Ekonomikas ministrs:

— vizītē Slovēnijā

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs pagājušajā nedēļā, 15.oktobrī, tikās ar Slovēnijas ekonomisko attiecību un attīstības ministru Marjanu Senjuru.

M.Senjurs iepazīstināja ar Slovēnijas ekonomikas attīstības problēmām un atzīmēja, ka Latvija paveikusi vairāk nekā Slovēnija valsts īpašuma privatizācijas jomā un Slovēnijai var noderēt arī Latvijas pieredze pievienotās vērtības nodokļa ieviešanā. L.Strujevičs uzaicināja Slovēnijas ministru un Slovēnijas uzņēmēju delegāciju apmeklēt Latviju.

Sarunās piedalījās Latvijas vēstnieks Slovēnijā Mārtiņš Virsis un Ekonomikas ministrijas delegācijas dalībnieki.

Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā notika Slovēnijas un Latvijas uzņēmēju seminārs. L.Strujevičs un delegācijas pārstāvji informēja Slovēnijas uzņēmējus un pārvaldes institūciju pārstāvjus par ekonomisko reformu gaitu, Latvijas integrēšanos Eiropas institūcijās, kā arī izteica savus apsvērumus un priekšlikumus par Latvijas un Slovēnijas sadarbības veidiem.

Tika parakstīts Slovēnijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras sadarbības līgums.

Latvijas delegācija tikās ar Slovēnijas eksporta korporācijas, tirdzniecības un investīciju veicināšanas biroja vadītājiem un Slovēnijas ārlietu ministru Borisu Friecu, kā arī apmeklēja uzņēmumus.

EM preses dienests

Par Ķīnas dāvinājumu

— Šis ir vēl viens Ķīnas Tautas Republikas draudzības apliecinājums Latvijai, — Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Jao Peišens ( Yao Peisheng ) uzsvēra, 16.oktobrī Satiksmes ministrijā parakstot sertifikātu par ĶTR ražotās tālruņa sakaru centrāles nodošanu. Šo ciparu centrāli Ķīnas puse Latvijai uzdāvināja jau pirms pāris gadiem ĶTR vicepremjera Ļi Laņcjina oficiālās vizītes laikā Latvijā. Pērn, 10. februārī, toreizējais Ķīnas vēstnieks Latvijā Vans Fensjans un mūsu valsts satiksmes ministrs Vilis Krištopans parakstīja attiecīgu dokumentu, un modernā ciparu centrāle tika uzstādīta Liepājā. Saskaņā ar abu pušu vienošanos divi "Lattelekom" speciālisti arī devās uz īpašām mācībām Ķīnā. Tagad ķīniešu iekārta jau apgūta un sekmīgi funkcionē Liepājā. Parakstot aparatūras nodošanas aktu, Ķīnas vēstnieks Jao Peišens uzsvēra, ka viņa valsts pēdējos gados guvusi īpašus panākumus sakaru tehnikas, īpaši telekomunikāciju, attīstībā. Šāda pati ķīniešu aparatūra jau guvusi labas atsauksmes arī Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā, Baltkrievijā, Kotdivuārā un vairākās citās valstīs.

— Šodien mēs beidzam vienu konkrētu sadarbības projektu, — teica Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Uldis Pētersons, kurš ciparu centrāles sertifikātu parakstīja no Latvijas puses. U. Pētersons šo faktu raksturoja kā nozīmīgu notikumu divu valstu sadarbības programmā, kas ietver plašu kontaktu spektru: ir jau parafēti Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumi par gaisa satiksmi un par jūras kuģniecību, un tie varētu tikt parakstīti jau nākamajā attiecīga ranga amatpersonu starpvalstu vizītes laikā. Pēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra domām, līgums par gaisa satiksmi sekmētu arī tiešas aviolīnijas Rīga-Pekina izveidošanu.

"Lattelekom" prezidents Gundars Strautmanis uzsvēra, ka liepājnieki ar šo aparatūru ir ļoti apmierināti.

Pēc sertifikāta parakstīšanas ceremonijas tika atvēlēts laiks žurnālistu jautājumiem.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vēstnieka kungs, pirms pāris gadiem jūsu valsts uzdāvināja Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai datoru komplektu. Šis tātad ir otrais Ķīnā ražotu elektronisko iekārtu dāvinājums. Bet latviešiem ir tāda paruna: "Labas lietas ir trīs." Vai jūsu valstij ir padomā šādu sadarbību turpināt?

Jao Peišens:

— Jā, ir ļoti liela iespēja, ka būs vēl arī trešais sadarbības projekts. Mēs esam ļoti ieinteresēti un patiesi vēlamies, lai Latvijā jo labāk iepazītu augsto Ķīnas tehnoloģijas līmeni. Ja Latvijā kādai institūcijai ir konkrēta interese par šādu sadarbību, lai tās pārstāvji griežas tieši pie mums vēstniecībā. Mēs viņus ar prieku uzklausīsim.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai abu valstu sadarbības evolūcija sakaru tehnikā varētu novest arī pie Latvijas un Ķīnas kopuzņēmuma izveidošanas? Kā zināt, Latvijā ir bagātas elektronisko sakaru līdzekļu būves tradīcijas un iestrādes, Rīgā varētu sekmīgi komplektēt arī pēc ķīniešu tehnoloģijas ražotas elektroniskās iekārtas, kas, pateicoties augstai kvalitātei un pieņemamai cenai, atrastu labu noieta tirgu Rietumos.

Jao Peišens:

— Jā, tieši šādu priekšlikumu mūsu savstarpējās sarunās ir izteikuši Latvijas pārstāvji, un mūs tas ir ļoti ieinteresējis. Abām valstīm ir jāuztur aizvien ciešāki kontakti, un šis varētu būt viens no perspektīvākajiem sadarbības attīstīšanas virzieniem.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Valsts prezidents:

— Eiropas ceļos

Turpinājums no 1.lpp.

Tikšanās gaitā tika spriests par Somijas izteikto Ziemeļu dimensijas ideju. Valsts prezidents un E.Līkanens bija vienisprātis, ka Ziemeļu dimensijas ideja ir uzsvērt jaunā Ziemeļeiropas reģiona attīstības perspektīvas, norādot, ka reģions iekļauj gan Ziemeļvalstis, gan Baltijas valstis. Idejas mērķis ir apkopot un attīstīt jau esošos projektus un sadarbības formas. Tika pārrunāta arī Krievijas ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekme uz Latviju un citām Eiropas valstīm.

Vakarā G.Ulmanis tikās ar Flandrijas premjerministru Luku van den Brandi. Sarunā skarti divpusējās sadarbības jautājumi, kā arī prezidents pateicās Flandrijas valdībai par palīdzību Latvijas ostu infrastruktūras modernizēšanā. Prezidents uzsvēra, ka Latvijas un Flandrijas valdības kontakti Sadarbības līguma ietvaros jāpaplašina arī turpmākajos gados.

Šodien, 20.oktobrī, Valsts prezidents tiekas ar Eiropas Komisijas prezidentu Žaku Santeru un ārlietu komisāru Hansu van den Bruku. Šajās sarunās Valsts prezidents izteiks pārliecību, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos ES. Par to liecina ekonomisko reformu sasniegumi, kā arī Latvijā notikušā referenduma rezultāti. Sarunās G.Ulmanis raksturos nesen notikušās vēlēšanas un valdības sastādīšanas gaitu. Eiropas Komisijā Valsts prezidents tiksies ar ES komisāru seru Leonu Britenu, kurš ir atbildīgs par tirdzniecības politiku un attiecībām ar PTO un ESAO, un ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Jirgenu Trumpfu.

Rīt, 21.oktobrī, Valsts prezidents ieradīsies vizītē VFR, tiksies ar Ziemeļreinas–Vestfālenes landtāgu, tā prezidentu Ulrihu Šmitu un premjerministru Johannesu Rauu. G.Ulmanis piedalīsies "Westdeutsche Landesbank" rīkotajā seminārā "Latvija — vieta drošām un izdevīgām investīcijām".

Ceturtdien, 22.oktobrī, G.Ulmanis izlidos uz Frankfurti, lai tiktos ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu Vimu Duisenbergu. Pēc tam Valsts prezidents īsā darba vizītē dosies uz Parīzi, kur tiksies ar UNESCO ģenerālsekretāru Frederiku Majoru un uzstāsies ar uzrunu.

Piektdien, 23.oktobrī, Valsts prezidents Vīsbādenē (Vācijā) tiksies ar Hesenes zemes premjerministru, iepazīsies ar Hesenes zemes landtāgu un tiksies ar tā prezidentu. Frankfurtē G.Ulmanis iepazīsies ar Frankfurtes Nacionālo bibliotēku.

Sestdien, 24.oktobrī, Valsts prezidents dosies uz Minsteri un Osnabriku, kur piedalīsies svinīgā pasākumā par godu Vestfālenes Miera līguma 350. gadadienai. Svinīgo ceremoniju atklās Vācijas prezidents Romāns Hercogs.

24. oktobra vakarā Valsts prezidents atgriezīsies Rīgā.

— akreditējot vēstnieku Slovēnijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 16.oktobrī, pasniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas vēstniekam Slovēnijā Mārtiņam Virsim.

Sarunas gaitā apspriesta Latvijas iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācija Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kontekstā. G.Ulmanis un M.Virsis bija vienisprātis, ka Latvijai jāturpina aktīvs dialogs ar ES par sarunu sākšanu. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka Latvijā izveidosies valdība, kas noteikti un dinamiski turpinās īstenot dialogu ar ES.

Valsts prezidents un vēstnieks runāja par aktualitātēm Slovēnijā un Austrijā, kur arī M.Virsis pilda Latvijas vēstnieka pienākumus.

— tiekoties ar Eiropas ekonomiskās organizācijas pārstāvi

Piektdien, 16.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Eiropas ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra vietnieku Kumiharu Šigeharu.

Sarunās uzsvērts, ka Latvijas tuvināšanās šai organizācijai dotu iespēju vienlīdzīgam dialogam ar pasaules attīstītākajām valstīm, tādējādi nodrošinot Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību, kā arī nostiprinātu Latvijas vietu pasaules ekonomikā.

Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka OECD ir apstiprinājusi reģionālās sadarbības programmu Baltijas valstīm, kas sekmēs Latvijas un pārējo Baltijas valstu saskaņotu, ilgspējīgu ekonomisko attīstību, tuvināšanos OECD pamatvērtībām, kā arī iekļaušanos globālajā ekonomiskajā apritē. G.Ulmanis atzīmēja Baltijas valstu reģionālās programmas ekonomiskā pētījuma nozīmi, kurš patlaban tiek veikts un objektīvi atspoguļos Baltijas valstu dinamisko attīstību, kā arī šo valstu panākumus, integrējoties globālajā ekonomikā.

Valsts prezidents atzinīgi vērtēja Latvijas iestāšanos PTO un uzsvēra, ka arī Daudzpusējo investīciju līguma (MAI) sarunu grupas lēmums par novērotāja statusa piešķiršanu Latvijai MAI sarunās spēs nodrošināt Latvijas pievienošanos MAI ātri un bez pārpratumiem, tādēļ Latvija cer uz turpmāku OECD atbalstu Latvijas pievienošanās MAI kontekstā.

— sazinoties ar

Lietuvas prezidentu

Piektdien, 16.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis saņēma vēstuli no Lietuvas prezidenta Valda Adamkus, kurā kaimiņvalsts prezidents pieņem uzaicinājumu apmeklēt Latvijas neatkarības 80.gadadienas svinības un apsveic ar pilsonību saistītā referenduma rezultātus.

— izskatot

apžēlošanas lūgumus

Piektdien, 16.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis izskatīja 123 notiesāto apžēlošanas lūgumus. Desmit notiesātie tika apžēloti — 4 personām atlikušais brīvības atņemšanas sods aizstāts ar nosacīto sodu, 4 personām brīvības atņemšanas sods samazināts un 2 personas atbrīvotas no pamatsoda — transportlīdzekļa vadītāja tiesību atņemšanas un izraidīšanas no valsts pēc soda izciešanas. Apžēlotās personas notiesātas par zādzībām, miesas bojājumu nodarīšanu un ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

Valsts prezidenta preses dienests