciju, jo lūdzu iedziļināties, kas šeit ir izdarīts. Šeit ir mēģināts uzskaitīt visas iespējamās formas, kādās varētu darboties izglītības iestāde. Un ja nu pēkšņi parādīsies kāda jauna forma, kurā gribēs nosaukt, kā darbojas izglītības iestāde? Ja nu bez meistara darbnīcas parādīsies vēl kaut kāds cits nosaukums "profesionālā darbnīca" vai vēl kaut kas tāds, tad tā nevarēs būt. Un otra lieta, ko šeit, lūdzu, izlasiet un iedziļinieties — izglītības iestāde ir sabiedriska organizācija. Kas ir sabiedriska organizācija un kas ir izglītības iestāde? Kā ar vienu terminu var paskaidrot otru terminu? Kā var sabiedriska organizācija būt vienlaicīgi izglītības iestāde? Tā var organizēt izglītības iestādi, bet tā nevar būt vienlaicīgi sabiedriska organizācija un izglītības iestāde, nevar divas funkcijas veikt vienlaicīgi, ko nosaka divi dažādi likumi. Un tāpēc man ir lūgums noraidīt šo otrā lasījuma redakciju, lai paliek pirmā lasījuma redakcija, un turpināt darbu pie šīs sadaļas.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komsijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Kreituses kundze, jūs neesat konsekventa, jo, ja sabiedrisku organizāciju regulē īpašs likums, tad uzņēmējdarbību arī, un tikai tāpēc vien, ka ir atsevišķi likumi, kas regulē sīkāk atsevišķu organizāciju darbību, atteikties no šī termina, tas nebūtu īsti lietderīgi. Es aicinātu neatbalstīt Kreituses kundzes priekšlikumu un atbalstīt komisijas variantu — astotā daļa 1.pantam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam atbildīgās komisijas 21.priekšlikumu — izglītības iestāde. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 9, atturas — 25. Nav pieņemts.

A.Tomašūns

. 22.priekšlikums, Požarnova kunga priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un definēt izglītības pakāpi nevis kā kaut kādu izglītības sistēmas organizatorisku vienību, kā tas ir bijis pirmajā lasījumā, kas, manuprāt, ir tīri no semantiskā viedokļa absurds, bet pateikt skaidri, ka izglītības pakāpe ir viens nobeigts izglītības posms. Šis ir priekšlikums, kuru ir iesniegusi Latvijas Pedagogu dome un kuru šeit ir iesniedzis gan deputāts Požarnovs, gan arī jūs redzat nākamo 23.priekšlikumu, kurš ir precīzi tāds pats un kuru es arī esmu šeit iesniedzis šim izglītības likumprojektam. Es domāju, būtu bijis labi, ja komisija būtu šos abus priekšlikumus apvienojusi vienā, lai mums nebūtu divreiz par tiem jādiskutē, bet jebkurā gadījumā es aicinu šajā brīdī atbalstīt šo priekšlikumu un sakārtot šo likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši vārdu jēgai, jo pakāpe tā nevar... Izglītības pakāpe nevar būt kaut kāda organizatoriska vienība. Izglītības pakāpe ir kaut kāds nobeigts izglītības posms, un par tālākām konkrētām definīcijām mēs varam runāt uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Celmiņš.

J.Celmiņš

(DPS). Godātie kolēģi! Es varbūt paskaidrošu, kā ir radies šis izskaidrojums, jo Izglītības un zinātnes ministrijā vienu periodu tika diskutēts tāds reorganizācijas projekts, kas paredz veidot vidējās izglītības mācību iestādes kā atsevišķas organizatoriskas vienības.

Taču reāli tas nav iespējams, jo šīs pakāpes mums ir kopā vienā organizatoriskā vienībā. Pārsvarā izglītība vairākās pakāpēs, tātad pamatizglītība un vidējā izglītība, tiek dota vienā skolā, tātad tur ir gan deviņgadīgā izglītība, gan arī vienlaicīgi tiek dota šī 12 klašu izglītība.

Tuvākajā laikā mēs acīmredzot nevarēsim pāriet uz tādu sistēmu, ka ģimnāzijas un vidusskolas ir atsevišķas organizatoriskas vienības. Tādēļ, neskatoties uz to, ka es pats biju komisijā, es tomēr uzskatu, ka būtu jāpieņem deputāta Požarnova priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Paldies Čerāna kungam! Paldies Celmiņa kungam! Es principā atbalstu viņu viedokļus, jo nedrīkst likumā tādu absurdu ierakstīt, ka izglītības pakāpe ir kaut kāda vienība. Vēl pierakstot klāt — studentu celtniecības vienība. Nu, humors vien būs. Netaisīsim likumus ar humoru! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns (

LC) . Nu tā ir sanācis, ka Pedagogu dome ir ražīgi strādājusi un ir vairāki deputāti, kas iesnieguši vienādus priekšlikumus. Es tikai domāju, ka Leopoldam Ozoliņam varētu rasties iebildumi atkal par vardarbības sludināšanu, jo "izglītības pakāpju posmu nobeigšana" arī var kādam izraisīt zināmas asociācijas ar kaut kādām asiņainām izdarībām. Bet šajā gadījumā, cienījamie kolēģi, es tomēr gribu lūgt atbalstīt komisijas priekšlikumus, tas ir, noraidīt abus — bijušo 22. un 23.priekšlikumu, kas ir vienādi. (Starpsauciens: "Kāpēc?")

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi! Tātad balsojam par 22. — deputāta Požarnova — un vienlaicīgi 23. — deputāta Čerāna priekšlikumu, jo tie ir absolūti identiski. Komisija noraidījusi gan vienu, gan otru. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 12. Šie priekšlikumi ir pieņemti.

A.Tomašūns.

26.priekšlikums, frakcija "Latvijai", noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

25.priekšlikums ir atbalstīts. Tātad 1.pants tiek papildināts ar jaunu 11.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

26.priekšlikums, deputāta Požarnova priekšlikums, komisijā tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

27.priekšlikums. Deputāts Čerāns ir iesniedzis šo priekšlikumu. Tas tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns runās par savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Domāju, ka šeit mums nevajadzētu aprobežoties ar to, ka komisija pasaka, ka tā ir šo priekšlikumu noraidījusi, bet vajadzētu tomēr nedaudz motivēt, kāpēc. Jo šeit tiek piedāvāts terminos definēt arī to, kas ir izglītības saturs. Tas ir: "Noteiktu zināšanu, prasmju, iemaņu, sabiedriskās darbības pieredzes un attieksmes kopums, kā arī radošās darbības elementi."

Kas ir ļoti būtiski, tas, ka mums šeit ir jāliek klāt arī šīs attieksmes, jo mēs nevaram izglītību šķirt no audzināšanas. Audzināšanai arī ir jābūt iekšā šajā izglītības saturā, un kā šādu šo definējumu es aicinu šajā likumā tomēr ieviest un līdz ar to arī atbalstīt šo priekšlikumu. Ja ir kaut kādi iebildumi pret šo terminu, tādā gadījumā var vēl šeit šo precizēšanu veikt uz trešo lasījumu, bet es domāju, ka mums būtu vērts šādu terminu ielikt turpat, kur ir visi pārējie termini, vienā pilnīgi skaidrā un konkrētā definīcijā. Nebūtu pareizi šo izglītības saturu pēc tam mēģināt definēt kaut kur citā tālākā vietā, bet tieši arī šo definīciju ielikt šeit pie terminu skaidrojuma. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns (LC).

Noraidīšanas iemesli bija apmēram divi. Tāpēc ka tālākajā tekstā... Šis likums vispār kopumā ir veltīts tam, lai izskaidrotu visas izglītības sistēmas pastāvēšanas motivācijas veidus un visus tālāk ar to saistītos jautājumus. Es gribu atgādināt, ka tālāk ir citi likumi, un katrā šajā likumā noteikti ir pievērsta uzmanība arī šiem jautājumiem, par kuriem Čerāna kungs runāja. Šobrīd es varu tikai pateikt, ka komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu un varu aicināt tikai atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. priekšlikumu — deputāta Čerāna priekšlikumu — papildināt 1.pantu ar jaunu divpadsmito daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 12, atturas — 41. Nav pieņemts.

A.Tomašūns

. 28.priekšlikums, iesniegusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 28.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

29.priekšlikums, iesniedzis deputāts Požarnovs. Arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Manuprāt, kad es uzstājos jautājumā par to, kas ir izglītība, es skaidri un gaiši pateicu, ka šeit piedāvātajos formulējumos ir stipri izteikta tā saucamā didaktiskā streipuļošana. Uzrādīju arī vietas, kur tā sevišķi krasi izpaužas, un lūdzu komisijai un tās ziņotājam paskaidrot, motivēt, kāpēc tas ir tā. Tā vietā, lai dzirdētu motivāciju, es saņēmu jaunu Kārtības ruļļa skaidrojumu no Tomašūna kunga puses, proti, ka ir jāpiedalās tajā vai citā komisijā, lai šeit es būtu morāli tiesisks izteikties par tādu vai citu priekšlikumu, kuru komisija ir akceptējusi. Tāds Kārtības ruļļa traktējums pašreiz nav spēkā. Fiziski nav iespējams apmeklēt visas komisijas. Tas man nebūt neliedz iespēju šeit izteikt viedokli par to, lai likums tiktu pieņemts sakārtotā izskatā.

Šeit tālāk arī no komisijas priekšsēdētāja Ābiķa puses skaidrojuma vietā mēs saņēmām stāstījumu par ziloņa asti un snuķi. Tas netika jautāts. Bet tika runāts par lietu, par izglītības problēmām, jo mums ar šo likumu tālāk būs jāstrādā. Šis ir virslikums citiem likumiem, kas ir saistīti ar dažādām citām izglītībām.

Šeit, šajā 29.priekšlikumā, pareizāk sakot, otrā lasījuma četrpadsmitajā daļā, es arī lūdzu paskaidrot, vai mācību priekšmets un kursu programma šā likuma izpratnē ir sinonīmi vai atšķirīgi jēdzieni. Ja tie ir sinonīmi, kā tas izriet no konteksta, tad te nav jābūt vārdam "vai", bet ir jābūt vārdam "jeb". Un otrādi. Sacītā piezīme attiecas arī uz piecpadsmito daļu. Nu tad cik tālu mēs varam iet? Lai būtu kārtīga dedukcija, lai no vispārējā pārietu uz atsevišķo, šeit es neredzu sistēmu un redzu, vēlreiz atkārtojum, šo didaktisko streipuļošanu. Bet mums ar šo likumu būs jāstrādā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Atbildot Liepas kungam par didaktisko streipuļošanu, es tomēr vēl arvien neieraudzīju, kādā veidā jūs esat mēģinājis šo streipuļošanu novērst, tāpēc arī izteicu savu aicinājumu jums varbūt uz trešo lasījumu piedāvāt konkrētus priekšlikumus, kā novērst šo streipuļošanu.

Kas attiecas uz šiem terminiem "mācību priekšmets vai kursa programma", tālāk arī kur jūs jautājat par mācību priekšmetu vai kursa standartu, arī piecpadsmitajā daļā es varu norādīt tikai uz to, ka tālāk tiek paskaidrots, vai tā ir valsts standarta izglītības sastāvdaļa vai izglītības programmas sastāvdaļa. Abas divas šīs lietas ir tālākminēto terminu izpratnē sastāvdaļas kaut kur. Tāpēc arī tiek piedāvātas šādā redakcijā. Es varu aicināt cienījamos kolēģus noraidīt deputāta Požarnova priekšlikumu, kurš ir ar Nr. 29.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. — deputāta Požarnova priekšlikumu — izteikt 1.panta četrpadsmito daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 7, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Nākošais 30.priekšlikums ir deputāta Kārļa Čerāna priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns runās par savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Paldies visiem tiem 25, kuri ir atbalstījuši iepriekšējo Požarnova kunga priekšlikumu. Diemžēl tas neguva atbalstu, bet es gribu vērst uzmanību uz to, ka gan šim 29., kurš tika noraidīts, gan arī tagad sekojošam 30.priekšlikumam, kuru es esmu iesniedzis, pamatā ir Latvijas Pedagogu domes izteiktie priekšlikumi, un domāju, ka šī Pedagogu dome ir neapšaubāmi labākā redakcijā piedāvājusi šo priekšlikumu, nekā šeit mums ir uz pirmo lasījumu. Ja šeit es dzirdu kaut kur blakus kuluāros runājam par to, ka šie priekšlikumi ir absolūti identiski, acīmredzot pilnīgi identiski tie nav. Šeit ir atšķirība ar dažiem vārdiem, tāpēc tie būtu arī atsevišķi balsojami. Tomēr aicinu atbalstīt šo Pedagogu domi šajā gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Pirmais. Tagad, tūlīt pārtraukuma laikā, Sarkanajā zālē notiks Frakciju padomes sēde par mūsu turpmāko darbību nākamajā nedēļā. Lūdzu Prezidija locekļus un Frakciju padomes locekļus piedalīties. Otrs paziņojums Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti no Pieprasījumu komisijas! Lūdzu, sākoties pārtraukumam, ierasties uz Pieprasījumu komisijas sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēl Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Pulksten 12.30 komisijas telpās komisijas sēde. Lūdzu iepazīties ar jums izdalīto Komercķīlu likumprojekta dokumentu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Es gribu aicināt visu komisiju priekšsēdētājus piedalīties Frakciju padomes sēdē, lai mēs varētu vienoties par jautājumiem, kuri vēl līdz mūsu darbības beigām būtu izskatāmi pirmām kārtām. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Antons Seiksts, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Ervids Grinovskis, Māris Vītols un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kvorums ir pietiekams. Debatēs runās Imants Liepa. Liepas kunga nav.... Debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā —Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Ņemot vērā, ka Čerāna kunga priekšlikums ir faktiski tomēr identisks Požarnova kunga priekšlikumam, tas tomēr nebūtu balsojams. Varbūt vienīgi tas, ka te daži vārdi ir savādāki ierakstīti, bet pēc būtības tas pats vien ir.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam, ka šis priekšlikums nav balsojams? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

31. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 31. priekšlikumu?

A.Tomašūns.

32. priekšlikums ir atbildīgās komisijas ierosinājums — papildināt panta 14. daļu, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 32. priekšlikumu?

A.Tomašūns.

33. priekšlikums, ko ierosināja deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

34. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, un arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

A.Tomašūns.

35. priekšlikums, ko deputāts Kārlis Čerāns ierosinājis, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts arī 36. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns.

37. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns.

38. priekšlikums — Požarnova kunga ierosinājums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts arī ir 39. — Kārļa Čerāna priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 39. priekšlikumu?

A.Tomašūns.

40. priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, ir izslēgt 1. panta 17. daļu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 1. panta 17. daļu? Svītrots.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 41. priekšlikumā izteikt jaunā redakcijā 1. panta 18. daļu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 18. daļas redakcijai? Pieņemts.

A.Tomašūns.

42. priekšlikums, ko ierosinājusi Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir atbalstīts, tikai precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns.

43. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 44. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 44. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 45. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 45. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosinājusi papildināt 1. panta 20. daļu. 46. priekšlikumu lūdzu skatīt. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Frakcija "Latvijai" priekšlikums Nr. 47 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 47. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

48. priekšlikumā atbildīgā komisija aicinājusi izslēgt vienu vārdu — "produktīvai". Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Tomašūns.

49. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 49. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 1. panta 23. daļu izteikt jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 23. daļas redakcijai? Pieņemts.

A.Tomašūns.

51. priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 51. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

52. priekšlikums ir ierosinājums no atbildīgās komisijas puses. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu ar numuru 52.

A.Tomašūns.

53. priekšlikumu, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 53. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija piedāvā 54. priekšlikumā jaunu redakciju 27. daļai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 27. daļas redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija?

A.Tomašūns.

55. priekšlikums, ko ierosina Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 55. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

56. priekšlikums, ko ierosina Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 57. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šim komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 58. priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 58. priekšlikumu?

A.Tomašūns.

59. priekšlikums, ko ierosina Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

60. priekšlikums, ko ierosina Kārlis Čerāns, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

61. priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 61. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns

. Komisija ir noraidījusi 62. priekšlikumu, ko iesniedz deputāts Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Tomašūns

. 63. priekšlikums, ko ierosina Kārlis Čerāns, arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 63. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns

. 64. priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 64. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns

. 65. priekšlikums ir par 2. pantu — Latvijas izglītības sistēma. Deputāta Požarnova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Vispirms jau, runājot par iepriekšējiem pantiem, mēs tā ļoti viegli pārgājām pāri, kārtējo reizi neviens nelasīja, kādas ir pretrunas, un, kā izrādās, bērniem veselību stiprinās tikai pirmsskolas vecuma iestādēs, pamatizglītības iestādēs vairs veselību nestiprinās, jo tad jau viss ir kārtībā, aizmirstot to, ka Bērnu tiesību likums nosaka, ka bērns ir līdz 18 gadiem. Tālāk pantā mēs skatīsimies, cik ilgi pamatizglītību valsts garantē un tā tālāk... Ka tur ir iznākusi vesela putra šobrīd, tas ir jau skaidrs. Bet te nu ir vēl viena problēma. Izlasiet: izglītības sistēma ir valstiski organizēta struktūra, kas īsteno izglītošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, personas interesēm šajā likumā noteiktā kārtībā. Likums nenosaka personas intereses. Ar likumu nevar noteikt personas intereses. Personai ir intereses vai nav intereses neatkarīgi no tā, kāds valstī ir likums. Līdz ar to šāda redakcija ir pilnīgi nepieņemama, un es pievēršu jūsu uzmanību Požarnova kunga redakcijai. Jo nemēģiniet kādam pateikt, ka viņa intereses jūs noteiksiet ar likumu. Jūs varat tikai ierobežot vai regulēt ar likumu, nevis noteikt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Es varu tikai pateikt to, ka šis priekšlikums, ko ierosināja Pedagogu dome, tāpat arī Čerāna kunga priekšlikums — nākošais, kas ir ar numuru 66, tika ļoti pamatīgi diskutēti šajā Izglītības likuma apakškomisijā un arī lielajā mūsu atbilstīgajā komisijā, un tomēr beigu beigās vairākums bija par to, ka ir šāda redakcija, kādu jūs redzat. Mēģināt šeit kaut ko skaidrot attiecībā uz personas interesēm, es domāju, ka ir pietiekoši skaidrs, ka šī izglītības sistēma ir jāveido valstī tieši tāpēc, lai tā kalpotu personas interesēm attiecībā uz izglītības iegūšanu. Un šajā sakarībā man liekas, ka šeit viss ir kārtībā.

Tāpēc es lūdzu noraidīt Požarnova kunga priekšlikumu, kaut gan es nedzirdēju aicinājumu balsot par Požarnova kunga priekšlikumu. Nu tādā gadījumā lūdzu balsot un noraidīt Požarnova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 65., deputāta Požarnova, priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 6, atturas — 36. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Pateicos! 66. priekšlikums, ko ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns.

67. priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns

. 3. pants — izglītības sistēmas tiesiskais pamats. Juridiskā biroja priekšlikums — 68. — ir atbalstīts. Bet es pievēršu uzmanību 69. priekšlikumam, kur atbildīgā komisija ierosina vispār izslēgt šo pantu.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi, vispirms jautājums — vai mēs piekrītam atbildīgās komisijas priekšlikumam — svītrot 3. pantu? Piekrītam? Pants ir svītrots.

A.Tomašūns.

Pateicos! Tad mēs skatām 70. priekšlikumu, jo 68. tad nav skatāms pēc būtības.

70. priekšlikums, 4. pants — Izglītības likuma mērķis. Ir Požarnova kunga priekšlikums izteikt panta nosaukumu citā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse runās. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Vispārībā tagad jau mēs sākam un varam sākt diskutēt par likuma uzbūvi un struktūru. Mēs pieņēmām, kas ir izglītības sistēma, 2. pantu, ārpus skaidrojumiem, un pēc tam mēs pieņemam, kas ir likuma mērķis. Kā tad iznāk? Izglītības sistēma ir ārpus likuma mērķa? Un, ja mēs tagad lasām "likuma mērķis", tad likuma mērķis ir noteikt izglītības sistēmas darbību. Un ko tad mēs 2. pantā noteicām, ka izglītības sistēma ir valstiski organizēta struktūra? Manuprāt, vispārībā, bet tas nav diemžēl balsojams, šim pantam nav nekādas jēgas likumprojektā. Likuma mērķi tad vajadzēja pateikt sākumā. Kā var būt likuma mērķis 4. pants pēc tam, kad mēs jau lielu daļu esam izsprieduši? Un līdz ar to šī strukturālā uzbūve jau sāk zaudēt jēgu. Mēs par to jau ļoti daudz, starp citu, runājām arī apakškomisijā, un vai tad tiešām Izglītības likuma mērķis ir tikai tas, kas te ir noteikts? Tad vajag salīdzināt ar skaidrojumiem, ko mēs pirms tam darījām. Šeit nu ir tas smagais klupšanas akmens, kur, es domāju, mēs varam arī paklupt un apstāties.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi Saeimā! Viens no tautai svarīgākajiem jautājumiem būs — kā tikt pie kvalifikācijas, kā tikt pie darba. Un šis likums, kur mēs runājam par likuma mērķi, ir druscītiņ garām. Viņš netrāpa. Likumam vajadzētu būt par to struktūru, un, kā jau manās agrākās uzstāšanās es teicu, būtu vēlams, ka mēs atzītu cilvēku iegūto pieredzi. Un no tā apskatītos, kas viņam trūkst, lai viņš kļūtu par ceļa inženieri vai par agronomu, vai par kaut ko citu. Jo mums daudziem ir ļoti labas kvalifikācijas, bet nepilnas, un, ja kvalifikācijas procesā mums nedos atziņu par to, ko mēs zinām, tad tā pārkvalifikācija, pārstrukturizēšanās process būs garāks, dārgāks, neauglīgs, jo tas cilvēks neizpratīs, kur viņam ir jāmācās, kur viņam nav, jo dažus kursus viņš varēs nolikt no paša izpratnes, no savas pieredzes, citos kursos, kur viņam būs maza pieredze, diez vai viņš izpratīs, ka viņam ir jāpiestrādā, un tā procesa paildzināšana ne tikai maksās tiešu naudu un aizņems vietas mūsu izglītības sistēmā, bet tiks bremzēta tā cilvēku ražīgā darbība. Un šajā likumā līdz šim es neredzu, ka mēs esam pievērsuši vērību diezgan pie tās struktūru sistēmas, kā mēs varam pilnveidot to cilvēku kvalifikācijas. Šeit ir runa par mācību iestādēm, bet šeit ir ļoti maz runas par cilvēku pilnveidošanu, un kā mēs pārbaudām, ko viņš zin, kas viņam trūkst, kā mēs varam viņam pateikt — skat, tev nav jāmācās šito tematu, bet mēs tev gribētu ieteikt papildus statistikas kursus vai tieši to, kas tev trūkst, lai viņš kļūtu par labāku speciālistu.

Ir arī jautājums, kā mēs integrēsim šo mūsu atzinības papīru, to zināšanu apliecinošo papīru pasaulē. Teiksim, Ņujorkas universitātes eksāmeni vai kaut kas līdzīgs, lai mūsu grāds būtu atzīts citās pasaules malās. Līdz šim, ko es redzu, ir, ka ienāk Latvijā citas universitātes, uzstāda savas programmas, varbūt ka tās programmas pārbauda, no sākuma palīdz tās ieviest, bet viņi nedos kredītu latvietim par to, par ko viņš dabūtu kredītu, ja viņš, teiksim, mācītos Toronto. Ja tu Toronto universitātē mācītos krievu valodu un mācētu lasīt pat pirmās klases līmenī, tev jau tūlīt būtu divi, trīs kredīti pret tavu diplomu, un, ja mēs gribam tikt uz starptautisku līmeni ātri, tad mums vajag pielāgoties, un viena tā lieta ir, ka mūsu tautai ir daudz, daudz spēju, kuras netiek formāli atzītas. Un tad tam cilvēkam ir jādabū papildu formāla izglītība, lai dabūtu to pašu kvalifikāciju, kādu viņš dabū Amerikā ar to, kas viņam jau ir. Es lūgtu atbalstīt Požarnova kunga domu, ka mēs šeit ne tikai runājam, mēs runājam tieši par struktūru, un ka mēs pievērstu vērību tam, kā pilnveidot indivīdu, un ne tik daudz uz tām institūcijām, kas mācītu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Es nevaru atbildēt Valdmaņa kungam, jo šī likuma mērķis nav gatavot kaut kādā veidā mūsu sabiedrību darbam Amerikā. Bet Ilgai Kreitusei es gribētu teikt tā, jā, šis ir tas gadījums, kad mūsu apakškomisijā bija vienošanās par vienu redakciju, un šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedāvā atkal citu redakciju. Iemesls ir ļoti vienkāršs. Tad, kad komisijas bija savus darbu beigušas un notiek likuma saskaņošana ar Juridisko biroju, un Juridiskā biroja darbinieki tomēr pārliecināja mūs, ka ir jāraksta 3.panta nosaukums šādā redakcijā, tāpēc arī tas šodien tāds tiek piedāvāts, un es aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies, kolēģi! Vai kāds pieprasa balsojumu par 70.priekšlikumu. Vai piekritīsim komisijas atzinumam par to? Piekrīt deputāti. Pieņemts.

A.Tomašūns.

71.priekšlikums, ko ierosinājusi Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir atbalstīts, un jūs varat šo te redakciju redzēt tādu, kādu to piedāvā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 71.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

72.priekšlikums, ko ierosina deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

73.priekšlikums, ko arī ierosina Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē.

A.Tomašūns.

Tiek norādīts arī nākošais viņa priekšlikums — 74.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 74.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Komisija noraidījusi arī Kārļa Čerāna 75.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ieteikumu — izslēgt 76.pantā vārdus "apzinīgi un atbildīgi" un atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 76.priekšlikumu. (No zāles "Jābalso! Es neatbalstu!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 76. — Juridiskā biroja priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu deputātus balsot par 76.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 4. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! 77.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai", nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 77.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstu 78.priekšlikumam, ko ierosina atbildīgā komisija, izteikt 4.pantu teksta jaunā, šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts. Paldies!

A.Tomašūns.

79.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas slēdzienu.

A.Tomašūns.

Noraidīja komisija arī deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu, kura numurs ir 80.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja ierosinājumu 81.priekšlikumā — aizstāt 5.pantā vārdus "Latvijas Republikas pilsonim" ar vārdiem "Latvijas pilsonim".

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt par to.

I.Kreituse

(DPS, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Man ir viens jautājums. Neatkarīgi no dzīves vietas. Vai šis likums garantē Latvijas pilsonim izglītību arī tad, ja viņš dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs? Vai arī kaut kur citur. Kā īsti ir ar to dzīves vietu? Un es esmu pārsteigta, ka arī Juridiskais birojs nav uzdevis šo jautājumu. Jo mēs jau nerunājam par tiesībām un izglītību Latvijas teritorijā. Mēs runājām par tiesībām uz izglītību katram Latvijas pilsonim neatkarīgi no dzīves vietas. Kā tas iet kopā ar realitāti?

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Ņemot vērā, ka Juridiskais birojs nav uzskatījis to par kaut kādu ārkārtēju situāciju, es arī neredzu lielas problēmas. Ja cilvēks vēlas iegūt izglītību Latvijā, tad viņam šīs iespējas netiek liegtas. (No zāles deputāte Kreituse: "Latvijas pilsonim Amerikā?") Kreituses kundze, es nevaru nekādā veidā jums te tālāk neko skaidrot, jo runa ir par Latvijas Republikas teritoriju, kurā šī valsts garantē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 81.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

82.priekšlikums 6.pantam — "Izglītības obligātums". Ir noraidīts Kārļa Čerāna priekšlikums nr.82.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 82.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Juridiskā biroja ierosinājums 83.priekšlikumā ir noraidīts, jo atbildīgā komisija ir piedāvājusi 84.priekšlikumā šādu 5.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 83.priekšlikumu un komisijas priekšlikumam ar nr.84? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! 7.pants — "Izglītības pakāpe". Priekšlikumu nav. 8.pants — "Izglītības veidi". 85.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnova kungs, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 85.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir 86.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija 87.priekšlikumā ir ierosinājusi aizstāt 8.pantā vārdu "veidi" ar vārdu "pamatveidi". Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

9.pants "Izglītības mērķgrupas". Ir noraidīts 88.priekšlikums, ko ierosināja deputāts Požarnovs, izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, un likumprojekta 9.pants tiek saglabāts.

A.Tomašūns.

Tad ir 89.priekšlikumā deputāts Kārlis Čerāns ierosinājis aizstāt vārdu "personas" ar vārdiem "personu grupas". Tas arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 89.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

90.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 9.pantu kā jaunu 8.pantu šādā redakcijā. Lūdzu to atblastīt!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse runās.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Es ierosinātu atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, noraidīt visus priekšlikumus, kā arī atbildīgās komisijas, viena iemesla dēļ. Kas tie tādi jaunieši mums ir valstī? Cik es zinu, mums ir bērni līdz 18 gadu vecumam, un tad ir pilngadīgie, kam stājas atbildība. Kurš likums nosaka, cik ilgi cilvēks ir jaunietis?

Jaunais vēsturnieks kādreiz bija līdz 40 gadiem. Jaunais dzejnieks bija, kamēr iznāca pirmā dzejoļu grāmata, un, ja nekļūdos, tad bija mums jaunais dzejnieks Eižens Vēveris, es varu kļūdīties, bet ap 70 gadiem viņam bija. Kas ir jaunietis Latvijā likuma izpratnē? Vai nu lieciet klāt, lūdzu, skaidrojumu vai atgriežamies pie pirmā lasījuma, redakcijas un domājam vēlreiz, jo šī problēma radās jau tad, kad mēs pieņēmām bērnu tiesību likumu. Kas ir jaunietis? Toreiz bija priekšlikums ierakstīt jēdzienu "jaunietis" iekšā. Mēs likumā neierakstījām. Tāpēc es gribētu tomēr šeit iegūt skaidrojumu. Un, ja skaidrojuma nav, tad atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, un atstāt to, lai varētu skatīt vēlreiz.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Es ierosinātu deputātei Ilgai Kreitusei tomēr atsaukt savu prasību, jo arī pirmajā redakcijā, jūs paskatieties, pirmajā mērķgrupas punktā ir "bērni un jaunieši". Arī tur jau ir šis te vārdiņš "jaunieši".

Otrkārt, jaunais vēsturnieks un jaunais literāts nenozīmē, ka tas ir jaunietis. Tā ir pavisam cita terminoloģija, un lūdzu to te varbūt nejaukt iekšā. Es tomēr aicinātu cienījamos deputātus ņemt vērā, ka, pat noraidot izglītības mērķgrupas 8.panta šo te jauno tekstu, jūs vienalga, atstāsit 9.panta "Izglītība mērķgrupās" jauniešus. Tāpēc noraidīt Ilgas Kreituses priekšlikumu un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, balsojam 90. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, un līdz ar to 8.panta redakciju, kāda tā ir tagad iesniegta. Ja tas netiks pieņemts, tad saglabāsies pirmā lasījuma redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta 8.panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 4, atturas — 11. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! Vēl būs trešais lasījums, tā kā būs iespējams piedāvāt jaunas versijas. 91.priekšlikums — ierosinājums no deputāta Požarnova kunga puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 91.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Izglītības ieguves valoda. Ir daļēji atbalstīts 92.priekšlikums, ko ir ierosinājis deputāts Dinēvičs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Dinēviča 92.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

93.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Bartaševičs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bartaševičs runās par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Savu priekšlikumu es piedāvāju — pēc iespējas efektīvi mācīt bērniem latviešu valodu, nevis taisīt no šī Izglītības likuma lielu politiku. Mūsu koncepcija, kas pamatota ar nopietniem pētījumiem no krievu skolas skolotāju un zinātnieku puses, balstās uz stingru latviešu valodas mācību. Tas, protams, prasīs mazāku skolotāju skaitu, un tā mēs sasniegsim labāku efektu. Tā ir vienīgā izeja pēc mana uzskata, jo Latvijā vienkārši nav pietiekami speciālistu ar nepieciešamo izglītību, lai mācītu latviešu valodu, kā arī nav kvalificētu skolotāju skaita palielināšanas valsts programmā. (No zāles deputāts J.Sinka: "Šausmas! Mums ir pietiekami skolotāju!") Kas notiek šodien Latvijā? Ziniet, nacionālo minoritāšu skolu skolotājiem nav speciālās izglītības, un gandrīz puse no tiem pusei latviešu valoda nav dzimtā valoda. Jūs paši saprotat, kāda no tā būs izglītības kvalitāte. Protams, mēs varam teikt, ka no rīta jau mums visās skolās jāmāca tikai latviešu valodā, bet mēs arī varam teikt, ka no rīta pensijas būs 200 latu un vairāk, mums jāapzinās, ka ir tas, ko mēs varam izdarīt un tas, ko mēs nevaram izdarīt. Izglītības jautājums prasa daudz darba un laika. Un pirms balsošanas es aicinu jūs padomāt par to, kas ir iespējams reāli, un kas nav iespējams reāli un lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un to koncepciju, kuru es ieliku savos priekšlikumos kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bartaševiča kungs! Ja jūs uzmanīgi izlasītu 10.panta — Izglītības ieguves valodas — komisijas redakciju, tad tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka citā valodā izglītību varēs iegūt privātajās izglītības iestādēs, tikai, protams, tur būs jāmācās noteikts skaits mācību priekšmetu un noteikts skaits eksāmenu jākārto valsts valodā, un varēs to darīt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, tā ka tuvākajā laikā pamatskolās šāda te pieeja saglabāsies. Bet vidusskolās pastāv, starp citu, jūs nezināt, tā saucamās Hāgas rekomendācijas, ko izstrādājusi Eiropas drošības un sadarbības organizācija, un tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka, lai nediskriminētu cittautiešus, es vēlreiz atkārtoju, lai cittautiešus nediskriminētu, valstij tieši jāgādā, lai maksimāli daudz priekšmetu tiktu mācīti valsts valodā, jo pretējā gadījumā cittautieši tiks diskriminēti darba tirgū, tiks diskriminēti valsts nodrošinātajā augstākajā izglītībā un tā tālāk. Mēs vienkārši gribam, lai cittautieši netiktu diskriminēti un viņi varētu mācīties latviešu valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Es gribētu, lai jūs to pantu izlasiet līdz galam. Galu galā ko tad mēs esam šeit salikuši kopā. Un man bija ļoti interesanti dzirdēt no Birznieces kundzes, lai neuzbāžoties, jo tas jau neesot trešais lasījums, bet jūs jau to trešo lasījumu taisīsit.

1.pants — valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. 5.pants — akadēmiskā, zinātniskā grāda ieguvēju nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā. Tās nav valsts iestādes? Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā — tā nav valsts iestāde vai pašvaldību? Galu galā ko tad mēs šeit esam sarakstījuši? Mēs esam visu sajaukuši tādā putrā, ka principā 3., 4.un 5.pants nav izskatāmi. Izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodas un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenu Izglītības ministrijas noteiktā apjomā un kārtībā, bet, ja valsts un pašvaldības izglītības iestādēs izglītība ir valsts valodā, tad kādu valodas eksāmenu kādā kārtībā viņš kārto? Bet tas nav teikts, nav teikts, ka uz privātām izglītības iestādēm tas attiecas. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, 1. apakšpunkts, Ābiķa kungs. Vajag taču kaut kādā veidā salikt, un, cik es saprotu, Latvijas universitāte, Ābiķa kungs, Tehniskā universitāte, Medicīnas akadēmija vai universitāte, tās vairāk nav valsts iestādes, visu laiku tās bija valsts augstskolas, kas tās tagad ir? Rektoru augstskolas, kur ir noteikta kaut kāda kārtība, izņemot citos likumos paredzētos gadījumos, ja ir valsts iestādes ar valsts izglītības valodu, tad nejauciet kopā šos jēdzienus. Akadēmisko izglītību Latvijā pamatā iegūst šobrīd tomēr valsts izglītības iestādēs.

Kāpēc vēl jāatrunā, kādā valodā tur aizstāvami darbi? Taču vajag kaut ko izdomāt līdz galam, ka šādā veidā saliek, jo šādā veidā kā tas ir salikts, nav skaidrs, kādā valodā tad mācās universitātē, kādā grib, jo, ja ir valsts valoda, kurā māca, tad arī darbu aizstāv šajā valodā, nevis savādāk. Šobrīd tā tas nav, to mēs zinam, tā ir realitāte, bet paliek viss pa vecam galu galā.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kreituses kundze, jūs kā parasti tā ļoti asi un kategoriski iestājieties, bet tāpat arī, kad mēs apspriedām Valodas likumu, diemžēl nebijāt likumu kopumā izlasījusi, un tāpēc arī diemžēl pēc jūsu aktivitātēm likums konceptuāli tika nedaudz sabojāts, nevis konceptuāli, bet strukturālā ziņā. Arī šeit viss ir ļoti skaidri. Es jums varu paskaidrot, jā, šeit tiešām ir rakstīts, ka akadēmiskā un zinātniskā grāda ieguvējam ir nepieciešams darbus izstrādāt un aizstāvēt valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus. Kā zināms, paralēli šim likumam tiek gatavoti arī citi likumi, un tiek gatavotas arī izmaiņas Augstskolu likumā. Un vairāk kā skaidrs, ka būs tādas situācijas, ka, piemēram, darbs sveštautu filoloģijā, piemēram, angļu, vācu vai krievu filoloģijā, ka ir iespējams, ka varētu būt arī šī aizstāvēšana citā valodā. Tie būtu atsevišķi gadījumi, ko sīkāk reglamentē Augstākās izglītības likums, un es nekādas pretrunas šeit nesaskatu. Un šeit tas trešais apakšpunkts...

Sēdes vadītājs.

Minūte ir pagājusi.

Dz.Ābiķis.

Jā, es pabeigšu teikumu. 3.apakšpunkts ir par to, ka jākārto noteiktā apjomā un kārtībā, no likuma konteksta... tas ir skaidrs, ka tas attieksies uz tām privātajām mācību iestādēm, kur mācības notiks pamatā citā valodā, bet obligāti viņiem ministrija noteiks, cik stundas nedēļā jāmāca mācību priekšmeti latviešu valodā un cik klasēs un kādā apjomā būs jākārto eksāmeni. Šeit ir ļoti rūpīgi sakārtota šī redakcija, piedaloties Saeimas juristiem, Izglītības ministrijas juristiem, citiem speciālistiem, lai nebūtu nekādu pretrunu.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Ābiķa kungs, es jums gribētu atgādināt, ka es biju apakškomisijas sekretāre, un es šo likumu zinu no galvas atšķirībā no jums. Ja jūs iedomājieties, ka vācu filologi aizstāv vācu valodā diplomdarbus vai maģistra darbus, tad jums vispār nav priekšstata par to, ko māca universitātē un kā tas notiek, un man ir ļoti liels gods, ka es izgāzu jūsu Valodas likumu. Es gribu redzēt, ko jūs rīt ārkārtas sēdē ar to trešā lasījumā darīsit tālāk. Es vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību, izlasiet, tas nav privātās iestādes, jo privātā iestāde ir apakšpunktiņš, un trešais ir atkal apakšpunkts, un 3.ir atsevišķais apakšdaļas punkts. Likuma pants ir sakārtots nepārdomāti, nekonsekventi, un šādā veidā tas nav pieņemams, jo tās augstskolas, ko dibina un kur mācās citā valodā, tām ir īpaši likumi, un īpašo augstskolu statuss tas ir, nevis šajā likumā iekļautais. (Starpsauciens: "Tie jau ir tie citi likumi!")

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Bartaševičs — otro reizi.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Izrādās tā, ka Ābiķa kungs ir vislielākais minoritāšu aizstāvis, bet, atvainojiet, varbūt mēs jautāsim pašus minoritāšu pārstāvjus, kā viņu jūtas un kāda izglītība būs labāka viņu bērniem. Bet viņi teica, ka labāk lai pamatizglītība notiek minoritāšu valodās un ar stingru latviešu valodas mācību. Un tas neizslēgs, ka skolēni zinās latviešu valodu. Un, protams, ir ļoti svarīgi darba devējiem, lai cilvēks zinātu latviešu valodu, bet, atvainojiet, ja es būtu darba devējs, man daudz svarīgāk būtu, ja cilvēks zinās savu specialitāti, bet ar tādu izglītību, ko mēs gribam sniegt mūsu bērniem, minoritāšu pārstāvjiem, viņi nebūs labi speciālisti. Jā, varbūt viņi zinās latviešu valodu, tas arī nav simtprocentīgi, bet viņi būs slikti speciālisti, un mums jāiziet tieši no tā, lai mūsu cilvēki būtu izglītoti no visām pusēm gan kā speciālisti, gan arī kā valodu zinātāji. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Celmiņš.

J.Celmiņš

(DPS). Godātie deputāti! Šis 10.pants — Izglītības ieguves valoda — ir tapis ļoti ilgu, garu diskusiju rezultātā, un komisijā tika analizēti dažādi varianti un priekšlikumi. Ne tikai tie, kas ir šeit, bet arī pašā komisijā ierosināti, un, manuprāt, šeit ir tiešām atrasts optimāls risinājums. Mums ir jāsaprot, ka, piemēram, ieraksts — profesionālās kvalifikācijas eksāmeni ir kārtojami valsts valodā, tas ir tapis tādā sakarā, ka mēs paredzam, ka var būt arī privāta profesionālās izglītības mācību iestāde, kurā mācības notiek citā valodā, kā ir paredzēts privātās iestādēs, bet attiecībā uz profesionālo kvalifikācijas eksāmenu ir izvirzītas konkrētas prasības. Tas ir skaidrs un attaisnojams punkts. Tāpat arī, ka ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto zināšanu pārbaudes eksāmenus, mums taču ir arī eksternāts paredzēts, un arī šādam izglītības veidam ir jābūt, ir noteikts, ka ir jāapliecina valsts valodas zināšanas. Akadēmiskā, bakalaura, maģistra un zinātnisko un doktora grādu ieguves nepieciešamība noteikta, šeit ir valsts valoda vai izņemot citos likumos paredzēti gadījumi, mums ir jāparedz, ka būs dažādi gadījumi, būs situācija, ka notiek studentu apmaiņa. Studenti pēdējos kursus pabeigs ārzemēs vai pat šos darbus, studentu apmaiņas rezultātā aizstāvēs ārzemēs, vai būs arī šie studenti, kas iesaistās studentu apmaiņā, ir Latvijas valsts augstskolu studenti, un pantā ir jāparedz, ka likums paredz citus gadījumus. Es aicinu deputātus izturēties ļoti atbildīgi pret šo 10.pantu un ņemt vērā to milzīgo darbu, kas ir ieguldīts šī panta tapšanā, un atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Manuprāt, 93. —Bartaševiča kunga priekšlikums — ir noraidāms tieši tāpēc, ka šis priekšlikums iesaka, ka ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā, bet neviena vārda nerunā par to, ka būtu pienākums iegūt izglītību valsts valodā. Tātad tas būtu noraidāms.

Bet, ja runā par komisijas priekšlikumu, es domāju, ka šeit arī ir dažas neprecīzas normas. Manuprāt, tieši likumam bija jānosaka, kā mazākumtautību skolās tiek realizēta valsts valodas apguve, tieši likumam, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, bet šis ir otrais lasījums, varētu šo normu arī sakārtot ar atsevišķu priekšlikumu uz trešo lasījumu. Bet, pārskatot visus priekšlikumus, kas ir iesniegti attiecībā par šo pantu, ir taču vēl viens priekšlikums nākošajā lappusē, ko ir iesniegusi frakcija "Latvijai". Un šeit, manuprāt, vajadzētu kopīgi diskutēt, izvērtēt arī šo priekšlikumu, jo tieši šajā priekšlikumā, lai arī būtu vajadzīgi precizējumi, bet te tieši ar likumu tiek noteikta iespēja atsevišķos priekšmetos iegūt izglītību citā valodā, nevis valsts valodā, īpašie noteikumi paredzēti, varbūt nedaudz par detalizētu ir šis pants, bet, to pieņemot, varētu precizēt nākošajā lasījumā. Es uzskatu, ka visas tās vēlmes, par ko šeit runā uzstājušies deputāti, visvairāk ir izteiktas tieši nākamajā 19.lappusē, kā 96.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzskatām, ka ir pienākums izglītību iegūt valsts valodā, tas jau nozīmē, ka būs šim bērnam jāmācās valsts valodā, un, ja tā nav viņa dzimtā valoda, tad ko mēs audzinām? Tad nav zināms, ko mēs izglītojam, kas iznāks no tā bērna, kurš jau 3. vai 4.klasē būs spiests mācīties nevis savā dzimtajā, bet valsts valodā? Tas jau nozīmē, ka šis bērns būs atpalicis, debils, un galu galā viņu aizsūtīs uz palīgskolu. Tā mēs izaudzināsim tikai cilvēkus, kuri nav un nekad nebūs lojāli mūsu valstij. Tā nevar būt! Vidējā izglītība ir jāiegūst dzimtajā valodā. Bez šaubām, latviešu vai valsts valoda ir obligāta ar zināmu pieeju. Bet par pienākumu uzlikt to nemaz nevar. Es domāju, ka Bartaševiča priekšlikums tomēr satur racionālu graudu. Ja mēs negribam divkopienu valsti, tad tas būtu jāpieņem.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Staša kungs, novadniek! Bet kas būs tad, ja šis bērns turpinās mācīties krievu valodā? Tāpat Bartaševiča kungs, kurš piedāvāja šo priekšlikumu un tagad aizstāv ar putām uz lūpām. Kas būs? Būs, lūk, kas! Tāpat kā šajā nupat notikušajā referendumā un vēlēšanās, ka Rēzeknē, it īpaši, kuru jūs pārstāvat, no kurienes guvāt ļoti lielu vēlētāju atbalstu, cilvēki, jaunie cilvēki, tā arī nesaprot, kas rakstīts biļetenā. Nesaprot! Tātad nesaprot nevienu vārdu. Un jūs gribat turpināt šo lietu. Nemaz nerunājot par to, ka jūs vēl aizvien neesat sapratis vai arī jūs saprotat, bet viltīgi gribat iekombinēt šo lietu par minoritātēm. Jums minoritāte, es jau reiz esmu teicis, ne reizi vien no šīs tribīnes, jums minoritāte nozīmē krievvalodīgos. Kas jūs, Bartaševiča kungs, esat? Kāda minoritāte jūs esat? Pasakiet, lūdzu! (No zāles A.Bartaševičs: "... latvietis!") Saprotiet, tā kā galvenā runa te ir par Bartaševiča kunga priekšlikumu, es aicinu absolūti noraidīt šādas nepieklākīgas muļķības!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre. Kolēģi! Atgādinu, ka vēlēšanas ir beigušās. (No zāles: "Nākošām jāgatavojas!")

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, ka katram Latvijā ir jāmāk latviešu valoda. Bet interesanti... Es tikai minēšu datus — Ulmaņa laikā 1940.gadā cik Rīgā ir bijušas pamatskolas. 111 pamatskolas, no tām 64 nelatviešu, 3 — jauktu tautību, 1 — baltkrievu, 1 — igauņu, 15 — krievu, 3 — lietuvju, 7 — poļu, 19 — vācu un 15 — ebreju bērniem.

Es domāju, ka mūsu nelaime ir tā, ka mēs te muti dzesinām un runājam gan par latviešu valodu, gan par izglītību, bet tajā pašā laikā, sākot no Valsts prezidenta Ulmaņa kunga, gan Izglītības ministrijas un skolu direktoriem, nekas netika darīts, lai latviešu valodu iemācītu. Šajā gadījumā neapšaubāmi pašlaik, ja mēs negribam divkopienu valsti, jādod minoritātēm tiesības iegūt izglītību savā valodā, dabiski, mācoties attiecīgajā līmenī, lai normāli varētu integrēties latviešu sabiedrībā. Es domāju, ka tas ir vajadzīgs, tad nebūs tikai krievvalodīgie, būs ukraiņu skolas, būs poļu skolas, un tajā pašā laikā arī attiecīgās valstis, vai tā ir Polija, vai Ukraina, palīdzēs apgādāt ar mācību grāmatām. Dabiski, ka tādi priekšmeti kā vēsture un tā tālāk, dabiski, ka tur būtu jāzina pietiekošā līmenī Latvijas vēsture un tā tālāk. Tā ka pašlaik acīmredzot manas domas ir, ka mēs gari un plaši diskutējam gan par Izglītības likumu, gan par latviešu valodu, bet praktiski nekas nav darīts. Vajadzētu darīt visu, lai nebūtu divkopienu valsts, lai arī minoritāšu skolās apgūtu labā kvalitātē latviešu valodu, bet tad ir vajadzīgs, lai būtu latviešu valodas skolotāji, jo nav noslēpums, ka Rīgā un daudzās citās vietās arī šodien latviešu valodu vai nu neapgūst nemaz, vai nav skolotāju, vai iet mācīties tikai tie, kuri grib. Tā ka viss ir mūsu pašu rokās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es nenāktu, bet vienkārši pēc Staša kunga izteikumiem laikam arī citos valda tāds viedoklis. Es varbūt nemaz neesmu tik radikāli nacionāls, ka nevajag sarunāties krievu valodā, tā ir mana bagātība, ja es māku krievu valodu. Bet ja Staša kungs pateica tādas aplamības, kas būšot ar tiem bērniem, kas no krievu ģimenēm iešot tagad latviešu skolā un tikai latviešu valodu mācīšoties. Viņi būšot debili. Lūk, šī fakta dēļ es nāku tribīnē atgādināt, ka jauktās ģimenēs, saprātīgās jauktās ģimenēs bērns jau divu, triju, četru gadu vecumā runā abās valodās. Nekad tik ātri nevar iemācīties valodu kā bērnībā. Bet, ja viņš ir no krievu ģimenes un ja skolā viņš aiziet, tā taču ir bagātība, kad viņš apgūst vienu lieku valodu.

Bet šeit ir ļoti interesanti. Man liekas, ka Staša kungs pauž to viedokli, tos uzskatus, kā kādreiz bija tāds "sobačij jazik". Tā laikam ir indīga vai kā. Es neesmu domājis daudz nākt vismaz šajā tribīnē, bet, ja te parādīsies šim likumam, Izglītības likumam cauri un Valsts valodas likumam cauri šis aplamais viedoklis, es nezinu, kā man izdosies to sakaut, šo uzskatu, bet es gribētu, lai klausītāji to dzird un visi dzird, ka bērns būs debils, ja viņš no krievu ģimenes iemācīsies runāt latviski, tas ir absurds!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi. Anna Seile nav pieteikusies. Nākošais — Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Otro reizi.

L.Stašs

(TSP). Ja kāds zina vēsturi, tad laikam atceras, ka Amerikā pilsoņu karš, kurš notika 19.gadsimta vidū un ko šodien amerikāņi atceras ar kaunu un sāpi, notika tikai tādēļ starp ziemeļiem un dienvidiem, ka ziemeļi gribēja atsvabināt, lai dienvidos nebūtu verdzības, bet dienvidi gribēja verdzību paturēt. Nekaroja jau melnie un vergi pret baltajiem, bet karoja baltie pret baltajiem tikai tāpēc, lai Amerikā nebūtu verdzības. Bet mēs uz to šodien ejam. Uz to šodien mēs ejam, ja mēs pieņemsim tādu likumu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka vajadzētu dot iespēju nacionālo minoritāšu bērniem mācīties savā dzimtajā valodā. Un tajā pašā laikā ieviest tajās pašās skolās padziļinātu latviešu valodas mācību. Dot iespēju mācīt latviešu valodu katru dienu, ja vajag, divas stundas dienā, bet tieši tad to latviešu valodu viņi zinās. Tabūna kungam gribu pateikt, ka arī latvieši nesaprata to jautājumu, kuru uzstādīja "Tēvzemei un Brīvībai" referendumā, ne tikai krievi.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts — Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt visiem tiem, kas tikko uzstājās un runāja. Nevajag skatīties tik tālu pagātnē kā Amerikas Savienoto Valstu vēsturē pilsoņu kari vai neatkarības kari. Varbūt arī mazliet nesenākus notikumus arī nevajag pētīt tik rūpīgi, rakstot likumus, kuri domāti nākotnei. Paskatieties, kas šodien jau notiek!

Es jums varbūt dažus faktus vienkārši pateikšu priekšā atmiņai, lai būtu labāka izpratne par reālo situāciju. Jau šobrīd 20 Latvijas rajonos arodizglītību krievu valodā iegūt nav iespējams. Nav šādu mācību iestāžu, kas to piedāvātu. Šobrīd Latvijā ir tikai pieci rajoni vai pilsētas, kur skolēnu skaits latviešu valodā ir mazāks par 50%. Tikai piecās vietās! Tātad kas šodien notiek? Ja šodien skolēni vai viņu vecāki vēlas, lai bērni ietu no nelatviešu ģimenēm latviešu skolā vai skolā, kur māca latviešu valodu, 40 vidusskolas šobrīd Latvijā ir tādas, kas ir agrāk tā sauktās krievvalodīgās skolas, kur jau no 1.klases pilnīgi visus mācību priekšmetus piedāvā latviešu valodā. Tātad skolās notiek lielas izmaiņas un reformas. Lūdzu, paskatieties, kas notiek reāli dabā!

Attiecībā uz deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Kāpēc mēs to noraidījām? Tāpēc, ka Bartaševiča kungs varbūt ir izlasījis, varbūt ne, bet mēs piedāvājam labāku redakciju. Daudz labāku redakciju, lai beidzot varbūt kaut kādā tuvākajā nākotnē beigtos šie strīdi par minoritāšu skolām izglītības sistēmā. Ir jādod pamats, lai šīs skolas varētu attīstīties visā valstī un veidoties. Tāpēc, ja ir kāda skola, kura ļoti iestāsies pret jebkādu mācīšanos latviešu valodā, lūdzu, jums ir iespēja dibināt privātas izglītības iestādes un pilnīgi atteikties varbūt no šīs valsts kaut kādas izglītību regulējošas formas. Lūdzu! Tajās skolās, kur notiek mācības krievu valodā un šobrīd pāriet pakāpeniski atsevišķos mācību priekšmetos uz mācību latviešu valodā, ir šīs programmas, un tās šobrīd ir sagatavojusi Izglītības ministrija.

Seiles kundzei es gribētu atbildēt, ka nevajadzētu jaukt mums šo kārtību. Izglītības ministrija ir iesākusi šo darbu, un šobrīd skolās reakcija ir ļoti dažāda. Ir dažas skolas, kuras protestē, ir daudzas skolas, kas ir, pat varētu teikt, izrādījušas iniciatīvu un pārgājušas uz vairāku mācību priekšmetu mācīšanu latviešu valodā, nekā to nosaka Izglītības ministrija. Ir visdažādākās reakcijas. Lielākoties šīs reakcijas visas ir pozitīvi tendētas un vērstas uz to, lai skolās tik tiešām bērniem iemācītu latviešu valodu. Es gribu uzsvērt, ka visi šie kopējie procesi ir pozitīvi.

Jā, var piekrist, ka šobrīd pietrūkst profesionālu skolotāju kadru, kas var mācīt dažnedažādus mācību priekšmetus latviešu valodā. Jā, ir tāda problēma, bet ar to ir jānodarbojas, un, cik es zinu, tad budžetā tiek plānoti līdzekļi, lai varētu latviešu valodas mācīšana būt labāka. Tāpēc es lūdzu noraidīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu, jo ir izglītības ieguves 6. pants jaunā redakcijā, ko sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā šie jautājumi lielākā daļa ir apspriesti.

Kreituses kundzei es neko nevaru pateikt, jo Ābiķa kungs ar jums bija sarīkojis ļoti interesantas debates.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 37, atturas — 16. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

94.priekšlikums. Ierosinājis deputāts Tomašūns. Tas daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tomašūns.

95.priekšlikums. Ierosinājis Juridiskais birojs. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 96. — frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Es lūdzu Seiles kundzi neiestāties par balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Turpinām izskatīt likumprojektu.

A.Tomašūns

. 97.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstāms, un to es lūdzu Saeimas deputātiem izdarīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tomašūns.

11.pants. "Izglītība un reliģija". 98.priekšlikums, kuru ierosinājis Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šajā pantā "Izglītība un reliģija" mums ir pats svarīgākais noteikt to, ka reliģiskās izglītošanas iespējas regulē Reliģisko organizāciju likums, un šādu formulējumu mēs atrodam dažādos priekšlikumos, tajā skaitā arī atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas nosaka to, ka izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē šis Reliģisko organizāciju likums. Mēs varam strīdēties par dažādiem formulējumiem, kurš būtu labāks vai kurš būtu mazāk labs, es domāju, ka to mums labāk būtu nedarīt, mums būtu labāk akceptēt šo kopējo principu, jo mums jau šobrīd valstī pastāv viena noteikta kārtība, kādā šī ticības mācība skolās tiek mācīta, kādā veidā skolās tiek sniegta šī reliģiskā izglītība, un ir ļoti svarīgi, lai mēs šajā brīdī šo kārtību nemainītu, protams, mēs varētu runāt arī par to, ka mums ir jānosaka tas, ka visās skolās būtu jābūt šai ticības mācībai tajā gadījumā, ja vecāki attiecīgais skaits šo ticības mācību pieprasa no noteiktās konfesijas, bet pats svarīgākais šobrīd ir saglabāt šo kārtību, kas ir noteikta Reliģisko organizāciju likumā un kas situāciju nepasliktinātu.

Un tāpēc es šajā brīdī aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas variantu šim 12. pantam, un būtu ļoti labi, ja mēs arī varētu visi par to vienoties tāpat, kā to ir vienojusies komisija, un tas ir arī viedoklis, ko atbalsta daudzi šo kristīgo konfesiju vadītāji, un es domāju, ka tas ir viens no principiem, kuru noteikti vajadzētu ievērot, tas ir tas princips, ka to, kādā veidā skolās mācīt ticības mācību, nu tiešām nevajadzētu šeit lemt politiķiem, bet vajadzētu paprasīt šiem pašiem kristīgo konfesiju vadītājiem. Un es aicinu — saglabāsim šo ticības mācību skolās un atbalstīsim šo 106. priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es nebūtu nācis, ja Stašs nebūtu runājis... Cienījamie deputāti! Prezidij! Es domāju, ka mums būtu Staša kungam jāizsaka vismaz aizrādījums, ka mazliet uzmanīgāk ar kaut kāda naida kurināšanu... Vai tas būtu starpnacionālais naids vai kaut kāds cits naids, un es tāpēc gribētu pievērst uzmanību saiknei ar šo apspriežamo jautājumu, ko mums pašreiz Čerāna kungs piedāvā. Es domāju, ka tas ir pareizi, ka atbildīgā komisija to nolēmusi noraidīt, un es atbalstu redakcijas komisijas priekšlikumu un balsošu par to. Bet tomēr gribētu pateikt sakarā ar Staša kunga uzstāšanos, kur viņš draudēja ar kaut kādu karu, kas noticis līdzīgi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur melno dēļ it kā cīnījušies baltie un viens otru apkāvuši. Staša kungs, es domāju, ka sakarā ar tā saucamo mazākuma tautību ir pierādījies, ka Rīgā un Latgalē mazākuma tautība ir latvieši un latviski domājošie.

Bet šai sakarībā, Staša kungs, nedomājiet, ka kāds gribētu šeit Krieviju, un Latvija būs Latvija, es ceru, ka arī tie cilvēki, kas ir tā saucamā mazākuma tautība vai kā citādi runājošie, to sapratīs, ka nekur tik labi kā Latvijā nav. Un to jau viņi ir sapratuši vairākus gadu simtus un sevišķi sešdesmit gadus, kad te brauca uz Latviju, jo šeit Latvijā bija tīrāk, skaistāk, un sevišķi daudz bija brīvu gultu, īpaši pēc 1949. gada deportācijām un pēc 1941. gada. Neviens nekaros, un īpaši tie, kas negrib runāt latviski, tie arī nekaros. Kāpēc? Es esmu šad tad jautājis tiem, kas latviski nesaprot, — "ti ļubiš Rossiju?" Viņš atbild — "ļubļu." "Ti hočeš žiķ v Rossiji?" Viņš atbild — "ņehoču". Tātad es jautāju — vai tu mīli Krieviju? Viņš saka — jā, es mīlu Krieviju. — Bet vai tu gribi dzīvot Krievijā? — Nē — negribu. Tātad Latvijā grib dzīvot, un karš nebūs, jo, ja būs tāds karš, ko Staša kungs mums te saka, es domāju, ka tas ir absurds, un viņam ir jāatsauc vismaz savi izteikumi. Tad jau nebūs vairs Latvijas, un par cik Krievijā neviens no viņiem dzīvot negrib, tad pilnīgi saprotams, ka tāda kara nebūs, un es domāju, ka mēs ļoti labi sapratīsimies un latviešu valodu nav grūti iemācīties. Lerijs Nepers to pierādīja, ka var runāt tīri labi latviski pēc trīs nedēļu intensīviem kursiem. Tātad tie, kas negrib dzīvot Krievijā, iemācīsies latviešu valodu. Un īpaši, ja tas notiks, pieņemot šodien mūsu izskatāmo likumu, kur izglītība un reliģija ir saistīta, īpaši ņemot vērā reliģijas svētīgo ietekmi uz cilvēka morāli, es domāju, ka viss būs kārtībā. Tā ka tieši tāpēc es gribēju atbalstīt redakcijas komisijas formulējumu un pieņemt un nobalsot par to.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Nu patiesības vārdā jau būtu jāsaka, ka Čerāna kunga priekšlikums daļēji ir atbalstīts. Un vienīgi šis te teksts ir papildināts vēl ar dažām lietām, ko ir iestrādājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Es aicinātu Čerāna kungu neiestāties par balsošanu. Ja jūs neapmierina galīgi teksts, kas ir par izglītību un reliģiju šajā 11. pantā, tad varbūt... (No zāles deputāts K.Čerāns: "Es jau arī neiestājos!") Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli par 98. priekšlikumu? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

99. priekšlikums, ko ierosina deputāts Nagļa kungs, ir noraidīts. Viņš noņem šo te savu priekšlikumu... Paldies!

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

100. priekšlikums ir no Požarnova kunga puses, kas ir ierosināts, ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns

. Deputāta Seiksta priekšlikums — 101. — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns.

102. priekšlikums ir deputāta Tomašūna priekšlikums. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Deputāta Dinēviča kunga priekšlikums — 103. ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam?

A.Tomašūns.

Noraidīts ir 104. priekšlikums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

105. priekšlikums no frakcijas "Latvijai" ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

A.Tomašūns.

106. priekšlikums ir atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Tomašūns.

12. pants — Izglītības dokumenti. Atbildīgā komisija piedāvā šādu redakciju šim 12. pantam. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Tomašūns.

13. pants — Maksa par izglītības ieguvi. Pirmais priekšlikums, tātad 108. pēc kārtas, ko izsaka deputāts Požarnova kungs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Deputāta Čerāna priekšlikums — 109. — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Tomašūns.

Noraidīts arī ir 110. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 111. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav?

A.Tomašūns.

112. priekšlikums, ko ierosina Kušneres kundze, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī par šo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav?

A.Tomašūns.

113. priekšlikums, ko ierosina Izglītības un zinātnes ministrija, izslēgt 14. panta 2. daļu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns.

114. priekšlikums. Deputāts Čerāns. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Tomašūns.

115. priekšlikums, ko ierosina deputāts Požarnovs, daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir 116. priekšlikums, kuru ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

A.Tomašūns.

Daļēji atbalstīts ir 117. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija 118. priekšlikumā piedāvā šādas te izmaiņas tekstā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli?

A.Tomašūns.

Tāpat arī 119. priekšlikumā izmaiņas lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

120. priekšlikums, ko ierosina deputāts Bartaševičs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, pašreiz top likums par bezvalstnieka statusu. Un, ja mēs pieņemsim šo likumu, tad būs tāda situācija, ka mums būs bezvalstnieki, kas ir Latvijas cilvēki, un viņiem būs jāmaksā par izglītību. Es uzskatu, ka tas nav taisnīgi, un tāpēc es lūdzu balsot par manu priekšlikumu un izslēgt terminu "bezvalstnieki" attiecībā uz tiem cilvēkiem, kam būs jāmaksā par izglītību Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Mans komentārs būtu tāds, ka deputātam Bartaševičam laikam vēl mazliet ir jāpaanalizē šī likuma saturs. Un kāpēc ir noraidīts šis priekšlikums? Tāpēc, ka nav loģisks šis svītrojums, tāpēc, ka valstī šie bezvalstnieki ir un droši vien būs, un viņiem arī būs iespēja un vēlēšanās mācīties, un tā ir jānodrošina.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 120. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 41, atturas — 11. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 121. priekšlikums, ko ierosināja frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

14. pants — Starptautiskā sadarbība izglītībā. Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ar numuru 122 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

2. nodaļa — Izglītības organizācija. 15. pants. 123. priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ar savu 124. priekšlikumu ierosina izslēgt 16. panta 1. daļas pirmo teikumu. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Frakcijas "Latvijai" priekšlikums ar numuru 125 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli?

A.Tomašūns.

16. pants — Ministru kabineta kompetence izglītībā. Deputāta Dinēviča priekšlikums ar numuru 126 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

127. priekšlikums, ko ierosina deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst?

A.Tomašūns.

128. priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu! Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 128. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Paldies! 129. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tomašūns.

Juridiskā biroja priekšlikums nr. 130 ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta Juridiskā biroja viedokli.

A.Tomašūns.

131. priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 131. — deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 23, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts.... Atvainojiet, tātad balsojuši 45 deputāti...

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Vēlreiz tātad balsojam par 131. — deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 33, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

130. priekšlikums, ko ierosina Juridiskais birojs, ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

132., Tomašūna kungs, tagad ir.

A.Tomašūns.

Es atvainojos. Jā, 132. priekšlikums ir atbalstīts. Ierosinātājs — Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

133. priekšlikums no frakcijas "Latvijai" — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

134. priekšlikums, atbildīgā komisija ir ierosinājusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Tomašūns.

135. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Daļēji atbalstīts 136. priekšlikums, kuru ierosina frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 137. priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns.

138. priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas ierosinājums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

139. priekšlikums — deputāta Požarnova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija 140. priekšlikumā ierosina izslēgt 17. panta 14. punktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Tomašūns.

Ir atbalstīts deputāta Čerāna priekšlikums ar numuru 141.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosinājusi 142. priekšlikumā izslēgt 17. panta 15. punktu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo viedokli.

A.Tomašūns.

143.priekšlikums, ko ierosina deputāts Požarnovs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 17.panta 16.punkta vārdus "un pašvaldības" 144.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu tālāk!

A.Tomašūns.

145.priekšlikums — deputāta Čerāna priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es saprotu šo vēlēšanos virzīt uz priekšu iespējami ātrāk, bet tomēr šis ir viens ļoti nopietns brīdis, kurā mums vajadzētu iedziļināties šajā priekšlikumā. Jo šeit, lūk, šis 17.punkts, kas nosaka arī 17.pantā, kas nosaka Ministru kabineta kompetenci izglītībā. Ja mēs to atstāsim pirmā lasījumā pieņemtajā redakcijā, tad tas dos Ministru kabinetam tiesības noteikt pedagoga darba samaksas kārtību. Šeit nebūtu pilnīgi nekādas problēmas. Bet šī te pirmā lasījuma redakcija dod arī tiesības Ministru kabinetam noteikt pedagoga darba samaksas lielumu. Un es zinu, ka šeit tālāk šajā likumprojektā mums ir vairākas normas piedāvātas, kurās mēs ar likumu uzliktu kaut kādus ierobežojumus tam, kādā veidā šo pedagogu algu varētu noteikt, kādai būtu jābūt šai algas minimālajai robežai vai vidējai robežai, un tad nu šeit arī vajadzētu skaidri un gaiši, atklāti ierakstīt to, ka Ministru kabinets var šīs pedagoga darba samaksas lielumu noteikt tikai atbilstoši likuma prasībām. Jo pretējā gadījumā mums izveidojas šī pretruna — ja likums kaut kādā citā vietā prasa noteikt šo pedagogu darba samaksu, bet šajā vietā tiek šīs tiesības deleģētas Ministru kabinetam. Tas, es domāju, nebūtu pieļaujams — šādas te pretrunas veidošanās. Nebūtu pieļaujams dot iespējas Ministru kabinetam tulkot šo likumu tādā veidā, ka šīs tiesības viņiem dotas un ka kaut kādos gadījumos varētu arī citā vietā šīs likuma prasības nepildīt tāpēc, ka šeit ir šī nepārprotamā deleģēšana.

Mans priekšlikums ir šeit ierakstīt vienkāršu papildinājumu, atbilstošu likuma prasībām, kas pilnīgi neko sliktu neizdarīs un kas nepārprotami noteiks to, ka Ministru kabinetam ir jāvadās arī no tām likuma prasībām, kas ir formulētas attiecībā uz pedagogu darba samaksu arī kādās citās vietās. Un tā bija šī motivācija, kāpēc es lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas ir formulēts šeit tabulā ar nr.145. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Čerāna kungs, tik tiešām tālāk likumprojekts paredz pāreju jeb pielāgošanos jauniem apstākļiem. Tas ir tas nepieciešamais jautājums, kas jāatrisina par pedagogu algām, un, kā jūs zināt, ja jūs esat uzmanīgi lasījis šo likumprojektu, ka ir paredzēts pedagogu algošanas kārtību saistīt ar minimālajām algām un noteikt, par kādu noteiktu lielumu nevarētu būt šīs algas mazākas. Līdz ar to šis likums jau regulēs arī šo Ministru kabinetu un uzspiedīs Ministru kabinetam noteikti ievērot šī likuma prasības un ar to arī rēķināties.

Manuprāt, nav nepieciešams ierakstīt šos vārdus "atbilstoši likuma prasībām", un arī komisija to neatbalstīja, jo šis likums jau piespiedīs Ministru kabinetu rēķināties ar šī likuma prasībām, kas skar arī pedagogu algošanas kārtību. Es ierosinātu deputātus neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo tam īsti nav loģikas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 145. — deputāta Čerāna priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 15, atturas — 32. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Nākošais ir 146.priekšlikums, kuru ierosinājusi frakcija "Latvijai". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

147.priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir ierosinājusi ar 148.priekšlikumu izslēgt 17.panta 18.punktā vārdus "valsts budžetu". Atbalstiet, lūdzu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Deputāta Požarnova priekšlikums nr.149 nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija nav atbalstījusi frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.150.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 150.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Noraidīts arī 151.priekšlikums, ko ierosinājis deputāts Požarnovs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

17.pants — "Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā". Noraidīts ir Požarnova kunga priekšlikums nr.152.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 152. priekšlikumu un piekrīt komisijas ieteikumam nr.153. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

154. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi arī 155.priekšlikumu, kur ierosinātājs ir Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Tāpat arī 156.priekšlikums no Juridiskā biroja puses ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Požarnova kunga priekšlikums nr.158. ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Tomašūns.

Priekšlikums nr.159 no frakcijas "Latvijai" ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

160.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt saglabāt 18.panta pirmās daļas 8.punktu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

161.priekšlikums no atbildīgās komisijas puses ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

162.priekšlikums, ko ir izteicis deputāts Požarnova kungs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Juridiskā biroja priekšlikums, kura nr.163, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns

. 164.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 164.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

165.priekšlikums, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 165. un 166.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns

. Daļēji atbalstīts ir Kārļa Čerāna priekšlikums nr.167.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

168.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam nr.168.

A.Tomašūns.

169.priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 18.panta 14.punktu.

A.Tomašūns.

Komisija nav atbalstījusi 170.priekšlikumu, ko ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 170.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

172.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

173.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai", noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē.

A.Tomašūns

. Komisija ir atbalstījusi deputāta Požarnova priekšlikumu, kura nr.174.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Daļēji jeb precizētā redakcijā atbalstīts arī priekšlikums no deputāta Požarnova kunga, kurš ir ar nr.175.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Precizētā redakcijā atbalstīts arī nākošais deputāta Požarnova priekšlikums, kura nr.176.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija piedāvā 177.priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam nr.177. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzam atbalstīt arī 178.priekšlikumu, ko ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Tie saistīti ar numerācijas maiņu 18.panta otrajā daļā. Deputāti tam piekrīt.

A.Tomašūns

. Noraidīts ir 179.priekšlikums, ko ierosinājis Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 179.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Nav atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums nr.180. Lūdzu noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt saglabāt 18.panta otro daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

181.priekšlikums, ko ierosina atbildīgā komisija, ir papildināt 18.panta otrās daļas pirmo punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir deputāta Požarnova priekšlikums nr.182.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 182.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir piedāvājusi 183.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izteikt 18.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā. Pieņemts.

A.Tomašūns.

184.priekšlikums ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

18.pants "Citu ministriju kompetence izglītībā". Daļēji atbalstīts 185.priekšlikumā ir frakcijas "Latvijai" piedāvājums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 185. un 186. Juridiskā biroja priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

187. — arī Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns

. Nav atbalstīts 188.priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

189.priekšlikums arī no frakcijas "Latvijai". Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 189.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

19.pants "Pašvaldību kompetence izglītībā". Atbildīgā komisija piedāvā šādu redakciju. Lūdzu atbalstīt 190.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 20.panta pirmās daļas redakcijai pēc vecās numerācijas. Pēc jaunās numerācijas 19.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt arī nākošo — 191.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī 19.panta otrās daļas redakcijai deputāti piekrīt.

A.Tomašūns.

Atbalstīts ir arī deputāta Požarnova priekšlikums nr.192.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija piedāvā 194.priekšlikumā papildinājumu 20.panta trešās daļas 2.punktam. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns

. Noraidīja komisija 195.priekšlikumu, kuru izteikusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Ir noraidīts arī 196.priekšlikums, kuru ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu par 196.priekšlikumu. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 196. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — izteikt 20.panta trešās daļas 6.punktu šādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 19, atturas — 32. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija 197.priekšlikumā ir piedāvājusi dažas izmaiņas. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

198.priekšlikums no frakcijas "Latvijai" puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

199.priekšlikums — deputāta Požarnova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts daļēji precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir deputāta Požarnova priekšlikums nr.200.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Tomašūns.

Atbalstīts deputāta Požarnova priekšlikums, kurš sakrīt ar frakcijas "Latvijai" 202.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 20.panta trešās daļas 12.punktu. Tātad atbalsta 201. un 202.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

203.priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

203.priekšlikumu skatīsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Induli Bērziņa kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. 203.priekšlikumu skatīsim, kolēģi, pēc pārtraukuma.

I.Bērziņš

(6.Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies pulksten 12.29: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Ģirts Valdis Kristovskis, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Valdis Nagobads, Ludmila Kuprijanova, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Māris Vītols, Roberts Zīle un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Trīs deputāti pietrūkst. Bērziņa kungs ir ceturtais... tas ir pirmais, Putniņa kungs ir otrais un vēl divi. Turpinām. Tātad izskatām 203. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu!

A.Tomašūns

(LC). Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi un lūdz to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 203.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt 20.panta trešo daļu ar jaunu 15.punktu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma! Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam vēlreiz. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 27, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

204.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbalstīts arī 205.priekšlikums, ko ir iesniedzis Požarnova kungs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš ir 206.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts tapa arī frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr.207.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosināja papildināt 20.panta ceturtās daļas 3.punktu, un lūdzu atbalstīt 208.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 208.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

209.priekšlikums ir noraidīts, to ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

210.priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ar savu 211.priekšlikumu piedāvā jaunu redakciju 20.panta ceturtās daļas 8.punktam, lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 211.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

212.priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par 212.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsojam 212.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 25, atturas — 28. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts tapa arī 213.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

214.priekšlikums, ko ierosina Pedagogu dome ar Požarnova kunga starpniecību, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

215.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 215.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ar savu 216.priekšlikumu ir ierosinājusi jaunu redakciju 21.panta otrajai daļai, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 216.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

217.priekšlikums ir pieņemts, redakcionāli labojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

218.priekšlikums, deputāta Požarnova priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādājot to Juridiskā biroja priekšlikumā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

219.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. 22.panta trešā daļa ir svītrota.

A.Tomašūns.

Ir atbalstīts arī 221.priekšlikums, kuru ir ierosinājis deputāts Tomašūns.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Pieņemts 22.pants pēc jaunās redakcijas.

A.Tomašūn

s. 222.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par 222., 223., 224.priekšlikumu un līdz ar to par 22.panta otrās daļas redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

Ja mēs visu redakciju apstiprinām, tad ir apstiprināts 224.priekšlikums, kas skar šo otro daļu. (No zāles deputāts G.Valdmanis: "Lūdzu skaļāk!")

Sēdes vadītājs.

Tātad vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 225.un 226.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

227.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts arī 228.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Skatām trešo nodaļu — Izglītības iestādes. 229.priekšlikums, Pedagogu domes ar Požarnova kunga starpniecību piedāvāto redakciju komisija ir noraidījusi, jo komisija piedāvā izslēgt pirmo daļu vispār.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

231. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja Juridiskā biroja priekšlikumu, kura numurs ir 232.

Sēdes vadītājs.

Un izsaka to savā redakcijā.

A.Tomašūns.

...un izsaka to savā redakcijā, priekšlikums nr.233.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 232. un 233.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt arī 234.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 24.panta piekto daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Ir svītrots atbilstoši 235.priekšlikumam 24.panta septītā daļa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

A.Tomašūns.

236.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Nu, vispirms balsojam 237.priekšlikumu, vai ir kādam iebildumi par atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 24.panta astoto daļu? Nav iebildumu? Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

238.priekšlikums, ko ierosina frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 238.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

24.pants, 239.priekšlikums, ko iesniegusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja arī deputāta Čerāna — 240.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja arī 241.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 241.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja 242.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

243.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī šajā gadījumā deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ierosina mainīt 26.panta nosaukumu un izteikt to šādā redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tagad 25.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 25.panta nosaukumam — Izglītības iestāžu reģistrs un reģistrācijai nepieciešamie dokumenti. Pieņemts.

A.Tomašūns.

245.priekšlikums, ko ierosināja Juridiskais birojs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 245.priekšlikumu, komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 15, atturas — 37. Nav pieņemts. Tātad paliek spēkā komisijas atzinums par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns.

246.priekšlikums ir atbildīgās komisija piedāvātā 26.panta teksts jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 26.panta redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja 247.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

248.priekšlikumu, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai", komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Juridiskā biroja 249.priekšlikums ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 227.panta otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

29.pants, 250.priekšlikums, Juridiskais birojs to ir ierosinājis, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 29.panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja frakcijas "Latvijai" 251.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

30.pants — Izglītības iestādes vadītājs. Frakcijas "Latvijai" 252. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Tomašūns.

253.priekšlikums — deputāts Grīnblats, šis priekšlikums ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Prasa balsojumu? Nav problēmu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 253.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 10, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Pateicos, jo tā ir novērsta profesiju aizlieguma ieviešana šajā likumā. 254.priekšlikums, deputāts Požarnovs to ir ierosinājis, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

255.priekšlikums paredz izslēgt 31.panta piekto daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 31.panta piekto daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

256.priekšlikums ir deputāta Požarnova noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Frakcija "Latvijai" piedāvāja savu redakciju, un 257.priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Te varbūt neliels komentārs. Ja kāds satraucas par to, ka sabiedrisko organizāciju kompetence tiek it kā no šejienes svītrota, tā tālāk tiek izskatīta vienā citā pantā, un būs vēl iespējas par to runāt, ja kādu neapmierinās redakcija. 258.priekšlikums, ko ir ierosinājis deputāts Tomašūns, ir atbalstīts, un skatieties tālāk otrā lasījumā 48.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 258.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Daļēji ir atbalstīts 259. deputāta Požarnova priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Tika noraidīts 260.priekšlikums, ko ierosināja Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 260.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja 261.priekšlikumu, ko ierosinājis deputāts Kārlis Čerāns.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija 262.priekšlikumā ir ieteikusi izslēgt vārdus un lūdz atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 31.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas tekstam un līdz ar to komisijas atzinumam par 262., 263., 264. un 265.priekšlikumu. Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

263.priekšlikums, ko ir izteicis deputāts Požarnova kungs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja un lūdza arī Saeimu atbalstīt 264. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

To mēs esam jau izskatījuši, kā arī 264. un 265.priekšlikumu, deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Tomašūns.

266.priekšlikums, ko izteicis deputāts Požarnovs, attiecas jau uz ceturto nodaļu — izglītības standarta izglītības programmas. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 32.panta nosaukumam — Valsts izglītības standarts. Pieņemts.

A.Tomašūns.

267.priekšlikums ir noraidīts komisijā.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, kura nr. ir 268.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

269.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — svītrot 34.panta trešo daļu. Piekrīt. Paldies! Trešā daļa tiek svītrota. Līdz ar to 269.priekšlikumu vairs neizskatām.

A.Tomašūns.

Paldies! 271.priekšlikums 33.pantam "Izglītības programmas" komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosina priekšlikumu nr. 272 — izslēgt 35.panta 5.punktu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — svītrot 35.panta 5.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 4. 35.panta 5.punkts tiek svītrots.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosinājusi papildināt 35.panta pirmās daļas 6.punkta tekstu. Tas ir priekšlikums nr. 273. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

274.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 274. priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja arī 275.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta. Tiek pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns.

36.pants. "Mācību priekšmeti vai kursu programmas". Atbildīgā komisija ar savu priekšlikumu nr.276 ierosina šādu redakciju, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

277. priekšlikums, ierosinājusi frakcija "Latvijai", komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 277.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

35.pants. "Iegūtās izglītības vērtēšana". Priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Požarnovs ar nr. 278, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Piektā nodaļa "Izglītības programmu veidi un to īstenošana". 36.pants. Priekšlikums, kuru izteikusi frakcija "Latvijai", ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

280.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 40.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

281.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 282. — piedāvā 40.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija atbalstījusi 39.pantā priekšlikumu nr. 283. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kura nr. ir 284. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

40.pants "Vispārējās izglītības programmas". Priekšlikums nr. 285 ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 285. priekšlikumu.

A.Tomašūns.

41.pants "Mazākumtautību izglītības programmas". Priekšlikums nr. 286— deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir divi priekšlikumi— nr. 286 un nr. 287. Deputāts Bartaševičs lūdz balsot par savu priekšlikumu nr. 286. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 24, atturas — 21. Nav pieņemts.

Vai piekrītat, kolēģi, 287.priekšlikumam? 41.panta nosaukums "Mazākumtautību izglītības programmas". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 41.panta nosaukumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts.

A.Tomašūns

. Priekšlikums nr.288. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Lai saprastu mana priekšlikuma būtību, ir jāskatās visus priekšlikumus, ko esmu iesniedzis līdz 294. Šeit priekšlikuma būtība ir tāda, ka es piedāvāju, lai izglītība nacionālo minoritāšu skolās notiek dzimtajā valodā. Tieši tajā valodā, kurā runā bērni, kuri mācās skolā. Tajā pat laikā es piedāvāju, ka tādās iestādēs, kur kā obligātais priekšmets būtu latviešu valoda, no 1. līdz 5.klasei stundu skaits būtu ne mazāks kā četras stundas nedēļā un pēc tam līdz skolas beigām trīs mācību stundas. Protams, varētu būt arī lielāks stundu skaits.

Otrais. Jāizveido speciāls departaments — nacionālo minoritāšu izglītības departaments. Šā departamenta funkcijas izklāstītas 43.1. pantā. Jūs to varat izlasīt. Šis departaments būs atbildīgs par programmas realizāciju un par programmas izveidošanu nacionālo minoritāšu skolām. Kā arī šeit ir atrunāts jautājums par to, kādos gadījumos var slēgt nacionālo minoritāšu skolas, jo mēs ļoti labi zinām, ka ļoti daudzas skolas ir slēgtas, neskatoties uz to, ka skolnieki ir pietiekami lielā skaitā, tīri politisku iemeslu dēļ tiek slēgtas. Tas arī nav pareizi. Tāpēc, kad jūs balsosiet par manu 288.priekšlikumu, lūdzu skatīties visu paketi kopumā. Lūdzu atbalstīt šo paketi! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis. Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mums ir kopējs mērķis, lai ikkatrs, kas dzīvo Latvijā, labi runātu latviešu valodu. Tanī pašā laikā lai mātes valoda, jeb minoritāšu valodas arī plauktu, lai mēs būtu bagātāki. Bet Bartaševiča kunga ieteikums, kad mācīs trīs vai četras stundas nedēļā latviešu valodu, ir pilnīgi nepieņemams. Kanādā, kur ir angļu un franču valodas problēma, mēģina to otro valodu iemācīt ar vairākiem variantiem, bet vissekmīgākais variants ir, kad māca tikai vienā valodā uz vairākiem gadiem. Cenšas varbūt pat to franču klasi pārcelt uz angļu skolu un angļu skolas klasi pārcelt uz franču skolu, lai tajā spēļu laukā runātos šajā valodā, lai viņi to pilnīgi apgūst. Es domāju, ka šeit mums nevajadzētu iet kā pretiniekiem vienam pret otru, runāt par civilo karu vai kā. Mums šeit ir kopīgs mērķis. Mēs gribam, lai tie, kas nav latviešu izcelsmes, lai viņi bauda mūsu valodu, lai viņi justos kā mājās pie mums. Lai mēs būtu labi draugi un viens otru labi saprastu.

Šeit ar to ierobežoto stundu laiku mēs tikai radīsim naidu, jo tas cilvēks nāks ārā un runās slikti latviešu valodā. Mēs citi par viņu mēdīsimies vai pretēji— viņš nejutīsies kā mājās pie mums. Kāpēc iet šos pusceļus? Mājās viņš iemācīsies savas mātes valodu. Viņam vajadzētu dot diezgan un draudzīgā veidā, šo iespēju iemācīties latviešu valodu. Un, ja mēs ierobežosim, cik un kā tas tiks darīts, ar trim stundām nedēļā, tas nekādā veidā nepietiks. Jo saprotiet, būdams, teiksim, poļu vai krievu skolas vidē, ar tām trim stundām, kur māca runāt latviešu valodā, tur nekādi īsti labi rezultāti nebūs.

Es nedomāju, ka tas ir kaut kāds sods, ko mēs uzliekam kādam, mēs sakām, ka mēs gribētu jums dot iespēju to valodu labi iemācīties. Esmu drošs, ka Bartaševiča kungs un citi viņa komandā ir prātīgi cilvēki, ka ir daudz prātīgāki risinājumi. Ja tas cilvēks jau māk labi latviešu valodu, tad viņam nav nemaz jāmācās latviešu valoda skolā. Ja viņš nemāk nemaz latviešu valodu, tad viņam ir intensīvi jāmācās drusku pielāgoties, bet šis formulējums —trīs vai četras stundas, es domāju, ir nepieņemams. Būtu labi, ja mēs atrastu kādu piemērotāku risinājumu, jo mums ir kopējs mērķis, ka visiem būtu jārunā tekoši latviešu valoda. Būtu jābauda latviešu kultūra, kas ir mūsu dāvinājums tiem, kas nav no mūsu tautas un lai viņi to baudītu un lai viņi patiešām justos mājās pie mums, viņiem vajadzētu šo valodu labi prast, un vajadzētu mums dot viņiem to iespēju šo valodu labi iemācīties. Bet uzbāzt viņiem kaut ko, kas viņiem nepatīk, kaut ko, ko viņi ne visai veiksmīgi spēs, tāpēc ka viņiem ir iedots tikai tik daudz, lai mēs varētu par viņiem mēdīties un nesaprasties.

Es saprotu Bartaševiča kunga labo gribu, bet es ceru, ka 7.Saeima atgriezīsies pie šā likuma un meklēs kaut kādu piemērotāku formulu, lai patiešām būtu tā, ka tas sveštautietis Latvijā jūtas pilnīgi kā mājās mūsu kultūrā, mūsu valodā, lai mēs nevarētu viens otru atšķirt uz ielas un teikt: "Ak, es jau no tā, kā viņš runā, zinu, ka viņš nav viens no mūsējiem." Kļūsim vieni un iemācīsim latviešu valodu, un dosim iespēju bērniem iemācīties latviešu valodu, pilnīgi un labi. Es lūdzu noraidīt Bartaševiča kunga priekšlikumu nevis tāpēc, ka nevajag uzklausīt viņa domas, bet tāpēc, ka tas risinājums nav pilnībā izstrādāts. Ir jāatrod citi risinājumi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP) Paldies Tautas partijai! Kolēģiem opozīcijā vienmēr vajag sadarboties. Paldies, Ābiķa kungs! Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr Bartaševiča kunga idejās iedziļināties un nopietni padomāt. Man izbrīnu rada mūsu cienījamais kolēģis, demokrātijā augušais un demokrātijas pupu sūkušais Valdmaņa kungs, kurš paziņo šādas un līdzīgas domas, kuras viņš mēģina tagad deklarēt mūsu parlamentā pēdējās dienas, paziņot, ka Kvebekā vai vēl kaut kur, ka kādā franču skolā, kas ir Kvebekas provincē, vai arī angļu skolā — katrai tautai ir sava valoda un sava kultūra. Un diez vai būtu vajadzīgs, lai poļu bērniem liktu pasakas mācīties latviešu valodā. Tā ir viņu valoda un arī viņu kultūra. Tāpat — ja mēs atgriezīsimies pie krievu valodas, kas arī laikam Valdmaņa kungam visvairāk sagādā drausmīgas aizdomas un briesmu sajūtu. Patiešām, es vēlreiz saku, es negribētu, lai krievu skolā, ja mēs to atzīstam kā minoritātes skolu, krievu tautas pasakas būtu jāmāca latviešu valodā. Es domāju, tas jāatstāj pašu skolu ziņā.

Ir cita lieta, kur es pilnībā arī atbalstu Ābiķa kunga domu, ko viņš savā laikā arī televīzijā ir teicis: "Ir jābūt daudz stingrākai latviešu valodas apguvei!" Tas ir valsts uzdevums. Un tam ir jābūt! To arī vajadzētu, bet šinī gadījumā es aicinu tomēr atbalstīt Bartaševiča kungu, bet Valdmaņa kungam padomāt, ko darīt Kvebekā un Kanādā katrā provincē, kādas tur ir skolas. Tādēļ vajadzētu padomāt. Tādēļ es aicinu Bartaševiča kunga ideju atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadabības padome! Ir žēl, ka atnāk cilvēks, kuru es ļoti normāli uzskatu par draugu, un viņš man stāstīs, kā Kvebekā iet. Es pastāstīšu, kā Kvebekā iet. Kvebekā franču kanādieši grib aizsargāt savu kultūru. Lai gan franču valoda ir visā pasaulē, tur ir simtiem miljoni, kas viņu to kultūru aizstāvētu, Kvebeka — miljons un puse... divi miljoni kvebekiešu grib aizstāvēt franču kultūru Kvebekā. Ja tev nav abi vecāki Kvebekā gājuši angļu skolā, tad tavam bērnam ir jāiet franču skolā. Tur nav atļauts vecākiem izvēlēties, kādā skolā viņu bērns tiks...

Sēdes vadītājs.

Viena minūte ir pagājusi.

G.Valdmanis.

... tik dziļi tiek sargāta valoda tur. Bet mēs nemeklējam kašķi, mēs meklējam iespēju tam bērnam iemācīties to valodu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi, es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie priekšlikumi nav noraidīti tikai tāpēc, ka tos būtu tur Bartaševiča kungs iesniedzis, bet tāpēc, ka šie jautājumi nav šī likuma tēma. Mums būs tālāk vēl likums par vispārējo izglītību, un tur arī jūs varat turpināt apspriest šīs te detaļas. Tālāk. Es gribētu pievērst uzmanību, ka mēs esam vienojušies, ka mums ir mazākuma tautību izglītības programmas. Un tālāk pirmais un otrais apakšpunkts... Tur nav izlabots redakcionāli. Tā ka tur vajadzēs notiekti lasīt "etnisko minoritāšu izglītības vietā" — "mazākuma tautību izglītība".

Tad vēl. Par vienu tādu atziņu, kuru nekādi viena daļa mūsu deputātu negrib pieņemt. Mums Latvijā nacionālā valsts skola ir latviešu valodā, kurā var mācīties dažādu tautību cilvēki. Un ja šajā skolā, nacionālajā skolā, ir dažādu tautību cilvēki, tad viņi varēs atbilstoši šā likuma normām realizēt mazākuma tautību izglītības programmas, ja to vēlēsies. Ja to vēlēsies. Un to šis likums garantēs. Un tāpēc nevajag tagad mēģināt atgriezties pie kaut kādiem vēsturiskiem risinājumiem, bet skatīties uz priekšu, kā realizēt šīs normas. Un tāpēc es lūdzu noraidīt šobrīd deputāta Bartaševiča priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 288. — deputāta Bartaševiča, priekšlikumu — izteikt 43. panta nosaukumu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 30, atturas — 21. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Nu vispār komisija ar savu 289. priekšlikumu ir ierosinājusi un lūdz atbalstīt vispār izslēgt šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Mēs tagad vēl runājam par 287.priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Nē, mēs runājam par 289.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Piedodiet... 288. priekšlikumu nobalsojām. 289.priekšlikums — svītrot 43. panta 1. daļu. Deputāti piekrīt? Piekrīt.... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 289. priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi — svītrot 43. panta 1. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret un atturas nav. Panta daļa tiek svītrota.

A.Tomašūns.

290. priekšlikums, ko ir izteicis Bartaševiča kungs, arī ir ierosināts noraidīt. Vienīgi es vēlreiz lūdzu — tur tajā tekstā, kas ir labajā ailē, ir jālabo un "etnisko minoritāšu " vietā ir jābūt vārdiem "mazākuma tautību".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Prasa balsojumu par 290. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 43. panta 2. daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 30, atturas — 17. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu noraidīt arī 291. priekšlikumu, ko ir izteicis Bartaševiča kungs. To komisija nav pieņēmusi, un arī šeit ir jālabo — vārdu "etnisko minoritāšu" vietā ir jābūt vārdiem "mazākuma tautību".

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam 291. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 30, atturas — 18. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

292. priekšlikumu, ko izteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, mūsu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 292. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ar savu 293. priekšlikumu ir izteikusi 4. panta 4 daļu tādā redakcijā, kādu jūs varat izlasīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam ar numuru 293.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija noraidīja 294. priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 294. priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu 43. prim pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 32, atturas — 18. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

42. pants — Speciālās izglītības programmas. Atbildīgā komisija piedāvā tādu redakciju, kāda ir 295. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likuprojekta 42. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija priekšlikumā nr. 296 ierosina izteikt 97. pantu kā 43., tas skan: Sociālās korekcijas izglītības programmas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

45. pants — Pieaugušo izglītības programmas, Dinēviča priekšlikums ar numuru 297 ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

298. priekšlikums, ko izteica Juridiskais birojs, Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas secinājumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

45. pantu iesaka jaunā redakcijā atbildīgā komisija un lūdzu to atbalstīt. 299. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija atbalstīja deputāta Dinēviča priekšlikumu, kura numurs ir 300. Lūdzu Saeimai atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja arī deputāta Dinēviča priekšlikumu, kura numurs ir 301. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu ar numuru 301. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kura numurs ir 302.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 302. priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Frakcijas "Latvijai" priekšlikums, kura numurs ir 303, tika komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 303. priekšlikumu.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ieteica un lūdzu arī Saeimu atbalstīt 304. priekšlikumā izteikto priekšlikumu — 46. pantu rakstīt precizētā redakcijā un kā jauno 42. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja deputāta Čerāna priekšlikumu, kurš ir ar numuru 305.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ierosina izslēgt 47. panta 1. daļā vārdus "un vērtību orientācijas". Priekšlikums numur 306.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja 307. priekšlikumā izteikto frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sāksim varbūt tā... Vai deputāti piekrīt svītrot 47. panta 3. daļu? Komisija to ir atbalstījusi un pati ierosinājusi.Piekrīt.

A.Tomašūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

47. panta 3. daļa ir svītrota. Līdz ar to...

A.Tomašūns.

Tad vairs nav...

Sēdes vadītājs.

... piekrīt, 47. panta 3. daļa svītrota. Līdz ar to 307. priekšlikums nav skatāms

A.Tomašūns.

46. pants — Interešu izglītības programmas. Atbildīgās komisijas ierosinājums— mainīt numerāciju pantiem. 309. priekšlikums, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 46. panta 1., 2., 3. un 4. daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

310. priekšlikums attiecas uz 47. pantu — Akadēmiskās izglītības programmas. Lūgums ir izslēgt šo...

Sēdes vadītājs.

Svītrot 49.pantu pēc vecās numerācijas... Pants tiek... Prasa balsot. Labi. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 310. priekšlikumu, kurš paredz svītrot likumprojekta 49. pantu. Komisija to pati ir ierosinājusi un, protams, atbalsta. Lūdzu rezultātu! Vienam deputātam vēl jāsaņem spēki un jānospiež balsošanas poga...

Vēlreiz lūdzu zvanu un vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 310. priekšlikumu par panta svītrošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret un atturas nav. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! 311. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

A.Tomašūns.

312. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 312. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns

. Atbildīgā komisija ierosina 50. panta 1. daļu svītrot, 313. priekšlikums, lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 50. panta 1. daļu. Pieņemts.

A.Tomašūns

. Deputāta Dinēviča priekšlikums ar numuru 314 ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Dinēviča kungs grib runāt par savu priekšlikumu...

A.Tomašūns.

Viņš atsauc...

Sēdes vadītājs.

Dinēviča kungs atsauc savu priekšlikumu. Līdz ar to tas nav skatāms.

A.Tomašūns.

Paldies! 315. priekšlikums. Frakcijas "Latvijai" ierosinājums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosina daļu no 50. panta 4. daļas svītrot— 316. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam ar numuru 316. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi deputātes Ilgas Kreituses priekšlikumu, kura numurs ir 317.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir ierosinājusi 50. panta 5., 6. daļu svītrot. Priekšlikums numur...

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 50. panta 5. un 6. daļu. Panta 5. un 6. daļa tiek svītrota.

A.Tomašūns.

319. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī noraida šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

320. priekšlikums. Deputāts Tomašūns ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6. nodaļu un izteikt tās nosaukumu šādā redakcijā, kas saucās — 6. nodaļa "Sabiedrības un sabiedrisko organizāciju kompetence".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt papildināt likumprojektu ar jaunu 6. nodaļu un izteikt tās nosaukumu kā "Sabiedrības un sabiedrisko organizāciju kompetence". Pieņemts.

A.Tomašūns.

48. pants — Sabiedrības kompetence izglītībā. Priekšlikums 321. ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

6. nodaļa — Pedagogi un izglītojamie. Priekšlikums nr. 322 pie 49. panta. Deputāts Grīnblats. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Guntars Grīnblats vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

G.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātā Saeima! Šajā pantā tiesības strādāt par pedagogu ir personai, kurai ir attiecīgi atbilstoša pedagoģiskā izglītība. Tas ir varbūt neprecīzi. Man gribētos teikt, ka labāk būtu, strādāt par pedagogu un audzinātāju, jo mums vēl tāda kategorija pastāv un liekas, ka arī ilgi pastāvēs. Un ne tikai "persona", bet tomēr Latvijas Republikas pilsonis var strādāt. Un kuram ir augstākā izglītība nevis kā pirmajā lasījumā bija — kaut kāda koledža pedagoģiskā vai cita augstākā vai koledžas izglītība, lai tomēr būtu konkrēta augstākā izglītība. Lūdzu balsot par manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums, saistot ar referenduma rezultātiem, šobrīd tiešām ir kļuvis aktuāls, jo, ja līdz šim nebija iespējams pieteikties un iziet naturalizāciju daudziem ļoti cienījamiem pedagogiem, tajā skaitā skolu direktoriem, kuri faktiski perfekti runā un ir Latvijas patrioti, tad šobrīd tāda iespēja ir, un es pieļauju arī iespēju apsvērt uz trešo lasījumu, ka mēs ar pārejas noteikumiem varam šo jautājumu risināt. To nevajadzētu apriori varbūt tagad atbalstīt, kā tas notiek jau tūlīt, nekavējoties, jo naturalizācijas procesam ir jāiziet cauri, un tas prasa zināmu laiku arī šiem cilvēkiem, kas šobrīd strādā izglītības sistēmā un ir cienīgi kļūt, teiksim, par skolu vadītājiem, būt skolu vadītāji. Bet varbūt ar pārejas noteikumu palīdzību mēs šo jautājumu tādā veidā varam risināt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC).Es gribētu komentēt, varbūt skatoties no tādiem diviem skatpunktiem. Pirmais ir attiecībā par pilsoņiem. Mums valstī līdz šim nav bijusi uzskaite, kurā mēģināts noskaidrot, cik valstī izglītības iestādēs strādā vadītāji, kas nav pilsoņi, un cik ir pilsoņi. Tāpat arī par pedagogiem. To nekad neviena valsts institūcija nav reģistrējusi un uzskatījusi par nepieciešamu skatīties, jo vienmēr izglītības sistēmā svarīgāka tomēr ir bijusi šī cilvēka profesionālā kvalifikācija.

Otrs jautājums. Šobrīd ņemot vērā, ka apmēram 30% pedagogu izglītības iestādēs nav ar atbilstošu izglītību vienmēr tajā mācību priekšmetā, kuru viņi māca, var rasties diezgan lielas, sarežģītas problēmas izglītības sistēmā.

Un trešais. Attiecībā uz pedagoģisko izglītību, kur prasīja tikai augstskolas izglītību, var rasties ļoti lielas problēmas tieši latviešu pedagogiem, kuri ir beiguši pedagoģiskās skolas, pedagoģiskos institūtus, un rezultātā viņus skar šī te norma, kas aizliegs strādāt skolā.

Ir saliktas kopā šajā Grīnblata kunga priekšlikumā tik daudz problēmas, ka, tās iestrādājot, es nezinu, kurš būs tas varonīgais ministrs, kuram būs ar to visu jātiek galā. Es ierosinātu tomēr tā, kā to ir izdarījusi gan Izglītības likuma apakškomisija, gan arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, tomēr noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 322.priekšlikumu — izteikt 51.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 17, atturas — 15. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidījusi deputāta Čerāna priekšlikumu, kura nr. ir 323 šajā sarakstā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī 324.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, pieņemts.

A.Tomašūns.

Daļēji atbalstīts ir Dinēviča kunga priekšlikums nr.325.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Juridiskā biroja priekšlikums nr.326 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgās komisijas 327.priekšlikums ierosina likumprojekta 51.pantu turpmāk rakstīt un lasīt šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 51.panta pirmās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja frakcijas "Latvijai" 328.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja 50.pantā "Pedagogu izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvumu pilnveide" frakcijas "Latvijai" 329.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

51.pants "Ierobežojumi strādāt par pedagogu". Deputāta Požarnova jeb Pedagogu domes priekšlikums nr.330. ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — izslēgt 53.panta 3.punktu, 331.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsot šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 331.priekšlikumu — svītrot 53.panta 3.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 28, atturas — 14. Nav pieņemts. 53.panta 3.punkts ir saglabāts.

A.Tomašūns.

Frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr.332 ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

333.priekšlikums — deputāts Grīnblats. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Guntara Grīnblata 333.priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi.Lūdzu rezultātu! Kolēģi, nav atkal kvoruma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 333.priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 9, atturas — 19. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija noraidīja 334.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsot 334.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 17, atturas — 17. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Referendums nav neko mācījis dažiem.

335.priekšlikums — frakcija "Latvijai". Ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 335. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 12, atturas — 25. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Deputāta Čerāna priekšlikums 52.pantam "Pedagogu vispārīgie pienākumi" nr.336 ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tā nianse, kas šeit ir iestrādāta atbildīgās komisijas redakcijā, tas ir, ka katra pedagoga pienākums ir audzināt krietnus un godprātīgus cilvēkus — Latvijas pilsoņus. Mana priekšlikuma būtība gan bija tāda, ka uzlikt pedagogam par pienākumu audzināt krietnus un godprātīgus cilvēkus, kas būtu arī Latvijas patrioti, un es domāju, ka mums vajadzētu par šiem Latvijas patriotiem nobalsot, lai skolās būtu šī patriotiskā audzināšana un lai tas arī būtu skolotāju pienākums — audzināt Latvijas patriotus.

Un es gribētu tāpēc nobalsot par to manu priekšlikumu tādā redakcijā, kādā tas bija iesniegts. Es lūgtu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt. Tātad, lai būtu skolās iekšā šī patriotiskā audzināšana, lai šeit būtu likumā kā katra pedagoga pienākums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā, Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Godīgi sakot, man pārsteidza Čerāna kunga priekšlikums, jo viņš iedomājās, ka pilsonis varētu nebūt patriots.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Čerāna 336.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 4, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts. Skolās taps tikai patrioti.

A.Tomašūns.

Es ceru, ka pedagogi nepadosies un audzinās tomēr pilsoņus. 337.priekšlikums — atbildīgā komisija piedāvā izteikt 5.punktu 54.pantam šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

338.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu 338.priekšlikumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 9, atturas — 16. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Godīgi sakot, žēl, ka šo atbildību uzskata, ka tai jābūt tikai uzrakstītai.

Sēdes vadītājs.

Nekas, Tomašūna kungs, uz trešo lasījumu 7.Saeima visu pagriezīs, kā vajag.

A.Tomašūns.

339.priekšlikums — ierosinājis deputāts Čerāns, komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs aizstāvēs savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un noteikt to, ka starp pedagogu vispārīgajiem pienākumiem ir ierakstāms arī tas, ka pedagoga pienākums ar savu stāju un uzvedību būt par paraugu audzēkņiem. Es domāju, tas ir pietiekami skaidri saprotams, ka vislabākā audzināšana ir tieši ar personisko paraugu, un mums būtu ļoti labi, ja mēs arī likumā šādu normu varētu ierakstīt. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns.

(LC). Ņemot vērā, ka pedagogi audzinās patriotus, tad savādāki nemaz šie pedagogi nevarētu būt. Es tikai varu teikt, ka tā ir diezgan lielā mērā liekvārdība, kuru es ierosinātu tomēr neatbalstīt šajā likumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 339.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 8, atturas — 26. Žēl, bet nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Es ceru, ka viena daļa no deputātiem pēc šīs Saeimas beigām dosies uz skolu, lai demonstrētu savu stāju un patriotismu. 53.pants "Pedagogu tiesības". 340.priekšlikums, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 340.priekšlikumu — izteikt 55.panta 2.punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 6, atturas — 23. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu nr.341 šajā sarakstā. Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

54.pants "Pedagoga darba samaksa". Deputāta Požarnova jeb Pedagogu domes priekšlikums — nosaukt pantu citā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deptuāti! Es aicinātu atbalstīt šo Pedagogu domes izstrādāto priekšlikumu un arī likumā tomēr runāt konkrēti par pedagogu darba laiku. Un šeit mēs redzam tālāk 336.priekšlikumu, kurā ir skaidri uzrakstīts, ka pedagoga darba laikā ietilpst gan tiešais darbs ar audzēkņiem klasē vai individuāli, mācību nodarbību plānošana, sagatavošana, audzēkņu darba analīze un novērtēšana. Kā arī tālāk tiek teikts, ka pedagogu darba uzskaite notiek pēc laika, kas veltīts tiešam darbam ar izglītojamo klasē vai individuāli, un ka tas sastāda pusi no visa pedagoga darba laika. Mēs varam domāt par to, kādā veidā uz trešo lasījumu šīs normas vēl precizēt, bet šeit ierakstīt arī konkrēti to, ka mums būtu arī pedagoga darba laiks jānosaka likumā. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Pedagogu domes sagatavoto variantu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns.

(LC). Ņemot vērā, ka par darba laiku šajā pantā tālāk nekas nav, tad būtu lieki vienkārši rakstīt šos vārdus. Kaut gan piekrītu, ka debates varētu notikt, jo mums būs vēl arī Vispārējās izglītības likums un Profesionālās izglītības likums, un droši vien agri vai vēlu arī likums par pedagogiem. Tā ka šīs debates varētu turpināties, bet ne šajā likumā. Es lūdzu neatbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 342.priekšlikumu par 56.panta nosaukumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 13, atturas — 28. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Ir atbalstīts 343.— Čerāna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka šeit tā atsevišķi skatīt priekšlikumus ir ļoti grūti, jo tie ir visi saistīti ar darba samaksu, un pievērst jūsu uzmanību vienam, ka es arī atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu, es esmu atbalstījusi visu laiku to, bet kāda ir praktiskā reakcija? Es tagad gribu zālē redzēt. Ja visi atbalstīs šo priekšlikumu, ka tagad pašvaldība dibinās pirmsskolas vecuma iestādes, finansēs no valsts, kur tam ir paredzēta nauda nākamā gada budžetā? Jo nākamā gada budžetā ir jābūt iekšā līdz ar to pirmsskolas vecuma iestāžu darbinieku algām. Es gribētu dzirdēt finansu ministru, es gribētu dzirdēt izglītības ministru, es gribu dzirdēt Izglītības komisijas vadītāju Ābiķa kungu. Cik liela summa ir pieprasīta? Praktiski šī nauda nav iedota, tad es gribu redzēt ar šo balsojumu un atbalstu, cik jūs esat godīgi pret pirmsskolas vecuma iestādēm. Ar šo atbalstu šobrīd Čerāna kungam un praktiski tam neizdalot naudu, jūs radāt konfliktsituāciju valstī, jo tas nav izdarīts, jo pārejas noteikumos ir atrunāta tikai minimālā darba samaksa, tātad ar 2000.gada 1.janvāri. Līdz ar to šis pants šobrīd ir pretrunā ar nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītājs.

Juris Celmiņš.

J.Celmiņš

(DPS). Godātie kolēģi! Mums ir jāņem vērā, ka, pieņemot šo Izglītības likumu, mēs radām jaunu situāciju pirmsskolas iestādēs. Mēs radām situāciju, ka nosakām, ka ir obligāta pirmsskolas sagatavošana piecgadīgajiem un sešgadīgiem bērniem. Vietās, kur šīs pirmsskolas iestādes darbojas, protams, šī pirmsskolas sagatavošana tiks organizēta šajās pirmsskolas iestādēs, pēc būtības mēs dodam valsts pasūtījumu, un, dodot valsts pasūtījumu, ir jādod līdzi arī valsts finansējums, tādēļ es atbalstu Čerāna kunga ierosinājumu izslēgt vārdus "izņemot pirmsskolas iestādes", bet nākošai Saeimai, 7.Saeimai, pieņemot valsts budžetu, ir jārēķinās ar šo situāciju un arī ar šo jauno Izglītības likumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Man tiešām ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu, un es priecājos, ka neviens līdz šim pret šo priekšlikumu nav iebildis un to ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija, bet es domāju, ka arī Kreituses kundzes bažas— šeit tās varētu būt mazliet nepamatotas, jo mēs šeit skatāmies kopumā visu situāciju nozarē, un es domāju, ka aktualizēt kādu jautājumu, teiksim, tur, kur šīs problēmas ir atrisinātas vismaz konceptuālā līmenī, mēģināt norādīt uz to, ka šīs problēmas varētu nebūt atrisinātas, tas būtu faktiski mēģinājums arī šo labo ideju kaut kādā veidā šeit diskreditēt, jo šī konceptuālā vienošanās ir panākta, un budžets būtu jāuzlūko kā sekas no tā, ko mēs šeit esam konceptuāli nolēmuši, un tur ir jāskatās, kādā veidā šo likumu var izpildīt. Es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka šāda konceptuāla vienošanās ir panākta, un es domāju, ka to vajadzētu šeit tādā pašā veidā saglabāt. Un es vispār brīnos par to, kā šeit šīs debates ir radušās un ar kādu mērķi tās ir tikušas uzsāktas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Tā kā te izskanēja mans vārds, es gribētu atgādināt, ka likums ir primārais, un valdībai ir jāpilda likumi, sastādot budžetu. Šobrīd mēs ar budžeta projektu vēl iepazinušies neesam, un es ļoti ceru, ka Finansu ministrija jau pirmkārt pēc tam, kad mēs būsim izdarījuši šo balsojumu šeit šodien zālē, un es esmu pārliecināts, ka mēs balsosim par, ka Finansu ministrija noteikti izanalizēs šo balsojumu, tā iespējamās sekas, un, ja uzskatīs par nepieciešamu, tad Finansu ministrijai ir visas tiesības iesniegt likumā uz trešo lasījumu priekšlikumus. Es pieļauju iespēju, ka tie var saistīties varbūt ar pārejas noteikumiem, ar šīs attiecīgās normas piemērošanu, priekš tam mums šobrīd ir valdība un Finansu ministrija, kam ir jāseko līdz tai likumdošanai un tiem likumiem, ko mēs šeit pieņemam. Jo galu galā deputāti nosaka to, kādi lēmumi ir jāpieņem valdībai, izejot no pieņemtajiem likumiem parlamentā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es atbalstu Čerāna kunga priekšlikumu, lai arī pirmsskolas iestādes būtu finansētas no valsts budžeta, un šajā sakarā atcerēsimies, kas tad noņēma tos 12 miljonus. Noņēma toreizējais premjers Šķēle, un es pilnīgi ticu, ka nākamā valdība, un, cerams, būs Krištopana kungs priekšgalā, novērtēs pirmsskolas iestādes, un tā nauda būs. Tā kā es aicinu atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Jā, es priecājos, ka šī Saeima ir gatava labot savā valdīšanas laikā izdarīto kļūdu par pirmsskolas iestādēm un pedagogu algošanu, un šobrīd šie likuma grozījumi to paredz. Otrs, es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šī Saeima neapstiprinās budžetu. To darīs nākošā Saeima, un noteikti tiks ienestas dažādas korekcijas, jo šis likums uzliks nākošai Saeimai un valdībai zināmus pienākumus, ja viņi negrozīs likumu atkal. Un trešais moments — es gribu pievērst uzmanību arī uzreiz, lai beigtu šo budžeta apspriešanas jautājumu, ka nākošai valdībai un Saeimai būs jārēķinās, ja mēs pieņemsim arī tālāko panta daļu par pedagogu darba samaksu, kas paredz pāreju uz jaunu finansēšanas kārtību, kur pedagogu algu vienu slodzi pielīdzina jau minimālām algām un nosaka, ka tā alga nevar būt par vienu slodzi mazāk kā divas minimālās algas, tur arī būs jāpārrēķina budžets, jo tas budžeta projekts, kurš šobrīd ir, neparedz tik lielu pedagogu algu fondu, kāds būs nepieciešams, ja šī 54.panta visas normas stāsies spēkā tā, kā šobrīd šis projekts to paredz. Tāpēc es lūdzu varbūt daudz nerunāt par nākošo budžetu, vienai daļai nebūs lemts par to balsot, bet pacenšaties izdarīt to, ko šodien var izdarīt, tas ir, nobalsot par Čerāna priekšlikumu jeb vienkārši varbūt nebalsot un atbalstīt to, ko ir gan Čerāna kungs teicis, gan atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, kā mēs darām? Depuāts Čerāns izteica priekšlikumu, komisija to ir atbalstījusi. Vai kādam ir iebildumi? Nav. Paldies! Pieņemts. Par ko tad mēs te strīdējāmies?

A.Tomašūns.

Iekļūšana "Latvijas Vēstnesī" bija galvenais iemesls. Tātad Juridiskais birojs 344.priekšlikumā ir izteicis savu piedāvājumu, ko komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Tas vairs nav spriežams, jo mēs esam jautājumu jau izlēmuši.

A.Tomašūns.

Tad deputāta Čerāna 345.priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs tūliņ pierādīs, ka viņam ir taisnība. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Viena no būtiskākajām problēmām izglītības jomā ir neapšaubāmi pedagogu algas, un šeit var būt dažādi risinājumi šai problēmai arī tīri likuma līmenī, un es uzskatu, ka šī norma ir šeit jāietver Izglītības likumā, un šie risinājumi te var būt dažādi, un viens no šiem risinājumiem ir tāds, kurš tiek piedāvāts 345.priekšlikumā, ka pedagogu vidējā darba samaksa valstī nedrīkst būt zemāka par civildienestā strādājošo vidējo darba samaksu. Es saprotu to, ka komisija šeit ir paudusi savu noraidošo viedokli, līdz ar to es saprotu, ka šeit arī nav īpašas cerības uz pozitīvu balsojumu šajā sakarā, tāpēc es arī šo priekšlikumu šeit neuzturēšu. Ja kāds no kolēģiem to uzturēs, es, protams, pats arī balsojumā atbalstīšu, es uzskatu, ka tā ir laba norma, bet es aicināšu tajā gadījumā, ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tādā gadījumā atbalstīt šo atbildīgās komisijas variantu, ka pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām algām valstī, jo šīs divas minimālās algas valstī, tā, protams, ir ļoti maza summa arī pedagogam, bet, ja mēs redzam, ka šeit ir runa par minimālo darba samaksu, tad tas nozīmē, ka vienai daļai pedagogu arī šī samaksa varētu būt lielāka, un tāpēc pats es nepieprasu balsojumu par šo 345.priekšlikumu, bet, ja kāds no kolēģiem to izdarīs, tad tādā gadījumā mēs arī balsosim, bet, ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, tad tādā gadījumā es aicinātu atbalstīt šo 349. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, ka pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālām algām valstī, jo mēs zinām, cik zemas ir pedagogu algas ar desmit gadu stāžu, ar augstāko izglītību ir tikai 62 lati un vēl atvilkumi. Un es domāju, ka lielā vienprātībā mēs arī atbalstīsim pedagogu vēlmes.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka programmās, kuras jūs rakstījāt savās partijās, gatavojoties 6.Saeimas vēlēšanām, daudzi bija minējuši šo normatīvu tādā veidā, ka pielīdzina tās algas civildienestā strādājošiem vai, vēl labāk, ierēdņiem. Šobrīd ir skaidrs, ka šī iecere nav realizējusies, un tāpēc mēs piedāvājam daudz elastīgāku modeli, kas uzliktu par pienākumu arī valdībai rēķināties budžeta izmaiņās, mainot minimālās algas, automātiski arī piespiestu domāt par pedagogu algām, ko līdz šim valdība varēja nedarīt. Tāpēc es lūdzu varbūt Čerāna kungu vispirms atsaukt savu priekšlikumu un atbalstīt tālāk nākošo, ko ir piedāvājusi jau mūsu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns savu priekšlikumu ar numuru 345. neatsauca, un deputāti pieprasa par to balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Panta daļa skan šādi: "Pedagogu vidējā darba samaksa valstī nedrīkst būt zemāka par civildienestā strādājošo vidējo darba samaksu". Kam roka celsies pret šo? Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 7, atturas — 30. Norma nav pieņemta. (Starpsauciens: "Nodevēji!")

A.Tomašūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Skolotāji paldies neteiks.

A.Tomašūns.

346.priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

347.priekšlikums, komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Čerāns Kārlis runās par šo priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir priekšlikums, kas nosaka to, ka pedagogam ir tiesības saņemt samaksu par papildu darbu, kas neietilpst pedagoga darba kopējā slodzē. Aicinu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vai vēlaties kaut ko piebilst?

A.Tomašūns

(LC). Čerāna kungs! Ja jūs papētītu izglītības sistēmā finansēšanas kārtību, tad jūs pamanītu to, ka šobrīd pedagogi slēdz ar darba devēju līgumu, un tajā var ierakstīt arī šādas nianses, par kurām jūs tagad aicināt šeit balsot.

Tālāk. Skolu direktoriem ir viņu rīcībā tā sauktais direktoru fonds — 10% apmērā, katru gadu var arī pārskatīt tā sadalīšanu. Līdz ar to pedagogam vajadzētu šeit dažkārt būt mazliet aktīvākam un prasīgākam pret savu darba devēju. Es gribu aicināt noraidīt šo priekšlikumu, jo tas šeit ir lieks!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Vajag balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 347.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 6, atturas — 37. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! Līdzīga rakstura priekšlikums ir arī nākošais, kuru komisija ir noraidījusi. Tas ir 348.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Tagad jau debatētais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi. Tātad jauns princips pedagogu algošanā, 349.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt vai prasa balsot?

A.Tomašūns.

Piekrīt, piekrīt.

Sēdes vadītājs.

Prasa balsot. Tātad, godātie kolēģi, balsosim par teikumu: "Pedagoga vienas dienas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām darba algām valstī."

A.Tomašūns.

Latvieši, padomājiet!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Komisija to ir ieteikusi. Par — 69, pret — nav, atturas — 1. (Starpsauciens: "Kurš tas ir?") Pieņemts.

A.Tomašūns.

55. pants. "Izglītojamā pienākumi". 350.priekšlikums, ko ierosina deputāts Kārlis Čerāns, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Ā, vēlas runāt Kārlis Čerāns. Nevēlas? Tad turpinām tālāk!

A.Tomašūns.

Komisija ir ierosinājusi 351.priekšlikumu — izteikt 1.punktu jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija savā priekšlikumā, kura nr. ir 352, ierosina izslēgt 3.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 57.panta 3.punktu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

353.priekšlikums. Komisija svītro, tas ir, noraida, atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

56.pants. "Izglītojamā tiesības". Priekšlikums, kuru ierosināja Pedagogu dome un Požarnova kungs. 354.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 355. — ierosina papildināt 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Juridiskais birojs ierosinājis priekšlikums nr. 356. — izteikt šādā redakcijā 6.punktu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

5.punkta redakcijā ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums nr. 357, kurš ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

358.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ierosina vispār izslēgt 9.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 58.panta 9.punktu. Punkts tiek svītrots.

A.Tomašūns.

Atbalstīts ir 360.priekšlikums, ko ierosinājusi frakcija "Latvijai".

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

57.pants. Jauna redakcija, kuru ierosina atbildīgā komisija. Priekšlikums nr. 361.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 57. panta nosaukumam "Bērna bāreņa un bez vecāku apgādības palikušo bērnu tiesības izglītības jomā". Pieņemts.

A.Tomašūns.

58.pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstāms ar nr. 362.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija savā priekšlikumā, kura nr. ir 363, papildina 60.panta 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

59.pants. Priekšlikums nr. 364, ko ierosina frakcija "Latvijai". Tas ir noraidīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 364. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbalstāms būtu atbildīgās komisijas priekšlikums, kura nr. ir 365.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

366.priekšlikums. Ierosinājusi frakcija "Latvijai". Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

367.priekšlikums no frakcijas "Latvijai" puses ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 367.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

368.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Ir noraidīts arī nākošais priekšlikums nr. 369.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī šajā gadījumā komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Astotā nodaļa. "Izglītības sistēmas finansu un materiālie līdzekļi". 60.pants. Priekšlikumu izslēgt šo pantu ir ieteicis Juridiskais birojs. Komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 370.priekšlikumu.Tas ir, svītrot 62.pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Komisija to ir noraidījusi.

A.Tomašūns.

Atbalstiet komisiju!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 28, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts, un pants tiek saglabāts.

A.Tomašūns.

371.priekšlikums, kuru ierosina deputāts Požarnovs, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī deputāta Čerāna priekšlikums nr. 372.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šajā pantā pirmajā lasījumā pieņemtā un arī atbildīgās komisijas otrajam lasījumam piedāvātā redakcija nosaka to, ka valsts finansē mācību līdzekļu sagatavošanu saskaņā ar valsts izglītības standartiem. Mana priekšlikuma būtība ir līdzās ar mācību līdzekļiem iekļaut arī mācību grāmatas, un līdz ar to šis priekšlikums, šī attiecīgā norma likumprojektā būtu tāda, ka valsts finansē mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošanu saskaņā ar valsts izglītības standartiem, jo ir ļoti būtiski tas, lai valsts finansētu arī mācību darbam nepieciešamo mācību grāmatu sagatavošanu, tāpēc ir šāds priekšlikums, kuru es aicinu un lūdzu jūs atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ar mācību grāmatu izstrādi nodarbojās ne tikai Izglītības ministrija, kas šobrīd ir sašaurinājusi šo savu darbību mācību grāmatu radīšanas procesā, akcentējot ar lietišķiem pētījumiem tikai darbību tajās jomās, kur trūkst mācību grāmatu vai ir ļoti liela vajadzība atbalstīt to no valsts puses. Es gribu jums pateikt, ka šobrīd mācību grāmatas skolām dažkārt ir vairāki dažādi izdevumi, dažādu autori izdevumi, un šobrīd sākt atkal regulēt šo procesu no valsts puses — būtu neprātīgi atteikties no tiem ieguvumiem, kādi ir šajā neatkarības periodā sasniegti. Tas, ka atsevišķu mācību grāmatu vēl trūkst, bieži vien problēma ir nevis tā, ka tur valsts varbūt nefinansē kaut ko, bet trūkst pietiekoši kvalificētu mācību grāmatu rakstītāju, jo izdevniecības šobrīd meklē autorus. Un, ja kādam ir zināmi šādu trūkstošo mācību grāmatu potenciālie autori, lūdzu, piedāvājiet viņiem doties uz izdevniecībām un piedāvāt šos savus pakalpojumus.

Otrs varbūt tāds arguments, ka zināmā mērā valsts finansēto mācību līdzekļu sagatavošana būtu jāsaprot kā mācību grāmatu sagatavošana, jo mācību līdzekļu viens no veidiem ir arī šīs mācību grāmatas. Tāpēc es aicinu neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo tas sašaurina šā panta daļu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 372. — deputāta Čerāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 13, atturas — 27. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! 373.priekšlikums, kuru ierosinājusi frakcija "Latvijai", komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ir piedāvājusi 62.panta trešo daļu jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

375.priekšlikums, ierosinājis deputāts Tomašūns. Es gribētu lūgt vārdu, jo komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Tomašūna kungs, laiks ir pārtraukumam un ir ienākuši divi deputātu iesniegumi: viens ar astoņiem, otrs ar daudziem parakstiem, pēc būtības vienādi, kuri ierosina turpināt Izglītības likuma izskatīšanu bez pārtraukuma. Otrs. Lūdz 7.oktobra ārkārtas sēdi turpināt līdz tās noslēgumam bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šiem iesniegumiem?

Mums vēl ir jāizskata, kolēģi, 40... atvainojiet, 25 priekšlikumi. Vai kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — turpināt sēdi līdz darba kārtības jautājuma izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 7, atturas — 5. Pieņemts. Vārds deputātam Tomašūnam. Par 375.priekšlikumu.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir radies ne tāpēc, ka būtu liela vēlēšanās man piedāvāt kaut kādu jaunu normu, vai arī tāpēc, ka ir doti tikai kādi solījumi priekšvēlēšanu laikā, bet nesen, augusta beigās, Latvijas izglītības vadītāju forumā, kur bija ļoti iespaidīga auditorija, apmēram 1000 dažādu izglītības iestāžu vadītāji, piedalījās dažādu partiju pārstāvji, un rezultātā šajā forumā tika pieņemta rezolūcija—aicinājums, kurā tika izteikta arī šāda prasība. Es to esmu formulējis un uzrakstījis kā priekšlikumu. Šobrīd jūs to varat rūpīgi izlasīt — šo 375.priekšlikumu.

Jā, es saprotu, ka tas varētu būt atkal jauns uzdevums Finansu ministrijai un nākamajai valdībai, kā arī Saeimai, bet, ņemot vērā tās prasības, kas nāk no izglītības iestāžu puses, no visas šīs izglītības sistēmas, kura šobrīd jau reāli funkcionē un darbojas, manuprāt, ir pienācis īstais laiks un brīdis, lai, veidojot šo likumu, skaidri un gaiši pateiktu, ka mēs gribam redzēt līdzīgi, kā tas ir kultūrkapitāla fonds kultūrai, ka varētu būt arī šāds fonds izglītības atbalstam. Šeit mums ir iespēja iebalsot šādu normu, līdz ar to veicot tālāk attiecīgās darbības jau nākošajā Saeimā, kas varbūt varētu vainagoties arī kā īpaša likuma pieņemšana par izglītības inovācijas fondu. Es lūdzu jūs, neskatoties uz to, ka komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, rūpīgi pārdomāt un atbalstīt manu aicinājumu un priekšlikumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Tomašūns.

Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 375. — deputāta Tomašūna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 5, atturas — 22. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Tomašūns.

Es ļoti pateicos!

Sēdes vadītājs.

Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

61.pants. "Valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu, izglītības atbalsta iestāžu finansu līdzekļi". Priekšlikums nr. 376. Komisijā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tomašūns.

377.priekšlikums attiecas jau uz 62.pantu. Tas ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

378.priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu. Tālāk!

A.Tomašūns.

Atbildīgās komisijas priekšlikums nr. 379. — ierosina izteikt panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

380.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā panta otrās daļas pēdējo teikumu jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisijas priekšlikumā nr. 381 ierosināja izslēgt 5. daļu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

382. priekšlikums. Pants 63. — Izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi. Frakcijas "Latvijai" ierosinājums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija, priekšlikuma numurs 383, ir ierosinājusi izslēgt 8. nodaļu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Pārejas noteikumi. Atbildīgā komisija ierosina 1. punktu jaunā redakcijā. Priekšlikums nr. 384.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Tālāk mainās numerācija, 385. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 2. punktu izteikt citā redakcijā. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Mēs šeit varam atbalstīt vai neatbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, bet es gribu norādīt šeit uz vienu iekšēju muļķību, kas šeit ir iekšā iestrādāta, un proti, šeit šajā punktā pārejas noteikumos tiek uzlikts pienākums izglītības un zinātnes ministram nodrošināt ar šo likumu saistīto tiesību aktu izstrādi un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Bet nez kāpēc šeit kā atskaites punkts tiek pieņemta šī likuma spēkā stāšanās diena, kura šeit tiek piedāvāta, 1999. gada 1. jūnijs. Es domāju, ka būtu ļoti loģiski šeit kā atskaites punktu pieņemt šī likuma pieņemšanas jeb izsludināšanas dienu, jo tas jau būs tas brīdis, kad izglītības un zinātnes ministram būs pilnīgi skaidrs, kādus šos te tiesību aktus viņam vajag, kādi šie tiesību akti ir nepieciešami, un šie tiesību akti varētu būt pilnībā gatavi jau uz šo 1999. gada 1. jūniju, un šeit tie papildus trīs mēneši viņam absolūti nebūs vajadzīgi, ja šis likums pietiekami operatīvi stāsies spēkā, jo tāpat ministram būs šie seši mēneši, kuros viņš varēs strādāt un gatavot. Tā kā šī norma absolūti tāda nebūtu vajadzīga.

Un jautājums, protams, ir par to, vai šeit neiznāk tā situācija tāda, ka šis likums tiek atdots uz 7. Saeimu, un tad šī 7. Saeima — tur viņai atkal izrādās daudzas un dažādas svarīgākas lietas, kuras vispirms ir pieņemamas, un Izglītības likums tiek pieņemts kaut kad aprīļa beigās vai maija sākumā, un es domāju, ka tādu situāciju arī mums nevajadzētu pieļaut, un tāpēc varbūt ir vērts padomāt par to, ka mēs, intensīvi strādājot, varbūt varam arī vēl šī mēneša laikā paspēt arī pieņemt šo trešo lasījumu. Tas būtu viens no variantiem, kas būtu apdomājams. Bet jebkurā gadījumā šeit būtu koriģējams šis termiņš arī attiecībā uz šo uzdevumu — ministram sagatavot šos likumpakārtotos aktus. Tas ir trešā lasījuma jautājums, bet šī ir tā īstā vieta, kad arī šo piezīmi šeit var izteikt. Un tāpēc es nekādu balsojumu šeit lūgt nevaru, varam atbalstīt arī komisijas viedokli, bet tāds ir priekšlikums tālākam darbam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par 385. priekšlikumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns

(LC). Ja būs šādi priekšlikumi trešajam lasījumam, droši vien ka skatīsim tos. 386. priekšlikums nav skatāms pēc būtības, jo iepriekš esam vienojušies par citu finansēšanas kārtību pedagogiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk.

A.Tomašūns.

387. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Noraidīts ir arī nākošais — 388. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Tomašūns.

Noraidīts arī 389. priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu? Tālāk.

A.Tomašūns.

390. priekšlikums arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst?

A.Tomašūns.

391. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es tomēr gribētu aicināt jūs iedziļināties konkrēti šajā priekšlikumā, un šis priekšlikums it kā pats par sevi izskatās tāds nevainīgs, ka šā likuma 54. panta 3. daļa stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī. Bet, ja mēs uzšķiram šo 54. pantu un apskatāmies šo 4. daļu, tad mēs redzam, ka tas ir tieši tas pantiņš par pedagogu darba samaksu, un tā ir tieši tā daļa, kura nosaka to, ka pedagoga vienas pilnas slodzes minimālā darba samaksa nevar būt zemāka par divām minimālajām algām valstī. Un, ja mēs tagad atbalstām šo atbildīgās komisijas priekšlikumu, tad it kā ar vienu roku mēs esam pateikuši — jā, pedagogiem tagad būs lielākas algas, bet šīs lielākās algas būs ar 2000. gada 1. janvāri. Un tas arī būs tikai tajā gadījumā, ja nākamai Saeimai tas labpatiksies. Es domāju, ka mums vajadzētu par šīm pedagogu algām pateikt jau šodien, ka mums būtu pilnīgi skaidri tās jāpalielina, nevis atstāt šeit kaut kādas šīs pedagogu algas uz nākamās Saeimas tādu plašu labvēlību. Un es pat aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, jo iepriekšējā pārejas noteikumu redakcija, protams, arī ir nekam nederīga, bet es domāju, ka ar savu noraidījumu šai redakcijai mēs paustu to attieksmi par to, ka mēs gribam. Mēs uzskatām, ka šīs pedagogu algas jau ātrāk jāpalielina līdz šim līmenim un jebkurā gadījumā tas būs tālāk uz trešo lasījumu precizējams vai nu vienā, vai otrā gadījumā. Tad šis nav galīgais lasījums, un es domāju, ka šeit... Jā, nu varētu jau šeit atbalstīt, bet es tomēr domāju, ka tīri simboliski būtu labi šo atsauci uz 54. pantu šeit šajā likumā neielikt — šo te vēlāko pārejas noteikumu termiņu, un lai paliek tātad šī norma, par kuru mēs esam nobalsojuši, ka tātad šī minimālā pedagogu darba samaksa, viņa nevar būt mazāka par divām minimālajām algām valstī. Un es domāju, ka mums nevajadzētu šos te pārejas noteikumus šeit uzlikt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Tomašūna kungs.

A.Tomašūns

(LC). Čerāna kungs, ja mēs neatbalstām vismaz šo redakciju, kura varbūt nepatīk jums, un ir iespēja labot līdz nākošam lasījumam, piedāvājot savu redakciju, ja jūs panākat šeit šajā Saeimā, ka to atceļ, tad paliek spēkā iepriekšējā redakcija, kas runā vēl arvien tātad par vidējo darba samaksu pielīdzināšanu valsts pārvaldē strādājošo vidējai darba samaksai. Parādās nesakarība starp jauno normu, kuru mēs esam jau iebalsojuši, un šiem pārejas noteikumiem vecajā redakcijā. Tāpēc es aicinātu šobrīd atbalstīt komisijas piedāvājumu, bet ja ir nepieciešams un var pierādīt argumentēti, ka var pāriet uz šo samaksas kārtību ar 1. janvāri jau nākošajā gadā, lūdzu šādus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 391. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — pārejas noteikumu 3. punkta redakcija: šī likuma 54. panta 3. daļa stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 8, atturas — 2. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Pateicos! Nākošais ir priekšlikums, kura numurs ir 392. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 4. punktā pēdējo teikumu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt — pārejas noteikumu 4. punkta pēdējais teikums svītrots.

A.Tomašūns.

393. priekšlikums, kur atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumu 6. punktu. Lūdzu atbalstīt to!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Deputāta Požarnova priekšlikums faktiski nav īsts priekšlikums, un tāpēc tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt?

A.Tomašūns.

395. priekšlikums. Deputāts Bartaševičs ierosina izteikt pārejas noteikumu 7. punktu citā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. (Starpsauciens: "Pareizi darīja!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 395. priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas izteikto priekšlikumu, kura numurs ir 396.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 7. punkta redakcijai, kuru ieteikusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbildīgā komisija ierosina papildināt pārejas noteikumu 8. punktu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Deputāta Požarnova priekšlikums, kura numurs ir 398, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir noraidījusi deputāta Požarnova jeb Pedagogu domes ierosinājumu, kura numurs ir 399.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 399. priekšlikumu? Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, kura numurs ir 400.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Un, lai būtu labs noslēgums, daļēji ir atbalstīts deputāta Čerāna priekšlikums, kura numurs ir 401, un tas ir pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 401. — deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu. Pieņemts...

A.Tomašūns.

Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 8, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

A.Tomašūns.

Lūdzu priekšlikumus nedēļas laikā, tas ir, 14. oktobris.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt priekšlikumam — iesniegt priekšlikumus līdz 14. oktobrim? Piekrīt. Ir citi priekšlikumi. Lūdzu, Lujāna kungs!

M.Lujāns

(TSP). Man ir ļoti tuvas domas Dobeļa kungam, ka viņam patīk 7. novembris, bet es piedāvātu šinī gadījumā optimālāku datumu — 2. novembri, cerams, ka mēs saskaņosim ar Dobeļa kungu.

Sēdes vadītājs.

Līdz kuram datumam? 2. novembrim. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Golubova kungs.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es gribu piedāvāt 10. novembri un pamatošu, kāpēc. Lai nedēļu pastrādātu jaunā Saeima un tieši jaunā Saeima pieņemtu šo likumu, lai nevajadzētu tai Saeimai uzreiz pirmajā mēnesī mainīt šo likumu. 10. novembris.

Sēdes vadītājs.

Jirgena kungam ir vēl kādi priekšlikumi. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tā ir 6. Saeimas goda lieta pieņemt šo likumu arī trešajā, galīgajā lasījumā, un tāpēc es piedāvāju minimālo termiņu — 12. oktobris.

Sēdes vadītājs.

12. oktobris. Kolēģi, vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Ir četri dažādi priekšlikumi — 10. un 2. novembris, 14. un 12. oktobris. Sāksim ar tālāko — 10. novembris. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 10. novembrim. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 59, atturas — 3. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 2. novembrim. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 58, atturas — 3. Arī tas nav pieņemts.

Tad 14. oktobris. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14. oktobri. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 50, atturas — 12. Paliek spēkā 12. oktobris.

A.Tomašūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Roberts Jurdžs, Antons Seiksts, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Ģirts Kristovskis, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Ilmārs Bišers, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Viktors Kalnbērzs, Andris Rubins, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Māris Vītols, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! 7. oktobra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, ka rīt pulksten 9.00 turpinām Saeimas 28. septembra ārkārtas sēdi — apspriežam Valodu likumu. Uz redzēšanos!