Iesniegumi

Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam

(Saeimas dok.nr.4696)

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 117.pantu lūdzam iekļaut šās dienas Saeimas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam".

Saeimas deputāti: J.Strods, A.Saulītis, L.Ozoliņš,

1998.gada 24.septembrī J.Ādamsons, A.Rubins

Lēmuma projekts "Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam"

Sakarā ar PA ģenerāldirektora J.Nagļa pretrunīgo darbību valsts īpašuma objektu, jo īpaši lielo valsts uzņēmumu, privatizācijā un pamatojoties uz šādiem faktiem:

Pirmkārt, saistībā ar "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizāciju.

Pārkāpjot iepriekš apstiprinātās LK privatizācijas pamatnostādnes, PA valde 1997.gada 30.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.205/2670, kura rezultātā diviem no četriem privatizācijas pretendentiem nepamatoti tika liegta darbība turpmākā LK privatizācijā. Privatizācijas aģentūras padome neatbalstīja šo lēmumu un uzdeva PA valdei to pārskatīt, paplašinot privatizācijas pretendentu skaitu. Taču PA valde atteicās izpildīt padomes lēmumu un atstāja spēkā veco lēmumu Nr.205/2670. Šīs pretrunas rezultātā radušies būtiski zaudējumi valstij.

Otrkārt, saistībā ar privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" (LG) privatizāciju.

1. PVAS LG akcionāru pilnsapulcē 01.07.98. tika apstiprināta pamatkapitāla palielināšana, kas nav paredzēta PVAS LG privatizācijas pamatnoteikumos.

2. Pārkāpjot PA statūtu 77.un 72.6.punktus un PA padomes 20.06.98. lēmumu par šī jautājuma iepriekšēju izskatīšanu padomē, tika dots uzdevums LG pilnvarniekiem balsot par šīs sabiedrības akciju emisijas noteikumu apstiprināšanu 01.07.98. pilnsapulcē.

3. PVAS LG stratēģiskie investori ir ieguvuši 1997.gada 2.aprīļa akcionāru līgumā un privatizācijas noteikumos neparedzētas priekšrocības, kas ļauj tiem slēgtajā emisijā iegūt akcijas par zemāku cenu nekā pārējiem.

4. PA padomes 17.07.98. sēdē nav sniegta nozīmīga informācija par 1997.gada 2.aprīļa akciju pirkuma un pārdevuma līgumu un akcionāru līgumu un to grozījumiem, kas saistīti ar PVAS LG akciju emisiju. Šo darbību rezultātā PA valde rīkojusies patvaļīgi un vienīgi ārvalstu investoru interesēm atbilstoši.

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

— Ministru kabinetam,

— ekonomikas ministram L.Strujevičam izskatīt Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam.

Uzņēmums Kredīts Atdotā daļa Kredītu Kredītu atmaksas Kredītu apkalpojošā Kredītu atmak- Atmaksas

(USD) (USD) atlikums (USD) sākotnējais apkalpotājs banka sas termiņš iespējamība

(%)

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

G-24 kredītu izmeklēšanas apakškomisijas ziņojums

(Saeimas dok.nr.4687)

Lai turpinātu darbu, ko aizsāka 6.Saeimas izveidotā Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un šo kredītu izsaimniekotāju personiskās atbildības noteikšanas iespējas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 1998.gada 21.maija sēdē izveidoja G-24 kredītu izmeklēšanas apakškomisiju (turpmāk — apakškomisija) šādā sastāvā: priekšsēdētājs — A.Kreituss, priekšsēdētāja biedrs — V.Dinēvičs, sekretārs — J.Strods, komisijas locekļi — J.Ābele, O.Grīgs, A.Naglis, M.Vītols, E. Zelgalvis.

Laikā no apakškomisijas nodibināšanas līdz 1998.gada 23.septembrim 15 sēdēs izskatīti 6.Saeimas 1997.gada 17.aprīlī izveidotās komisijas ziņojums, Valsts kases informācija, Ģenerālprokuratūras un ekonomiskās policijas sniegtie materiāli.

Ziņas (pēc Valsts kases, Ģenerālprokuratūras un banku informācijas) par G-24 kredītiem, to izsniedzējorganizācijām un saņēmējiem, šo kredītu garantētājiem, dati par to caur kurām bankām izsniegti kredīti, kuri kredīti vēl nav atdoti un kādi būs zaudējumi budžetam, nomaksājot nepiedzītos, kredītus apkopoti pielikuma tabulās (sk. pielikuma 1.-7. tabulu).

Apakškomisija konstatēja, ka no izsniegtajiem 212 kredītiem 186 959 663.24 USD un 3 000 000 DEM kopvērtībā 10 kredīti izmantoti valsts un viens pašvaldības vajadzībām (49 673 819.24 USD un 3 000 000 DEM kopvērtībā). PVAS "Latvijas gāze" kredīta atlikumu 12 000 000 USD apmērā kopā ar debitorsaistībām ir pārņēmusi valsts. Līdz 1998.gada 30.jūnijam nav atdoti 73 kredīti par kopējo summu 100 706 118.7 USD un 3 000 000 DEM. No šiem kredītiem bažas par atdošanu rada 54 kredīti par kopējo summu 34 246 410 USD, 33 kredītiem no tiem jau ir nokavēts atmaksāšanas termiņš. Pēc Valsts kases vērtējuma, neatgūstamā summa varētu būt 30 385 749.73 USD.

 

Apakškomisija konstatēja, ka galvenie parādu neatgūšanas iemesli ir šādi:

1.

Nepārdomāta kredītu izsniegšanas kārtība un nekvalitatīva kredītu izsniegšanas komisijas darbība.

Pēc 6.Saeimas 1997.gada17.aprīlī izveidotās komisijas ziņojuma datiem, dažādās kredīta sadales komisiju sēdēs piedalījās šādas personas: no 25 kredītu sadales komisiju sēdēm A.Birka piedalījās 20, U.Osis — 19, I. Rimšēvics — 15, G.Urlovskis — 14, U.Vītoliņš — 13, E.Ameriks, O.Ūdris — 10, Z.Brūvers, I.Godmanis, K.Goppers, A.Kreituss, J.Ādamsons, E.Suss — 7, V.Grīnbergs — 6, G.Kaminskis, V.Zaķis — 5, V.Tērauda, V.Lapuško, Z.Miezaine, A.Šķēle — 4, M.Gailis — 3 sēdēs.

Galvenokārt valdības komisijās, kas realizēja (dalīja) ārvalstu sniegto palīdzību, ar pilnām balsstiesībām darbojās U.Osis, M.Gailis, E.Ameriks, O.Ūdris, I.Jurkāne, U.Vītoliņš, G.Kaminskis, I.Rimšēvics.

Tieši G-24 kredītu sadales komisijas vadīja U.Osis un U.Vītoliņš. G-24 kredītu sadales komisiju locekļi ar pilnām balsstiesībām bija A.Bataraga, G.Urlovskis, I.Rimšēvics, A.Birka, E.Krastiņš, D.Dille, I.Sāmīte un G.Kaņējeva.

Apakškomisija konstatēja, ka valstij nodarītie zaudējumi ir radušies tāpēc, ka toreizējā valdība (Ministru padome, priekšsēdētājs I.Godmanis), izstrādājot kredītu sadales un atgūšanas principus, neparedzēja šo izsniegto kredītu izmantošanas kontroli (kredīti netika izsniegti pakāpeniski, pārbaudot iepriekšējās daļas izlietojumu, utt.) un kredītu atgūšanas mehānismu (kredītu apkalpojošās kredītiestādes maksātnespējas gadījumā, to kredītu atgūšanas mehānismu, kurus garantēja valdība, utt.). Daļa no šajā punktā minētajām personām arī tagad piedalās politiskajā darbībā un tām būtu jāuzņemas politiskā atbildība par pieļautajām kļūdām G-24 kredītu sadalē.

2.

Garantējošo kredītiestāžu maksātnespēja, jo caur pašlaik maksātnespējīgām kredītiestādēm tika izsniegti kredīti 42 597 300 USD apmērā, atmaksāti ir kredīti 8 388 038 USD apmērā jeb 19,69% (kredīti, kas izsniegti caur maksātspējīgām kredītiestādēm, atdoti 97,72% apmērā). Daļa no šo kredītu piedziņas ir nodota AS "Parekss banka" un Baltijas Tranzītu bankai. Ja banka, kas sākotnēji apkalpoja kredītus, tos garantēja par pilnu attiecīgā kredīta summu, tad bankas, kas tagad apkalpo kredītus, nepiedzīšanas gadījumā zaudē vienīgi starpniecības procentus.

3.

Noslēgtie cesijas līgumi un proti:

* līgums (01.06.95) starp banku "Baltija", Rīgas Naftas un ķīmijas banku un SIA "Man-Tess" par 5 910 000 USD;

* līgums (10.03.95) starp AKB "Olimpija", VAS "Latvijas krājbanka" un SIA "Ceplis" par 500 000 USD;

* līgums (10.03.95) starp AKB "Olimpija", VAS "Latvijas krājbanka" un SIA "Colla" par 500 000 USD.

Šie līgumi Rīgas Naftas un ķīmijas bankai un Latvijas krājbankai deva iespēju saņemt līdzekļus no maksātnespējīgām bankām, apejot citus kreditorus. Situācijas izvērtēšanu sarežģī tas apstāklis, ka tādā gadījumā, ja 1995.gadā uzņēmumi būtu atdevuši kredītus maksātnespējīgām bankām, valsts budžets pie šiem līdzekļiem netiktu, jo pirmām kārtām būtu jāapmierina noguldītāju — fizisko personu prasījumi. Situācija mainījās pēc 1996.gada 30.maijā izdarītajiem "Grozījumiem Kredītiestāžu likumā", kad tika ieviests tranzītkredītu jēdziens.

4.

Kredītu ņēmušo uzņēmumu maksātnespēja ir galvenais kredītu neatdošanas iemesls.

Apakškomisijai radās aizdomas (kas vēl jāpierāda), ka atsevišķas kredītu ņēmušās firmas bija nodibinātas tikai kredītu saņemšanai. Tā, piemēram, SIA "Colla" ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 12.augustā, bet jau tā paša gada 4.novembrī saņēma 500 000 USD lielu kredītu.

Dažreiz tika izmantots šāds mehānisms: lai daļēji atgūtu kredītus, maksātnespējīgo uzņēmumu īpašums tika pārdots izsolē. Tā, piemēram, SIA "Klētnieks" kustamo īpašumu izsolē pārdeva par 2 650 Ls, nekustamo īpašums — par 7 350 Ls (kredīts tika izsniegts 172 000 USD apmērā). Īpašuma tiesības nostiprinātas uz SIA "Garozas klētnieks" vārda. Interesanti ir tas, ka SIA "Klētnieks" valdes loceklis V.Ļevčenoks ir SIA "Garozas klētnieks" direktors.

Apakškomisija konstatēja, ka kredītu neatdošanu lielā mērā veicināja likumos iestrādātais princips, ka uzņēmuma maksātnespējas gadījumā (ja netiek pierādīts ļaunprātīgs bankrots) uzņēmuma amatpersonām nav nekādas atbildības pret kreditoriem.

Apakškomisija, iepazinusies ar tiesībaizsardzības iestāžu veiktajiem pasākumiem pret kredītu neatdevējiem, secina, ka pret parādniekiem, tai skaitā mirušajiem un pazudušajiem, šobrīd ir ierosinātas tikai 14 krimināllietas, neskaitot civillietas, par kopējo summu 10,6 milj. USD. Turklāt visas lietas ierosinātas pret kredītu saņēmējiem, bet neviena pret kredītu devējiem, kaut gan pastāv iespēja, ka atsevišķi kredīti tika izdoti kredīta devējam iepriekš vienojoties ar kredīta ņēmēju. Pretējā gadījumā nebūtu šādas inerces kredītu piedzīšanas jomā. Varbūt izskaidrojums meklējams tai apstāklī, ka daļa atbildīgo kredīta devēju šobrīd ieņem augstus amatus valsts struktūrās vai ir mantiski labi situēti.

Apakškomisija atzīmē: krimināllietas ierosinātas pēc tādiem pantiem, ka jau iepriekš ir zināms — lietas izmeklēšana nebeigsies ar vainīgā atrašanu un saukšanu pie atbildības. Viena lieta ierosināta par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, divas — par piesavināšanos, bet pārējās — par kredītu saņemšanu krāpšanas ceļā. Visos gadījumos iepriekš zināms, ka inkriminētie noziegumi nav pierādāmi. Kā vispār var pierādīt, ka ņēmējs ir piekrāpis veselu komisiju, Finansu ministriju vai Ministru kabinetu? Īpaši jāatzīmē, ka neviena lieta nav ierosināta par nolaidīgu rīcību, kuras rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, par apzinātu grāmatvedības datu sagrozīšanu vai slēpšanu u.tml. Šādi panti nav jauni Kriminālkodeksā tie ir jau kopš 1993. gada. Kaut gan šādiem pantiem atbilstošas nozieguma pazīmes kredītu lietās ir, tomēr apakškomisija nav konstatējusi, ka administratīvās iestādes izmeklēšanas gaitā būtu nopietni centušās šādu nozieguma sastāvu pierādīt. Tas ļauj izteikt secinājumu, ka vai nu pašas administratīvās iestādes nav ieinteresētas, vai arī spēkā esošie likumi traucē aktīvāk izmeklēt un nodot tiesai lietas, lai vainīgos sauktu pie atbildības.

Ja lietu izmeklēšanu traucē pašlaik spēkā esošie likumi, tad tiesībaizsardzības institūcijām bija pienākums sagatavot un iesniegt Saeimā esošo likumu grozījumu projektu, kas būtu vērsts uz šādu lietu veiksmīgāku izmeklēšanu un pavērtu iespēju saukt pie atbildības par parādu nemaksāšanu.

Grūti ir atrast arī motivējumu, kāpēc nav ierosinātas krimināllietas vai vismaz uzsāktas pirmsizmeklēšanas darbības pret tādām firmām kā AS "RAF"(3,0 milj. USD), SIA "Man- Tess" (2,95 milj. USD), SIA "Derma — Pharm — Rīga" (0,2 milj. USD), SIA "Ceplis" (0,5 milj. USD), IU "ArrA" (0,3 milj. USD), AS "RBS- TV" (1,8 milj. USD) (uzņēmuma īpašnieku vidū ir tādas personas kā J.Rušenieks, H.Volodko, S.Orbidāne, G.Spunde, K.Streips). Pret daudzām zemnieku saimniecībām, kuras ir parādā ievērojamas summas, arī nav ierosinātas lietas. Nav pamata domāt, ka lietas netiek ierosinātas tādēļ, ka šobrīd prokuratūrai nav vispārējās uzraudzības funkciju. Pirmkārt, Latvijas sabiedrībai (arī administratīvajām iestādēm) sen ir zināms, ka ar šiem kredītiem tiek plicināts valsts budžets, maksājot parādnieku vietā viņu saņemtos kredītus, otrkārt, gan Finansu ministrija, gan Ministru kabinets bija tiesīgi jau sen iesniegt šīs lietas prokuratūrai vai ekonomiskajai policijai izmeklēšanas uzsākšanai.

Iepazinusies ar Ģenerālprokuratūras informāciju, komisija konstatēja: krimināllietu izskatīšanā problēmas rada tas, ka 1997.gada 5.februārī pieņemtajos "Grozījumos Latvijas Kriminālkodeksā" ir izslēgts 161.4pants, kura redakcija bija šāda:

"161.4 pants. Fiktīva uzņēmējdarbība

Par fiktīvu uzņēmējdarbību nolūkā saņemt bankas kredītu, lai to izmantotu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbībai neparedzētam mērķim, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Par tām pašām darbībām, ja tās saistītas ar liela zaudējuma nodarīšanu kredītiestādēm, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem."

Savukārt pārejas noteikumi nosaka:

"1. Tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kvalificēti pēc Latvijas Kriminālkodeksa 161.4, 161.7,161.9 un 222.3 panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta."

Šā iemesla dēļ ir apstājusies lietas virzība pret SIA "Colla" amatpersonām, kuras kredītu 500 000 USD apmērā noformēja uz fiktīvu uzņēmumu, lai tālāk naudu izmantotu SIA "Vulkāns" un SIA "Ceplis" vajadzībām.

Divas krimināllietas ir izskatījusi tiesa, tā, piemēram J.Sinkēvičs notiesāts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem par grāmatvedības datu apzinātu sagrozīšanu un viltotu dokumentu izmantošanu (200 000 USD kredīta piesavināšanās netika pierādīta).

Apakškomisija, iepazinusies ar dokumentiem un izziņas materiāliem, secina:

1. Piešķirtie G-24 kredīti daudzviet izlietoti un nav atgūstami, tādējādi nodarot ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, no kura kredītu neatgūstamā daļa būs jāatmaksā valstij.

2. G-24 kredītu izsniegšanas laikā toreizējā valdība nebija paredzējusi izsniedzamo kredītu atgūšanas mehānismu.

3. Latvijas tiesībaizsardzības institūcijas (Ģenerālprokuratūra un valsts policija) nav izrādījušas pienācīgu iniciatīvu lietu uzsākšanā un izmeklēšanā, tādējādi nav godprātīgi pildījušas savus pienākumus.

Apakškomisija ierosina Ģenerālprokuratūrai:

1. Aktivizēt savu darbību un nekavējoties uzsākt izmeklēšanas darbības pret visiem parādniekiem, neskatoties uz firmu maksātnespēju, ierosināt lietas un izdarīt izmeklēšanu pret konkrētām personām, kuras saņēma kredītus un bija atbildīgas par to mērķtiecīgu izmantošanu.

2. Sagatavot kopīgi ar Ministru kabinetu priekšlikumus par grozījumiem likumos nolūkā novērst tādu situāciju, ka neveiksmes privātajā biznesā valsts sedz no budžeta. Priekšlikumi iesniedzami triju mēnešu laikā izskatīšanai un pieņemšanai 7.Saeimā.

3. Nekavējoties uzsākt pirmsizmeklēšanas darbības, lai pārbaudītu versiju par kredītu devēju un kredītu ņēmēju iespējamo nelikumīgo sadarbību.

4. Noskaidrot un sniegt paskaidrojumus Saeimai, pēc kā iniciatīvas tika ierosinātas izmeklēšanā esošās krimināllietas un kāpēc šie iniciatori nav ierosinājuši lietas pret pārējiem parādniekiem.

G-24 kredītu izmeklēšanas apakškomisija:

Priekšsēdētājs A.Kreituss

Priekšēdētāja biedrs V.Dinēvičs

Sekretārs J.Strods

Locekļi: J.Ābele, O.Grīgs, A.Naglis, M.Vītols , E.Zelgalvis

 

 

G-24 kredītu izmeklēšanas apakškomisijas ziņojuma pielikums

1.tabula

Latvijas valstij piešķirtie kredīti, kuri ietilpst G-24 kredītu kategorijā

Valūta Summa Atdotie kredīti Kredīta atlikums Izsniegto

kredītu skaits

Eiropas Ekonomiskās kopienas kredīts USD 67 454 834,85 35 415 716,45 32 039 118,40 65

Finish Export Credit kredīts USD 5 126 177,03 3 580 722,05 1 545 454,98 28

Starptautiskā valūtas fonda STF-I kredīts DEM 3 000 000,00 — 3 000 000,00 1

USD 36 005 746,13 13 666 392,02 22 339 354,11 39

Starptautiskā valūtas fonda STF-II kredīts USD 51 044 665,23 18 547 687,43 32 496 977,80 34

AB Svenska Exportkredit kredīts USD 27 328 240,00 15 043 026,59 12 285 213,41 45

Kopā

USD 186 959 663,24 86 253 544,54 100 706 118,70 212

DEM 3 000 000,00 — 3 000 000,00

 

2.tabula

Iestādes un uzņēmumi, kam kredīti tika izsniegti

Valūta Summa Atdotie kredīti Kredīta atlikums Izsniegto

kredītu skaits

Budžeta iestādes kopā USD 49 521 119,24 1 906 427,03 47 614 692,21 9

DEM 3 000 000,00 3 000 000,00 1

Pašvaldības kopā USD 152 700,00 54 550,00 98 150,00 1

Uzņēmumi kopā USD 123 285 844,00 82 292 567,51 40 993 276,49 200

PVAS "Latvijas gāze" USD 14 000 000,00 2 000 000,00 12 000 000,00 1

Kopā

USD 186 959 663,24 86 253 544,54 100 706 118,70 212

DEM 3 000 000,00 3 000 000,00

 

3.tabula

Finansu institūcijas, caur kurām tika izsniegti kredīti

Finansu institūcija Valūta Summa Atdotie kredīti Kredītu atlikums Izsniegto kredītu skaits

"Parekss banka" USD 6 880 000,00 6 880 000,00 — 11

Aizkraukles banka USD 177 753,00 177 753,00 — 1

Alejas komercbanka USD 6 166 000,00 1 259 541,00 4 906 459,00 20

Baltijas Tranzītu banka USD 6 599 500,00 6 599 500,00 — 10

Banka "Baltija" USD 17 530 300,00 1 485 099,80 16 045 200,20 14

Bauskas banka USD 160 000,00 160 000,00 — 1

Komercbanka "Olimpija" USD 14 197 000,00 3 661 989,51 10 583 010,49 21

Latvijas Bankas nodaļas USD 1 000 000,00 1 000 000,00 — 1

Latvijas Depozītu banka USD 3 535 000,00 1 280 313,17 2 254 686,83 6

Latvijas Industriālā banka USD 2 850 000,00 2 850 000,00 — 6

Latvijas Investīciju banka USD 697 000,00 697 000,00 — 4

Latvijas Kredītbanka USD 900 000,00 900 000,00 — 4

Latvijas Unibanka USD 11 087 806,00 11 087 806,00 — 17

Latvijas Zemes banka USD 8 430 000,00 7 267 311,00 1 162 689,00 13

Latvijas Hipotēku un zemes banka USD 150 000,00 150 000,00 — 1

Multibanka USD 1 625 000,00 1 625 000,00 — 7

Ogres komercbanka USD 194 727,00 194 727,00 — 1

Rietumu banka USD 380 000,00 380 000,00 — 1

Rēzeknes banka USD 17 500,00 17 500,00 — 1

Rīgas Naftas un ķīmijas banka USD 500 000,00 500 000,00 — 1

Rīgas komercbanka USD 1 630 000,00 1 630 000,00 — 3

Sakaru banka USD 400 000,00 400 000,00 — 1

Siguldas banka USD 24 600,00 24 600,00 — 1

Talsu komercbanka USD 759 000,00 339 094,52 419 905,48 9

Tautas banka USD 10 000,00 10 000,00 — 1

Trasta komercbanka USD 730 000,00 730 000,00 — 2

Tukuma banka USD 80 000,00 80 000,00 — 1

Valdība USD 93 308 819,24 27 974 651,54 65 334 167,70 44

DEM 3 000 000,00 — 3 000 000,00 1

Ventspils Apvienotā Baltijas banka USD 124 000,00 124 000,00 — 2

Vācijas — Latvijas banka USD 6 815 658,00 6 815 658,00 — 6

Kopā

USD 186 959 663,24 86 253 544,54 100 706 118,70 212

DEM 3 000 000,00 — 3 000 000,00

4.tabula

Institūcijas, kas kredītus garantēja

Garantētājs Valūta Summa Atdotie kredīti Kredītu atlikums Izsniegto kredītu skaits

Aizdevumi bez komercbanku garantijām USD 29 787 700,00 24 068 224,51 5 719 475,49 34

Aizdevumi ar maksātnespējīgu

komercbanku garantijām USD 42 597 300,00 8 388 038,00 34 209 262,00 72

Aizdevumi ar maksātspējīgu komercbanku

garantijām USD 51 053 544,00 49 890 855,00 1 162 689,00 95

No valsts budžeta atmaksājamie aizdevumi DEM 3 000 000,00 — 3 000 000,00 1

USD 63 521 119,24 3 906 427,03 59 614 692,21 10

Kopā

USD 186 959 663,24 86 253 544,54 100 706 118,70 212

DEM 3 000 000,00 — 3 000 000,00

 

5.tabula

Uzņēmumi, kuru kredītu atdošana ir apšaubāma vai pret kuru amatpersonām prokuratūra ir ierosinājusi izmeklēšanu

Uzņēmums Kredīts Atdotā daļa Kredītu Kredītu atmaksas Kredītu apkalpojošā Kredītu atmak- Atmaksas

(USD) (USD) atlikums (USD) sākotnējais apkalpotājs banka sas termiņš iespējamība

(%)

1 Aizputes sausā vājpiena rūpnīca 490 000 — 490 000,00 Valdība 01.07.99 25

2 SIA "Aldona" 200 000 — 200 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 20.01.97 25

3 AS "Aleta" 300 000 80 313,17 219 686,83 Latvijas Depozītu banka "Parekss banka" 02.06.96 0

4 IU "Arra" 300 000 253 757,54 46 242,46 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 04.05.96 0

5 IU "Au—Met" 200 000 — 200 000,00 Latvijas Depozītu banka "Parekss banka" 26.01.97 25

6 SIA "Balt River" 191 000 — 191 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 0

7 SIA "Ceplis" 500 000 — 500 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 13.05.96 0

8 SIA "Colla" 500 000 — 500 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 01.11.96 0

9 SIA "Daims" 1 100 000 95 000,00 1 005 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 12.04.99 0

10 SIA "Dane&Co" 500 000 500 000,00 — Latvijas Kredītbanka — 0

11 AS "Daugavpils piens" 450 000 — 450 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 15.11.99 0

12 SIA "Derma—Pharm—Rīga" 200 000 — 200 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 21.01.97 0

13 AS "Dilar" 500 000 — 500 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 15.11.99 0

14 ZS "Dzirnavnieki" 200 000 — 200 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 12.04.99 75

15 SIA "Faber" 2 100 000 — 2 100 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 21.06.96 0

16 SIA "Faber" 200 000 — 200 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 24.09.96 0

17 SIA "Galor" 120 000 — 120 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 01.11.96 0

18 SIA "H—G" 109 000 16 358,51 92 641,49 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 19.01.97 0

19 SIA "Housebuilding" 183 414 — 183 414,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 12.11.96 0

20 AS "Inverta Holding" 200 000 — 200 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 01.07.99 25

21 ZS "Kalēji" 80 000 28 376,74 51 623,26 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 25

22 SIA "Kapar" 370 000 7 282,79 362 717,21 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 04.05.95 0

23 SIA "Klētnieks" 172 000 90 202,84 81 797,16 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 01.11.96 0

24 AS "Krogzemji" 500 000 500 000,00 — Latvijas Industriālā banka — 0

25 SIA "Kukulis" 250 000 250 000,00 — "Parekss banka" — 0

26 SIA "Latgales apiņi" 200 000 — 200 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 02.02.97 0

27 SIA "Latinkom" 145 000 — 145 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 12.11.96 0

28 SIA "Latlin" 616 586 116 586,00 500 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 02.02.97 0

29 AS "Laukceļi" 100 000 69 799,80 30 200,20 Banka "Baltija" "Parekss banka" 12.04.97 50

30 SIA "Lauksaimnieks" 25 000 — 25 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 20.01.97 0

31 SIA "Lears" 3 000 000 3 000 000,00 — Valdība — 0

32 Lejietes individuālais uzņēmums 500 000 500 000,00 — Latvijas Industriālā banka — 0

33 SIA "Liplat" 2 300 000 736 296,59 1 563 703,41 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 06.04.97 0

34 SIA "Man—tess" 2 950 000 — 2 950 000,00 Banka "Baltija" — 02.11.96 0

35 SIA "Man—tess" 2 960 000 — 2 960 000,00 Banka "Baltija" — 12.10.98 0

36 SIA "Master Rīga Cooperation" 135 000 — 135 000,00 Latvijas Depozītu banka "Parekss banka" 08.04.99 0

37 ZS "Mazupnieki" 200 000 200 000,00 — Multibanka — 0

38 ZS "Mačas" 50 000 22 186,51 27 813,49 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 19.01.97 50

39 AS "Mita" 200 000 46 449,75 153 550,25 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 01.11.96 0

40 ZS "Nagļi" 200 000 — 200 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.97 0

41 KS "Okte" 146 000 66 301,00 79 699,00 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 0

42 SIA "Orion" 480 000 — 480 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 12.11.96 25

43 SIA "Orion" 380 000 — 380 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 15.11.99 25

44 KKS "Ozols" 80 000 21 005,22 58 994,78 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 0

45 ZS "Oši" 200 000 200 000,00 — "Parekss banka" — 0

46 ASRAF 3 000 000 — 3 000 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 12.04.99 25

47 AS "RBS—TV" 1 830 000 — 1 830 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 01.11.96 50

48 ZS "Raipole" 100 000 38 997,00 61 003,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 15.11.99 25

49 AS "Rekos" 200 000 — 200 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 20.01.97 0

50 SIA "Rumba" 200 000 — 200 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 25

51 VAS "Rēzeknes gaļa" 140 000 106 809,75 33 190,25 Valdība 01.07.99 75

52 Firma "Rīta zvaigzne" 200 000 — 200 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 21.01.97 0

53 AS "SWH Rīga" 3 000 000 — 3 000 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 12.04.98 0

54 SPA "Satio" 730 000 — 730 000,00 Alejas komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 0

55 SIA "Taurenes koks" 2 500 000 — 2 500 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 27.12.96 0

56 SIA "Trans—Liepāja" 1 700 000 — 1 700 000,00 Latvijas Depozītu banka "Parekss banka" 08.04.99 75

57 SIA "Tunelis" 142 000 37 284,26 104 715,74 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 0

58 SIA "Vale&Co" 2 300 000 — 2 300 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 04.04.99 0

59 SIA "Vest" 200 000 — 200 000,00 Banka "Baltija" "Parekss banka" 21.01.97 75

60 SIA "Zemnieks" 200 000 — 200 000,00 Komercbanka "Olimpija" "Parekss banka" 20.01.97 0

61 ZS "Zilmeži" 9 000 4 582,28 4 417,72 Talsu komercbanka Baltijas Tranzītu banka 04.04.99 25

62 ZS "Zīlītes" 500 000 500 000,00 — Komercbanka "Olimpija" — 0

 

6.tabula

Valsts kases, kredītiestāžu un Ģenerālprokuratūras informācija par uzņēmumiem

1 Aizputes sausā vājpiena rūpnīca Valsts kases informācija:

Ar uzņēmumu tiek gatavots līgums par aizdevuma atmaksas kārtību.

2 SIA "Aldona" "Parekss bankas" informācija:

(prezidents V.Novokšānovs)

* AS "Parekss banka" pārsūdzējusi administratora lēmumu, un ar Latgales apgabaltiesas 10.12.97 spriedumu AS "Parekss banka" atzīta par nodrošināto kreditoru maksātnespējas procesā.

* 26.01.08. iesniegta prasība Rēzeknes tiesā par pirkuma — pārdevuma akta atzīšanu par spēkā neesošu (atsavināta ķīla — kafejnīca "Rūķītis").

* 28.04.98. Rēzeknes tiesā iesniegta pretprasība atzīt ķīlas līgumu par spēkā neesošu.

* Tiesas sēde noteikta 26.05.98.

* Panākta vienošanās ar Latgales katoļu baznīcas bīskopātu par ķīlas (Rēzeknē, Latgales ielā 90) pārdošanu par 20000 Ls.

* 26.05.98. tiesas sēdi atlika uz augustu.

* 09.05.98. noslēgts pirkuma līgums par nekustamā īpašuma (Rēzeknē, Latgales ielā 90) pārdošanu, notiek darījuma reģistrācija zemesgrāmatā.

3 AS "Aleta" "Parekss bankas" informācija:

(prezidents J.Beriņš, valdes priekšsēdētājs J.Sils, dalībnieki: J.Beriņš, J.Sils, A.Beriņa, A.Pētersons)

* Saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas 01.12.97. spriedumu piedzīt 146232.56 Ls un valsts nodevu 1378.70 Ls.

* Reāli piedzīts un 05.06.98. Finansu ministrijai pārskaitīts 12828.17 USD.

* Īpašuma, uz kuru varētu vērst piedziņu, vairs nav.

4 IU "Arra" "Parekss bankas" informācija:

(īpašnieks un direktors H.Vālodze)

* Ar Zemgales apgabaltiesas 16.12.97. lēmumu apstiprināta bankrota procedūras uzsākšana.

* "Parekss banka" bija nodrošinātais kreditors.

* Uz 29.01.98. nomaksas pirkuma līguma pamata realizēts viss IU "Arra" īpašums par 40 000 Ls.

* Šobrīd pabeigt bankrota procedūru nav iespējams pirms nav izskatīta Ukrainā ierosinātā krimināllieta par krāpšanu.

5 IU "Au-Met" "Parekss bankas" informācija:

(īpašnieks P.Auziņš)

* Tiek sagatavots Rīgas apgabaltiesai prasības pieteikums par kredīta atmaksu pret IU "Au-Met", P.Auziņu un Balvu pilsētas domi.

* 13.07.98. sagatavots iesniegšanai Rīgas apgabaltiesā prasības pieteikums par parāda piedziņu.

6 SIA "Balt River" AKB "Baltijas Tranzītu bankas" informācija:

[prezidents O.Cunskis (SIA "Apola-d" prezidents)]

* Atzīta par maksātnespējīgu. Ir iesniegts kreditoru pieteikums administratoram. Kreditoru sapulces sanākšanas datums vēl nav noteikts.

7 SIA "Ceplis" "Parekss bankas" informācija:

(direktors A.Sīliņš, dibinātāji: A.Sīliņš, J.Odzelēvičs, A.Grundmanis)

* 30.04.97. Rīgas apgabaltiesā iesniegta Ģenerālprokuratūras prasība atzīt par spēkā neesošu AKB "Olimpija" un VAS "Latvijas krājbanka", 10.03.95. cesijas līgumu par SIA "Ceplis" parāda cesiju,.

* 11.02.98. notika tiesas sēde. Lietas izskatīšana atlikta uz nenoteiktu laiku.

8 SIA "Colla" "Parekss bankas" informācija:

[direktors A.Ozoliņš, dibinātāji: SIA "Vulkāns (direktors A.Brunovskis), SIA "Ceplis"]

* 30.04.97. Rīgas apgabaltiesā iesniegta Ģenerālprokuratūras prasība atzīt par spēkā neesošu AKB "Olimpija" un VAS "Latvijas krājbanka", 10.03.95. cesijas līgumu par SIA "Colla" parāda cesiju,.

* 11.02.98. notika tiesas sēde. Lietas izskatīšana atlikta uz nenoteiktu laiku.

Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81204197 ierosināta par G-24 kredīta 500 000 USD saņemšanu krāpšanas ceļā, ko izdarīja SIA "Colla" dibinātāji A.Brunovskis, A.Siliņš, A.Ozoliņš. Krimināllietu izmeklēja Kuldīgas rajona PN ekonomiskā policija. Izmeklēšanā noskaidrots, ka A.Brunovskis, A.Siliņš un A.Ozoliņš vienojās dibināt SIA "Colla" tikai tādēļ, lai varētu saņemt ārvalstu kredītu un to izlietot SIA "Ceplis" un SIA "Vulkāns" ražošanas attīstībai. SIA "Ceplis" jau bija saņēmusi 500 000 USD lielu G-24 kredītu un otru saņemt nevarēja, bet SIA "Vulkāns" bija tādā finansiālā stāvoklī, ka tai nebija cerību saņemt bankas kredītu.

* Kredītlīdzekļi nākamajā dienā pēc to ieskaitīšanas SIA "Colla" kontā pilnā apjomā pārskaitīti SIA "Ceplis", un līdz ar to SIA "Colla" savu eksistenci izbeidza.

* Tajā pašā laikā izmeklēšanā noskaidrots, ka saņemtie kredītlīdzekļi izlietoti kokapstrādes iekārtu iegādei un abu kredītu procentu nomaksai. Nav iegūti pierādījumi, ka, saņemot kredītu, A.Ozoliņam vai A.Siliņam būtu bijis nodoms to piesavināties un neatmaksāt.

* A.Brunovskis miris 1995.gadā. A.Siliņa un A.Ozoliņa darbībās saskatāmas Latvijas KK190.p. pazīmes, par ko iestājies kriminālatbildības noilgums, turklāt arī Latvijas KK 161.4 pants 1997.gada 25.februārī no kriminālkodeksa izslēgts un saskaņā ar pārejas noteikumiem nav piemērojams gadījumos, kad līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim vainīgā darbības nebija kvalificētas pēc šā panta.

* Krimināllieta izbeigta 1998.gada 25.augustā nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

* Kredītu apkalpoja maksātnespējīgā komercbanka "Olimpija", un tas nav atmaksāts.

9 SIA "Daims" "Parekss bankas" informācija:

(dibinātāji: J.Dūklavs, P.Micāns, J.Ozers, valdes priekšsēdētājs J.Dūklavs)

* 1998.gada 19.februārī tika rīkota mantas izsole. Izsolē piedalījās firma "Virga LK", kura nopirka izsolāmo mantu par 130 000 Ls.

10 SIA "Dane&Co" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81209096 par SIA "Dane un Co" piešķirtā kredīta 500000 USD apmērā saņemšanu krāpšanas ceļā ierosināta pēc Latvijas KK 142.p.3.d. pazīmēm. Lietā izmeklēšanu veic Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra. Lietā saukts pie kriminālatbildības pēc Latvijas KK 162.p.1.d. P.Kantāns. Krimināllietā vēl jāveic atsevišķas izmeklēšanas darbības, jāprecizē P.Kantāna darbību juridiskā kvalifikācija, pēc tam lemjams jautājums par lietas nosūtīšanu tiesai.

* Kredīta summu Latvijas Bankai atmaksāja Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonds, kas garantējis kredīta atmaksāšanu.

11 AS "Daugavpils piens" AKB "Baltijas Tranzītu bankas" informācija:

(prezidents G.Vingris)

* Septembrī banka iesniedza kreditora prasījumu administratoram. Saņemts prasījuma noraidījums, kas pamatots ar to, ka līgums starp Finansu ministriju un banku ir pilnvarojuma līgums, kas neizslēdz pilnvarotāja tiesības patstāvīgi iesniegt kreditoru pieteikumu. Uzsākta bankrota procedūra. Viss AS "Daugavpils piens" nekustamais īpašums un kustamā manta ir pārdota SIA "Latgales piensaimnieks".

13 AS "Dilar" AKB "Baltijas Tranzītu bankas" informācija:

[prezidents D.Šinders (tagad strādā "Dilar Trans")]

* Atzīts par maksātnespējīgu. Kredīta atmaksāšanas iespēju nav.

14 ZS "Dzirnavnieki" "Parekss bankas" informācija:

(20.10.97 reorganizējusies par viena īpašnieka SIA "Dzirnavnieki-1", īpašnieks V.Račko,)

* 14.01.98. tiesas spriedums par parāda 394 714.92 Ls piedziņu par labu bankai.

* Ar Kurzemes apgabaltiesas 30.01.98. spriedumu SIA "Dzirnavnieki -1" (ZS saistību pārņēmēja) atzīta par maksātnespējīgu.

* 07.04.98. administratoram K.Balceram iesniegta kreditora pretenzija.

* 03.07.98. kreditoru sapulcē kopējais kreditoru prasījums 404 245.52 Ls. Nodrošināto kreditoru nav.

* 03.07.98. pieņemts kreditoru sapulces lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, kas iesniegts apstiprināšanai Kurzemes apgabaltiesā.

15, SIA "Faber" "Parekss bankas" informācija:

16 (galvinieki: SIA "Austrum", SIA "Multibau — Latvija", parādnieka pārstāvis — bijušais īpašnieks un direktors — E.Vīgants)

* Ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu SIA " Faber" atzīta par maksātnespējīgu un par tās administratoru iecelts A.Markuss.

* 26.01.98 AS "Parekss banka" iesniedza administratoram kreditora pretenziju par 6855357 USD.

* Kreditoru sapulce noteikta uz 02.06.98.

17 SIA "Galor" Valsts kases informācija:

Uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir slikts. Aizdevuma atmaksāšanas termiņš bija 01.11.96.,taču atmaksāts vēl nav nekas.

18 SIA "H-G" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(prezidents un dibinātājs H.Matīss)

* Finansu ministrija piešķīra Talsu komercbankai izsniegšanai minētajam klientam kredītu 109000 USD apmērā.

* No šīs summas AS "Talsu komercbanka" noformēja kā G-24 kredītu un izsniedza SIA "H-G" tikai 9362 USD. Pārējo kredīta summu noformēja kā līgumu par tehnikas nomu ar izpirkuma tiesībām par 99638 USD. No kredīta summas atmaksāti 5000 USD.

* Ņemot vērā to, ka kredītu atdošanas termiņš beidzās 10.01.97. un uzņēmējsabiedrība sava sliktā finansu stāvokļa dēļ nespēj atmaksāt kredītu, banka 17.07.97. iesniedza prasības pieteikumu tiesā par 11832 USD (kredītu summa 9362 USD un %) piedziņu. Tiesa notika, saskaņā ar tiesas spriedumu klients ar banku norēķinājās, kredīts dzēsts un nauda pārskaitīta Latvijas Bankai š.g. maijā.

19 SIA "Housebuilding" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(direktors A.Pļečkins, dibinātājs ASV kompānija "Milda")

* Atzīta par maksātnespējīgu, iesniegts kreditoru pieteikums. Ierosināta krimināllieta pret A.Pļeckinu, tiesā civillietas izskatīšana apturēta.

Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.18561497 ierosināta Daugavpils pilsētas policijas pārvaldē 3.09.97. pēc KK 144.p.4.d. pazīmēm par SIA " Housebuilding " piešķirtā kredīta 183 414 USD apmērā piesavināšanos, ko izdarījis SIA " Housebuilding " prezidents A.Pļečkins.

* Krimināllietu izmeklē Daugavpils policijas pārvaldes ekonomiskā policija.

* Līdz šim nav savākti pietiekami pierādījumi vainīgo personu kriminālvajāšanas uzsākšanai. Pierādījumu iegūšanu apgrūtina apstāklis, ka A.Pļečkins no izmeklēšanas izvairās, iespējams atrodas ārpus Latvijas.

* Kredītlīdzekļi nav atgriezti sakarā ar kredītu apkalpojošās bankas — AS "Alejas komercbanka" maksātnespēju.

20 AS "Inverta Holding" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(prezidents J.Jaščenkovs)

* Kredīta 200 000 USD atmaksāšanas termiņš beidzas 02.02.97. Darbība apturēta. Banka turpina darbu ar šo klientu, lai daļēji atgūtu kredītu, realizējot esošo ieķīlāto īpašumu.

* "Inverta Holding" pārskaitīja kredītu dzēšanai 06.07.98. — 1644.53 USD, 30.06.98. — 17267.5 USD.

21 ZS "Kalēji" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(A.Grozbahs)

* Kredīta atlikums 72120.79 USD, tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par ZS "Kalēji" atzīšanu par maksātnespējīgu.

22 SIA "Kapar" "Parekss Bankas" informācija:

* 18.06.97. tiesas spriedums par 242 162.32 Ls piedziņu.

* 11.10.97. uzlikts arests kustamajai mantai par kopējo summu 2214 Ls.

* 06.11.97.Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas Tiesu izpildītāju kantoris saņēma SIA "Kapar" iesniegumu, kurā firma apņēmās realizēt arestēto mantu par 4 500 Ls.

* 10.11.97. pirkuma — pārdevuma līgums starp SIA "Kapar" un SIA "Arkadina" par arestētā īpašuma realizāciju par summu 4 500 Ls.

* Pavisam piedzīti 4 500 Ls. Īpašuma, uz kuru varētu vērst piedziņu, vairs nav.

23 SIA "Klētnieks" "Parekss Bankas" informācija:

* 05.08.97. tiesas lēmums par aresta uzlikšanu par summu 48 589.50 Ls.

* 14.08.97. uzlikts arests kustamajai mantai par kopējo summu 20 185.64 Ls (bilances vērtība).

* 14.08.97. uzlikts arests nekustamajam īpašumam par kopējo summu 8567.18 Ls.

* 19.12.97. Jelgavas pilsētas tiesu izpildītāji 2.izsolē pārdeva kustamo mantu par kopējo summu 2650 Ls.

* 06.03.98. Jelgavas pilsētas tiesu izpildītāji 2.izsolē pārdeva nekustamo īpašumu par kopējo summu 7 350 Ls. Tiesas sēde, kurā paredzēts apstiprināt izsoles rezultātus, noteikta uz 18.06.98.

* 18.06.98. Jelgavas tiesas lēmums par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz SIA "Garozas Klētnieks" vārda.

* Īpašuma, uz kuru varētu vērst piedziņu, vairs nav.

24 AS "Krogzemji" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81204194 ierosināta pēc Latvijas KK 142.p.3.d pazīmēm par G-24 kredītlīdzekļu 500000 USD dolāru saņemšanu krāpšanas ceļā, ko izdarījuši SIA "Krogzemji" dibinātāji.

* Kredītu apkalpoja AS "Latvijas Industriālā banka". SIA "Krogzemji" dibināja šīs bankas akcionāri, tajā skaitā A.Zālītis, V.Dambiņš. Saskaņā ar biznesa plānu kredīts tika pieprasīts gaļas pārstrādes kombināta ierīkošanai Cēsu rajona "Krogzemjos". Kredītlīgumu "Lainbankas" valdes priekšsēdētājs V.Dambiņš noslēdza ar SIA "Krogzemji" 12.06.93., kad SIA vēl nebija reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

* Šī krimināllieta atrodas Organizēto un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras lietvedībā.

* V.Dambiņa un A.Zālīša rīcībā saskatāma Latvijas KK 161.3panta pazīmes. 161.4pants no kriminālkodeksa izslēgts 25.02.97. un saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem nav piemērojams gadījumos, kad līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim vainīgā darbības nebija kvalificētas pēc šā panta.

* Sakarā ar likuma grozījumiem pašlaik nav iespējams izvirzīt apsūdzību vainīgajām personām pēc iepriekš minētā KK panta.

* Kredītu Latvijas Bankai apmaksājusi AS "Latvijas Industriālā banka".

25 SIA "Kukulis" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81203298 ierosināta 31.03.98. pēc Latvijas KK 144.p.4.d.pazīmēm par 180000 USD liela SVF kredīta piesavināšanos, ko izdarīja SIA "Kukulis" direktors A.Peders. Krimināllietu ierosināja Organizēto un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, atceļot izziņas iestādes lēmumu par atteikumu ierosināt krimināllietu. Lieta atrodas Rīgas pilsētas GPP kriminālpolicijas ekonomikas policijas lietvedībā.

* Kredītlīdzekļus Latvijas Bankai atmaksājusi "Parekss banka".

26 SIA "Latgales apiņi" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(komercdirektors B.Sečkins)

* Atzīta par maksātnespējīgu, iesniegts kreditoru pieteikums. Tiesvedība par parāda piedziņu ir apturēta, jo abi atbildētāji ar tiesas spriedumu ir atzīti par maksātnespējīgiem. Kreditoru sapulce notika 26.06.98. Sakarā ar to, ka administratoram ir jāiegūst papildus informācija no AS "Alejas Komercbanka" administratora, nākamā kreditoru sapulce ir atlikta uz 24.07.98.

27 SIA "Latinkom" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(dibinātājs un pārvaldnieks A.Maligins)

* Tiesvedība par atzīšanu par maksātnespējīgu vēl nav uzsākta.

28 SIA "Latlin" Valsts kases informācija:

* Uzņēmums ir atzīts par maksātnespējīgu. Aizdevuma atmaksas termiņš bija 02.02.97., taču dzēsti ir tikai 19% no kredīta summas.

29 AS "Laukceļi" Valsts kases informācija:

* Ir iespēja daļēji atgūt kredītu, realizējot uzņēmuma īpašumu.

31 SIA "Lears" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.40564495 ierosināta pēc Latvijas KK 162.’p.1.d. paredzētā nozieguma pazīmēm par Cēsu rajona Taurenes pagasta padomes priekšsēdētāja A.Rumbas izdarīto dienesta pilnvaru pārsniegšanu. A.Rumba bija pilnvarots rīkoties ar daļu SIA "Lears" piešķirtā kredīta līdzekļiem, kuri bija paredzēti degvielas iegādei pavasara sējai Cēsu rajona zemniekiem un lauksaimniecības uzņēmumiem.

* Pārsniedzot savas dienesta pilnvaras, A.Rumba daļu no kredīta līdzekļiem ieguldīja kā depozītnoguldījumus firmās un bankās, kuras bankrotēja un naudu neatmaksāja. Tādejādi A.Rumba nevarēja atmaksāt SIA "Lears" saņemtos naudas līdzekļus 30000 USD dolāru apmērā.

* A.Rumba saukts pie atbildības pēc Latvijas KK 162’p.1.d. un 163.p. Notiesāts Cēsu rajona tiesā ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti, ar pārbaudes termiņu uz vienu gadu.

* Krimināllieta Nr.81201995 ierosināta par SIA "Lears" amatpersonu ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu izlietojot degvielas iegādei paredzēto G-24 kredītu 3000000 USD apmērā. 20.03.98. krimināllieta izbeigta. Daļā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

* Izmeklēšanā tika konstatēts, ka bijušais SIA "Lears" direktors M.Treimanis nolaidīgi pildījis savus dienesta pienākumus, aizdodot SIA "AKO VKT" 900000 USD dolārus no kredīta degvielas iegādei, un saņemot "AKO bankas" garantiju aizdevuma atmaksāšanai. Garantiju bija parakstījušas personas, kam nebija tiesību to darīt un kas bija ieinteresētas, lai SIA "AKO VKT" saņemtu aizdevumu.

* SIA "AKO VKT" dibinātāji un arī pats SIA nav atrodami, aizdevums netika atmaksāts.

* Šajā daļā krimināllieta pret M.Treimani pēc LKK 163.p. pazīmēm izbeigta sakarā ar viņa nāvi.

* SIA "Lears" kredīta atmaksu garantējusi valdība. SIA "Lears" atzīta par maksātnespējīgu.

32 Lejietes individuālais Prokuratūras informācija:

uzņēmums * Krimināllieta Nr.81204094 ierosināta par Eiropas Ekonomiskās kopienas kredīta 500 000 USD apmērā piesavināšanos.

Kredīta bija piešķirts I.Lejietes individuālajam uzņēmumam piena pārstrādes iekārtu iegādei.

* Krimināllietā saukts pie atbildības N.Ostrovskis par kredītlīdzekļu piesavināšanos krāpšanas ceļā un viltotu dokumentu izmantošanu pēc Latvijas KK 142.p.3.d., 190.p. Lieta nosūtīta izskatīšanai 20.12.96. Tiesā nav izskatīta. Kredītu apkalpoja "Latvijas industriālā banka", kura kredītlīdzekļus atmaksājusi Latvijas Bankai.

33 SIA "Liplat" Valsts kases informācija:

* Aizdevuma atmaksas termiņš bija 06.04.97.,taču atmaksāti ir tikai 32% no kredīta summas.

34, SIA "Man-tess" Valsts kases informācija:

35 * Banka "Baltija", kas SIA "Man-tess" sākotnēji izsniedza ārvalstu aizdevumus, tos ir cedējusi uz Rīgas Naftas un ķīmijas

banku. Finansu ministrija ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai iesniegumu par prasības celšanu par minētā cesijas darījuma

atzīšanu par spēkā neesošu.

36 SIA "Master Rīga Cooperation" "Parekss bankas" informācija:

* 25.10.96. ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu apstiprināta bankrota procedūras uzsākšana.

* Pēc bankrota procedūras uzsākšanas administrators ir SIA "Juridiskais birojs Inlat". Administrēšanas procesu vada administratora pārstāvis Drozdovs, kurš gatavojas sasaukt kreditoru sapulci likvidācijas bilances apstiprināšanai (datums nav zināms).

* Līdz šim uzaicinājums ne no "Inlat", ne Finansu ministrijas par kreditoru sapulci nav saņemts.

37 ZS "Mazupnieki" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.36505994 ierosināta par ZS "Mazupnieki" piešķirtā kredīta 200 000 USD apmērā piesavināšanos, ko izdarījis Saldus individuālā uzņēmuma "Gustavs" īpašnieks I.Sinkēvičs.

* Izmeklēšanā neapstiprinājās kredītlīdzekļu piesavināšanās fakts.

* J.Sinkēvičs saukts pie kriminālatbildības par uzņēmuma grāmatvedības datu apzinātu sagrozīšanu un viltotu dokumentu izmantošanu pēc Latvijas KK 147'’’.p. un 190.p. Notiesāts 27.04.97. Saldus rajona tiesā ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti, ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.

38 ZS "Mačas" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(J.Brangulis)

* Sastādīts kredīta un procentu atmaksāšanas grafiks, sākot ar šā gada septembri. Ik mēnesi paredzēts iemaksāt 2500 USD.

* ZS turpina strādāt ar savu lielāko debitoru SIA "Bio Energija" (31 000 Ls), lai to atgūstot, varētu dzēst kredītu.

39 AS "Mita" "Parekss bankas" informācija:

(dibinātāji: P.Feders, J.Lipskis, O.Lanko, S.Lipska)

* Labprātīgā izsolē tika pārdota AS "Mita" manta par kopējo summu 29 190 Ls.

* Nauda pārskaitīta 25.05.98.

40 ZS "Nagļi" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(īpašnieks A.Briška, izpilddirektors K.Upenieks)

* 11.08.97. tiesā iesniegts pieteikums atzīt uzņēmējsabiedrību par maksātnespējīgu. Tiesas sēdes tiek atliktas, jo tiesā nav ieradies atbildētājs. Atbildētājam uzlikts sods 150 Ls apmērā.

41 KS "Okte" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(P.Zelmenis)

* Jau bija izsludināta maksātnespēja, iecelts administrators. Neatmaksātā kredīta summa — 108 076 USD, atmaksāšanas termiņš 01.04.99.

* AKB "Baltijas Tranzītu banka" 18.07.97. nosūtīja kreditoru prasījumu administratoram — Zvērinātam advokātam O.Ondrukam — par kredīta un procentu summu 134 668.27 USD.

42, SIA "Orion" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

43 [prezidents V.Orlovs (patlaban strādā SIA "Oniors"]

* Atzīta par maksātnespējīgu. Administratoram iesniegts kreditoru pieteikums, pieteikums apstiprināts. Šā gada maijā notika kreditoru sapulce.

44 KKS "Ozols" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(J.Kalpiņš)

* 80000 USD kredīta atmaksāšanas termiņš — 01.04.99., atmaksāšanas grafiks: 01.04.97. — 26000 USD, 01.04.98. — 53000 USD un 01.04.99. — 1000 USD. Pret kredīta ņēmēju ierosināta krimināllieta Talsu rajona Policijas daļā. Klientam likumā paredzētā kārtībā nosūtīta pretenzija un brīdinājums par KKS maksātnespēju. Tiesai tiks iesniegts pieteikums par maksātnespēju. Kredīts uzskatāms par zaudētu.

45 ZS "Oši" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.55651697, kas ierosināta par ZS "Oši" īpašnieces I.Kukeles izdarīto 200000 USD liela kredīta saņemšanu krāpšanas ceļā pēc Latvijas KK 142.p.3.d.pazīmēm, atrodas IeM Valsts policijas Uzziņas pārvaldes lietvedībā.

* Kredītu apkalpoja AS "Parekss banka".

* Izmeklēšanā nav savākti pietiekami pierādījumi lietas nodošanai prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai.

* Kredītlīdzekļus Latvijas Bankai atmaksāja "Parekss banka".

46 AS "RAF" "Parekss bankas" informācija:

* Ar 09.02.98. tiesas lūgumu nomainīts administrators uz zv.adv. L.Skreju un J.Bērziņu.

* Ar Zemgales apgabaltiesas 23.03.98. lēmumu noraidīta kreditoru komitejas sūdzība par administratora lēmumu atzīt banku par nodrošināto kreditoru.

* 16.04.98. kreditoru sapulce tika atlikta, līdz jaunie administratori pārņem AS "RAF" lietas.

* 30.04.98. pēc administratora lūguma Zemgales apgabaltiesa apstiprina AS "RAF" bankrota procedūras uzsākšanu.

* Zemgales apgabaltiesā ir iesniegta prasība atzīt ķīlas līgumu par spēkā neesošu.

* Kreditoru sapulce notika 01.12.97., 03.01.98., 16.03.98.

* 30.06.98. kreditoru sapulcē nolēma — 01.10.98. rīkot visas AS "RAF"mantas izsoli kopumā par bilances vērtību; līdz nākamajai sapulcei uzdot kreditoru komitejai izstrādāt vienošanos ar administratoru par mantas realizācijas kārtību, nodrošinātā kreditora mantas -6 milj. USD izslēgšanu no kopējās mantas masas un vēlreiz visu kreditoru pieteikumu pārbaudi.

47 AS "RBS-TV" "Parekss bankas" informācija:

(direktors J.Rušinieks)

* Reģistrēta kreditora pretenzija maksātnespējas procesā 1 336 852.25 USD.

* Ar 20.02.98. kreditoru sapulces lēmumu uzsākta bankrota procedūra.

* No 20.02.98. AS "RBS-TV" manta ir nodota bankai glabāšanā.

* Administrators gatavo mantas izsoli. Izsoles datums vēl nav zināms.

48 ZS "Raipole" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(dibinātājs J.Teilāns)

* Kredītsumma 100000 USD. Atmaksāšanas termiņš pa daļām līdz 14.11.99. Kredīta summa atmaksāta 43 977.00 USD apmērā. Šīs uzņēmuma saimniecisko darbību banka turpina kontrolēt.

49 AS "Rekos" "Parekss bankas" informācija:

(direktors M.Livšics, dibinātāji: S.Tabakovs, S.Livšics, SIA "TAI")

* 21.11.97. tiesas lēmums par aresta uzlikšanu īpašumam par kopējo summu 231347.84 Ls.

* 10.12.97. uzlikts arests par kopējo summu 4350.11 Ls.

* 07.04.98. Rīgas apgabaltiesas spriedums piedzīt par labu FM 186038.54 Ls un valsts nodevu 1644.04 Ls .

* 17.06.98. Rīgas Ziemeļu rajona TIK akts par piedziņas neiespējamību.

* 18.06.98. Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmums par minētā akta apstiprināšanu.

50 SIA "Rumba" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(dibinātājs L.Zareckis, SIA "Fuga S" prezidente T.Barkāne)

* Tiesības pārņēma SIA "Fuga S".

* Iesniegta prasība Latgales apgabaltiesā par parāda piedziņu, tiesas sēdi atkārtoti atlika, jo uz to neieradās atbildētājs un liecinieki, pēc bankas lūguma tiesnesis uzaicināja kā trešo personu V.Gedzjunu un tiesnese pieprasījusi no likvidējamās AS "Alejas komercbanka" likvidatora I.Deruka papildu dokumentus. Iztiesāšana noteikta uz 15.06.98. Saskaņā ar 15.06.98. spriedumu tika nolemts piedzīt parāda summu no SIA "Fuga S", vēršot piedziņu uz kustamo mantu un pamatlīdzekļiem.

51 VAS "Rēzeknes gaļa" Valsts kases informācija

* Uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir apmierinošs, aizdevuma apkalpošanas maksājumi ir veikti savlaicīgi.

53 AS "SWH Rīga" "Parekss bankas" informācija:

* Bankas Baltija krīzes dēļ tika saņemta un izmantota tikai daļa no piešķirtā kredīta, sakarā ar ko projekta pilnīga realizācija nebija iespējama. Lietā ir starptautiskās šķīrējtiesas spriedums par labu AS "Software House Rīga", kas nav pārsūdzams.

54 SPA "Satio" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(dibinātājs V.Šindlers)

* 02.03.98. atzīta par maksātnespējīgu, iesniegts kreditoru pieteikums. Kreditoru sapulces sanākšanas diena vēl nav noteikta.

55 SIA "Taurenes koks" "Parekss bankas" informācija:

(Direktors P.Uškurs)

* Vidzemes apgabaltiesa 02.12.97. prasību noraidīja.

* 12.03.98. Augstākās tiesas lēmums par 12122,03 Ls piedziņu no SIA "Taurenes koks"

* 07.04.98. Tiesu izpildītāju kantoris saņēma SIA "Taurenes koks" direktora iesniegumu ar lūgumu pārtraukt izpildu lietvedību, pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 422. pantu, sakarā ar to, ka SIA "Taurenes koks" likumā noteiktajā termiņā ir pieņēmusi lēmumu par likvidāciju.

* 18.05.98. Cēsu pilsētas Tiesu izpildītāju kantora priekšnieka lēmums (pamatojoties uz Civilprocesa kodeksa 372. panta 1 daļas 6. punktu) par izpildu lietvedības izbeigšanu.

56 SIA "Trans-Liepāja" Valsts kases informācija:

* Ar AS " Trans-Liepāja" ir noslēgts jauns līgums par parāda atmaksas kārtību. Pirmais maksājums šā gada jūlijā veikts savlaicīgi un pilnā apmērā.

57 SIA "Tunelis" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(A.Ābols)

* Atlikums 142000 USD. Kredīta atmaksāšanas termiņš: 01.04.97 — 47000 USD, 01.04.98. — 93000 USD, 01.04.99. -2000 USD. Ķīlu trūkuma dēļ kredītu faktiski var uzskatīt par zaudētu. Uz visiem SIA īpašumiem jau pirms kredītlietas pārņemšanas no Finansu ministrijas ir uzlikts arests. SIA ir vēl parādi bankai "Baltija", Depozītu bankai, Talsu bankai, kas pārsniedz 2 miljonus USD. 01.05.98. tiesa atzina SIA "Tunelis"par maksātnespējīgu. Tiek gatavots kreditora pieteikums administratoram.

58 SIA "Vale&Co" "Parekss Bankas" informācija:

(ģenerāldirektors A.Rudenko, dibinātāji: E.Skrodele, I.Kazačovs, I.Iljins)

* Krimināllietas izmeklēšana nav pabeigta.

Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81203695 ierosināta pēc Latvijas KK 144.p.4.d. paredzētā nozieguma pazīmēm par kredītlīdzekļu 2.3 miljoni USD apmērā piesavināšanos, kas bija paredzēti izsniegšanai SIA "Spero". Arī šo kredītu apkalpoja AKB "Olimpija". Kredīts pārformēts uz SIA "Vale un Co".

* Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika konstatēts, ka kredītlīdzekļu piesavināšanā piedalījies arī bijušais bankas akcionārs V.Ļeskovs.

* SIA "Spero" vadītāji Rudomjotova un Rudenko no izmeklēšanas izvairās, acīmredzot atrodas ārpus Latvijas valsts, izsludināta viņu meklēšana citā krimināllietā.

* Kredīts nav atmaksāts sakarā ar AKB "Olimpija" maksātnespēju.

* Apsūdzība šajā lietā nevienai personai nav izvirzīta.

* Krimināllieta atrodas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas lietvedībā.

59 SIA "Vest" "Parekss Bankas" informācija:

(ģenerāldirektors J.Baranovs)

* Parādniekam īpašumu, uz ko vērst piedziņu, nav.

* Galvinieks AS "Rīgas Tirdzniecības osta" iesniegusi priekšlikumu Finansu ministrijā par pamatparāda labprātīgu atmaksu, ar noteikumu, ka tiek atlaisti aprēķinātie procenti un līgumsods. Finansu ministrija priekšlikumu noraidīja.

* Sagatavots prasības pieteikums par zaudējuma atlīdzības 601 502.57 Ls piedziņu. Tā kā sarēķinātā līgumsoda apjoms 4 reizes pārsniedz pamatsummu, nepieciešams saskaņojums ar Finansu ministriju par prasības summu (ņemot vērā parādnieka finansiālo stāvokli, valsts nodevas lielo apmēru un parāda atgūšanas iespējas).

61 ZS "Zilmeži" AKB "Baltijas Tranzītu banka" informācija:

(A.Ļaksa)

* Kredīta atmaksāšanas termiņš 01.04.99., procentu nomaksas kavējums no 1994.gada novembra par summu 2978.52 USD apmērā.

* 18.09.97. no darba algas klients kredīta dzēšanai iemaksājis 50.68 USD. 28.05.98. samaksāts 41.56 USD. Kredīta atlikums 6003.34 USD.

62 ZS "Zīlītes" Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81203994 ierosināta pēc Latvijas KK 142.p.3.d. pazīmēm par G-24 kredīta saņemšanu krāpšanas ceļā, kas paredzēts ZS "Zīlītes" kreditēšanai.

* Šī lieta apvienota vienā lietvedībā ar krimināllietu Nr.81502896, kura ierosināta par 2.5 miljoni ASV dolāru liela kredīta piesavināšanos, kas bija paredzēts SIA "Kompānija Alda" kreditēšanai. Kredītlīgums pārformēts uz SIA "Taurenes koks".

* Abus kredītus Latvijas Banka bija uzdevusi apkalpot AKB "Olimpija". ZS "Zīlītes" kredītu Latvijas Bankai atmaksājusi banka "Olimpija", bet otrs kredīts nav atmaksāts sakarā ar bankas maksātnespēju.

* Šajā lietā saukti pie kriminālatbildības pēc Latvijas KK 144.p.4.d. L.Krēmers, V.Ļeskovs, B.Karpičkovs, O.Kačans, V.Goilo.

* Nosūtīti dokumenti jautājuma lemšanai par V.Goilo izdošanu no ASV, V.Ļeskova un B.Karpičkova izdošanu no Krievijas.

* Krimināllieta atrodas Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas lietvedībā.

64 Prokuratūras informācija:

* Krimināllieta Nr.81211696 ierosināta pēc Latvijas KK 163.p. pazīmēm par Finansu ministrijas un Zemkopības ministrijas amatpersonu nolaidību, pagarinot kredītu lietošanas termiņus lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem.

* Krimināllietu izmeklēja IeM valsts policijas GKPP ekonomikas policija.

* Izziņas iestādē lieta bija izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Pārbaudot izbeigšanas pamatotību Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā, konstatēts, ka izmeklēšana nebija veikta pietiekami pilnīgi un vispusīgi. Lēmums par lietas izbeigšanu atcelts 17.06.98. un lieta nodota Ekonomikajai policijai izmeklēšanas turpināšanai.

7.tabula

No valsts budžeta izdarāmo maksājumu prognoze

Izsniegti kredīti Atdoti kredīti Atlikums Prognoze, ka būs jāmaksā no valsts budžeta

Uzņēmumi USD 112 385 844 75 512 567,51 36 873 276,49 30 385 749,73

Budžeta iestādes USD 63 521 119,24 3 906 427,03 59 614 692,21 59 614 692,21

DEM 3 000 000 0 3 000 000 3 000 000

Kopā

USD 186 959 663,2 86 253 544,54 100 706 118,7 90 000 441,94

DEM 3 000 000 0 3 000 000 3 000 000

Par Ņinas Reinbergas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4568)

Pamatojoties uz š.g. 1. septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Ņinas Reinbergas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 1. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 1. septembra sēdes protokola Nr.71

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, L.Ozoliņš, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Ņinas Reinbergas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Ņinas Reinbergas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Ņinu Reinbergu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Valsts policijas Izziņas pārvaldes nodaļas priekšniece, 20 gadus dienējot izmeklēšanas darba struktūrvienībās, sekmīgi risina lietas ekonomisko noziegumu atklāšanas jomā.

Liela ekonomiskā darba pieredze izmeklētājas darbā, atbildības sajūta, jaunu profesionāļu apmācība, sadarbība ar citām institūcijām ļauj cerēt uz panākumiem krimināllietās par noguldītāju apkrāpšanu bankās.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998. gada 10. jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Valsts policijas Izziņas pārvaldes nodaļas priekšniecei Ņinai Reinbergai.

Policijas pulkvežleitnante Ņina Reinberga dzimusi 1949. gadā Voroņežas apgabalā, Krievijas Federācijā, krieviete, augstākā juridiskā izglītība — 1984. gadā beigusi Latvijas Universitāti.

Dienestu Latvijas iekšlietu iestādēs Ņ.Reinberga uzsāka 1978. gadā, viņa ir ieņēmusi dažādus amatus izmeklēšanas struktūrās. Ekonomiskā darba pieredze ir palīdzējusi Ņ.Reinbergai sevišķi svarīgu lietu izmeklētājas darbā, arī pašreiz, vadot atbildīgu nodaļu — izmeklēšanu krimināllietās par noguldītāju apkrāpšanu.

Augstais profesionālisms un atbildības sajūta, jaunu policijas darbinieku mācīšana un sekmīga sadarbība ar citām tiesībsargājošām institūcijām — galvenie autoritātes rādītāji, kas pamato Ņinas Reinbergas pretendēšanu uz Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu.

1998. gada 8. jūnijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

Autobiogrāfija

Es, Ņina Reinberga esmu dzimusi 1949. gada 26. aprīlī Krievijas Federācijas Voroņežas apgabala Novohoperskas rajonā. 1967. gadā pabeidzu Jelgavas vidusskolu. 1979. gadā iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru pabeidzu 1984. gadā.

No 1969. gada līdz 1973. gadam strādāju par grāmatvedi Valsts bankas Jelgavas nodaļā, pēc tam, līdz 1974. gadam, — par ekonomisti Jaunjelgavas mežsaimniecībā. No 1974. gada līdz 1978. gadam — Jaunjelgavas pilsētas Izpildkomitejā par galveno grāmatvedi. No 1978. gada līdz šim laikam dienēju Iekšlietu ministrijas iestādē un patlaban esmu LR IeM Valsts policijas Izziņas pārvaldes izziņas nodaļas priekšniece.

Man tēvs Anatolijs Sairins dzimis 1920. gadā, krievs, miris 1996. gadā, apglabāts Ulbrokas kapos. Mana māte Anna Sairina (līdz laulībai Meļņikova) dzimusi 1925. gadā, krieviete, mirusi 1996. gadā, apglabāta Ulbrokas kapos. Mana meita Tatjana Kokina dzimusi 1967. gadā, latviete, dienē LR IeM Valsts policijas Rīgas rajona policijas pārvaldē par nepilngadīgo lietu inspekcijas priekšnieci. Mana meita Rasma Reinberga dzimusi 1974. gadā, latviete, pašlaik nestrādā. Ģimenes stāvoklis — precējusies, vīrs Leonīds Jamņickis dienē LR Iekšlietu ministrijas iestādēs.

Ņ.Reinberga

Par Jurija Šuvajeva kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4569)

Pamatojoties uz š.g.1.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jurija Šuvajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 1. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 1.septembra sēdes protokola Nr.71

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, L.Ozoliņš, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jurija Šuvajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jurija Šuvajeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Juriju Šuvajevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Madonas rajona policijas nodaļas kriminālpolicijas priekšnieks vienīgajā dienesta vietā 18 gados godprātīgi un profesionāli izpilda dienesta pienākumus, praktiski atklāj visus rajonā izdarītos smagos noziegumus.

Kopā ar rajona policijas darbiniekiem 1991.gada janvārī ieradās Rīgā un piedalījās Augstākās padomes ēkas apsardzē.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998.gada 10.jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

 

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Madonas rajona policijas nodaļas priekšnieka vietniekam Jurijam Šuvajevam.

Policijas pulkvežleitnants Jurijs Šuvajevs dzimis 1947.gadā Madonā, krievs, augstākā juridiskā izglītība — 1979.gadā beidzis Iekšlietu ministrijas Volgogradas augstāko skolu.

Latvijas iekšlietu sistēmā J.Šuvajevs dienē 18 gadus, vienīgā dienesta vieta — Madonas rajona policijas nodaļa. Šajā laikā godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas pildot dienesta pienākumus, no ierindas darbinieka J.Šuvajevs kļuvis par augstas klases profesionāli, kura vadībā prasmīgi strādā rajona kriminālpolicijas darbinieki, praktiski atklājot visus rajonā izdarītos smagos noziegumus.

J.Šuvajevs kopā ar Madonas rajona policijas darbiniekiem 1991.gada janvāra dienās ieradās un piedalījās Augstākās padomes ēkas apsardzē.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

 

Autobiogrāfija

Es, Jurijs Šuvajevs Nikolaja d., esmu dzimis Latvijas PSR, Madonā, 1947.gada 19.oktobrī. 1955.gadā sāku mācīties Madonas 2.vidusskolā, kuru pabeidzu 1966.gadā. Tajā pašā gadā sāku dienēt padomju armijā. Dienestu pabeidzu 1970.gadā. Pēc dienesta armijā strādāju Madonas 10. ceļu daļā par šoferi. Šajā laikā neklātienē mācījos Rīgas Politehniskajā institūtā Celtniecības fakultātē. Sakarā ar iestāšanos darbā milicijā mācības augstskolā nepabeidzu. 1975.gadā sāku mācīties Volgogradas augstākajā milicijas skolā, kuru pabeidzu 1979.gadā.

Pēc norīkojuma sāku strādāt Madonas milicijas nodaļā par izmeklētāju. 1982.gadā tiku iecelts par vecāko izmeklētāju, bet 1983.gada novembrī — par nodaļas priekšnieka vietnieku operatīvajā darbā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992.gadā mans amata nosaukums tika pārveidots — kriminālpolicijas priekšnieks. 1991.gada janvārī piedalījos Latvijas Republikas Augstākās padomes aizsargāšanā.

Mana māte Lidija Šuvajeva dzīvo Madonā, ir pensionāre. Tēvs Nikolajs Šuvajevs miris 1982.gadā Madonā. Sieva Natālija Rjazanova dzīvo Madonā kopā ar mani. Meita Inna Šuvajeva mācās Madonas 2.vidusskolā 10.klasē.

Madonas rajona PN KP priekšnieks policijas

pulkvežleitnants J.Šuvajevs

 

 

Par Vladimira Pļuškina

kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr. 4570)

Pamatojoties uz š. g. 1. septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vladimira Pļuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 1. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 1. septembra sēdes protokola Nr. 71

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, L.Ozoliņš, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vladimira Pļuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladimira Pļuškina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Vladimiru Pļuškinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Rīgas rajona policijas pārvaldes štāba priekšnieka vietnieks savā vienīgajā dienesta vietā atrodas 34 gadus, personīgi piedalās smagu noziegumu atklāšanā, par augstu profesionālismu saņēmis 53 apbalvojumus, tajā skaitā apbalvots ar personisko ieroci.

Barikāžu dienās 1991. gadā piedalījās valsts objektu apsargāšanā, organizēja un vadīja rajona policijas grupas.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998. gada 10. jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

 

Iekšlietu ministrija lūdz Jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas rajona policijas pārvaldes štāba priekšnieka vietniekam Vladimiram Pļuškinam.

Policijas pulkvežleitnants Vladimirs Pļuškins dzimis 1941. gadā Smoļenskas apgabalā, Krievijas Federācijā, krievs, augstākā juridiskā izglītība — 1973. gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti.

No 1964. gada V.Pļuškins dienē vienīgajā dienesta vietā — Rīgas rajona policijas pārvaldē, kur no 1975. gada ieņem vadošus amatus. Personīgi piedalās smagu noziegumu atklāšanā, par profesionālu darba organizāciju vadītajās nodaļās 53 reizes saņēmis apbalvojumus, tajā skaitā apbalvots ar personisko ieroci.

Savu uzticību Latvijas Republikai A.Pļuškins pierādīja 1991. gada barikāžu dienās, kad personīgi piedalījās valsts svarīgāko objektu apsargāšanā, organizēja un vadīja rajona policijas grupas, apbalvots ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1998. gada 8. jūnijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

 

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Pļuškins, esmu dzimis 1941. gada 20. aprīlī Krievijā, Smoļenskas apgabala Baturinskas rajonā. Mazs būdams, 1947. gadā, kopā ar māti atbraucu uz Latviju, kur apmetāmies uz dzīvi Jelgavā. Māte strādāja Jelgavas linu fabrikā, es mācījos Jelgavas 5. vidusskolā. 1957. gadā pabeidzu vidusskolu un neilgi strādāju dzelzceļa stacijā par elektriķi, bet pēc tam mācījos Rīgas jūrskolā.

No 1960. gada līdz 1962. gadam dienēju armijā. No 1962. gada līdz 1964. gadam mācījos Rīgas speciālajā milicijas skolā. No 1964. gada līdz šim brīdim strādāju Rīgas rajona policijas pārvaldē. Pēdējais amats ir rajona policijas pārvaldes štāba priekšnieka vietnieks, dežūrdaļas priekšnieks. Pēdējā speciālā dienesta pakāpe — policijas pulkvežleitnants. 1973. gadā beidzu Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes neklātienes nodaļu.

1966. gadā apprecējos ar Ņinu Pļuškinu (Cimbalovu), viņa tagad ir pensionāre. Ir dēls Konstantīns Pļuškins (dzimis Rīgā), kurš strādā "Latvijas dzelzceļa" TD–1 par elektriķi, un meita Jeļena Meņšikova (dzimusi Rīgā), kura ar savu vīru Alekseju Meņšikovu dzīvo atsevišķi.

1996. gadā esmu apbalvots ar piemiņas zīmi par piedalīšanos Latvijas neatkarības atjaunošanā 1991. gada barikāžu laikā. Par priekšzīmīgu dienesta pienākumu veikšanu vairākkārt esmu saņēmis apbalvojumus no rajona policijas pārvaldes, Valsts policijas un IeM vadības, bet ar Iekšlietu ministrijas 1996. gada 30. novembra pavēli Nr. 421p/s esmu apbalvots ar personisko šaujamieroci.

Neviens no ģimenes locekļiem pie kriminālatbildības nav saukts.

1998. gada 30. janvārī V.Pļuškins

 

 

Par Nikolaja Berežnoja kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4581)

Pamatojoties uz š.g. 3.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Nikolaja Berežnoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 3. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 3.septembra sēdes protokola Nr.72

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, L.Ozoliņš, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, M.Lujāns, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Nikolaja Berežnoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Nikolaja Berežnoja kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Nikolaju Berežnoju pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Latgales priekšpilsētas Kārtības policijas priekšnieks 1991.gada augusta neprognozējamajās dienās pildīja toreizējā Maskavas rajona iekšlietu daļas priekšnieka pienākumus, parādīja vīrišķību, pašsavaldību un uzticību likumīgajai valdībai, prata saliedēt kolektīvu kārtības nodrošināšanai. Profesionalitāte, iegūta 20 dienesta gados, ļauj sekmīgi risināt operatīvos uzdevumus, nodrošinot sabiedrisko kārtību.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998.gada 10.jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

 

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam Nikolajam Berežnojam.

Policijas pulkvežleitnants Nikolajs Berežnojs dzimis 1955.gadā Novokuzņeckā, Krievijas Federācijā, krievs, augstākā izglītība — 1978.gadā beidzis Rīgas Civilās inženieru institūtu. Dienesta gaitas N.Berežnojs uzsācis 1979.gadā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā kā iecirkņa inspektors, no 1984.gada — iekšlietu daļas priekšnieka vietnieks.

Neprognozējamās 1991.gada augusta puča dienās N.Berežnojs pildīja toreizējā Maskavas rajona iekšlietu daļas priekšnieka pienākumus, parādīja augstu pašsavaldību, vīrišķību un uzticību likumīgajai valdībai, prata saliedēt kolektīvu darbam sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un likumīgās Latvijas Republikas valdības aizsargāšanā.

Nikolaja Berežnoja autoritāte, lielā darba pieredze, profesionalitāte ļauj sekmīgi risināt operatīvos uzdevumus, prasmīgi vadot viņam uzticētās apakšvienības — Latgales priekšpilsētas Kārtības policijas darbu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

 

Autobiogrāfija

Es, Nikolajs Berežnojs Pētera d., esmu dzimis 1955.gada 27.septembrī Novokuzņeckā strādnieku ģimenē. Pēc tautības — krievs.

No 1992.gada 8.februāra strādāju Rīgas Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Kārtības policijas priekšnieka amatā (speciālā dienesta pakāpe — policijas pulkvežleitnants).

Līdz 1972.gadam mācījos Belgorodas apgabala Nagoļnojes ciema vidusskolā. 1972.gadā es iestājos Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Mehānikas fakultātē un pabeidzu to 1978.gadā ar sarkano diplomu. Pēc sadales tiku nosūtīts strādāt Novgorodas lidostā. 1978.gada oktobrī atgriezos institūtā, lai iestātos aspirantūrā.

1979.gada 7.jūnijā uzsāku dienestu iekšlietu iestādēs kā Rīgas Maskavas rajona iekšlietu daļas iecirkņa inspektors, bet no 1980.gada 1.decembra tiku pārcelts par sabiedriskās kārtības sargāšanas grupas vecāku inspektoru. No 1984.gada 21.maija strādāju par Rīgas Maskavas rajona iekšlietu daļas priekšnieka vietnieku un kopš 1992.gada 8.februāra par Rīgas Latgales priekšpilsētas policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, Kārtības policijas priekšnieku.

Radinieki: dēls Sergejs Berežnojs, dzim. 1980.gadā, mācās Rīgas dzelzceļnieku tehnikumā; dēls Aleksandrs Berežnojs, dzim. 1985.gadā, mācās Rīgas 85.vidusskolas 6.klasē; tēvs Pēteris Berežnojs, miris 1991.gadā; māte Vera Berežnaja, dzim. 1935.gadā, pensionāre; māsa Nadežda Andrejeva, dzim. 1960.gadā, dzīvo Krievijā; māsa Gaļina Berežnaja, dzim. 1960.gadā, dzīvo Krievijā. Neviens no tuviniekiem pie kriminālatbildības nav saukts.

1997.gada 19.septembrī N.Berežnojs

 

Par Sergeja Taranova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr. 4610)

Pamatojoties uz š.g. 8.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Sergeja Taranova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 8. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 8.septembra sēdes protokola Nr.73

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Sergeja Taranova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Taranova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Sergeju Taranovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Drošības policijas pretterorisma vienības "Omega" priekšnieka vietnieks, piedalījies Latvijas Mobilā policijas pulka izveidē, valdības apsardzes dienesta veidošanā, ārvalstu valstsvīru vizīšu nodrošināšanā, ķīlnieku atbrīvošanas operācijās.

Par drosmi un profesionālo meistarību apbalvot ar krūšu nozīmi "Par cītību policijā", Drošības policijas krūšu nozīmi, piešķirta izcilības zīme "Zaļā berete". Ir Starptautiskās miesassargu asociācijas (IBA) biedrs.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

 

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Drošības policijas pretterorisma vienības "Omega" priekšnieka vietniekam Sergejam Taranovam.

Policijas majors Sergejs Taranovs dzimis 1963.gadā Igaunijā, krievs, augstākā juridiskā izglītība, 1995.gadā beidzis Latvijas Policijas akadēmiju.

Iekšlietu sistēmas iestādēs S.Taranovs dienē kopš 1981.gada — dažādos komandējošā sastāva amatos, ieguvis lielu profesionālā darba pieredzi. S.Taranovs kopš 1991.gada ir piedalījies Latvijas Mobilā policijas pulka izveidē, bijis Latvijas Republikas Valdības apsardzes dienestā, Speciālās vienības komandieris civilās aviācijas aizsardzībai. S.Taranovs aktīvi piedalījies ārvalstu valstsvīru vizīšu nodrošināšanā, ķīlnieku atbrīvošanas operācijās (aptieka Rīgā, Elizabetes ielā, dzīvoklī J.Asara ielā 18) parādot personisko drosmi un profesionālu meistarību.

Par priekšzīmīgu dienestu S.Taranovs apbalvots ar krūšu nozīmi "Par cītību policijā" un Drošības policijas krūšu nozīmi, viņam piešķirta specvienības kaujinieka izcilības zīme "Zaļā berete", beidzis speciālo sertificēto pretterorisma grupas mācību kursu, ir Starptautiskās miesassargu asociācijas (IBA) biedrs.

Būdams augstas klases profesionālis savā nozarē, Sergejs Taranovs ir godprātīgi pildījis uzticētos pienākumus, veicot valstiski svarīgus uzdevumus, un ir cienīgs pretendēt uz Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

 

Autobiogrāfija

Es, Sergejs Taranovs Nikolaja dēls, esmu dzimis 1963.gada 12.decembrī Igaunijas Republikā, Tallinā. Tautība — krievs. 1971.gadā mana ģimene iebrauca Latvijā, tēvs dienēja IeM konvoja pulkā.

No 1971. līdz 1981.gadam mācījos Rīgas 60.vidusskolā. No 1981. līdz 1985.gadam mācījos PSRS Iekšlietu ministrijas Augstākajā karaskolā. Pēc karaskolas beigšanas tiku nosūtīts dienēt uz Kišiņevu, no 1989.gada dienēju Rīgā. No 1991.gada pārnācu dienēt uz Latvijas Republikas IeM konvoja pulku rotas komandiera amatā. No 1992.gada janvāra dienēju LR IeM Mobilajā policijas pulkā rotas komandiera amatā. No 1992.gada 21.decembra dienēju LR IeM Valdības apsardzes dienestā, speciālās vienības (speciālā vienība civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem) komandiera amatā. Pēc VAD reorganizācijas 1993.gadā turpināju dienēt IeM VESAD, pēc VESAD reorganizācijas 1994.gadā — Drošības policijā, pretterorisma vienības "Omega" komandiera vietnieka amatā. 1995.gadā pabeidzu IeM Latvijas Policijas akadēmiju.

Sieva Marija Taranova (Kasčejeva) Anatolija meita, dzimusi 1965.gadā, moldāviete, specialitāte — pedagoģe, mājsaimniece. Meita Irina Taranova, dzimusi 1987.gadā — skolniece, meita Aleksandra Taranova, dzimusi 1989.gadā — skolniece, meita Jevgenija Taranova, dzimusi 1989.gadā — skolniece. Mani vecāki: māte Larisa Mosolova (Gaļčenko), dzimusi 1935. gadā, ukrainiete, pensionāre, dzīvo Rīgā; tēvs Nikolajs Taranovs, dzimis 1930.gadā, krievs, pensionārs, dzīvo Rīgā. Neviens no maniem radiniekiem pie kriminālatbildības nav saukts.

1998.gada 3.februārī S.Taranovs

 

Par Valentīna Berdnika kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4611)

Pamatojoties uz š.g. 8.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Valentīna Berdnika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 8. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 8.septembra sēdes protokola Nr.73

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Valentīna Berdnika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Valentīna Berdnika kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Valentīnu Berdniku pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieka profesionālisms, organizatora spējas, plašais redzesloks un intelekts nodrošina savlaicīgu spējīgu jauno kadru ieplūšanu policijā, neļaujot pazemināties profesionālajam līmenim.

Ar augstu pašsavaldību un prasmi organizēt precīzu apakšvienību darbību izcēlās 1991.gada augusta dienās.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

 

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietniekam Valentīnam Berdnikam.

Policijas majors Valentīns Berdniks dzimis 1958.gadā Dņepropetrovskas apgabalā Ukrainā, ukrainis, augstākā izglītība — 1981. gadā beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu.

Dienestu Latvijas iekšlietu iestādēs V.Berdniks uzsācis 1981.gadā, dienējis dažādās Rīgas pilsētas milicijas (policijas) struktūrvienībās, no iecirkņa inspektora izvirzījies līdz pašreizējam amatam policijas personālsastāva komplektēšanas darbā.

Kopā ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes darbiniekiem 1991.gada augustā V.Berdniks parādīja augstu pašsavaldību un prata organizēt precīzu apakšvienības darbu sabiedriskās kārtības un likumīgās Latvijas Republikas valdības sargāšanā.

Valentīna Berdnika profesionālisms, organizatora spējas, plašais redzesloks un intelekts nodrošina savlaicīgu spējīgu jaunu kadru ieplūšanu Rīgas policijas struktūrvienībās, neļaujot pazemināties apakšvienību profesionālajam līmenim galvenajos noziedzības apkarošanas un kārtības uzturēšanas virzienos.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

 

Autobiogrāfija

Es, Valentīns Berdniks, esmu dzimis 1958.gada 15.janvārī Ukrainā Dņepropetrovskas apgabala Sofijevskas rajona Marjevkas ciemā kalpotāju ģimenē, tautība — ukrainis.

No 1965.gada līdz 1970.gadam mācījos Marjevkas astoņgadīgajā skolā. Sakarā ar vecāku dzīvesvietas maiņu no 1970.gada turpināju mācīties Magadanas apgabala Hasinas rajona Talajas vidusskolā, kuru pabeidzu 1975.gadā un ieguvu vidējo izglītību. Tajā pašā gadā iestājos Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta Radiotehnikas fakultātē, kuru beidzu 1981.gada februārī un ieguvu radioinženiera specialitāti. Mācību laikā institūtā no 1979.gada 19.marta līdz 1980.gada 11.jūlijam strādāju Rīgas Maskavas rajona ārpusresoru apsardzes daļā par sargu–strēlnieku, no šī amata tiku atbrīvots pēc paša vēlēšanās.

Pēc institūta beigšanas (saskaņā ar sadali) tik nosūtīts Iževskas aviācijas vienības rīcībā, kur strādāju lidmašīnu speciālo iekārtu apkalpošanas cehā par laboratorijas inženieri no 1981.gada 1.aprīļa līdz 1981.gada 27.jūlijam. No 1981.gada augusta līdz oktobrim strādāju Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā par strādnieku. 1981.gada 5.novembrī iestājos dienestā Latvijas Republikas iekšlietu iestādēs un tiku iecelts par Rīgas Proletāriešu rajona iekšlietu daļas milicijas iecirkņa inspektoru. 1986.gada 22.septembrī tiku pārcelts uz Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes (no 1992.gada — Galvenā policijas pārvalde) kadru nodaļu, kur dienēju kadru inspektora, vecākā inspektora un galvenā speciālista amatā līdz 1994.gada 21.martam. Pēc tam tiku iecelts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas policijas pārvaldes kriminālpolicijas priekšnieka vietnieka amatā, bet tā paša gada 6.jūnijā sakarā ar dienesta nepieciešamību tiku pārcelts atpakaļ Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes kadru daļas galvenā speciālista amatā. Kopš 1997.gada 17.janvāra esmu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas darbam ar personālsastāvu priekšnieka vietnieks.

Kopš dienesta sākuma iekšlietu iestādēs pastāvīgi nodarbojos ar latviešu valodas zināšanu līmeņa paaugstināšanu un esmu atestēts atbilstoši valodas prasmes trešās pakāpes prasībām.

1980.gada 19.decembrī apprecējos ar Natāliju Smirnovu, dzimušu 1961.gadā Rīgā, Latvijas Republikas pilsoni, viņa šobrīd ir Rīgas komercbankas filiāles direktore. 1984.gada 21.janvārī mūsu ģimenē piedzima meita Karīna, kura šobrīd mācās Rīgas 1.tehniskajā licejā 8.klasē. No 1984.gada februāra līdz šim laikam es kopā ar sievu un meitu dzīvoju Rīgā.

Radinieki: tēvs Nikolajs Berdniks, dzimis 1936.gada 8.februārī, pensionārs; māte Gaļina Berdnika, dzimusi 1936.gada 11.oktobrī, pensionāre; māsa Jūlija Pavļenko, dzimusi 1962.gada 1.janvārī, bērna kopšanas atvaļinājumā; brālis Nikolajs Berdniks, dzimis 1970.gada 27.jūlijā, firmas "Sankoreks" viceprezidents. Neviens no tuviniekiem pie kriminālatbildības nav saukts.

1997.gada 16.septembrī V.Berdniks

 

Par Jūlijas Jefremova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4621)

Pamatojoties uz š.g. 10. septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jūlijas Jefremovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 10. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 10. septembra sēdes protokola Nr.74

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jūlijas Jefremovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jūlijas Jefremovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Jūliju Jefremovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietniece 25 dienesta gados izmeklēšanas darbā ir sasniegusi augstu profesionālitāti. Personīgi piedalīdamies smagu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, ir iemantojusi pelnītu autoritāti kolēģu un vadības vidū, par to liecina arī 26 atzinības balvas par priekšzīmīgu dienestu.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998. gada 10. jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

 

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietniecei Jūlijai Jefremovai.

Policijas majore Jūlja Jefremova dzimusi 1954. gadā Kurskā, KF, krieviete, augstākā juridiskā izglītība — 1987. gadā beigusi Latvijas Universitāti.

Dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā J.Jefremova uzsākusi 1972. gadā kā ierindas sastāva darbiniece, dienesta turpinājums saistīts ar izmeklēšanas darbu Rīgas pilsētas un rajona iekšlietu iestādēs, ieņemot arvien atbildīgākus amatus. Augstā profesionalitāte, atbildības sajūta, iniciatīvas izrādīšana, personīgi piedaloties smagu noziegumu atklāšanā, ir J.Jefremovas autoritātes un daudzo Valsts policijas apbalvojumu pamatā 25 gadu dienesta laikā.

Ilggadīgs priekšzīmīgs darbs iekšlietu sistēmā, lojalitāte Latvijas valstij, panākumi noziegumu atklāšanā Rīgas rajonā pamato Jūlijas Jefremovas pretendēšanu uz Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu.

1998. gada 8. jūnijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

 

Autobiogrāfija

Es, Jūlija Jefremova, esmu dzimusi 1954. gada 19. martā Krievijas Federācijā, Kurskā. 1954. gada jūnijā kopā ar vecākiem pārbraucām uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, Rīgā.

1961. gadā sāku mācīties Rīgas 38. vidusskolā, ko pabeidzu 1971. gadā. Pēc vidusskolas beigšanas vienu gadu strādāju fabrikā "Latvija". Kopš 1972. gada sāku strādāt LR IeM resoru pulkā miliča amatā. 1984. gadā tiku pārcelta uz Rīgas Ļeņingradas rajona izpildkomitejas Iekšlietu daļu tālākai dienesta turpināšanai, kur strādāju izmeklētājas amatā līdz 1989. gada jūnijam. Paralēli dienestam mācījos Latvijas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes neklātienes nodaļā, ko pabeidzu 1987. gadā.

No 1990. gada līdz 1993. gadam strādāju LR Pasu un vīzu daļā par inspektori un 1993. gadā tiku pārcelta darbā LR IeM Izmeklēšanas departamenta izmeklēšanas pārvaldē izmeklētājas amatā. 1994. gada decembrī tiku iecelta Rīgas rajona policijas pārvaldes izmeklēšanas daļas priekšnieces amatā. Sakarā ar tiesu reformu un izmeklēšanas iestāžu reorganizāciju Latvijā no 1995. gada jūnija tiku pārcelta darbā par Rīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieci, izziņas dienesta priekšnieci. Šajā amatā strādāju arī pašlaik. Speciālā dienesta pakāpe – policists majors.

Ģimenes locekļi: māte Tamāra Novikova, dzimusi 1929. gadā, mirusi 1987. gadā; tēvs Aleksandrs Novikovs, dzimis 1923. gadā, miris 1982. gadā; māsa Margarita Boļšakova, dzimusi 1956. gadā, kopā ar ģimeni dzīvo Krievijas Federācijā; brālis Oļegs Novikovs, dzimis 1960. gadā, dzīvo Latvijā.

1975. gada aprīlī stājos laulībā ar Mihailu Jefremovu, dzimušu 1952. gada 19. septembrī. Laulībā mums 1975. gada 10. novembrī piedzima dēls Deniss Jefremovs, 1989. gada 12. augustā piedzima dēls Artjoms Jefremovs. Mans vīrs Mihails Jefremovs beidzis Latvijas Valsts Universitātes Juridisko fakultāti, viņam ir augstākā juridiskā izglītība, pašreiz viņš dzīvo Jūrmalā. Vīrs dzīvo kopā ar vecāko dēlu Denisu Jefremovu, kurš mācās Rīgas Pedagoģijas un izglītības attīstības augstskolas vakara nodaļas 1. kursā. Dēls Artjoms Jefremovs mācās Rīgas 12. vidusskolas 2. klasē. Kopš 1994. gada, kopā ar jaunāko dēlu dzīvoju atsevišķi no vīra un vecākā dēla.

Pēc tautības esmu krieviete, Latvijas Republikas pastāvīgā iedzīvotāja.

1998. gada 4. februārī J.Jefremova

 

Par Antana Šauļus Sauhata kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4653)

Pamatojoties uz šā gada 15.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Antana Sauļus Sauhata uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 15. (17.) septembrī sēdes vadītājs Dz.Ābiķis

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 15.septembra sēdes protokola nr.75

Piedalījās: A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Antana Sauļus Sauhatas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Antana Sauļus Sauhata kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs Dz.Ābiķis

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Antanu Sauļus Sauhatu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: par ieguldījumu Latvijas energosistēmas attīstībā, it īpaši visu 110 kV elektrotīklu tehniskajā nodrošinājumā, kas aprīkoti ar uz A.Sauhata izgudrojumu bāzes būvētiem augstsprieguma līniju bojājuma vietas fiksatoriem, par ieguldījumu Latvijas jauno zinātnieku paaudzes veidošanā, vadot 12 doktorantu pētniecisko darbu un Habilitācijas zinātnisko padomi "Enerģētika un elektronika".

Saeimas deputāti: A.Ameriks, V.Boka, E.Bāns,

A.Sausnītis, I.Bišers, V.Dinēvičs, J.Celmiņš,

1998.gada 3.augustā V.Nagobads, E.Jurkāns, J.Kaksītis

 

Rīgas Tehniskās universitātes Senāts 1998.gada 29.jūnija sēdē (protokols nr.432) vienbalsīgi nolēma lūgt Latvijas Republikas Saeimu piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Elektrisko staciju, tīklu un sistēmu profesoru grupas vadītājam habilitētajam inženierzinātņu doktoram Antanam Sauļum Sauhatam.

Sauhata kungs pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas 1976.gadā nepārtraukti strādā mūsu augstskolā. 1976.gadā aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija, bet 1991.gadā tehnisko zinātņu doktora disertācija par tēmu "Augstsprieguma līniju releju aizsardzības un pretavāriju automātikas mikroprocesoru mērorgānu sintēze un optimizācija".

Piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs un izstādēs ārvalstīs. Ir autors 140 zinātniskām publikācijām. Nozīmīgākās no tām: A.Sauhatas, L.Leite, G.Bočkareva "Microprocessor–based fault location equipments. OPTIM 94, 4th International Conference on Optimization of electric equipments." Brashov, Romania, 1994.; A.Sauhatas, T.Lomane. "The microprocessor–based fault location system." Gdansk, 1995.; Sauhatas A., Lomane T., Ulans A., Dolgicer A., Leite L. "System for electrical power processes recording. Aktualne Problemy w Electroenergetyce". Gdansk, Jurata, 1997.

Sauhatas kungs ir Latvijas Zinātnieku savienības loceklis, Latvijas Enerģētiķu biedrības loceklis, žurnāla "Enerģētika un sabiedrība" padomes loceklis, starptautiskā zinātniskā žurnāla "Enerģētika" (Minska) redkolēģijas loceklis.

Profesors ir 12 doktorantu zinātniskais vadītājs. Septiņi no tiem ir aizstāvējuši zinātņu kandidāta vai Latvijas inženierzinātņu doktora disertācijas. Viņš vada Habilitācijas zinātnisko padomi Enerģētikā un elektrotehnikā un ir "Latvenergo" tehniskās padomes loceklis. Aktīvi piedalījies "Latvenergo" perspektīvās attīstības plāna izstrādē.

Profesora A.Sauhata vadībā izstrādātās ierīces tiek sekmīgi izmantotas ārzemju un Latvijas energosistēmās. Piemēram, Latvijas energoobjektos: Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas hidroelektrostacijās, Rīgas TEC 1, Rīgas TEC 2, Rēzeknes, Brocēnu, Līksnas, Gulbenes, Bišuciema apakšstacijās. Viss Latvijas 110 kV un daļēji 330 kV tīkls aprīkots ar augstsprieguma līniju bojājumu vietas fiksatoriem, kas uzbūvēti uz A.Sauhata izgudrojuma bāzes. Izstrādātas un sekmīgi pārbaudītas masveida relejaizsardzību iekārtas 110 kV un 20 kV līnijām. Plānots sākt to ražošanu Latvijas un kaimiņvalstu energosistēmu vajadzībām. A.Sauhata vadībā izstrādātā elektroenerģētisko procesu vākšanas un analīzes programmatūra tiek izmantota Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

1998.gada 3.jūlijā Rīgas Tehniskās universitātes rektors prof. E.Lavendelis

 

Autobiogrāfija

Es, Dr.hab., sc.ing., profesors Antans Sauļus Sauhata Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūta direktors, Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Automatizēto elektrisko sistēmu katedras vadītājs kopš 1986.gada, no 1998.gada elektrisko staciju, tīklu un sistēmu profesors.

Esmu dzimis 1948.gadā Paņevēžā, Lietuvā. 1965.gadā beidzu Paņevēžas 1.vidusskolu, 1970.gadā — Rīgas politehnisko institūtu. Kopš 1969.gada strādāju RPI un RTU. Pārvaldu latviešu, lietuviešu, krievu, franču un angļu valodu.

Esmu zinātņu kandidāts kopš 1976.gada. Rīgas Politehniskajā institūtā aizstāvēju disertāciju "Releju mērorgānu shēmu analīze". Tehnisko zinātņu doktors kopš 1991.gada. Novočerkaskas Politehniskajā institūtā aizstāvēju disertāciju "Augstsprieguma līniju releju aizsardzības un pretavāriju automātikas mikroprocesoru mērorgānu sintēze un optimizācija". Kopš 1992.gada habilitētais inženierzinātņu doktors. Zinātniskā darba tēma atbilst disertācijas nosaukumam.

Kopumā ir 140 zinātniskās publikācijas. Esmu piedalījies starptautiskajās konferencēs Polijā (1994.—1997.). Bulgārijā (Varna, 1990). Ķīnā (Pekina, 1990). Vācijā (Brēmene, 1990), Rumānijā (1993.), Krievijā (1975.—1997.), Francijā (1998.) un citās. Piedalījies vairākās starptautiskajās izstādēs.

Latvijas Zinātnieku savienības loceklis; Latvijas Enerģētiķu biedrības loceklis; žurnāla "Enerģētika un Sabiedrība" padomes loceklis; Kauņas tehnoloģijas universitātes doktorantūras komiteju loceklis; starptautiskā zinātniskā žurnāla "Enerģētika" (Minska) redkolēģijas loceklis; RTU senāta loceklis. Esmu 12 doktorantu zinātniskais vadītājs. Septiņi no tiem ir aizstāvējuši zinātņu kandidāta vai Latvijas inženierzinātņu doktora disertācijas. Habilitācijas zinātniskās padomes "Enerģētika un elektrotehnika" priekšsēdētājs. "Latvenergo" tehniskās padomes loceklis, aktīvi piedalījos "Latvenergo" perspektīvās attīstības plāna izstrādē.

Latvijas un ārzemju energosistēmās plaši izmantojamu automātisko ierīču izstrādes zinātniskais vadītājs. Manā vadībā izstrādātās ierīces tiek izmantotas svarīgākajos Latvijas energoobjektos; Pļaviņu, Ķeguma, Rīgas hidroelektrostacijās, Rīgas TEC 1, Rīgas TEC 2, Rēzeknes, Brocēnu, Līksnas, Gulbenes, Bišuciema apakšstacijās. Viss Latvijas 110 kV un daļēji 330 kV, tīkls aprīkots ar augstsprieguma līniju bojājumu vietas fiksatoriem, kas uzbūvēti uz manu izgudrojumu bāzes. Izstādītas un sekmīgi pārbaudītas masveida relejaizsardzību iekārtas 110 kV un 20 kV līnijām. Plānots sākt ražošanu Latvijas un kaimiņvalstu energosistēmu vajadzībām. Manā vadībā izstrādātā elektroenerģētisko procesu vākšanas un analīzes programmatūra tiek izmantota Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Lasu lekcijas studentiem, maģistrantiem un doktorantiem, vadu inženierprojektus, maģistru un doktoru darbus.

1998.gada 25.jūnijā A.Sauhatas

 

Par Genādija Sagaloviča kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4654)

Pamatojoties uz šā gada 15.septembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 17. septembrī sēdes vadītājs Dz.Ābiķis

 

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 15.septembra sēdes protokola Nr.75

Piedalījās: A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Genādija Sagaloviča kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs Dz.Ābiķis

 

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Genādiju Sagaloviču pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, pētot detaļu izgatavošanas tehnoloģijas vadību un drošuma palielināšanu, izmantojot virsmas struktūras objektu eksoelektronu emisiju, par materiālu unikālu pētīšanas metožu izgudrošanu un īstenošanu, izveidojot Tehniskās universitātes Eksoemisijas spektroskopijas zinātnisko laboratoriju un Mikroelektronikas katedru.

Saeimas deputāti: A.Ameriks, V.Boka, E.Bāns,

A.Sausnītis, I.Bišers, J.Celmiņš, V.Dinēvičs,

1998.gada 3.augustā V.Nagobads, E.Jurkāns, J.Kaksītis

 

Rīgas Tehniskās universitātes Senāts 1998.gada 29.jūnija sēdē (protokols nr.432) vienbalsīgi nolēma lūgt Latvijas Republikas Saeimu piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Valsts prēmijas laureātam, profesoru grupas "Elektronikas un vakuumtehnikas tehnoloģijas un materiāli" vadītājam habilitētajam doktoram Genādijam Sagalovičam.

Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) dienas nodaļas beigšanas no 1961. līdz 1964.gadam strādāja rūpnīcā "Stars" par tehnologu, ceha meistaru, ceha priekšnieku. No 1964. līdz 1967.gadam — LLA aspirants. Tehnisko zinātņu kandidāts kopš 1967.gada. No 1967. līdz 1969. gadam vadīja LLA konstruktoru pētniecisko grupu. Kopš 1969.gada strādā RTU par vecāko pasniedzēju, docentu (1971.), profesoru (1991.), katedras vadītāju (1981.—1998.), profesoru grupas vadītāju (ievēlēts 1998.gadā). No 1969. līdz 1970.gadam stažējās Urālu Tehniskās universitātes Fizikāli tehniskajā fakultātē. Šajā periodā viņš izstrādāja principus, kurus pēc atgriešanās izmantoja, lai izveidotu jaunas unikālas materiālu pētīšanas metodes. Ir organizējis Eksoemisijas spektroskopijas zinātnisko laboratoriju un Pusvadītāju un elektrovakuuma tehnikas katedru (1981.). Galvenais zinātniskā darba virziens ir "Cietvielu ķermeņa virsmas defektu pētīšana". Habilitētā doktora disertāciju aizstāvēja 1991.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē. Darba tēma — "Detaļu izgatavošanas tehnoloģijas vadība un drošuma palielināšana, izmantojot virsmas struktūras defektu eksoelektronu emisijas pētījumus".

G.Sagalovičs plaši pazīstams elektronikas un elektrovakuumtehnikas materiālu un tehnoloģiju speciālistu vidū. Regulāri piedalās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī to organizēšanā. 1990.gadā par elektroniskās tehnikas plāno slāņu struktūru tehnoloģiskās diagnostikas metožu un līdzekļu izstrādāšanu un ieviešanu tika apbalvots ar Valsts prēmijas laureāta medaļu un prēmiju. 152 publikāciju un 14 autorapliecību un patentu autors. Jāatzīmē G.Sagaloviča ieguldījums Latvijas zinātnē un augstākajā izglītībā. Viņš ir sagatavojis vienu habilitēto zinātņu doktoru, sešus zinātņu doktorus un lielu skaitu inženieru bakalauru un maģistru, pašlaik vada doktorantu un maģistrantu zinātniskos darbus. Par ilggadēju un nevainojamu darbu G.Sagalovičam 1996.gadā tika piešķirts "RTU goda darbinieka" nosaukums.

G.Sagalovičs ir RTU Senāta loceklis un Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskā institūta Habilitācijas padomes loceklis.

1998.gada 8.jūlijā Rīgas Tehniskās universitātes rektors prof. E.Lavendelis

 

Curriculum vitae

Es, Genādijs Sagalovičs, profesors, Dr.habil.inž., strādāju Rīgas Tehniskajā universitātē. Esmu dzimis 1936.gadā Baltkrievijā. 1961.gadā beidzu Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju.

Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) dienas nodaļas beigšanas no 1961. līdz 1964.gadam strādāju rūpnīcā "Stars" par tehnologu, ceha meistaru, ceha priekšnieku. No 1964. līdz 1967. gadam — LLA aspirants. Tehnisko zinātņu kandidāts kopš 1967.gada. No 1967. līdz 1969.gadam vadīju LLA konstruktoru pētniecisko grupu. Kopš 1969.gada strādāju RTU par vecāko pasniedzēju, docentu (1971.), profesoru (1991.), katedras vadītāju (1981. — 1998.), profesoru grupas vadītāju (ievēlēts 1998.gadā). No 1969. līdz 1970. stažējos Urālu Tehniskās universitātes Fizikāli tehniskajā fakultātē.

Esmu organizējis ekzoemisijas spektroskopijas zinātnisko laboratoriju un Pusvadītāju un elektrovakuuma tehnikas katedru (1981.), tagad tai ir mainīts nosaukums — Mikroelektronikas katedra. Galvenais zinātniskā darba virziens ir "Cietvielu ķermeņa virsmas defektu pētīšana". Habilitētā doktora disertāciju aizstāvēju 1991.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē. Darba tēma — "Detaļu izgatavošanas tehnoloģijas vadība un drošuma palielināšana, izmantojot virsmas struktūras defektu ekzoelektronu emisijas pētījumus".

Esmu piedalījies 29 starptautiskajās konferencēs, kongresos un simpozijos: 1984.gadā Berlīnē, 1988.gadā Vroclavā; 1991.gadā Rīgā; 1991.gadā Vroclavā, 1992.gadā Jekaterinburgā, 1994.gadā Amsterdamā, 1994., 1995., 1997.gadā Opolē (Polija).

Esmu Fizikas enerģētiskā institūta Habilitācijas padomes loceklis, RTU Senāta loceklis, Latvijas Valsts prēmijas laureāts, "RTU goda darbinieks".

Pavisam man ir 152 zinātniskās publikācijas, t.sk., 2 monogrāfijas, 12 autorapliecības.

Pārvaldu krievu, latviešu, angļu, poļu un baltkrievu valodu.

1998.gada 1.jūlijā G.Sagalovičs