Valsts prezidents Guntis Ulmanis — vakar, 15.oktobrī, Briseles organizācijās

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un NATO ģenerālsekretārs Havjers Solana vakar, 15.oktobrī, Briselē Foto: Deivids Pīrsons, epa A.F.I.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Uzruna intensificētā dialoga sēdē ar Ziemeļatlantijas padomi Briselē 1998.gada 15.oktobrī

Ģenerālsekretāra kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Paldies par iespēju risināt šo dialogu par mūsu attiecībām ar aliansi. Vispirms es gribētu īsumā pieskarties aktuālākajiem jautājumiem un pēc tam, kad būšu izstāstījis, kādus pasākumus Latvija veic, lai integrētos aliansē, ceru, ka ļausit man teikt arī pāris vārdus par to, ko mēs sagaidām.

Pēdējās dienās Latvija, tāpat kā visa pasaule, ar lielām bažām ir sekojusi notikumu gaitai Kosovā. Nevar pieļaut to, ka Dienvidslāvija nepakļaujas ANO Drošības padomes rezolūcijām. Neskaitāmie upuri un humānā katastrofa Eiropas centrā grauj kopējās vērtības, par kurām iestājas alianse un kuras aizstāv arī mūsu valsts.

Ļaujiet man apsveikt alianses stingro un apņēmīgo nostāju. Liekas, ka ir atrasts veiksmīgs politisks risinājums, kurā liela nozīme ir arī Ričarda Holbruka diplomātijas centieniem. NATO izlēmība un reālie draudi lietot spēku ir izšķirošie faktori, lai radītu priekšnoteikumus krīzes mierīgam atrisinājumam. Mēs priecājamies, ka alianse ir pieņēmusi izaicinājumu aizstāvēt mūsu kopējās vērtības šajā Eiropas reģionā, un krīze tur skar mūs visus. Tas vēlreiz apliecināja, ka NATO ir alianse, kurā ir mūsu kopējā nākotne.

Iestāšanās NATO un ES bija, ir un būs mūsu augstākā stratēģiskā prioritāte. Jaunajā Eiropas drošības arhitektūrā, kuras kodols ir paplašināta alianse, mēs meklējam apliecinājumu tam, ka XX gadsimta rūgtā vēsture neatkārtosies. Vai Latvijai var būt cita alternatīva, kā vien centieni kļūt par šīs alianses sastāvdaļu?

Nesen notikušās vēlēšanas uzskatāmi pierādīja, ka Latvija aizstāv tās pašas vērtības, kas ir dārgas valstīm, kuras pārstāvētas šajā dialogā, — demokrātiju, indivīda brīvību, likuma varu, tirgus ekonomiku. Tās apliecināja arī stingru tautas atbalstu Latvijas dalībai NATO. Varu apgalvot, ka jaunā valdība, kas tiks izveidota tuvāko nedēļu laikā, aktīvi īstenos integrācijas politiku ES un NATO un attīstīs labas attiecības ar mūsu kaimiņiem.

Vēlēšanu dienā Latvijas pilsoņi balsoja arī par mūsu sabiedrības straujāku integrāciju, izlemjot saglabāt Pilsonības likuma labojumus, kuri sekmē nepilsoņu naturalizāciju. Tagad visi nepilsoņi var pierādīt, ka viņi patiešām vēlas būt Latvijas sabiedrības pilntiesīga sastāvdaļa. Balsojums referendumā bija arī balsojums par Latvijas eiroatlantisko integrāciju. Līdzās šim integrācijas juridiskajam aspektam valdība izstrādā arī plašu sabiedrības integrācijas programmu, kas aptver ilglaicīgu kultūras, izglītības un valodas politiku.

Vakar Latvija pirmā no Baltijas valstīm iestājās Pasaules tirdzniecības organizācijā. Mūsu uzņemšana apliecina veikto ekonomisko reformu briedumu un Latvijas juridiskās sistēmas stabilitāti. Ekonomiskās situācijas prognozējamība un tirdzniecības sakaru stabilitāte, ko nodrošina PTO, ir laba zīme ceļā uz mūsu mērķiem iestāties ES un attīstīt drošu un labklājīgu sabiedrību.

Mūsu valūta un banku sistēma saglabā stabilitāti. Inflācija pagājušajā gadā bija mērāma viencipara skaitļos. Otro gadu pēc kārtas valdība ir panākusi bezdeficīta budžetu. Tiešo ārvalstu investīciju līmenis uz cilvēku Latvijā ir viens no augstākajiem Centrālajā un Austrumeiropā, un iestāšanās PTO var veicināt investīciju tālāku pieaugumu.

Pēdējo gadu laikā mūsu noieta tirgus ir daudzveidojies un tagad ir orientēts uz ES valstīm. Tāpēc krīzes Krievijā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir diezgan ierobežota. No otras puses, es uzskatu, ka turpinās pieaugt Latvijas kā tirdzniecības ceļa starp Austrumiem un Rietumiem nozīme, ņemot vērā Latvijas neaizsalstošo ostu konkurētspēju un priekšrocības.

Tajā pašā laikā efektīva robežkontrole un it īpaši Austrumu robežas nostiprināšana joprojām paliek Latvijas prioritāšu skaitā. Ar ES palīdzību un sadarbībā ar Rietumu firmām tiek sekmīgi realizēti projekti. Labas attiecības ar kaimiņiem, balstoties uz starptautisko likumu principiem un starptautisko saistību ievērošanu, arī turpmāk būs Latvijas prioritāte. Mēs esam apņēmušies arī turpmāk iesaistīt Krieviju dialogā. Uzticības vairošana mūsu valstu starpā ir Latvijas interesēs, un to veicinās robežlīguma noslēgšana, kurš jau ir gatavs parakstīšanai.

Integrācijai NATO pēdējā laikā pievērsta īpaša uzmanība to padomu un novērtējuma dēļ, ko saņēmuši daži mūsu divpusējās sadarbības partneri. Mūsu viedoklis par aizsardzības spēku attīstību ir līdzīgs.

Šī attīstība pirmām kārtām būs atkarīga no finansējuma palielināšanas. Šī gada jūnijā valdība pieņēma lēmumu nākamgad gandrīz divkārt palielināt Latvijas aizsardzības budžetu, lai tas sasniegtu 1% no iekšzemes kopprodukta un turpmāko gadu laikā palielinātos līdz 2%. Esmu pārliecināts, ka jaunievēlētie parlamenta deputāti apzināsies nepieciešamību atbalstīt šos praktiskos soļus ar pienācīgu finansējumu.

Runas turpinājums

un informācija — 3.lpp.