Ministru kabineta noteikumi Nr. 405

Rīgā 1998.gada 13.oktobrī (prot. Nr. 56 6.§)

Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padomes nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas integrācijas Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir politiski vadīt Latvijas integrāciju Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) (turpmāk — Latvijas integrācija) saskaņā ar Latvijas plānu integrācijai NATO (turpmāk — integrācijas plāns).

II. Padomes funkcijas un tiesības

2. Padomes galvenās funkcijas ir:

2.1. veicināt integrācijas plāna izpildi;

2.2. veicināt valsts institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas integrāciju, kā arī sadarbību ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO);

2.3. veicināt diskusijas, lai panāktu uzskatu vienotību jautājumos, kas saistīti ar valsts aizsardzību un Latvijas integrāciju, un veidot motivētu iekšpolitisku atbalstu Latvijas integrācijai;

2.4. veicināt starptautisku atbalstu Latvijas integrācijai;

2.5. veicināt Latvijas integrācijas politikas izstrādi un īstenošanu.

3. Padome ir tiesīga savas kompetences ietvaros ar Valsts kancelejas starpniecību saņemt no valsts institūcijām tās darbam nepieciešamo informāciju, kā arī ierosināt tādu normatīvo aktu izstrādi, kas nepieciešami sekmīgai integrācijas plāna izpildei.

4. Padome reizi pusgadā ziņo Ministru kabinetam par integrācijas plāna izpildi.

III. Padomes sastāvs un darba organizācija

5. Padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs un ārlietu ministrs.

6. Padomi vada padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents. Viņa prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda aizsardzības ministrs.

7. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi.

8. Padomes sēdēs pastāvīgi ar padomdevēja tiesībām piedalās Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var pieaicināt arī ministrus, valsts ministrus, Ministru prezidenta un ministru politiskos padomniekus, ministriju valsts sekretārus vai viņu vietniekus, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku vai viņa vietnieku, Valsts kancelejas atbildīgās amatpersonas, kā arī ekspertus padomes kompetencē esošajos jautājumos.

9. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt sasaukt padomes ārkārtas sēdi.

10. Padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis ir tiesīgs ierosināt jebkura padomes kompetencē esoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.

11. Padomes priekšsēdētājs:

11.1. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

11.2. sasauc un vada padomes sēdes;

11.3. paraksta padomes sēdes protokolu.

12. Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši visi klātesošie padomes locekļi.

13. Jautājums, par kuru padomes sēdē netiek panākta vienošanās, atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem ir iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā.

14. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus un personas, kas uzstājušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus.

15. Padomes sēdes darba kārtību sagatavo, sēdes organizē un padomes darbu tehniski nodrošina Valsts kanceleja.

Ministru prezidents G.Krasts

Aizsardzības ministrs T.Jundzis