Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Lai sniegtu politisku vadību Latvijas uzņemšanas sagatavošanai, ministru līmenī ir izveidota īpaša NATO Integrācijas padome. Vakar savā dibināšanas sēdē padome izskatīja un pastiprināja Latvijas plānu integrācijai NATO, kurš tagad ir jūsu rīcībā. Šis plāns, kurš tiks regulāri pārskatīts un pilnveidots, nosaka mūsu politiku, gatavojoties uzņemšanai NATO. Tam ir vairāki pielikumi, kurā detalizēti izklāstīti uzdevumi un to izpildes termiņi, kā arī nepieciešamie līdzekļi.

Daudzi no plānā uzskaitītajiem uzdevumiem jau tiek veikti. To skaitā minami šādi: paaugstināt sabiedrības informētību par aizsardzības jautājumiem, celt militārpersonu dzīves līmeni, pārveidot militāro strukturu atbilstoši NATO prasībām, aizsardzības tālāka plānošana, skaidri iezīmējot prioritātes un termiņus, militārās izglītības sistēmas tālāka attīstīšana un vairāki kopēji Baltijas projekti, kas paaugstina gan savietojamību Baltijas valstu starpā, gan ar NATO. Lai atbilstu NATO integrācijas politikai, Latvija nesen ir sākusi paaugstināt arī krīzes pārvaldes spējas.

Mēs gaidām detalizētas diskusijas ar NATO komandu par plānu.

Ko Latvija vēlas un sagaida no NATO tālākās paplašināšanās?

Ir skaidri jāpasaka, ka Eiropā vairs nedrīkst novilkt sarkanās līnijas. Mūsu nākotne ir integrācijā, un šeit nevar būt kompromisu. Stingrība un skaidrs signāls Krievijai būs daudz noderīgāki — arī pašai Krievijai — nekā jebkura mēroga veto pieļaušana, kas realizējas kā draudi beigt sadarbību Pastāvīgās kopīgās padomes ietvaros. Baltijas uzņemšana NATO nodrošinās stabilitāti un prognozējamību uz Krievijas rietumu robežas un ļaus ar lielāku pārliecību attīstīt sadarbību starp mūsu valstīm.

Paplašināšanās turpināšana ir nepieciešama jaunās Eiropas veidošanai, darbam, kas ne tuvu vēl nav pabeigts. Ja paplašināšanās process neturpināsies, tas faktiski virzīsies atpakaļ, un to nevar atļauties ne NATO, ne kandidātvalstis.

Madrides galotņu sanāksmes rezultāti mūs iedrošināja un gandarīja. Latvija, tāpat kā, bez šaubām, arī jūsu valstis, no Vašingtonas sagaida ko vairāk. Mēs uzskatām, ka paplašināšanās jautājuma pārskatīšana nākamā gada aprīlī nozīmē Baltijas uzņemšanas jautājuma izskatīšanu. Jautājums par tālāko palašināšanos ir jautājums par Baltijas valstīm. Vašingtonas rezultātiem jāiedrošina, nevis jāliek vilties. Mēs uzskatām, ka Madridē tika izlemts, ka jautājums par Baltijas valstu uzņemšanu ir nevis jautājums "vai", bet "kad". Vašingtonā būs īstais laiks skaidrāk izteikties par to, "kad" un "kā" mēs varam iestāties.

Latvijas apņēmība panākt savietojamību ar NATO ir neatgriezeniska. NATO saistības panākt situāciju, kurā prasībām atbilstošas valstis var ienākt pa atvērtajām alianses durvīm, ir jāformulē konkrētāk. Mēs sagaidām, ka NATO iesaistīs valstis paplašināšanās procesā un izstrādās "kartes", kurās būs doti īpaši, individuāli norādījumi par kandidātu gatavību uzņemšanai. Kandidātvalstīm ir nepieciešama palīdzība virzībā pa izvēlēto ceļu.

Mēs no savas puses turpināsim dot pēc iespējas lielāku ieguldījumu uzdevumos, kas jārisina aliansei. Mēs paļaujamies, ka mūsu devums palīdzēs piepildīties mūsu cerībām. Latvijas karavīri, cik vien ilgi tas būs nepieciešams, turpinās dienēt Bosnijā plecu pie pleca ar karavīriem no jūsu valstīm un citiem partneriem. Latvija vēlas un spēj dot pozitīvu devumu mūsu reģionā un jaunajā Eiropā.

Mūsu valsts tieksmi pēc drošības nākotnē ietekmēs jūsu pārstāvētās valdības. Ļaujiet man jums apliecināt, ka Latvija ir cienīga kandidāte un uzticama partnere. NATO 50. gadadienas svinībās nākamā gada aprīlī jānostiprina Eiropas apvienošana.

Paldies!

Briselē

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 15.oktobrī, uzturējās darba vizītē Briselē. G.Ulmanis rīta pusē tikās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Hosē Mariju Žilu Roublu Delgado.

Sarunā Valsts prezidents pauda pārliecību, ka referenduma rezultāti, Latvijas uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī labie ekonomiskie rādītāji ir pamats pozitīvam Eiropas Komisijas novērtējumam par iespējamo sarunu sākšanu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES).

G.Ulmanis uzsvēra, ka 7. Saeimā vairākumu ieguvuši politiskie spēki, kas atbalsta Latvijas integrāciju ES.

Eiropas Parlamenta prezidents informēja Valsts prezidentu par Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas ieteikumu sākt sarunas ar Latviju un pauda pārliecību, ka attiecībām ar Latviju ir jāieiet jaunā fāzē.

Tikšanās gaitā G.Ulmanis runāja par integrācijas jautājumiem. Valsts prezidents norādīja uz integrētas sabiedrības nepieciešamību, uzsverot vajadzību pilnveidot valsts valodas mācīšanas un izglītības sistēmas.

Pēc H.M.Žila Roubla Delgado sacītā, Eiropas Parlaments apsver iespējas, kā atbalstīt Latviju latviešu valodas apmācībā.

Dienas otrajā pusē Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Havjeru Solanu. Valsts prezidents informēja H.Solanu par referenduma un vēlēšanu rezultātiem, Latvijas ekonomiskajiem sasniegumiem, Latvijas integrācijas plānu NATO, kā arī integrācijas padomi, ko vada Ministru prezidents Guntars Krasts. G.Ulmanis pauda atbalstu stingrajai NATO nostājai Kosovas krīzes atrisināšanā.

NATO ģenerālsekretārs iepazīstināja G.Ulmani ar pēdējās dienās panākto vienošanos ar serbu līderi Miloševiču un krīzes risināšanas gaitu. Sarunas gaitā H.Solana pauda pārliecību, ka tiks saglabāta un nostiprināta atvērto durvju politika NATO paplašināšanās jautājumā.

Pēc tikšanās ar H.Solanu Valsts prezidents teica runu NATO padomes sēdē.

Valsts prezidenta preses dienests