ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baznīcas un pašvaldību attiecībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.1998., Nr. 295/296 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50181
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par Baznīcas un pašvaldību attiecībām
Mag.iur. Ringolds Balodis,
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta
direktors, — "Latvijas Vēstnesim"
Turpinājums.
Sākums "LV" nr.289/290, 09.10.1998
Par publisko pasākumu nesaskaņošanu
Reliģisko organizāciju vadītāji visai pamatoti jautā, vai tiešām vienmēr pasākumu rīkošanai ir nepieciešama vietējās administrācijas piekrišana. Likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" nosaka, ka ar vietējo administrāciju (domi vai padomi) ir jāsaskaņo tie pasākumi, kas tiek organizēti tās teritorijā. Izņēmums ir privātā īpašumā rīkotie. Iepriekšminētais likums (9.p. 3.d.) par šādiem saietiem nosaka, ka tādā gadījumā jābūt privātīpašnieka piekrišanai. Šī norma jāattiecina arī uz reliģiskām organizācijām — kā reģistrētajām, tā arī nereģistrētajām. Visai izplatīts ir uzskats: ja reliģiska organizācija darbojas pirms reģistrācijas, tad tās darbības ir nelikumīgas. Ir vēl otra galējība: uzskata, ja organizācija ir reģistrēta, tad tās darbība tiek uzskatīta par likumīgu. Kā pirmais, tā otrais uzskats ir nepareizs. Ja organizācija ir reģistrēta, tas vēl nenozīmē, ka tās darbības vai pašu organizāciju akceptē valsts. Organizācija tikai ir ieguvusi tiesībsubjektivitāti — uzņēmusies pienākumus un ieguvusi tiesības. Reliģiska organizācija (draudze) pirms šīs reģistrācijas var veikt darbības kā personu interešu grupa, kurai nav juridiskas personas tiesības, nepārkāpjot Latvijas likumus. Grupas darbības var būt arī reliģiska rakstura. Bet nav šaubu, ka tām šī darbība ir jāsaskaņo ar vietējo administrāciju.
Turpinājums — 3.lpp.a