INFORMĀCIJA

Par Latviju pasaules tirdzniecībā

— Cienījamie kolēģi, es jūs visus apsveicu! Pirms dažām stundām Latvija tika uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO),— ar šiem vārdiem aizvakar, 14.oktobrī, kārtējo Ārlietu ministrijas īssaietu ievadīja ministrijas preses sekretārs Toms Baumanis. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija Pasaules tirdzniecības organizācijā uzņemta vienbalsīgi — "par" nobalsojušas visas PTO dalībvalstis. Pasaules tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektors Renato Rudžero šajā sakarā uzsvēris, ka Latvija visam Baltijas reģionam izlauzusi ceļu uz PTO. Latvija, pēc Renato Rudžero vārdiem, ir jau pilnībā pārgājusi uz tirgus ekonomiku.

Līdz ar uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā mūsu valsts ir ieguvusi virkni ļoti būtisku priekšrocību savu ārējo ekonomisko sakaru attīstīšanai. Pirmām kārtām Latvijā ražotās preces turpmāk vairs nesastapsies ar patvaļīgu diskrimināciju eksporta tirgū (piemēram, paaugstinātiem muitas tarifiem vai subsīdijām konkurentu precēm) - PTO garantē godīgu konkurenci 131 valsts tirgū. Latvija tagad ieguvusi arī pieeju un vislielākās labvēlības režīmu 131 PTO dalībvalsts tirgū.

Latvijas līdzdalība PTO dod mūsu ražotājiem arī pārliecību, ka viņu ārzemju tirdzniecības partneri vadās no stabilas likumdošanas, jo Pasaules tirdzniecības organizācija savām dalībvalstīm nosaka vienotu likumu un normu kopumu, ko PTO dalībvalstis nedrīkst mainīt. Šis likumu kopums jāievēro arī valstīm, kas vēl ir iestāšanās procesā Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, Latvija ieguvusi augstākās labvēlības režīmu tirdzniecībā arī ar tām valstīm, ar kurām tai līdz šim nav bijušas vienošanās par tirdznieciskajām attiecībām, piemēram, Japānu, Ēģipti, Meksiku vai Argentīnu. Šo izdevīgumu parāda elementārs piemērs: ja muitas nodevas pamatlikme ir 30%, tad, iegūstot augstākās labvēlības režīmu, muitas tarifs samazinās uz 15% un atliek vairs tikai brīvās tirdzniecības līgums, kas paredzētu "0 režīmu" muitas maksājumos.

— Tagad Latvijas ražotāji būs ieinteresēti attīstīt tirdzniecības sakarus ar līdz šim vēl mazapgūtām valstīm, piemēram, Japānu.

Turpinājums — 3. lpp.

Par Latvijas kredītreitingu

Starptautiskā kredītreitinga aģentūra "Standard & Poor’s" otrdien, 13.oktobrī, apstiprinājusi, ka tā nemainīs šā gada maijā Latvijai atjaunoto kredītreitingu. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz finansu satricinājumiem pasaulē (tai skaitā Krievijā), Latvijai tiek saglabāts līdzšinējais reitings: BBB ilgtermiņa ieguldījumiem ārvalstu valūtā, ilgtermiņa ieguldījumiem latos A, A–3 īstermiņa ieguldījumiem ārvalstu valūtā, A–2 īstermiņa ieguldījumiem latos.

"Ir svarīgi, ka starptautiskā līmenī tiek atzīmēta Latvijas gatavība pārvarēt ārējus satricinājumus, apzināties savus riskus un to mazināšanas iespējas. Tas, protams, būs signāls ārvalstu ieguldītājiem arī turpmāk uz Latviju raudzīties kā investīcijām drošu vidi," paziņoja finansu ministrs Roberts Zīle. "Tieši tagad, kad pasaules sabiedrība ar bažām raugās uz pasaulē notiekošo finansu krīzi, ne tikai Latvija, bet arī citas valstis ir pastiprinātā reitinga aģentūru uzmanības lokā. Tāpēc Latvijai īpaši nozīmīgs ir aģentūras "Standard & Poor’s" atzinums, ka, lielā mērā pateicoties veselīgai fiskālajai politikai, mūsu valsts spējusi veiksmīgi pārvarēt ārējo spiedienu."

Aģentūra īpaši uzsvērusi, ka tās vērtējumu pozitīvi ietekmējušas uz tirgus attiecībām orientētās ekonomiskās reformas Latvijā, kas sekmējušas privātā sektora attīstību. Atzīmēts arī, ka valdības politika veicinājusi uzņēmēju pārorientāciju uz Eiropas Savienības tirgiem. Kredītreitinga aģentūras vērtējumu ietekmējusi stingrā fiskālā politika, bezdeficīta budžeta izpilde, kā arī noteiktie ierobežojumi Latvijas valdības aizņēmumiem. Savukārt attiecībā uz iespējamiem riskiem Latvijā sakarā ar ekonomisko un politisko krīzi "Standard & Poor’s" savā paziņojumā apliecinājusi nepārprotami — Latvijas valdības un Latvijas Bankas īstenotā ekonomiskā un monetārā politika bijusi pareiza, un krīze nav pārsteigusi valsti nesagatavotu.

"Pasaules finansu krīze skaidri demonstrēja, cik svarīgs ir finansiāli sabalansēts budžets, kontrolējams tekošā konta deficīts, prātīga valsts parāda vadība. Tāpēc šim — pārsvarā uz starptautisko sabiedrību vērstajam — paziņojumam ir ne mazāka iekšpolitiska nozīme," uzskata R.Zīle. "Mēs varam tikai minēt, ar kādām problēmām būtu jāsaskaras, ja tā visa Latvijai nebūtu. Tāpēc divtik nozīmīgi ir pieņemt finansiāli sabalansētu, ar reāliem ieņēmumiem plānotu 1999.gada valsts budžetu. Un gribētos ticēt, ka arī nākamajos gados Latvija turpinās šo saprātīgo finansu politiku."

Finansu ministrijas preses dienests

 

Par Vāclavu Havelu izstādē

" Savdabīga izstāde par dinamisku, cilvēciski pievilcīgu personību," tāds bija gandrīz visu mūsu valstī akreditēto ārvalstu vēstnieku vērtējums, pagājušo piektdien, 9.oktobrī, iepazīstoties ar mākslas galerijā "Bastejs" atklāto fotoizstādi "Havel Story" ( "Stāsts par Havelu"), kas veltīta Čehijas Republikas prezidentam Vāclavam Havelam. Izstāde ir veltīta arī drīzajiem Čehijas valsts svētkiem — 80. Neatkarības dienai, ko Latvijai draudzīgā Čehijas Republika svinēs 28. oktobrī. Līdz ar to izstāde ieguva skanējumu, kas tālu pārsniedz parastas fotoekspozīcijas rezonansi. Izstādes atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kā arī Vācijas, Francijas, Ukrainas, Norvēģijas, Itālijas un vairāku citu ārvalstu vēstnieki, plaši bija pārstāvēta Latvijas intelektuālā sabiedrība.

Izstādes atklāšana kļuva arī par nesen mūsu valstī akreditētās un tagad Rīgā rezidējošās Čehijas vēstnieces Janas Bulenovas pirmo publisko misiju Rīgā. Uzrunājot klātesošos, Jana Bulenova teica:

— Jūsu ekselence Latvijas Republikas Valsts prezidenta kungs! Atļaujiet man apsveikt jūs un visu brīnišķīgās Latvijas tautu ar sekmīgi notikušajām 7. Saeimas vēlēšanām un sekmīgi notikušo referendumu, kas tālāk sekmēs Latvijas iedzīvotāju integrācijas procesu. Man šodien ir gods atklāt savdabīgu fotoizstādi par Čehijas prezidentu Vāclavu Havelu.

Pirmkārt, šis ir nozīmīgs gads mūsu valstu attiecībās, jo šogad Čehijas Republika norīkoja uz Latviju Rīgā rezidējošu vēstnieku. Līdz ar to man ir liels gods būt pirmajai Čehijas Republikas rezidējošajai vēstniecei Latvijā . Šī izstāde ir lieliska iespēja ielūgt jūs.

 

Turpinājums — 3.lpp.