Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Saeimas kārtības rullī

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "kad viņš atkāpies no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata vai atkāpusies valdība" ar vārdiem "kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra pienākumus";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu Prezidijs nodod Mandātu un iesniegumu komisijai, kas par to paziņo Saeimas nākamajā sēdē. Ar paziņojuma brīdi izbeidzas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un ir atjaunots deputāta mandāts Saeimas loceklim, kurš t o nolicis uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku."

2. 17.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedu m s. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Saskaņā ar šā panta pirmo vai ceturto daļu iesniegtais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu."

3. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19. Ja deputāts uz šā likuma 17.panta pamata ir atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, atstādināšanas laikā viņš zaudē tiesības uz 12.panta otrajā daļā un 14.pantā paredzēto kompensāciju saņemšanu, bet algu viņam izmaksā piecdesmit procentu apmērā. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu par atstādināšanas laiku viņam ne izmaksāto algu un kompensācijas."

4. Papildināt Saeimas kārtības rulli ar 19.¹ pantu šādā redakcijā:

"19.¹ Bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ir tiesības apmeklēt Saeimas ēkas. Šo tiesību nav deputātiem, kuri izslēgti no Saeimas sastāva (18.p.)."

5. Papildināt 31.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā."

6. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39. (1) Likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus, kas nav izskatīti Saeimas kārtējā sesijā, turpina apspriest nākamajā šīs Saeimas kārtējā sesijā.

(2) Ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt likumprojekta izskatīšanu, tā nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodotais likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.

(3) Esošā Saeima var lemt tikai par iepriekšējai Saeimai iesniegta likumprojekta izskatīšanas turpināšanu."

7. Papildināt 41.pantu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Pēc sēdes vadītāja vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var lemt (54.p.) par sēdes pagarināšanu."

8. Aizstāt 49.panta pirmajās iekavās iekļautos skaitļus un vārdu "(48. un 76.p.)" ar skaitļiem un vārdu "(41.,48. un 76.p.)".

9. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50. (1) Lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.

(2) Likumprojekti, patstāvīgie priekšlikumi un citi lēmumu projekti, pieprasījumi, jautājumi un priekšlikumi, kā arī tiem pievienotie dokumenti iesniedzami valsts valodā."

10. Izslēgt 51.panta otrās daļas otro teikumu.

11. Papildināt 54.panta pirmo daļu pēc skaitļa "40" ar skaitli "41".

12. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

"56. (1) Atļauju runāt Saeimas sēdē no tribīnes dod sēdes vadītājs pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikties var rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.

(2) Rakstveida pieteikumiem, kas iesniegti pirms attiecīgās lietas izskatīšanas uzsākšanas, dodama priekšroka, izņemot 58.pantā paredzētos gadījumus.

(3) Rakstveidā pieļaujams nepieteikties:

1) referentam;

2) runātājiem 54.pantā paredzētajos gadījumos;

3) runātājiem debatēs par likumprojektu vai lēmuma projektu;

4) runātājiem, kas sniedz atbildi uz pieprasījumu.

(4) Deputāts, kurš ir Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs, pieteikumā norāda, vai viņš runās kā deputāts vai kā Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs. Ja pieteikumā tas nav norādīts, viņam vārdu dod kā deputātam."

13. Papildināt Saeimas kārtības rulli ar jaunu 57.pantu šādā redakcijā:

"57.(1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem.

(2) Saeimas Prezidijs var dot iespēju runāt Saeimas sēdēs arī ārvalstu un starptautisko organizāciju amatpersonām."

14. Papildināt 58.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets par savu pārstāvi apspriežamajā lietā var pilnvarot Ministru prezidenta biedru, ministru, valsts ministru vai ministrijas parlamentāro sekretāru. Par pilnvarojumu Ministru kabinets rakstveidā informē Saeimas Prezidiju. Katrā apspriežamajā lietā var būt viens Ministru kabineta pārstāvis."

15. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

"6 4. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm.

(2) Pārējiem runātājiem, apspriežot likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī pieprasījumus, runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, — piecas minūtes, pārējos gadījumos — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.

(3) Pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu."

16. 65.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Runas laiku nedrīkst saīsināt referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā.";

uzskatīt panta otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu.

17. Izteikt 69.pantu šādā redakcijā:

"69. (1) Runātāji runā no tribīnes.

(2) Deputāts pēc rakstveida pieteikuma vai, paceļot roku, var runāt no savas vietas sēžu zālē:

1) par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu vai pārkāpšanu;

2) par kārtību, kādā lieta virzāma tālāk;

3) par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem;

4) par datumu, kad steidzams likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā;

5) pieprasot nobalsot kādu priekšlikumu, kas tiek apspriests Saeimas sēdē.

(3) Domstarpību gadījumā runātāju secību nosaka sēdes vadītājs.

(4) Runas laiks, ja deputāts runā no savas vietas sēžu zālē, nedrīkst pārsniegt vienu minūti."

18. Papildināt 77.panta otro daļu pēc vārda "sēdes" ar vārdiem "un atbildes uz deputātu jautājumiem (120.p.)".

19. Papildināt Saeimas kārtības rulli ar 78.¹ pantu šādā redakcijā:

"78.¹ Citu parakstu pievienošana dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav pieļaujama. Par parakstu atsaukšanu kādam no Saeimai iesniegtajiem dokumentiem Prezidijs paziņo pirmajam dokumenta parakstītājam."

20. Papildināt 79.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets likumprojektam pievieno anotāciju."

21. Papildināt 85.pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja likumprojektu iesniedz Valsts prezidents, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti, atbildīgā komisija Prezidija noteiktajā kārtībā aizpilda likumprojekta anotāciju, ietverot tajā iesniedzēja atbildes uz šādiem jautā jumiem:

1) kādēļ likums ir vajadzīgs;

2) kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību;

3) kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu;

4) kāda ir likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos;

5) vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām;

6) kā tiks nodrošināta likuma izpilde.

(6) Ja likumprojekta iesniedzēji atbildīgajai komisijai neiesniedz atbildes uz šā panta piektajā daļā norādītajiem jautājumiem, atbildīgā komisija anotācijā norāda, ka likumprojekta iesniedzēji atbildes nav iesnieguši."

22. Izteikt 86.panta pirmās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem."

23. Izteikt 87.panta 1.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"1) deputātiem nav bijusi nodrošināta iespēja saņemt šo likumprojektu, atbildīgās komisijas atzinumu par to un šā likumprojekta anotāciju vismaz septiņas dienas iepriekš."

24. Aizstāt 90.1 panta ceturtajā daļā vārdu "piecpadsmit" ar vārdu "desmit".

25. 92.pantā:

papildināt pirmo daļu ar trešo punktu šādā redakcijā:

"3) pēc lēmuma par likumprojekta izskatīšanas turpināšanu (39.p.).";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja iesniegts priekšlikums atzīt par steidzamu kādu no alternatīvajiem likumprojektiem, lēmumu par steidzamību pieņem (54.p.) pirms balsošanas par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.";

uzskatīt panta otro daļu attiecīgi par trešo daļu.

26. 95.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs;";

izslēgt trešo daļu.

27. Izteikt 95.1 panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Priekšlikumu, kuru iesniedzis valsts ministrs vai ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt attiecīgais ministrs."

28. Izteikt 115.pantu šādā redakcijā:

"115. (1) Ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms.

(2) Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem."

29. Izteikt V sadaļas 3. nodaļu šādā redakcijā:

"3. Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana

117. (1) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:

1) ne mazāk kā desmit deputāti;

2) Saeimas komisija.

(2) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams rakstveidā Saeimas Kancelejai, kas tā kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(3) Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.

(4) Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.), ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes.

(5) Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, norāda, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā.

(6) Ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās.

(7) Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj (54.p.) par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(8) Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nav iesniegts neviens priekšlikums par tā nodošanu Saeimas komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(9) Par iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz patstāvīgo priekšlikumu nodošanu komisijai Saeima lemj (54.p.) to iesniegšanas secībā. Ja Saeima nodevusi patstāvīgo priekšlikumu vairākām komisijām, tā nosaka atbildīgo komisiju.

(10) Ja Saeima nepieņem lēmumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(11) Gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi (54.p.) citādi.

(12) Ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Pilsonības likuma izpildes komisija, pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Pilsonības likuma izpildes komisijai.

118. (1) Ja patstāvīgais priekšlikums nav nodots komisijai, Saeimas sēdē par to referē pirmais no priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi. Šajā gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.

(2) Ja patstāvīgais priekšlikums nodots komisijai, tā sniedz atzinumu par patstāvīgo priekšlikumu, bet gadījumos, kad iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, — arī atzinumus par šiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

(3) Komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, var iesniegt alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu. Šajā gadījumā nav piemērojami 117.panta ceturtās — vienpadsmitās daļas noteikumi.

(4) Nevienu patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots izskatīšanai komisijā, nevar izskatīt Saeimas sēdē, ja deputātiem nav pieejami:

1) komisijas atzinums par patstāvīgo priekšlikumu;

2) visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un komisijas atzinumi par tiem;

3) finansu ministra atsauksme, ja patstāvīgais priekšlikums paredz budžetā neparedzētus izdevumus.

(5) Par patstāvīgo priekšlikumu, kurš nodots iepriekšējai izskatīšanai komisijā, Saeimas sēdē ziņo attiecīgās komisijas ievēlētais referents.

(6) Ja nav priekšlikumu par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms vienā lasījumā.

(7) Ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima pēc debatēm par abiem patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.

(8) Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos. Pirmajā lasījumā referents ziņo un notiek debates par patstāvīgā priekšlikuma vispārīgajiem principiem, kā arī Saeima lemj par iesniegtā Saeimas lēmuma projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu pirmajā lasījumā nepieņem, tas uzskatāms par noraidītu.

(9) Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma. Tam piemērojami noteikumi par likumprojektu izskatīšanu otrajā lasījumā.

(10) Saeimas komisija, kas iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu, vai katrs no deputātiem, kas parakstījis patstāvīgo priekšlikumu, var atsaukt savu atbalstu tam. Atsaukšana pieļaujama līdz balsošanai par patstāvīgā priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

(11) Atsauktu priekšlikumu var uzturēt komisija, kurai tas nodots.

(12) Ja atsaukts patstāvīgais priekšlikums, kuram komisija izstrādājusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, alternatīvais patstāvīgais priekšlikums izskatāms, ievērojot šā panta trešās daļas noteikumu.

(13) Patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja desmit dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieejams deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē."

30. Papildināt V sadaļu ar jaunu 4. nodaļu šādā redakcijā:

"4. Jautājumu izskatīšana

119. (1) Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram, valsts ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.

(2) Jautājums formulējams tā, lai uz to būtu iespējams atbildēt īsi un konkrēti. Nav pieļaujams jautājumā ietvert vērtējumu.

(3) Ja deputāti uzskata, ka jautājums ir steidzams, tas iesniedzams ar atzīmi "steidzams" un motivāciju par steidzamību.

(4) Jautājums iesniedzams Saeimas Kancelejai, kas to Prezidija noteiktajā kārtībā fiksē Jautājumu reģistrā un paziņo amatpersonai, kurai jautājums adresēts.

(5) Par iesniegtajiem jautājumiem, uz kuriem nav atzīmes "steidzams", Prezidija noteiktajā kārtībā izliekams paziņojums Saeimas telpās. Steidzamu jautājumu kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(6) Saeimas kārtējās sēdes laikā Prezidijs ziņo par iesniegtajiem jautājumiem, norādot, kas jautājumu iesniedzis un kam tas adresēts.

(7) Pēc Prezidija ziņojuma pirmais jautājuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējas vienošanās var izteikties, lai motivētu jautājumu, ja par to norādīts, iesniedzot jautājumu. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

120.(1) Kārtējās sesijas laikā Saeimas Prezidijs pēc katras kārtējās sēdes beigām nosaka laiku atbilžu sniegšanai uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu.

(2) Vienlaikus ar Saeimas kārtējās sēdes darba kārtības izziņošanu Saeimas Prezidijs izziņo to jautājumu sarakstu, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc attiecīgās sēdes. Šajā sarakstā Jautājumu reģistrā fiksētajā secībā iekļaujamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri iesniegti ne vēlāk kā vismaz sešas dienas pirms sēdes.

(3) Jautājumu sarakstā iekļaujams pilns jautājumu teksts, Jautājumu reģistra numurs, norādāmi deputāti, kas jautājumu iesnieguši, kā arī amatpersona, kurai tas adresēts.

121. (1) Atbildi uz jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus gadījumus:

1) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs;

2) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Ministru prezidenta biedram, viņa pilnvarojumā var sniegt ministrs vai valsts ministrs;

3) atbildi uz jautājumu, kas adresēts ministram, viņa pilnvarojumā var sniegt valsts ministrs;

4) atbildi uz jautājumu, kas adresēts Latvijas Bankas prezidentam, viņa pilnvarojumā var sniegt Latvijas Bankas prezidenta vietnieks.

(2) Atbildi uz jautājumu, kas nav steidzams, attiecīgā amatpersona iesniedz rakstveidā Saeimas Kancelejai ne vēlāk kā iepriekšējā dienā pirms termiņa, kas noteikts atbildēm uz iesniegtajiem jautājumiem, vai sniedz to mutvārdos.

(3) Atbildi uz steidzamu jautājumu sniedz, ja jautājums iesniegts ne vēlāk kā 48 stundas pirms Saeimas attiecīgās sēdes.

(4) Jautājumus un mutvārdos sniegtās atbildes fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu kopā ar rakstveidā sniegtajām atbildēm pievieno Saeimas attiecīgās sēdes stenogrammai un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

122. (1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu devēju priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā tikai šādus grozījumus:

1) mainīt atbilžu secību;

2) papildus iekļaut atbildes uz steidzamiem jautājumiem;

3) pārcelt atbildes sniegšanu uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes sakarā ar tās amatpersonas attaisnotu prombūtni, kurai jautājums uzdots;

4) izslēgt no jautājumiem, uz kuriem sniedzama atbilde to jautājumu, kurš neatbilst Saeimas kārtības ruļļa 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām.

(2) Ja nav iespējams izskatīt jautājumu, kas iesniegts kā steidzams, atbilde uz to tiek sniegta pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes.

(3) Mutvārdu atbilde sniedzama tikai tad, ja ir klāt vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem. Runas laiks atbildei uz jautājumu nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, bet, ja ir dota rakstveida atbilde, — divas minūtes.

(4) Pēc atbildes saņemšanas jautājuma iesniedzēji, ja vēlas, var uzdot divus ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Vārdu dod pirmajam jautājuma parakstītājam, ja iesniedzēji nav vienojušies citādi. Runas laiks viena papildjautājuma uzdošanai nedrīkst pārsniegt vienu minūti.

(5) Pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājuma iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Ja papildjautājumu iesniedzēju ir vairāk, papildjautājumus uzdod pieteikumu iesniegšanas secībā.

(6) Ja sēdes vadītājs uzskata, ka papildjautājums nav saistīts ar attiecīgo jautājumu, viņš to noraida. Noraidītā papildjautājuma vietā var uzdot citu papildjautājumu.

(7) Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt divas minūtes.

123. (1) Tās atbildes, kuras laika trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neviens no jautājuma iesniedzējiem nav klāt, netiek sniegtas jautājumiem paredzētajā laikā, sniedzamas rakstveidā (121.p. trešā daļa) ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc Saeimas attiecīgās sēdes.

(2) Ja atbilde netiek sniegta sakarā ar attiecīgās amatpersonas attaisnotu prombūtni, bet rakstveida atbilde nav dota vai neapmierina jautājuma iesniedzējus, pēc viņu lūguma atbildes sniegšana uz attiecīgo jautājumu tiek pārcelta uz laiku pēc Saeimas nākamās kārtējās sēdes.

(3) Ja uz jautājumiem nav sniegtas atbildes Saeimas attiecīgās sesijas laikā, rakstveida atbildes sniedzamas ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc attiecīgās sesijas slēgšanas. Atbildes uz šiem jautājumiem uz Saeimas nākamo sesiju netiek pārceltas."

31. Papildināt V sadaļu ar jaunu 5. nodaļu šādā redakcijā:

"5. Pieprasījumu izskatīšana

124. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem.

(2) Saeimas sēdes laikā pieprasījumi iesniedzami Prezidijam, Saeimas sēžu starplaikā — Saeimas Kancelejai, un tos nekavējoties izsniedz deputātiem.

125. (1) Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par iesniegtajiem pieprasījumiem, norādot, kas pieprasījumu iesniedzis un kam tas adresēts.

(2) Pēc Prezidija ziņojuma pirmais pieprasījuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem (124.p.) pēc viņu savstarpējas vienošanās var izteikties, lai motivētu pieprasījumu, ja par to ir norādīts, iesniedzot pieprasījumu. Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt trīs minūtes.

126. (1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai (149.p.).

(2) Pieprasījumu komisija divu nedēļu laikā izskata pieprasījumu un iesniedz Prezidijam atzinumu par to.

(3) Pieprasījumu komisija var atzīt, ka pieprasījums ir:

1) pieņemams;

2) daļēji pieņemams;

3) noraidāms.

(4) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, tā attiecīgi formulē to pieprasījuma daļu, kuru atzinusi par pieņemamu.

(5) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu, tā var ierosināt pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

(6) Par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu lemj Saeima.

(7) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par daļēji pieņemamu, Saeima vispirms balso par deputātu iesniegto pieprasījumu, bet, ja tas tiek noraidīts, — par Pieprasījumu komisijas formulēto pieprasījumu.

(8) Ja Pieprasījumu komisija atzinusi pieprasījumu par noraidāmu un ierosinājusi to pārveidot par jautājumu, bet iesniedzēji tam nav piekrituši, Saeima balso par deputātu iesniegto pieprasījumu.

127. (1) Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu (54.p.), ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Kancelejai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā pulksten 14.00 šajā pašā dienā.

(2) Ja Saeima atzīst pieprasījumu par steidzamu, tā nekavējoties uzsāk šā pieprasījuma apspriešanu pēc būtības un balso par tā pieņemšanu. Ja steidzamība tiek noraidīta, pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai (149.p.).

128. Pieņemtā pieprasījuma un tam pievienoto dokumentu norakstus Saeimas sēdes vadītājs nekavējoties nosūta Ministru prezidentam un attiecīgā resora vadītājam, kā arī Pieprasījumu komisijai.

129. (1) Atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi sniedz rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atbilde izsniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā; tad arī notiek debates.

(2) Atbilde uz pieprasījumu nav atliekama uz nākamo sesiju, ja lēmums par pieprasījuma steidzamību pieņemts vismaz trīs dienas pirms Saeimas sesijas slēg šanas.

130. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram. Šajā gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām.

(2) Ja nepieciešams, Saeima nosaka laiku priekšlikumu iesniegšanai.

131. [<*> — Izslēgts ar 06.05.96. likumu]"

32. Uzskatīt līdzšinējo 4.nodaļu "Balsošana" par 6.nodaļu.

33. Uzskatīt līdzšinējo 5.nodaļu "Stenogrammas" par 7.nodaļu.

34. Izteikt 138.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pirms balsošanas par likumprojektu un lēmuma projektu kopumā pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts."

35. Izteikt 142.pantu šādā redakcijā:

"142. Ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti (54.p.) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana."

36. Papildināt 149.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Saeimas Prezidiju."

37. Izteikt 161.pantu šādā redakcijā:

"161.Komisijas locekļiem sēdē jāierodas noteiktā laikā, un viņi nevar sēdi atstāt bez tās vadītāja piekrišanas. Šā noteikuma pārkāpuma gadījumos atlīdzība par piedalīšanos sēdē netiek izmaksāta."

38. Izteikt 179.pantu šādā redakcijā:

"179. Mandātu un iesniegumu komisija:

1) sagatavo Saeimas ziņojumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;

2) sagatavo Saeimas lēmuma projektu sakarā ar Ģenerālprokuratūras iesniegumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā so da uzlikšanu Saeimas loceklim;

3) sagatavo reizi mēnesī pārskatu Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti Saeimas Iesniegumu birojā, un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās."

39. Izslēgt 180.panta otro daļu.

40. Aizstāt 192.pantā vārdus "nākamās Saeimas sēdes sākumā" ar vārdiem "līdz Saeimas nākamās sēdes sākumam".

41. Izteikt 197.pantu šādā redakcijā:

"197. Deputāta palīgam deputāta uzdevumā ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju atklātajās sēdēs."

42. 198.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu "(palīgus)";

izslēgt otrajā daļā vārdu "(palīgi)".

43. Izslēgt 200.pantā vārdus "kurā ir norādītas palīga tiesības saskaņā ar 197.pantu".

Pārejas noteikumi

1. Ar šo likumu noteiktie grozījumi Saeimas kārtības ruļļa 79., 85., 86. un 87.pantā par likumprojekta anotāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību stājas spēkā ar 7. Saeimas sanākšanu.

2. Atbildes uz tiem jautājumiem, kas iesniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiek sniegtas ar šo likumu noteiktajā atbilžu sniegšanas kārtībā.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 7.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1998.gada 20.oktobrī