Tā par PHARE programmas līdzekļiem pašvaldību darba izpēte veikta Talsu un Ludzas rajonā, bet perspektīvās sadarbības iespējas Lubānas apkārtnes pagastos, Seces, Staburaga un Sēlpils pagastā, Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastā, Valkas pilsētā un pagastā, kā arī Lubes, Rojas un Kolkas pagastā analizējis Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts, vēl plānota Līgatnes pilsētas un pagasta izpēte.

Pašvaldību lietu pārvalde par valsts budžetā atvēlētajiem līdzekļiem pētījusi Elejas, Dagdas, Rūjienas, Mazsalacas, Līvānu un Dundagas apkārtnes pašvaldību darbību, nobeiguma stadijā ir Ogres un Saldus rajona kā arī Skrundas pašvaldību analīze.

Savukārt paši pēc savas iniciatīvas analizēt spēju pildīt likumā noteiktās funkcijas un nodrošināt savas teritorijas iedzīvotāju prasības vēlējušās Liepājas, Kuldīgas, Limbažu un Preiļu rajona pašvaldības.

Jau ar šī gada decembri par PHARE līdzekļiem tiks aizsākts jauns divu gadu izpētes posms, aptverot vēl piecpadsmit Latvijas rajonus.

Nolūkā izvērtēt katrā no jau veiktajiem pētījumiem pielietoto metodiku un noskaidrot efektīvāko variantu, lai to, iespējams, ieteiktu Ministru kabineta apstiprināšanai, pagājušās nedēļas nogalē, 9. oktobrī, Rīgā bija pulcējušies šo izpētes projektu veicēji — Pašvaldību lietu pārvaldes un Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta, kā arī starptautisko palīdzības programmu, Latvijas Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Semināru atklāja un tā darbā piedalījās arī pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs.

Kā tika secināts, visu veidu pētījumu svarīgākais mērķis ir bijis iegūt informāciju par analizējamo pašvaldību sociālekonomisko stāvokli, kā arī apzināt to jau izveidojušās sadarbības formas, saimnieciskos un kultūrvēsturiskos sakarus, formulēt pašvaldību darba problēmas, kuru risināšana būtu iespējama reformas rezultātā. Viens no izpētes projektu uzdevumiem bijusi arī iedzīvotāju un pašvaldību darbinieku informēšana par iespējamajām pārmaiņām pašvaldību darbā, vienlaikus noskaidrojot arī viņu attieksmi pret gaidāmo reformu.

Gandrīz visi semināra dalībnieki bija vienisprātis, ka pašvaldību reformas nepieciešamība veiktajos pētījumos ir neapstrīdami pierādīta. Viņuprāt, svarīgākie iemesli, kas kalpo par pamatojumu pašvaldību reformai, ir visu veidu — finansiālo, dabas un intelektuālo — resursu ierobežotais apjoms līdzšinējo mazo pašvaldību ietvaros, kā arī pilnīgs vai daļējs infrastruktūras objektu trūkums, ko būtu iespējams novērst, tikai apvienojoties vai cieši sadarbojoties vairākām pašvaldībām. Tikai tā — apkopojot vairāku mazo pašvaldību resursus un infrastruktūru — būtu iespējams uzlabot pašvaldību funkciju izpildi. Tomēr seminārā izdibinātas arī ar pašvaldību reformu saistītās problēmas — pagaidām nav skaidrības, kā, apvienojoties vairākām pašvaldībām, tiks atrisināts visu iedzīvotāju pārstāvniecības jautājums, darbu zaudējušo pašvaldību administratīvo darbinieku nodarbinātības jautājums un pārvarēta iedzīvotāju pesimistiskā attieksme.

Atbildes uz šiem jautājumiem, iespējams, tiks rastas turpmākajos pašvaldību pētījumos.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore