Stenogramma 28.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labdien, godājamie kolēģi deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada 28.septembra ārkārtas sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim piecu deputātu priekšlikumu, kuri, vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 51.panta, lūdz atlikt likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanu trešajā lasījumā līdz šā gada 29.oktobrim. Lūdzu, kas vēlas runāt par vai pret šo piecu deputātu priekšlikumu? Dobeļa kungs vēlas runāt. Lūdzu! Pret.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Visa šī te Krievijas histērija, kas parādās visdažādākajās formās, tikai lieku reizi pārliecina, cik ārkārtīgi svarīgi ir šodien parādīt skaidru nostāju visos jautājumos. Un tieši tagad un nevis atkal gaidīt kaut kādus īpašus secinājumus vai kādus īpašus padomus, tā kā šāds priekšlikums un, protams, arī īstie parakstītāji kārtējo reizi ir... Šāds priekšlikums ir galīgi nepieņemams, un es aicinu to noraidīt un tieši šodien izskatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Bartaševičs runās par.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Domāju, ka jūs saprotat, ka mums nav morālas tiesības balsot par tik svarīgu valstij jautājumu priekšvēlēšanu laikā, jo īpaši tāpēc, ka komisijas atbalstītais variants nav visai labs. Nav ietvertas... nav izpildītas dažas EDSO rekomendācijas, kas likuma pieņemšanas gadījumā var kļūt par vēl vienu šķērsli labu attiecību stiprināšanai kā ar Austrumiem, tā arī ar Rietumiem. Un mēs nevaram atbalstīt arī izglītības koncepciju, kas nezin kāpēc ielikta Valsts valodas likumā. Šī koncepcija paredz minoritāšu izglītību likvidāciju līdz 2004.gadam, un tad arī pārējiem nav ne finansiālā, ne kadru nodrošinājuma. Un tas nozīmē, ka gandrīz puse no skolniekiem nevarēs saņemt izglītību vispār. Tieši šo iemeslu dēļ es lūdzu jūs atlikt jautājuma izskatīšanu līdz 29.oktobrim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam piecu deputātu priekšlikumu — atlikt likumprojekta "Valsts valodas likums" izskatīšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 56, atturas — 8. Lēmums nav pieņemts. Priekšlikums ir noraidīts.

Godātie kolēģi, izskatām likumprojektu "Valsts valodas likums" , trešais lasījums. Komisijas vārdā deputāts — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Burtiski daži teikumi ievadam. Pirmkārt, es gribu atgādināt, ka komisija ļoti ilgi strādāja pie trešā lasījuma, un komisijā ir praktiski visu lielāko partiju pārstāvji, izņemot komunistu un sociālistu nav mūsu komisijā, un tika panākta vienprātīga vienošanās par trešā lasījuma redakciju, turklāt likuma sagatavošanā piedalījās Valsts valodas centrs un piedalījās arī Eiropas drošības un sadarbības organizācijas eksperti, un, ja jūs uzmanīgi izlasītu tos pēdējos Eiropas drošības, sadarbības organizācijas ekspertu un augstā komisāra Maksa van der Stūla atzinumus, tad principā šobrīd šīs rekomendācijas attiecas uz izpildinstitūcijām, kurām šis likums būs jāpiemēro, tātad uz šī likuma piemērošanu. Un jāsaka atklāti, ka komisija ilgstošā diskusijā ar ekspertiem ir panākusi, ka ļoti daudzos jautājumos Eiropas drošības un sadarbības organizācija atkāpās, ievērojot to, ka Latvijā tiešām ir īpaša situācija, atkāpās no tām rekomendācijām, kas bija pavasarī.

Un pats pēdējais. Atsaucoties uz iepriekšteikto par izglītības koncepciju, gribu jūs informēt, ka pamatskolās joprojām daļēji tiks saglabātas iespējas mācīties minoritātes valodā, savukārt vidusskolās tā ir tieši Eiropas institūciju rekomendācija, lai mēs nediskriminētu cittautiešus un ļautu viņiem iespējas pēc tam studēt un arī labāk konkurēt darba tirgū, ka mēs viņus mācīsim pamatā latviešu valodā. Tāpēc es aicinu pāriet pie likumprojekta 1.panta un konkrētajiem priekšlikumiem. Deputāta Golubova pirmais priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt Aleksandrs Golubovs par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es piedāvāju izslēgt vārdus "kā arī izglītībā un citās jomās", jo es uzskatu, ka izglītībā valodas lietošanu nosaka Izglītības likums. Kā arī radio un televīzijas likums par radio un televīzijas, publisko pasākumos nosaka par publiskiem pasākumiem un visi citi speciālie likumi, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo manu konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Guntis Eniņš.

G.Eniņš.

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Arī es gribu teikt ievadvārdus, es aicināšu atbalstīt Valsts valodas likumu kopumā un pa pantiem, kaut gan gribu pasacīt, ka tajā ir būtiskas nepilnības. Šī likuma dominante izpaužas tādējādi, ka vajag piespiest krievus, "ruskojazičņikus" iemācīties un sabiedrībā lietot valsts valodu, bet latviešu valoda ir apdraudēta vēl vairāk no mums pašiem. Mūsu tēvu valoda latviešu sabiedrības mutēs jau ir stipri sakropļota ar ģermānismiem, ar slāvismiem, un tagad mēs strauji to kropļojam ar anglicismiem. Mēs saucam Latviju par brīvu valsti, esam izstājušies no PSRS un tomēr strauji un intensīvi turpinām valsts valodu pārveidot pēc krievu valodas formām. Saeimā un īpaši ministrijās jādzird sakropļota valoda pašu nacionālo latviešu mutēs, mainot vārdu kārtību teikumos, mainot izteiksmes, mainās intuīcijas elementi un domāšanas struktūra. Valoda ir ciešā un tiešā saikne ar runātāju mentalitāti, tas ir, dvēseli. Latvieši nesaka "pakavs zirga", bet saka "zirga pakavs". Atšķirībā no citu tautu valodām latviešu valodā loka vārdu galotnes un maz lieto prievārdus. Laika trūkuma dēļ es varu atļauties tikai vienu piemēru no tūkstošiem mūsu valodas kroplību. Galīgi aplam pēc krievu parauga mēs esam sākuši lietot prievārdu "uz". Projektam jābūt gatavam "uz" 1.oktobri, tas ir pēc krieviskā "na pervoje oktjabrja". Latviski ir jāsaka — projektam jābūt gatavam "līdz" 1.oktobrim. Tikpat kļūdaini raksta arī žurnālisti — saka, viņš strādā "uz Maskavu", tas ir galīgi aplam. Latviski jāsaka bez prievārda, jāsaka datīva locījuma formā — "viņš strādā Maskavai". Aplams ir arī teikums — "materiālie zaudējumi tiek lēsti uz 300 miljoniem", nevis "uz 300 miljoniem", bet "ap 300 miljoniem" vai "līdz 300 miljoniem". Mēs runājam ar vārdiem krievu valodas konstrukcijās, un pats traģiskākais, ka tāpēc neapjēdzam, ka šādā veidā runājam puskrieviski, bet tur vainojami tagad esam mēs paši. Es centos Valsts valodas likumā ierosināt tādas normas, lai mums pašiem arī savā iekšienē būtu jārūpējas par apdraudētās un daļēji slimās valodas veselumu un veselību. Es centos ar likuma palīdzību panākt, lai žurnālisti un valsts darbinieki masu saziņas līdzekļos nelietotu sakropļotas valodas formas. Diemžēl šie mani priekšlikumi likuma otrajā lasījumā tika noraidīti. Es gribēju panākt, ka arī reklāmu tekstos jābūt ievērotām elementārajām latviešu valodas normām. Tagad nepārtraukti uzbāzīgā reklāma ir lielākā valodas kropļotāja.

Tikai viens piemērs. Gan avīzēs, gan radio tiek izklāstīta Saeimas vēlēšanu mīlēšanas reklāma. Es mīlu savu pīpi, es mīlu vasarnīcas rokas pumpi, es mīlu cieti vārītas olas, es mīlu sēņu zupu. Kolēģi deputāti, man nav nekas pret Andri Šķēli un pret varbūt šo domu, bet šis reklāmas teksts ir klasisks latviešu valodas sakropļošanas piemērs. (Starpsauciens: "Pareizi!") Tas ēdās iekšā latviešu mentalitātes pašos dziļumos. Latviešiem nav kuņģa mīlestības, vismaz agrāk nebija. Latviešu valodā mīlestības vārds ir augstāks par vēderu. Latviešu valodā mīlestības vārdi attiecas uz kaut ko lielu, svētu. Var mīlēt tēvu, māmuliņu, līgaviņu, var mīlēt dzimteni Latviju, bet ar cieti novārītām olām vai sēņu zupu mūsu tēvi un vecāsmātes nekad nemīlējās. Viņi par šādu teicienu smietos, par cieti novārītām olām vai sēņu zupu latvieši saka vienkārši, ka tās viņiem garšo. Krievu valodā jā, tur tā ir normāla izteiksmes forma — "ja ļubļu sladkij čai", "ja ļubļu gribnij sup". Vēl cits piemērs. Es mīlu labu lūpu krāsu, es mīlu lasīt tualetē.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Eniņa kungs.

G.Eniņš.

Es lūdzu izmantot tiesības 2 minūtēs pabeigt domu, jo es nekad to neesmu... (Starpsauciens: "Lai runā!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2 minūšu laika pagarināšanu deputātam Eniņam. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 5. Lūdzu, turpiniet divas minūtes.

G.Eniņš

. Latviski jāsaka, te tā skan vārdi "es mīlu labu lūpu krāsu. Es mīlu lasīt tualetē." Latviski jāsaka — man patīk laba lūpu krāsa, man patīk ilgi gulēt vannā, man patīk lasīt tualetē. (Starpsauciens: "Man nepatīk!") Es mīlu fotografēt, tā latviski nevar sacīt, ir jāsaka — es aizraujos ar fotografēšanu, ja arī man patīk fotografēt. Lūk, kā reklāma pašos dziļumos kropļo latviešu valodu, (Starpsauciens: "Kauns Šķēlem!") kuras dēļ mēs šodien šo Valsts valodas likumu gribam izcīnīt. Eiropas eksperti silti ieteica izveidot likumā tādu daļu, kas veicinātu valsts valodas kopšanu un saglabāšanu, viņi rosināja šo daļu pēc iespējas plašāku un nopietnāku, mēs to neesam izdarījuši. Eiropas eksperti ieteica izveidot likumam preambulu, kur motivēti izsacītu, kāpēc nepieciešams šāds Valsts valodas likums. Pēc ekspertu mudinājuma es ierosināju 1.pantā pasacīt, ka latviešu valoda līdzās ar lietuviešu valodu ir viena no senākajām Eiropas valodām, un abas ir pēdējās vēl dzīvās valodas, kā relikti no izmirušās, bet kādreiz milzīgi plašās baltu valodu saimes, un šo valodu saglabāšana ir būtiska arī pasaules zinātnieku interesēs. Diemžēl šāda panta iekļaušanu likumā neizprata un neatbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis un viņa iespaidā komisijā tas neguva vairākumu, par to es esmu gauži sarūgtināts. Es ceru, ka tik un tā nākotnē...

Sēdes vadītājs.

Arī papildus divas minūtes ir pagājušas.

G.Eniņš.

... ir jāskata un tie panti jāievēro. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DPS, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Šodien, apspriežot Valodas likumu, varbūt var rasties vislielākās problēmas tāpēc, ka tas cilvēks, kas stāda priekšā Valodas likumu, ir tas, kas sevi reklamē ar vārdu "mīlestība" arī uz spalvainām krūtīm, nepaprasot savai sievai, vai tas patiešām tā ir. Un tas mums var radīt šīs lielās pārdomas, Ābiķa kungs! Kā mēs lietosim latviešu valodu, kurā vietā, kam un kāpēc.

Un, runājot par 1.priekšlikumu, skatoties tālāk par 1.pantu, man liekas, mēs nonākam pirmajā, arī lielākajā pretrunā par izglītības sistēmu, izglītības jomu, jo mēs neesam sadalījuši izglītību tā, kā tā ir jādala. Un kā tā eksistē arī praktiski dzīvē. Valsts, pašvaldību un privātā izglītību sistēma. Un te ir tas jautājums — cik tālu šis likums reglamentē valodas izmantošanu dažādās izglītības sistēmās un dažādās izglītības pakāpēs? Un, ja mēs vienkārši ierakstām tā, kā likumā ir, šobrīd it kā nav kur atkāpties, jārakstā tā, kā ir šinī 2.pantā. Tad mēs arī šodien esam izsvītrojuši to iespēju, ka Latvijā var būt skolas, kuras strādā nelatviešu valodā, bet garantē to, ka tās beidzēji zina valsts valodu atbilstoši augstākajām prasībām. Jo jautājums ir par to, cik lielā mērā likumā ierakstītais mērķis atbildīs tālākiem punktiem par privāto izglītību. Un tas laikam ir konceptuāls jautājums — kādā veidā un cik tālu tas ir jāreglamentē izglītības sistēmā? Pilnībā noraidīt nav iespējams. Pieņemt šādā variācijā — man arī liekas, ka tas nonāk zināmā pretrunā, un diemžēl mums ir jāatzīst, un es gribu to teikt, ka komisija savu darbu ir padarījusi ļoti slikti, jo jau 1.pantā mums ir pretrunas ar to, kā mēs izskatīsim likumprojektu tālāk. Diemžēl tā tas ir, un tas šodien var novest pie tā, ka var gadīties, ka šo likumu mēs nevarēsim pieņemt tā nekvalitatīvā līmeņa dēļ.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es patiešam, arī apspriežot šo likumu, gribu sacīt par šo konkrēto priekšlikumu, gribu sacīt dažus arī vispārīgus vārdus. Ka ir pašā laikā un pēdējais laiks, Golubova kungs, izskatīt šo Valodas likumu un pieņemt šīs Saeimas darbības laikā. Es kā apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts, arī Pētersona kungs, jau pirmajās dienās šīs Saeimas komisijā runājām par to, ka ir jāķeras pie šī likuma veidošanas. Un pēc iespējas ātrāk jāpieņem. Diemžēl ieilga likuma pieņemšana, un, kā redzat, pēdējās dienās šīs Saeimas sasaukumā mēs pieņemam šo likumu, bet tas ir ļoti nepieciešams, jo šis likums ir latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzības likums. Un, tiekoties ar EDSO pārstāvjiem, ne tikai ar Maksu van der Stūlu, bet arī ar daudz saprātīgākiem ekspertiem, komisijā mēs runājām par to, un šie eksperti ieteica Valodas likumā ielikt arī, lūk, šo preambulu, mums likumdošanā nav šādas prakses, lai to liktu kā preambulu. Tāpēc šeit 1.pantā ir izteikta tomēr vismaz tā pamatbūtība, neizvēršoties plaši, un komisija ir izstrādājusi šo variantu, un es ieteiktu to atbalstīt, kur parādās šī likuma mērķis — nodrošināt latviešu valodas saglabāšanu un attīstību. Saglabāt latviešu tautas kultūrvēsturisko mantojumu, nodrošināt tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā un tā tālāk. Te ir ietverts arī uzņēmējdarbībā, par ko ir bijušas ļoti lielas diskusijas, bet mēs par to runāsim vēl atsevišķi droši vien, apspriežot attiecīgo pantu, jo it īpaši van der Stūls, EDSO komisārs, uzstāja, aizrādot mums iepriekšējos valodas likumprojekta tapšanas posmos, ka privātstruktūrās nedrīkstētu ierobežot citu valodu lietošanu nu nemaz, vārdu sakot, visu ļaut pašplūsmā. Un kas attiecas uz to, ka izglītībā ir nepieciešams arī strikti pateikt, ka šis likums nosaka latviešu kā valsts valodas vietu, arī ir ļoti būtiski.

Es vēl gribu pateikt dažus vārdus, ka diemžēl šajos septiņos neatkarības gados, latviešu valoda kā valsts valoda vēl nav ieņēmusi savu pienācīgu vietu Latvijā, un tai turpmākajā laikā ir jāizcīna šī vieta. Jo pašlaik ir bijis tā, ka dažādos veidos simti un tūkstoši ieguvuši valodas zināšanas apliecības, faktiski latviešu valodu neprotot. Kā es jau kādreiz esmu teicis no šīs tribīnes, tad par 8 latiem ir bijis un ir vēl iespējams nopirkt šo apliecību, un cilvēki plātās ar to un rāda, ka viņš prot latviešu valodu, lai gan neprot absolūti nemaz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Atgādinu, kolēģi, ka mēs apspriežam likumprojekta 1.panta pirmās daļas vārdus "kā arī izglītībā un citās jomās".

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Augstākā padome! Padomes pakalpiņi! Tauta! Grāmatā "Gudro stratēģija", kura māca, kā bagātniekiem, it īpaši šodien, būtu jāpārvalda, ir rakstīts: "Jāatceļ rūkšana, ķildas un ienaids." Patlaban ir svarīgi skaldīt ar kaislībām un svešām domām. Liksim izteikt pretrunīgus izskatus, kamēr tur no sarežģījumiem neatradīs vairs izeju. Tautai ir jātic, ka varturi valstī kaitē tikai ar augstāku mērķi un nolūku tā, lai iedzīvotāji neapzinātos savu kopējo ienaidnieku. Šodien vēlēšanu priekšvakarā Sadarbības padome mums izkārto ārkārtas sēdi, lai runātu par vienu no viskaislīgākajiem iespējamiem jautājumiem — par cilvēku un tautas būtību, par valodu. Mūsu latviešu tauta ir bagāta valodā, kurā ir gadu simtu tūkstošu dainas, kurā ir tulkotas lielākā daļa no pasaules literatūras, operas, un mums draud rusifikācija. Un tā mēs gribam kaut ko panākt. Mēs gribētu, lai mūsu valstī tiktu sargāta šī valoda. Kad es runāju ar tiem iedzīvotajiem, kas šeit dzīvo, liela daļa domā tāpat, ka Latvijā vajadzētu sargāt mūsu valodu. Bet redzi, tādi kā tēvzemieši mums māca, ka Latvijas tautas ienaidnieks ir krievs, Latvijas tautas ienaidnieks ir žīds, Latvijas tautas ienaidnieks ir polis, bet mēs labi zinām, ka Latvijas tautas ienaidnieks ir komunists, boļševiks. Tie pirmie partijas sekretāri, kas pārvaldīja čeku. Bet neatpazīstam mūsu kopējo ienaidnieku, Mēs šodien uzsāksim strīdu starp tiem nepilsoņiem, kas šeit dzīvo un kuriem varbūt šodien iet neveikli ar latviešu valodu. Mēs mēģināsim viņiem iemācīt mīlēt ar to, ka mēs viņiem draudēsim, ka mēs viņus vienkārši izvarosim. Un mēs šeit šodien pierādīsim savu mīlestību savai tautai ar runām par to, cik karsti un cieši mēs turēsimies pie kaut kāda principa, lai citam būtu slikti. Un nāks no otrās puses un parādīs, ka viņi aizsargās krievus līdz biedzamajai asinij, aizsargās viņu civiltiesības. Es domāju, ka neviens īsts latviešu patriots negrib izvarot citu tautu. Mēs gribam viņu cienīt, mēs gribam, lai mūsu valodas vērtību tie saprastu, lai mūsu valoda un tradīcijas tiek mīlētas. Un tie, kas to nespēj, ja viņi grib nākt šeit, tad viņi var nākt kā ciemiņi, bet ne kā pilsoņi. (Starpsauciens: "Beidz muldēt!")

Šis likums ir cieši saistīts ar Pilsonības likumu, jo ja mēs dosim pilsonību tādiem kas nerunās un negribēs runāt latviešu valodā, tad mums neizbēgami ir divkopienu valsts. Bet es ticu, ka tikai komunisti, pirmie sekretāri un Sadarbības padome un daži viņu pakalpiņi no Amerikas grib šito divkopienu valsts likteni uzlikt latviešu tautai. (Starpsauciens: "Runā par lietu!") Mēs gribam dzīvot kopīgi! Mēs negribam, ka mūs šķeļ! Mēs gribam cīnīties pret komunismu un tā sekām, mēs gribam, lai latviešu valoda zeļ, attīstās un turpina dzīvot mūsu valstī. Mēs negribam, ka mūs pārkrievo, un es neizprotu, ka mēs gribam arī kādam citam atņemt savu mantojumu. Mēs gribam viņam dot mūsu visdārgāko dāvanu — mūsu valodu.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

G.Valdmanis.

Nav šaubu, ka šodienas debates notiek tikai, lai paceltu un šķeltu mūs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt jūs tomēr neatbalstīt Golubova kunga priekšlikumu, jo gan Valodas likums, gan arī Izglītības likums zināmā mērā šeit tiek pieminēts, un par ko arī tiek šīs sarunas daļēji šeit noturētas Saeimā. Tās tomēr ir cieši saistītas lietas. Šodien jums ir arī pastkastītēs izdalīts Izglītības likuma otrajam lasījumam sagatavotais teksts. Ja kādam ir kādas šaubas vai jautājumi, jūs paskatieties arī šo Izglītības likumprojektu un mēģiniet ieraudzīt šīs sakarības, kādas ir kopā abiem šiem likumprojektiem. Es aicinātu deputātus šobrīd noraidīt Golubova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Eniņa kungs, es jūs ļoti cienu kā izcilu dabas pētnieku, bet man ir ļoti žēl, ka, trīs gadus strādājot parlamentā, jūs vēl joprojām neesat pamanījis, ka mūsu likumdošanā ir zināma sistēma un ka likumiem ir vienota pieeja, un pilnīgi pareizi šeit paskaidroja komisijas sekretārs Pēteris Tabūns, un viņš jums to paskaidroja, ka tas, ko jūs teicāt, preambula ir ietverta 1.panta jaunajā pirmajā daļā. Vienkārši mūsu likumdošanā šobrīd nav tāda prakse, ka rakstītu preambulas. Tas ir ietverts 1.panta jaunajā pirmajā daļā.

Un cienījamā Kreituses kundze, man īsti nebija saprotamas jūsu iebildes pret privāto izglītību, jo attiecīgajā pantā 10.lappusē ir 4. un 5.apakšpunkts, kas tieši reglamentē to, ka privātajās izglītības iestādēs ikvienam būs jāapgūst valsts valoda, un tur tas ir ļoti skaidri un gaiši uzrakstīts. Es aicinu noraidīt deputāta Golubova priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu. Teksts jums ir zināms. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 57, atturas — 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina noraidīt arī otru — deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Eniņa kungs tikko teica, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Tieši tā. Es arī uzskatu, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Ar aizliegumiem mēs neko nesasniegsim, jo mēs audzināsim cilvēkos tikai naidu pret šo valodu.

Es gribu vēl atgādināt, ka Valodas likumam vajag runāt tikai par valsts valodas lietošanu, nevis par izglītību, jo mums ir piemēri, ka par vienu un to pašu jautājumu atbild divi vai trīs likumi. Tas ir arī pretrunā, viens likums ir pretrunā ar otru likumu. Ja mēs pieņemsim nodaļu, kas atbild par izglītību Valodas likumā, pēc tam vēl pieņemsim Izglītības likumu, ja būs kādas pretrunas, tās nebūs par labu likuma izpildīšanai. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un nerunāt Valodas likumā par izglītības jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Padomes lojālie lojālisti Saeimā un tauta! Man ir kauns, ka mums šāds likums ir vispār jāapspriež, ka ir tādi panti. Pagājušo nedēļu es pavadīju vairākas dienas dziļā Latgalē, un man bija tas gods un prieks apciemot Daugavpils domi, un tur es redzēju kaut ko ļoti prātīgu. It kā smagā krievu pārsvarā bija zīmītes domē: "Šeit, Latvijā, runāsim latviski!" Draudzīgs uzaicinājums. Tur es meklēju vairākus ierēdņus. Es meklēju arī iespēju izsūtīt faksu. Es nespēju atrast dažas iestādes. Es runāju varbūt ar kādiem desmit ierēdņiem. Neviens man neteica: "Runāsim krieviski!" Neviens pret manīm nebija nepieklājīgs. Es gan varētu teikt, ka šeit pat, Saeimā, Ārlietu komisijā es esmu bieži sēdējis kā muļķis, jo nolemj, ka mēs ar citas tautas pārstāvjiem runāsim krievu valodā, un man kā Saeimas deputātam, ievēlētam Ārlietu komisijā, ir jāsēž klusu, jo man pat nav bijis dots tulks.

Redzi, jautājums ir par attieksmi vienam pret otru. Krievu Daugavpilī, lai gan tā nav krievu, tā ir latviešu, ir tāda pretimnākšana vienam pret otru. Tur nav likums, tur nav sods. Tur ir vienkārši draudzīgs aicinājums: "Šeit, Latvijā, runāsim latviski!" Bet, redzi, ko mums šeit dara. Mūs skaldina. Mēs ar dzelžiem pateiksim tai meitenei, ka viņai ir mūs jāmīl. Mēs ar likumu noteiksim to, kas mums ir jāspēj noteikt ar sirdi. Mēs Latvijā gribam tikai lojālus cilvēkus. Lojālus Latvijas idejai, lojālus mūsu latviešu mantojumam.

Bet Sadarbības padome — pārpalikums no komunistu varas, tā, kas mūs šķeldina, lai mēs nesaprotam mūsu kopējo ienaidnieku. Viņi grib, lai mēs liekam viens otram nepatīkamus likumus virsū. Jo mēs nezinām, kā tas ierēdnis to likumu izmantos. Man diemžēl būs jābalso pret Bartaševiča kunga priekšlikumu jeb ierosinājumu. Bet es to darīšu ar cerību (Starpsauciens: "Ar sāpēm sirdī!"), ka 7.Saeima paņems gan šo, gan Pilsonības likumu un pārstrādās pilnīgi, ka mēs nāksim viens pie otra ar draudzīgu risinājumu, nevis ar kaut kādu uzspiestu balsojumu un nevis ar naidu, bet ar mīlestību, jo mums ir tikai viena zeme, un mums tā ir jāceļ kopā. Mums ir kopēji jācīnās pret tiem, kas mūsu tautām, iedzīvotājiem valstī, negrib labu, bet grib ļaunu. Pret tiem, kas sūtīja mūsu jauniešus uz Sibīriju, pret tiem, kas šeit sēž Saeimā un lemj, kā iznīcināt mūsu tautu ekonomiski. Un tiem, kas grib šodien tāpat kā Pilsonības likumā mūs skaldīt, lai mēs neizprastu mūsu kopējo ienaidnieku.

Ja mums ir jālieto likums, tad es balsošu par likumu, kas aizsargās latviešu valodu, cik vien šis likums spēj. Bet es gribu, lai mēs to darām pavisam citādāk. Es ceru, ka šā likuma pantus mēs ievērosim ar godaprātu un ar cieņu pret citiem. Un ne jau, ja man ir tiesības, es drīkstu tevi izvarot, jo mums tādu tiesību nav!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).Augsti godātais Bartaševiča kungs! Valodas likums pasludina vispārējos principus valodas lietošanā izglītībā. Savukārt attiecīgie vispārējās izglītības, profesionālās izglītības, augstākās izglītības likumi sīkāk reglamentēs valsts valodas lietošanu attiecīgajās izglītībās.

Tāpat Valdmaņa kungs jūs labi atceraties, ka jums tika dotas iespējas piedalīties komisijas darbā, un jūs varējāt to darīt ne tikai vienā sēdē, kurā jūs bijāt un kur mēs laipni jūs uzklausījām, bet arī visās citās komisijas sēdēs, un varējāt izteikt savas domas. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 1.pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 54, atturas — 6. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

3.priekšlikums. Deputāta Tomašūna priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas Aleksandrs Kiršteins par šo priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

Tomašūna kungs noņem priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikums tiek noņemts.

Dz.Ābiķis.

4.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir noraidīts, jo faktiski šī norma ir iestrādāta citos likumprojekta pantos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

Dz.Ābiķis.

Atbildīgā komisija aicina atbalstīt savu komisijas izstrādāto redakciju, kas ir ar nr.5 jūsu tabulā.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat komisija aicina atbalstīt nākamo — 6.priekšlikumu, kurš arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 7. priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāte Ilga Kreituse. Lūdzu!

I.Kreituse

(DPS, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību tomēr un salīdzināt iepriekšējo — otrās sadaļas redakciju ar tagadējās trešās sadaļas redakciju. Manuprāt, ka iepriekšējā redakcija ir daudz sakarīgāka un daudz precīzāka, jo ieklausieties! Tur ir "neoficiālā saziņā, reliģiskajās organizācijās, kā arī nacionāli etnisko grupu iekšējā saziņā". Tātad ir skaidri pateikts, kur un kādā veidā. Jaunajā redakcijā parādās: "Jebkurai personai ir tiesības brīvi lietot ikvienu valodu rakstveidā un mutiski individuāli un sazinoties ar citām personām." Kas ir "citas personas"? Citas personas var būt Valsts prezidents, citas personas var būt Saeimas deputāts un tā tālāk. Tad šī sarakste "ar citām personām", jo ko nozīmē "cita persona"? Man nav skaidrs šajā gadījumā. Un šī citas personas sarakste ar šo individuālo personu pēc tam nonāk arhīvā, un tā jau ir lietvedība, tā ir informācija par sabiedrības attīstību. Un tad iznāk, ka Latvijas pilsonis nevar iegūt šo informāciju, ja viņš nezina svešvalodu. Te ir tā lieta. Es gribētu saprast, ko nozīmē "cita persona". Manuprāt, iepriekšējā panta iepriekšējā redakcija ir daudz pārdomātāka un sakarīgāka, jo, tikko kā parādās kaut kādi neizprotami jēdzieni, tā parādās iespēja likumprojektu stiept uz vienu vai otru pusi un katram izmantot atbilstoši savām interesēm un iegribām.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Šeit ir atruna par reliģiskajām organizācijām, kā arī par nacionālo un etnisko grupu iekšējo saziņu. Komisijas redakcijā, kura ir piedāvāta trešajam lasījumam, par to neviena vārda nav. Varbūt komisija grib piespiest vecticībniekus lūgt Dievu arī latviski? Neiznāks, kungi! Lūgs Dievu krieviski, kā tas bija Pētera I laikā, kad viņi saglabāja savu ticību, saglabāja savu kultūru, saglabās arī tagad. Tāpēc lūdzu noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es arī domāju, ka tā trešā daļa, ko izveidojusi atbildīgā komisija, tomēr šī "citu valodu lietošana" pieļauj pārāk plašā mērā, ļaujot jebkurai personai brīvi lietot ikvienu valodu gan rakstveidā, gan mutiski, arī sazinoties ar citām personām. Domāju, ka šāda norma mums nebūtu vajadzīga un tad jau labāk lai paliek šī otrā lasījuma redakcija, šī otrā daļa, kur ir šīs reliģiskās organizācijas un kur ir nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņa, kas vismaz ir dabiski. Protams, mēs varētu šķirot tradicionālās reliģiskās konfesijas no dažādām reliģiskajām sektām, reliģiskajās sektās acīmredzot būtu vajadzīga stingrāka reglamentācija, bet, ņemot vērā to, ka šeit mums šajā brīdī nav labākas redakcijas, tad pareizākais būtu palikt pie šī otrā lasījuma redakcijas. Bet tas tikai arī norāda to, ka šis likums uz šobrīdi nav sagatavots tādā mērā, lai tas varētu pilnībā stāties spēkā un optimāli darboties, un es arī gribu šeit piekrist izteiktajai domai, ka, teiksim, šī likuma šāda skatīšana tagad, priekšvēlēšanu laikā, tieši vēlēšanu nedēļā, ļoti lielā mērā grib atkal novērst sabiedrības uzmanību no tām problēmām, kuras patiesībā būtu jārisina un jāanalizē šajā priekšvēlēšanu gaisotnē, un tā būtu arī pilnīgi konkrētu partiju atbildība par situāciju valstī. Jo ne jau tikai no valodas jautājuma šī situācija mums valstī ir atkarīga, un ja kāds arī skaļi apliecina un atkārtoti daudz apliecina savu mīlestību uz latviešu valodu, no tā arī pati šīs valodas lietošanas iespēja un valodas situācija nekļūs daudz labāka, bet tā arī nav vienīgā problēma, un tas ir varbūt arī tieši mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no tiem darbiņiem, kuri ir palikuši nepadarīti, arī tieši no valdošo partiju puses.

Tā kā es aicinātu šo konkrēto priekšlikumu šajā gadījumā noraidīt un domāt par to, ko mēs varam tālāk darīt ar visu likumu kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums ir ļoti grūts laiks pašreiz, un, ja mēs dzirdējām Pola Goubla uzstāšanos, viņš arī brīdina, ka Latvijai ir ļoti grūts brīdis, jo mēs esam sākuši dialogu par mūsu pagātni. Jāpateicas ir Guntim Ulmanim, kas pagājušajā nedēļā Ņujorkā, uzstājoties ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā, aicināja vērtēt vienu no gadsimta necilvēciskajiem režīmiem — padomju totalitārismu. Mēs, Saeima, jau iepriekš nobalsojām, ka ar Deklarāciju par okupāciju ir jāiepazīstina ANO dalībvalstis. Līdz šodienai nav saņemtas no Ārlietu ministrijas rakstiskas atbildes no valstīm, kas ir iepazinušās ar šo deklarāciju. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš paziņo, ka tas, par ko runāja Ulmanis Apvienoto Nāciju Organizācijā, ir pasaulē pietiekami zināmi fakti par traģisko vēsturi Baltijas valstīs un Eiropā. Ulmanis runāja Apvienoto Nāciju Organizācijā par mūsu tautas vēsturi, īpaši par 50 pēdējiem okupācijas gadiem.

Riekstiņa kungs, pasaule nezina, kas komunisma totalitārā režīma laikā ir noticis ar latviešiem un tautu, ir noticis tautas genocīds, ir iznīcināta kultūra, tās tradicionālais dzīvesveids, kas saistīts ar lauku vidi, tradīcijas tautai dzīvot saskaņā ar dabu. Pasaule nezina, ka vēl šodien pastāv pagrabi, kuru zeme caursūkusies ar Latvijas patriotu asinīm. To nezina EDSO misija, to nezina van der Stūls, lai gan mēs centāmies iepriekšējās kopējās sēdes laikā ar EDSO misijas pārstāvjiem četras stundas viņiem to skaidrot. Un šis kalamburs, kas radies šodien apspriežamajā jautājumā, par kuru mēs pārrunājam, tas ir 1. panta 2. daļu un 3. daļu, to redakcijas formulējumu, es domāju, ka tas ir ļoti neveikls formulējums. Bez šaubām, tas ir radies EDSO rekomendāciju rezultātā. Es redzēju šīs rekomendācijas un lasīju. Tur bija ļoti daudz sarežģītu, divdomīgu teikumu, divdomīgu rekomendāciju. Rietumi turpina mums draudēt. Rietumi negrib dzirdēt, kas ir noticis ar mums. Tas ir tieši saistīts arī ar tām atsauksmēm, kas šodien un vakar ir publicētas sakarā ar Ulmaņa kunga uzstāšanos Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Vakar, kad es biju Kuldīgā, es redzēju šos čekas pagrabus. Pašreiz tur ir iekārtoti malkas pagrabi. Kāpēc nav iekārtots muzejs, lai stāstītu par mūsu tautas genocīdu? Lai stāstītu par pārdzīvoto? Kāpēc mums šodien uzspiež šādu Valodas likumu, kas mazina latviešu valodas nozīmi? To es uztveru kā genocīda turpinājumu. Sešdesmit gadu okupācijas nodarītais posts jāizvērtē starptautiskajai tiesai. Pasaules sabiedrībai tas ir jādara zināms, lai saglabātu latviešu valodu, tradīcijas.

Un šajā sakarā es neatbalstu šo 3. lasījumā formulēto 1. panta 3. daļu, un tāpēc aicinu atgriezties pie tā formulējuma, kas ir minēts otrajā lasījumā. Un es neatbalstīšu, balsojot atbildīgās komisijas priekšlikumu. Es domāju, ka pasaulei ir jāizvērtē tās traģiskās mūsu vēstures lappuses, jāizvērtē tās sekas, kas šeit ir notikušas. Un tikai pēc tam mēs uzklausīsim EDSO un citas rekomendācijas, kas būtu jādara mums ar mūsu tradīcijām, ar mūsu valodu un ar mūsu turpmāko dzīvi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Komisija, sagatavojot šādu redakciju, kādu piedāvā atbalstīt, ir ņēmusi vērā tieši to, par ko šodien debatēs tik karsti runā noliedzēji, kas nevēlas atbalstīt komisijas izstrādāto redakciju. Proti, otrajā lasījumā pieņemtā redakcija ir nepietiekami plaša, tā neaptver visus tos gadījumus, kurus šis likums neregulē un nenosaka, un tādēļ ir jāņem vērā šī 1. panta uzbūve kopumā. Pirmajā daļā ir vispārējie noteikumi, otrā daļa nosaka tiešo regulāciju, trešā daļa — atrunā tās jomas, kurās netiek regulēta ar šo likumu valodas lietošana. Un šī plašākā apjoma redakcija, kas patiešām precizē, kas noeoficiālā saziņa, un tas attiecas uz jebkuru personu neatkarīgi no viņa pilsonības, no viņa tautības, reliģiskās vai etniskās piederības, arī ģimeniskās iekšējās attiecības.

Ja es ar savu meitu sazināšos kādā svešvalodā mājās tādēļ, lai veicinātu valodas apguvi, tad tas vēl nenozīmē, ka es pārkāpšu Valsts valodas likumu un savā ģimenē nerunāšu latviski. Varbūt šis piemērs ir tikpat izaicinošs un neglīts kā tas, par kuru, klausoties Golubova kunga piemērā, komentējot šo priekšlikumu no komisijas ierosināto, man likās, ka ir patiesībā jāapvainojas tiem, kurus viņš pieminēja, raksturojot savu šo izpratni par to, kādā veidā kāds lūdz Dievu. Tas nebija īsti korekti un deputāta cienīgi.

Es tāpēc ļoti lūdzu deputātus vēlreiz izlasīt šajā pantā visas trīs daļas un atbalstīt komisijas ļoti pārdomāto redakciju, kurā ir ņemtas vērā visas tās prasības, kurās ir jānosaka atruna, kurās šis likums nejaucas, un tā ir cilvēka, jebkuras personas privātā personīgā izvēle. To nosaka šī daļa. Es lūdzu atbalstīt to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti! Man ir ļoti žēl, ka Tomašūna kungs noņēma savu priekšlikumu. Varētu, protams, runāt par šo veco redakciju, bet, tā kā tagad Tomašūna kungs savu priekšlikumu ir noņēmis un šī redakcija ir izmainīta, tad mums ir jāizšķiras starp diviem variantiem — vai atstāt veco vai šo jauno variantu, kas ir komisijas redakcijā.

Es gribētu pateikt, ka man ir ļoti žēl, ka mani faktiski neapmierina ne šī pirmā, ne otrā redakcija. Un kāpēc? Tāpēc, ka divos pantos mēs it kā jau trīs reizes sākām atvainoties. Man šāda veida ieraksti, ko likumā ieraksta, sāk atgādināt to, ka mēs neesam pārliecināti par savu likumu darbību un sākam jau iepriekš atrunāt, ko tad mēs negribam pateikt. Es domāju, ka principā vajadzētu ievērot to, ka mēs nerunājam un nepiesārņojam likumprojektus ar nevajadzīgām lietām un nerakstām to, kas tur vispār nav. Mēs uzsveram tikai to, kas tur ir. Un par šiem trim atvainošanās... man ir ļoti žēl, bet mēs jau 1. panta 4. apakšpunktā rakstām, ka ir konstitucionālas tiesības lietot savu dzimto valodu vai citas valodas mazākuma tautībām, un es domāju, ka tas ir pateikts pilnībā. Tagad mēs atkal rakstām vēlreiz, ka šis likums nenosaka valodu lietošanu iedzīvotājiem neoficiālajā saziņā, un 2. pantā mēs iemanāmies atkal ielikt nākošajā punktā, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības, kārtojot jautājumus, sazināties valsts valodā. Un it kā uzsveram tikai, ka viņam ir garantētas tiesības, jo šīs tiesības... tas man atgādina šo iepriekšējo laiku leksiku, ka cilvēkiem bija tiesības uz dzīvokli, bija tiesības uz darbu, tiesības uz vārda brīvību un uz ārzemju ceļojumiem, bet nez kāpēc šīs tiesības neizmantoja.

Respektīvi, es šeit redzu, ka it kā netieši mēs trīs reizes atvainojamies par to, ka mēs esam uzdrīkstējušies iestrādāt kaut kādas diezgan vidēji stingras prasības, un visu laiku uzsveram, ka mēs nedarīsim to un to. Es domāju, ka ir vesela rinda augstāku likumu, kas jau reglamentē visas šīs lietas. Bet tā kā tagad mēs trešajā lasījumā faktiski neko vairs izsvītrot nevaram, tādu priekšlikumu nav, tātad mums ir jāizšķiras starp otro un... respektīvi, starp iepriekšējo un tagad šo te pēdējo komisijas variantu, tad es personīgi atbalstītu tomēr iepriekšējo viena iemesla dēļ un, vārdu sakot, tāpēc, ka tur ir pieminētas šīs reliģiskās organizācijas. Es domāju, ka tas vienkārši ir precīzāks, jo tur man nāk prātā ne tikai.... šī vecticībnieku valoda šeit pieminēta, bet arī latīņu valoda... lai vienkārši nerodas kaut kādas sarežģītas problēmas. No tā viedokļa es domāju. Var būt, ka man nav taisnības, varbūt Rugātes kundze var paskaidrot sīkāk, un tad es, teiksim, piekristu, ko viņa teica, bet es zinu, ka ļoti plaši lieto arī šo latīņu valodu... Tad kādā veidā mēs te varam izšķirties? Principā te lielas atšķirības nav starp šiem abiem pantiem. Bet mani īsti nepārliecina tas te. Kāpēc ir pazudis tādā gadījumā... Kāpēc ir pazudušas šīs reliģiskās organizācijas? Jo tad tas vismaz ir precīzāk. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, "Latvijas ceļš".

I.Birzniece

(LC). Jā... godātie deputāti... Mēs redzam, kuri deputāti ir izlasījuši visu likuma tekstu jaunajā redakcijā un kuri tikai lasa pantu pa pantam. Jo diemžēl... Es drusku gribu atvieglot referenta darbu, Ābiķa kunga darbu, un pateikt ne īpaši deputātiem, bet īpaši radioklausītājiem. Lai neuztrauktos... Tā ka deputāte Anta Rugāte pareizi pateica, ka jau ir norma citā vietā jaunajā tekstā, tātad 10. panta 3. daļā 7. lapaspusē, kur ir teikts, ka arī reliģisko organizāciju, nacionālo kultūrbiedrību, nacionālo un etnisko grupu pasākumos valodu var brīvi izvēlēties. Tas nu gan jau parādās citur... Es uzskatu, es gribētu apsveikt komisiju par lielo padarīto darbu, ka tomēr ir jāapskata komisijas ieteiktā redakcija kā vesels veselums. Un nevar sadalīt un sašķelt to. Tad nevar tikai izvēlēties no otrā lasījuma un neskatīties, kur tas ir iestrādāts jau trešā lasījuma redakcijā no komisijas.

Arī gribētu atgādināt, ka šis likums nav par čekas pagrabiem (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Aizbrauc uz Kuldīgu, paskaties!"), bet par valsts valodas lietošanu. Tātad arī varbūt komentārus... nu par deputāta Kiršteina teikto, ka 3. daļā arī nosaka tiesības, ka latviešiem... katram latvietim kā indivīdam ir arī tiesības brīvi izvēlēties savu valodu — rakstīt vēstules, runāt privāti ar kādu cilvēku. Šādas tiesības nav domātas... šādas tiesības nav tikai mazākuma pārstāvjiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man ir viss skaidrs. Mēs, runājot par Golubova kunga priekšlikumiem, mēģinām tos apkarot, bet man nav skaidrs, ko mēs darīsim ar tiem 240 000 latgaliešu. Priekš daudziem latgaliešiem tā ir valoda, bet priekš daudziem tas ir dialekts uz šodienu. Un, ja mēs skatāmies šo te likumprojektu trešajā lasījumā, tad es redzu, ka faktiski par Latgali šeit nav teikts neviena vārda, un runājot, piemēram, runājot tā prastāk, pagastā, kur ir tīrākie latgalieši, vai tur kādreiz var iedomāties, ka tur kāds sāks runāt oficiālā latviešu valodā, nekad tas nenotiks. Tāpat tas nenotiks arī veikalā, un es domāju, ka diezgan neveiksmīgi šis likumprojekts ir izstrādāts, bet acīmredzot tie latgalieši, kas ir Saeimā un kas ir strādājuši pie šī likumprojekta izstrādes, nav pacentušies ievērot šo lietu, jo būtībā Latvija bez Latgales arī nevar pastāvēt, tāpat kā Latgale bez Latvijas. Un, ja tā ir viena tauta un... Bet mēs laikam ļoti dažādi runājam, jo citreiz iznāk tā, ka latvietis nesaprot latgalieti, latgalietis gan saprot latvieti, ja mēs varēsim saprast viens otru, tad būs viss labi. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribēju dažiem deputātiem izskaidrot viņu kļūdas, ko viņi ir pielaiduši, šeit uzstājoties. Vispirms jau Golubova kungs un Kiršteina kungs, neizprot, ko nozīmē vārds "neoficiāls", un rūpējas par reliģiju, reliģisko organizāciju — noturēt savus dievkalpojumus latviešu, krievu, grieķu, latīņu vai vēl kādā valodā.

Kā zināms, baznīca mūsu valstī ir šķirta no valsts saskaņā ar šodien spēkā esošo likumdošanu, un tāpēc viss, kas notiek baznīcā reliģiskā, tas ir neoficiāls, un tāpēc uz to attiecas šī panta daļa.

Un otrs jautājums. Es arī gribēju izskaidrot Kreituses kundzei, ka neoficiālas ir arī Saeimas deputāta personīgās sarunas. Ja mēs runājam šeit no tribīnes, mūsu pienākums ir runāt latviski, tad, kad mēs privāti sarunājamies kafejnīcā, tad tā ir neoficiāla saruna, un mēs varam izvēlēties jebkuru valodu — latviešu, vācu, krievu, angļu, jebkādu citu, ko mēs kopīgi protam. Tā ir mūsu darīšana, un to arī šis likums nereglamentē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Stikuta kungs, par latgaļu valodu, to, ko jūs teicāt, jūs varēsit runāt, protams, citā pantā, kur ir pieminēta šī lieta, bet es iebilstu, īpaši gribētu pasacīt šajā brīdī pret tiem, kuri vēl aizvien grib un mēģina nepārtraukti atgādināt, ka nevajadzētu šodien šo likumu pieņemt. Tie ir dīvainā kārtā gan Golubova kungs, gan Čerāna kungs, te viņi kopīgi, tā sakot, vienojās. Sava daļa taisnības ir Kiršteina kungam, kurš saka, ka ir bijusi tāda atskatīšanās un it kā atvainošanās, ka mēs atļaujamies, jā, diemžēl. Diemžēl patiešām tā tas ir, un šis likuma trešais variants, tā sakot, trešajā lasījumā ir — nu nekautrēsimies nosaukt par savā ziņā kompromisa variantu, jo pamācītāju no visām pusēm mums ir bijis atliku likām. Par Krieviju nemaz nerunāsim, par Golubovu nemaz nerunāsim, kuru interesē, lai Latvijā runātu tikai vienā krievu valodā, tas ir pats par sevi skaidrs, bet mēs zinām, kā mūs ietekmēja no Rietumiem, EDSO. Jā, kādreiz viņi teica, ka viņi pēc tam, kad tiks pieņemti grozījumi likumā par pilsonību, viņi vairs neiejaukšoties, bet viņiem bija pretenzijas, van der Stūla kungam, 19 pantos valsts valodas likumā. 19 pantos! Un ieradās viņš un trīs eksperti, un mēs pa pantiem analizējām šīs lietas komisijā ļoti nopietni, bet kas attiecas, kolēģi, kuri te pieminēja reliģiskās organizācijas, tad tas par reliģiskajām organizācijām un viņu brīvu izvēli valodas lietošanā ir minēts 9.pantā, ieskatieties, lūdzu, likumā dažas lappuses uz priekšu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Es neizmantošu jūsu laiku vēlreiz, un par to jautājumu, ko aizskāra Stikuta kungs, ir jārunā atbilstoši 2.pantā, tur, kur ir šīs normas ierakstītas un kurās mēs varam par to diskutēt, kas ir, protams, pats par sevi ļoti diskutējams jautājums, cik vienota ir latviešu valoda, un par to es runāšu atsevišķi, bet es vēlreiz gribu jūs aicināt — esiet, lūdzu, tik laipni, kolēģi, izlasiet abas šīs daļas, otro un trešo, kas ir 1.pantā, un arī pirmo daļu, un lūdzu atbalstiet atbildīgās komisijas redakciju, kas patiešām ir veidota tā, kā jūs arī to pareizi atzīmējāt, lai noteiktu tās jomas, kuras neskar šis likums. Tas ir ļoti svarīgi it īpaši tādēļ, ka mēs vēl aizvien paši likumdevēji ne vienmēr precīzi nosakām, ko tad regulē un ko neregulē kāds no likumiem, un Valodas likums var būt jo īpaši delikāts tieši šajā izpratnē. Es lūdzu atbalstīt komisijas izveidoto redakciju!

Sēdes vadītājs

. Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tiešām kolēģei Birzniecei ir taisnība, mēs bieži vien lasām pa pantiem un neesam izlasījuši kopumā. Kolēģa Stikuta teiktā sakarā, un kolēģe Rugāte jau minēja, ka 2.panta pēdējā daļa skaidri un gaiši runā, ka valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģiona latviešu valodas paveids. Tas nozīmē, ka šai valodai nevar tikt pieļauti kaut kādi uzbrukumi. Cits jautājums, kā praksē tas ir realizējams? Bet tas, ka komisija šo jautājumu nav aizmirsusi, tas ir apsveicami. Kas attiecas par reliģiskajām organizācijām, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā laikā pieprasīja vai lika priekšā izslēgt valodas regulēšanu šajā sfērā, un paldies atbildīgajai komisijai, tā to ir ievērojusi, tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns— otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Un godātais Tabūna kungs! Es domāju, ka nav nekādu šaubu par to, ka šodien šis likums tiks pieņemts, un es arī balsošu par šo likumu un balsošu par latviešu valodas aizstāvību, jo citādi es nemaz nevaru balsot. Tāpēc, ka savas tautas valoda man ir svēta, un es zinu arī to, ka valoda nes iekšā sevī lielu garīgu spēku un valoda ir arī viens no mūsu tautas pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Protams, ka tas tā ir, bet ir jāapzinās arī tas, ka šī diskusija šodien, vēlēšanu priekšvakarā, ir ļoti lielā mērā radīta tāpēc, un tā ir nolikta šajā priekšvēlēšanu nedēļā tikai tāpēc, lai arī novērstu uzmanību no citiem būtiskiem jautājumiem. Un es gribu pateikt to, ka valoda viena pati mūs neglābs, jo mums ir šī traģiskā demogrāfiskā situācija, un par kādu valodu mēs varēsim runāt tajā brīdī, kad mūsu valstī vispār vairs nebūs neviena latvieša pēc vairākiem gadu desmitiem. Un to mēs varam matemātiski izrēķināt. Tā kā mēs šeit nedrīkstam vienkāršot, Tabūna kungs, lai kā tas šeit kādam nepatiktu. Vienīgi vēl ko es tiešām gribēju no jums dzirdēt, ko jūs savā uzstāšanās reizē tā arī nepateicāt, ko jūs sakāt par tiesībām jebkurai personai brīvi lietot ikvienu valodu rakstveidā un mutiski individuāli un sazinoties ar citām personām. Es domāju, ka tieši tas bija šis jautājums, par kuru mums jāizrunā. Mēs balsojam par vai pret, es tomēr aicinu nobalsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).Cienījamie kolēģi! Es tiešām ļoti jūs lūdzu, nu, es saprotu, ka ir grūti arī izprast likumprojektu kopumā, ja pie tā nav ilgstoši strādāts, bet arī nu nedaudz paskatīties uz priekšu, jo ir tiešām likumā, kā jau te pareizi kolēģi norādīja, ka likumā ir normas, kas regulē to vai citu lietu, par ko jūs diskutējāt un kas nav šajā pantā. Piemēram, cienījamais Ozoliņa kungs, jūs sakāt, ka te ievērotas EDSO rekomendācijas, (starpsauciens:"Visā likumā!") kas pasliktina situāciju, tieši otrādi, attiecībā uz reliģiskajām organizācijām mēs esam bijuši daudz konsekventāki, un tālākajā pantā, kā te pareizi norādīja deputāte Birzniece, ir pateikts, ka reliģiskās organizācijas savos dievkalpojumos, iekšējā saziņā var lietot brīvi jebkuru valodu (No zāles deputāts A.Golubovs: "Kas tur ir rakstīts?"). Tas ir rakstīts 10.pantā, cienījamais Golubova kungs, tanī pašā laikā reliģiskai organizācijai attiecībās ar valsti, piemēram, attiecībās ar Ministru kabinetu vai kādu citu institūciju, viņai būs jālieto valsts valoda, tā ka mēs esam padarījuši šīs likuma normas konsekventākas. Tāpat arī attiecībā uz latgaliešu valodu tas ir reglamentēts jau nākamajā lappusē, tikai vajag apskatīties. Un pateicos Rugātes, Birznieces, Tabūna, Bišera un Seiksta kungam par atbalstu un par atsevišķu lietu izskaidrojumu. Turklāt, Čerāna kungs, tas, ka rakstveidā būs obligāti jālieto latviešu valoda un arī mutiski būs jālieto obligāti latviešu valoda, tas ir reglamentēts nākamajos pantos, kur ir runa par valodu apkalpojošo sfēru, par valodu attiecībās ar valsti un tā tālāk, tā ka šeit es neredzu tiešām nekādas problēmas. Un šī redakcija ir, manuprāt, ļoti veiksmīgi izstrādāta. Paldies! Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par atbildīgās komisijas 7. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 13, atturas — 2. Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. 8.priekšlikums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir noraidīts, jo tiešām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai ir taisnība, ka Latvijai ir saistošs starptautiskais līgums vai speciālais likums nosaka citas valsts valodas un citas valodas lietošanas kārtību, tad piemērojami starptautiskā līguma vai speciālā likuma noteikumi, tas tik tiešām tā ir, bet tas vienkārši nav jāraksta likumā, jo visā mūsu valsts likumdošanā šis nosacījums ir spēkā, pieņemot jebkuru likumu, tā ka principā mēs jūs atbalstām.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu runās Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu balsot, un es domāju, ka Antons Seiksta kungs nevarēs atsaukt, jo viņš tik steidzami sēžu zālē komisijas sēdi nesasauks. Un tādēļ es aicinātu tomēr šo normu iekļaut, jo, iespējams, patiešām, kā Ābiķa kungs norāda, ka mūsu attīstītā likumdošana noteiks arī Valsts valodas komisijas pārstāvjiem un visiem pārējiem, ka ir starptautiskie likumi, bet mani šaubas māc par to, ka mūsu šo komisiju darbinieki nav tik izglītoti, lai viņi zinātu, kādas starptautiskās normas ietekmē Latvijas likumdošanu. Un tādēļ šis papildinājums no Cilvēktiesību komisijas puses būtu pilnīgi vietā, un varbūt patiešām pēc kādiem pieciem vai desmit gadiem mēs varētu to arī izņemt, ka visā Latvijā būtu tik augsts likumu zināšanu līmenis vai Latvija arī būtu iestājusies Eiropas Savienībā. Tad varbūt patiešām mēs varēsim salīdzināt mūsu likumdošanas aktus. Šajā gadījumā es aicinu noteikti balsot un atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iniciatīvu un esmu pateicīgs cienījamajam komisijas vadītājam par šo pozitīvo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Kolēģi Saeimā! Vispirms gribētu labot to, ko Ābiķa kungs teica. 10.pants šajā likumā ir par bruņotajiem spēkiem. Tur nekas par baznīcu nav, lai gan es zinu, ka mums, luteriem, Dievs kungs ir mūsu stiprā pils.

Bet runa tagad ir par starptautiskajiem līgumiem un kā tie varētu attiekties uz to, kas notiek Latvijā. Es esmu vairākus gadus, lielu daļu no mana mūža, dzīvojis Kvebekas provincē, kur franču kanādieši uzskata, ka franču valoda ir apdraudēta. Franču valoda gan tiek sargāta visā pasaulē. Nav, ka tā izdzīvos vai neizdzīvos no tā, kas notiek Kvebekas provincē, bet Kvebekas province uzsauc likumu par apdraudētām kultūrām, kas atļauj viņai darīt, manuprāt, nepieņemamas lietas. Viņi ierobežo vecāku tiesību sūtīt bērnus uz tām skolām, uz kurām vecāki gribētu sūtīt. Viņiem ir jāsūta uz franču skolām. Viņi ierobežo tirdzniecības, ierobežo divu kopienu, divvalodas valstī darba vietas, ja nemāk runāt franciski, tad darba vietas nav pieejamas. Nedrīkst veikali apkalpot citā valodā kā franču valodā, sludinājumiem ir jābūt franču valodā, vismaz divreiz lielākiem burtiem nekā angļu valodā, un tā tālāk.

Es uzstājos tagad tā, lai tas būtu stenogrammā, lai ja kāds skatās par Valodas likuma vēsturi, lai mēs nepiemirstam, ka pēc vajadzības, ja mēs paši netiktu galā, ka ir pasaulē paredzēti starptautiskos likumos panti, zem kuriem varētu aizsargāt latviešu valodu ļoti nežēlīgos veidos. Es gan ticu, ka tas tā nav vajadzīgs. Es ticu, ka tāds uzaicinājums, kas ir Daugavpils pilsētas domei, ka Latvijā runāsim latviski, varētu pietikt. Es gāju šodien caur piketu. To, ko es spēju saprast (es nemāku krievu burtus) — lūdz palīdzību mācīties latviešu valodu, es zinu, ka mani Jānis Jurkāns izsmēja, kad es runāju par to, ka varētu mācīt nometnēs, prieka nometnēs, bet es domāju, ka viņi saprata, ka tas nebija ļauni domāts. Mums ir liela dāvana, ko mēs varam uzdāvināt kādam citam. Mūsu valodu. Izprast mūsu dainas, priecāties līdzi mūsu dziesmās, nesamaitāsim to dāvanu ar draudiem un ar spiedienu. Dosim to smuki iepakotu ar smaidu, un es ticu, ka ļoti rets kāds viņu noraidīs. Un tad tas, kas grib tādu dāvanu noraidīt, tad mums ar viņu jāvienojas, ka viņš negrib šeit būt mūsu vienkopienas valstī. Un tad ir jāatrod abiem piemērots risinājums. Bet sapratīsim, kad mums ir atļauts lietot nepatīkamus likumus, ja tas tā būtu vajadzīgs. Starptautiski tas ir pieņemami, bet es ticu, ka mēs, latvieši, jeb Latvijas iedzīvotāji, daudz labāk izprotam viens otru, saprotam viens otra problēmu, un ka mēs gribam vislabāko risinājumu, ka neviens vai otrs negrib sliktu risinājumu. Bet tas, kas dzīvo Holandē un nevar piemirst to, kas notika Holandē vācu dēļ, atbrauc uz Latviju un pasaka, ka mums ir jāpiemirst tas, kas notika šeit komunistu dēļ. Tas mums arī nav pieņemams. Strādāsim kopā, veidosim tādu Latviju, kur visiem mums būs labi.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu iebilst pret šīs normas iekļaušanu šajā likumā ne tāpēc, ka tā man būtu nepieņemama pēc būtības. Tā ir pilnīgi pareiza norma. Bet tā vienkārši piesārņo šo likumu un padara to garāku ar nevajadzīgām normām. Mēs varam tā daudz ko ierakstīt. Jo tas, ka Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ir augstāks spēks par mūsu iekšējiem likumiem, atskaitot Satversmi, ir paredzēts jau šodien mums trijos likumos, tas ir, likumā "Par starptautiskajiem līgumiem", likumā "Par likumu spēkā stāšanos un spēkā esamību" un Satversmes tiesas likumā. Un, ja mēs ticam, ka kāds ierēdnis kaut ko neprot, tad tas mums būtu jāraksta, šāda norma jebkurā likumā, ko mēs pieņemam. To taču mēs nedarām. Un, ja kāds tiešām ierēdnis nepareizi būs to piemērojis, tad to vienmēr varēs panākt Satversmes tiesā vai pat parastā tiesā un novērst šādu nepareizu likuma piemērošanu. Tā ka iebilstu es vienkārši šī likuma tīrības labā, lai koncentrētu uzmanību uz galveno.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Paldies Bišera kungam par izsmeļošo skaidrojumu. Es vairāk neatkārtošos.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 8.priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 43, atturas — 11. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat ir noraidīts 9. — deputātes Rugātes priekšlikums, kurš arī pēc būtības būtu atbalstāms, bet arī juristi uzskata, ka tas nav obligāti jāraksta likumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu? Paldies! Autors arī piekrīt. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 10.priekšlikums — deputāta Tomašūna priekšlikums — nav pieņemts, un komisija to noraida.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tālāk es kolēģiem, lai nerastos pārpratumi un nesāktos atkal ilgas debates, gribētu paskaidrot, ka tālākajos likuma pantos nevienā vien ir izslēgti vārdi "organizācijas un uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības", tas nenozīmē to, ka mēs atteiktos regulēt valsts valodas lietošanu organziācijās un uzņēmumos, bet tagad attiecībā uz organizācijām, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām ir izveidoti atsevišķi panti — 13., 14. un 15., un šie panti reglamentē attiecīgās lietas. Es aicinu atbalstīt un nediskutēt par šo jautājumu!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par likumprojekta 2.panta otrās daļas redakciju? Nepiekrīt. Labi, sāksim pēc kārtas. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu? ( No zāles deputāts J.Vidiņš: "Balsot!") Paldies, izlemsim to. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

12. — deputāta Kiršteina priekšlikums — ir noraidīts, jo komisija uzskata, ka šī te pieeja, kuru Kiršteina kungs piedāvā šajā 2.pantā, ka šī norma faktiski ir iestrādāta citos likuma pantos un ka nebūtu šeit likuma veidošanas kontekstā pareizi, ja šāda redakcija...

Sēdes vadītājs.

Deputāts Kiršteins vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Es tomēr nevaru piekrist šim formulējumam, jo tas, ko es esmu iesniedzis, faktiski nosaka, vai šim likumam ir kāda vērtība, ja tas pārvērtīsies par papīru, kurā nepārtraukti tiek uzskaitītas tiesības, kuras neviens neizmanto. Es redzu, ka te daži krata galvu. Es gribētu atsaukties uz to, ka daudzās valstīs ir iestrādāts daudz precīzāk. Es gribētu pieminēt jums vienu likumprojektu, tas ir Francijas valsts valodas likums, kas ir pieņemts 1994.gadā, un tur ir ļoti precīzi formulējumi. Tur nav teikts, ka ir tiesības. Ir teikts skaidri un gaiši, ka Satversme to nosaka un franču valoda ir tāda un tāda. Un tāpēc mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Un mani ļoti izbrīna, kāpēc komisija to ir noraidījusi. Es negribu runāt par to, ka ir izplūdis — ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības kaut ko kārtot. Šeit ir pateikts skaidri un gaiši. Tā kā 2.pants runā par Latvijas teritoriju, tad mūsu valstī latviešu valoda ir izglītības, darba, saskaņas un sabiedrisko pakalpojumu sfēras valoda. Skaidri un gaiši. Nav nekāda cita valoda un nav nekas cits vairāk. Un te nav divdomīgi jālauza galva, kādas ir tiesības lietot vienu valodu, kādas ir tiesības otru valodu. Man nav skaidrs, kāpēc, teiksim, Francijā vai Kvebekā, kur tiešām cilvēki uztraucas par savas valodas saglabāšanu, ierakstīti precīzi formulējumi, un mēs atkal sākam laipot. Un tad mēs nonāksim, godājamie deputāti, pie tās situācijas, ka mēs izrādām ārkārtīgu nenoteiktību paši savā Valodas likumā un parādām lielu drosmi spaidot, teiksim, kaut kādus mazgadīgos bērnus, kuru vecāki grib daļēji pieprasīt bezvalstniekiem šo Latvijas pilsonību, un uzskatām, ka viņi neiemācīsies latviešu valodu. Pilnīgi pareizi! Kā jau es minēju, ja mēs katrā pantā rakstīsim iekšā, ka mēs atvainojamies un garantējam, ka šis likums nenosaka, un ka tas, tieši otrādi, nosaka runāt visādās citādās valodās, mēs neko nepanāksim. Viņš zaudēs vērtību.

Tāpēc manā izpratnē ir jāpieņem šis priekšlikums. Un, otrkārt, tas ir nesalīdzināmi precīzāks, un tas izsaka visu likuma būtību. Es vēlreiz atkārtoju — latviešu valoda ir izglītības, darba, saziņas un sabiedrisko pakalpojumu sfēras valoda Latvijā. Un tad vairāk mums nebūs šaubas par šī likuma nozīmi. Ja mēs to tagad neierakstīsim, tad es baidos, ka šim likumam vispār nebūs vairāk nekāda nozīme arī turpmākajos punktos, jo tas būs izplūdis un nekorekts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Valdmaņa kungs vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome, it īpaši Ābiķa kungs un citi Saeimā! Tauta! Mani uztrauc tas, ka Ābiķa kungs uzsauc pantus, apmierina Saeimu, un mēs dabūnam nobalsot. Un tad mēs redzam, kamēr mēs skatāmies, vai tādi panti patiešām ir, tāda panta nav. Viņš mums pastāstīja, ka par baznīcām regulē 10.pants. Un tas ir par militāro aktivitāti. Viņš mums tagad stāsta, ka mēs balsojam par 11.priekšlikumu, ka jautājums par valodu organizācijās un uzņēmumos, sabiedrībās tiek risināts 13., 14. un 15.pantā. Es tos lasu un nemaz neredzu, ka tādi risinājumi tur ir. Manuprāt, ir tā, ja mēs gribam likumus ievest ar viltu un ar meliem, tad es domāju, ka mums šeit nav ko sēdēt. Es lūdzu Prezidijam, ja referents atsaucas nepareizi uz pantu, to labot un neatļaut balsošanu uz nepareiziem apgalvojumiem. Un, ja referents to dara atkārtoti, tad referentam pateikt, ka viņam ir jāaiziet un jāpārbauda, cik viņš ir vakar dzēris par šorītu. Jo mēs tiksim maldināti pieņemt likumus. Viss kārtībā. Nākošie panti to visu nokārtos. Un nav tā. Varētu jau būt, patiesībā tie apgalvojumi ir drusciņ tādi, ka citi panti skar to jautājumu. Mēs pat nezinām, kā.

Šis ir nopietns jautājums — šis likums, ir speciāla sēde. Ja mums kāds apgalvo, tad būtu jālūdz, lai viņš nolasa tos nākošos pantus, kamēr mēs saprotam, kā tās lietas ir tālāk kārtotas, jo es pagaidām esmu pilnīgi neapmierināts ar to, ka Valodas likums neattiecas uz organizācijām un uzņēmumu sabiedrībām. Vēlāk gan jā, citos pantos tiek runāts par uzņēmumu sabiedrībām, kur ir valsts kapitāla daļa. Bet mēs saprotam, ka mēs gribam valsts kapitāla daļu no mūsu valsts iztriekt, it kā viss tiks privatizēts, un tad vienalga, kādi uzņēmumi ir sabiedrība, šis likums neattieksies. Es domāju, iesim lēnāk, prātīgāk, un, ja es kādu esmu aizvainojis, es to negribu. Ābiķa kungs, šis ir svarīgs likums, un, lūdzu, palīdziet man, varbūt es vienkārši nemāku lasīt, bet jūs atsaucaties uz pantu, pārbaudīsim, vai tāds pants patiešām ir, vai mēs esam redzējuši to pantu, vai mēs esam apmierināti, iesim tālāk. Bet šitā steiga, ko mēs mēģinām ievest svarīgos likumos, kur pēc mana lasījuma jūs mums esat nepareizi pantus nosaukuši, varbūt ir cits pants. Varbūt visi jūsu apgalvojumi ir spēkā, tikai panta numurs ir nepareizs, bet, lūdzu, neatstājiet mūs tādā situācijā, ka mēs kaut ko nobalsojam, nesaprazdami, vai tā lieta patiešām ir vai nav nokārtota.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekta apspriešanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jurim Kaksītim — par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Aicinu uz nelielu sēdi tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vēl viens paziņojums. Pulksten 15 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Aristids Jēkabs Lambergs, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Andrejs Panteļējevs, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Viesturs Boka, Jānis Ādamsons, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Roberts Dilba, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11. Piedodiet, pulksten pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu rezultātu! 39 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu visus atgriezties sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi. Lūdzu visus deputātus atgriezties sēžu zālē! Lūdzu, kolēģi, vēlreiz reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Kvoruma diemžēl nav. Pārtraukums līdz pulksten 13.40.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nepieciešamais kvorums ir. Varam turpināt apspriest likumprojektu.

Godātie kolēģi! Mēs beidzām debates par 12. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kāds priekšlikums bija?

Sēdes vadītājs.

Atgādinu, ka izskatījām 12.priekšlikumu. Debates beidzām.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos! Kāds laikam bija paņēmis manu priekšlikumu. Cienījamā Kiršteina kunga priekšlikums ir ar labu domu, bet diemžēl, šādā veidā pieņemot šo priekšlikumu, mēs sašaurinām latviešu valodas pielietojamību, jo īstenībā likumprojekts jau pašā sākumā sevī ietver normu, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Turklāt, ja mēs balsojam par šo normu, tad faktiski mēs nonākam pretrunā ar iepriekšējo balsojumu, jo neoficiālajā saziņā mēs vienojāmies, ka var lietot arī citas valodas. Un, ja mēs nobalsojam šo priekšlikumu, tad iznāk, ka privātajā dzīvē vīram ar sievu arī ir jālieto latviešu valoda. Tā doma ir laba, bet vajadzētu noraidīt, kā uzskata komisija.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — deputāta Kiršteina priekšlikumu — izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 22, atturas — 33. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Noraidīts ir arī nākamais priekšlikums. Tas ir 13., jo norma faktiski ir iestrādāta citos likuma pantos.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam pret 13.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina atbalstīt 14.priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Varbūt mums vajadzētu te beigt spēlēt paslēpes un runāt skaidri un atklāti, ka šis likuma pants ir izrediģēts un pārtaisīts, "piegriezts pēc šnites", kuru Latvijai ir noteicis van der Stūla kungs. Izlasiet iepriekšējo redakciju, kas jums ir iesniegta kreisajā pusē tabulā, un pēc tam paskatieties galējā redakcijā un uzdodiet sev jautājumu: "Kāpēc no šā panta ir pazudušas uzņēmējdarbība, uzņēmējorganizācijas?" Kāpēc ir parādījušies vārdi "citas iestādes". Tas viennozīmīgi norāda uz to, ka valsts nevarēs iejaukties uzņēmējdarbībā un uzņēmējsabiedrībās. Mēs visu gribam nezin kāpēc nivelēt uz to, kādā valodā runā īpašnieks ar pircēju veikalā. Bet mani interesē arī cits jautājums — kādā valodā dokumenti, ko kārto īpašnieks sava uzņēmuma iekšienē, nonāk valsts institūcijās un kā Latvijas pilsonis, kurš nezina svešvalodu — krievu valodu, japāņu valodu vai korejiešu valodu, vai vēl kādu citu, varēs ar šiem dokumentiem iepazīties Valsts arhīvā?

Tāpēc man ir pilnīgi nesaprotams, kāpēc ir pazudušas "uzņēmējsabiedrības un organizācijas". It īpaši tāpēc, ka Igaunijā pieņemtajā Valsts valodas likumā šis formulējums ir palicis spēkā.

Igaunija ir daudz tuvāk Eiropas Savienībai nekā Latvija, tāpēc es šeit neredzu nekādu pamatojumu — ne ar Eiropas baidīšanu, ne ar kādu citu, kāpēc ir pazuduši šie vārdi. Es redzu tikai vienu — neprasmi sakārtot likumu tā, lai neciestu valsts un valsts valoda. Citu izskaidrojumu es šeit nevaru rast.

Man bija saruna ar Hiršas kundzi, Valodas inspekciju, man bija saruna ar Druvietes kundzi, kura ir viena no tām, kas, paldies Dievam, vēl Latvijā mēģina aizstāvēt starptautiskā mērogā latviešu valodu, un visi viennozīmīgi teica: ja likumā nav uzņēmējsabiedrības un uzņēmējdarbība, tad šis likums kļūst līdzīgs nulles vērtībai, jo tieši tur ir vislielākie valodas pārkāpumi, un, ja mēs paskatījāmies, kā savus 85 gadus svinēja Mangaļu kuģubūves rūpnīca, es domāju, ka neviens no jums negribētu, lai vēl kāda institūcija tieši tā svinētu savus svētkus, kur vispārībā ne latviešu valodai, ne latviešu kādam citam atribūtam nebija vietas. Ja mēs izņemam ārā uzņēmējdarbību un atstājam tā, kā ir ierakstīts galējā redakcijā, tad mēs esam attaisījuši ceļu vaļā tādiem svētkiem, kādi tie bija Mangaļu kuģubūves rūpnīcā.

Un man bija saruna ar manu māti tikko kā pa telefonu. Pavisam par citu jautājumu. Un mana mamma noskatījusies un noklausījusies to, kas notiek šeit, un to, kas vakar bija "Panorāmā", teica vienu lietu: rietumi mums nākšot palīgā... Un viņa man vienkārši pajautāja — kur bija rietumi 1945. gada februārī, kad tavu tēvu aizveda uz Soļikamsku? Man liekas, ka šodien, kalpojot van der Stūlam, mēs esam apmēram tanīs pašās pozīcijās. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu varbūt šo te balsojumu saistīt ar vienu pārdomu, kas man radās tad, kad notika šīs diskusijas par Eiropas Savienības pārstāvjiem, pie tam, kurus mēs paši aicinājām, nevis van der Stūla atsūtītu vai uzbāztus ar varu, bet tos, kurus mēs paši aicinājām, lai viņi atbrauc un mēģina izskaidrot varbūt dažas lietas, kā labāk uzrakstīt, jo šo sarunu rezultātā bija jākonstatē, ka mūsu viena no lielākajām problēmām likumu rakstīšanā šajā procesā, ejot uz Eiropas Savienību, ir mūsu valoda. Valoda, kurā mēs sarunājamies ar Krieviju, nav tāda pati kā tā, kura jārunā sarunās ar Eiropas Savienību un ar tām institūcijām, ar kurām mums šeit ir sadarbība un kontakts.

Un šis secinājums ir šāds, ka vislielākā mācība, kuru mēs guvām šo te sarunu rezultātā, ir tā, ka var uzrakstīt to, ko mēs vēlamies, ar citiem vārdiem. Un te jūs redzat vienu konkrētu piemēru, kurš varbūt dažam labam arī izraisa šobrīd neizpratni, bet ar citiem vārdiem ir uzrakstīts tas pats, kas iepriekš bija pateikts. Un, lūk, šī te galvenā doma ir tā, ka mums ir jāmainās cilvēkiem un jāpāriet no valsts regulējošas, jaukšanās metodes uz to, ka paši pilsoņi, paši cilvēki arī piedalās aktīvi šīs valodas aizsardzības procesā. Un laika gaitā šai kontrolēšanas un pārbaudīšanas sistēmai ir jāmainās, nevis jāiet iekšā uzņēmumā kaut kur pārbaudīt latviešu valodas lietošana tāpēc, ka kādam kontrolierim, inspektoram ir grafiks, kurā dienā un kad viņam kur ir jāiet, bet ka iet pārbaudīt šo valodu arī tajā uzņēmējsabiedrībā tad, kad cilvēks, kurš tur ir vai nu patērētājs vai darba ņēmējs, jūt, ka viņa tiesības ir aizskartas šajā valodas lietošanas jomā.

Un, lūk, tā ir tā galvenā loģika, kuru jāmēģina saprast, skatoties tālāk arī uz mūsu komisijas piedāvātajiem jaunajiem redakcionālajiem tekstiem. Lūdzu ņemt to vērā, ja tas ir iespējams, izsekot līdzi un saistīt šo domu, ka pilsonim arī pašam ir jācīnas par valodu. (Starpsauciens: "Valdībai ir jāaizstāv valoda, nevis pilsoņiem!") Un šis likums viņam dod to iespēju darīt. Vai viņš to izmantos visos gadījumos, es pašlaik par to neesmu pārliecināts, ka tā būs, bet nākotne mums ir jāredz šādā veidā. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Van der Stūla draugs — Tomašūns!")

Sēdes vadītājs

. Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti!.. (Zālē liels troksnis.)

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Lūdzu, ļaujiet debatēs cilvēkam uzstāties...

A.Rugāte

. Paldies, godātie deputāti! Pusminūte ir pagājusi... (Starpsauciens: "Par jaunu ieslēgt!") Nevajag par jaunu ieslēgt. Es pagūšu pateikt to, ka parlaments patiešām ir rūpējies un iestājies, Ozoliņa kungs, par latviešu valodu. Un šīs komisijas darbā, kurā es arī esmu strādājusi kā deputāte, es varu liecināt to, ka tieši tādēļ, ka van der Stūla kunga izpratne nebija pietiekama gan mūsu izpratnei, gan arī sabiedrības attieksmei pret tiem izteikumiem, kurus viņš izteica, komisijas darba rezultātā, komisijas konsekvences rezultātā šeit ilgu laiku un vairākkārt strādāja eksperti, kuri veltīja ļoti ilgu laiku, lai izprastu tos motīvus, ar kuriem mēs vēlamies aizsargāt savu valodu. Tieši tā, kā arī jūs sakāt, Ozoliņa kungs.... Un mums nav atšķirības šeit parlamentā tiem, kuri aizstāvam latviešu valodu.

Taču es gribētu aicināt kolēģus vispirms ieskatīties 7. pantā, kurā ir skaidri un gaiši uzrakstīts, ka valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesību aizsardzības un citās iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās Latvijas teritorijā, lietvedībā, Kreituses kundze, un visos dokumentos lietojama valsts valoda. Šis pants atrodas pieņemtajā komisijas redakcijā piedāvātajā trešajam lasījumam. Tas ir 5. lappusē 7. pants 1. daļa.

13. panta 1. daļa, kas nosaka arī to, ka organizācijās, uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, kā arī pašnodarbinātajām personām savā darbībā, ja tā skar darba ņēmēja tiesības, patērētāja tiesību un interešu aizsardzību, kas ir saistīta ar personu veselības aizsardzību un veselības aprūpi, kā arī šo organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, pašnodarbināto personu attiecībās ar valsts varu un pārvaldi realizējošajām institūcijām, pašvaldību institūcijām, tiesību aizsardzības un citām iestādēm, lietojama valsts valoda. Sakiet, lūdzu, vai šie panti ir rakstīti ārpus Valsts valodas likuma? Šie panti ir ierakstīti šajā likumā. Lūdzu balsosim par to vispārējo normu, ko ir piedāvājusi komisija 2. pantā tādu, kādu jums lika priekšā referents un kāda ir nepieciešama, lai vispirms likumā būtu vispārējie nosacījumi un tikai pēc tam detalizētā argumentācija un pamatojumi lietojumam, par kuriem iepriekš minēja kolēģi, un es nosaucu atbilstoši 7. un 13. pantu, kuros tas ir iekšā iestrādāts. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK frakcija). Cienījamie deputāti! Noklausoties Rugātes kundzes argumentus, varētu domāt, ka ir iestrādāta pietiekama aizsardzība lietvedībai un daudz kam citam arī uzņēmējsabiedrībās, lai tiktu lietota valsts valoda. Un tomēr es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, par ko runā šī 2. panta 2. daļa. Viņa runā par ikviena cilvēka garantētām tiesībām. Un tāpēc es ierosinu atbalstīt vienīgi otrā lasījuma redakciju, neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, neatbalstīt atbildīgo komisiju, kura tomēr sašaurina šo loku un izslēdz no vecā teksta tiesības ikvienam cilvēkam kārtot jautājumus un sazināties valsts valodā arī organizācijās uz uzņēmējsabiedrībās.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt tātad 13., 14. priekšlikumu, un atgriezīsimies pie vecās redakcijas, kura skaidri pasaka, ka ikvienam cilvēkam ir garantētas tiesības kārtot jautājumus un sazināties valsts valodā gan visās valsts varas un pārvaldes institūcijās un iestādēs, gan organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās. Sevišķi svarīgi šīs tiesības izmantot, kārtojot, piemēram, kadru lietas. Un tāpēc šeit nav runa tikai par to, ka lietvedībai ir jābūt valsts valodā, ikvienam ir tiesības saņemt valsts valodā izziņas arī šajos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās.

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Es gribu atbalstīt otro lasījumu un noraidīt šo trešā lasījuma priekšlikumu. Un es gribu teikt, ka "Latvijas ceļa" pārstāvji Tomašūns un jaunie šķēlisti no "Latvijas ceļa", arī Rugāte un Ābiķis, viņi pilnīgi, pilnīgi dezinformē cilvēkus un dezinformē mūs attiecībā ar šo Valodas likumu.

Nu, pirmkārt, mums ir jāsaprot, ka Latvija ir viena no korumpētākajām valstīm pasaulē. Un arī valodas komisijas visas ir korumpētas. Šodien mums bija atnākuši ārsti kārtot sertifikātu, un viņiem ir izziņa, ka viņiem ir nokārtots valodas eksāmens, un viņi faktiski nesaprot vairāk kā "labdien" un "sveiki". Ir tādi daži cilvēki no Daugavpils, no Krāslavas, no Ventspils. Nu kā var tā būt?! Un mēs vēl nez kāpēc te gribam kādām iestāstīt, ka mums Latvijā ir jānodrošina visiem iemācīties latviešu valodu par mūsu budžeta naudu. Nu kurā valstī vēl tā ir? Valoda ir jāiemācās katram, kas grib būt Latvijas pilsonis, un Latvijas pilsonis var būt tikai tas cilvēks, kas māk runāt latviski. Vai tas ir bērns, vai pieaugušais. Vienalga.

Un mums nav jāklausa nekādiem komisāriem... van der Stūlam, un nekur tā Eiropa nepaliks. Mēs jau esam Eiropā. Un Eiropai ir jāpiemērojas mums. Un nevajag mūs baidīt ne ar Krieviju, ne ar citām valstīm. Mums vajag draudzīgi dzīvot ar visām valstīm un sevi vienreiz nostādīt lepni, ka mēs esam Latvijas pilsoņi, un visiem, kuri grib iegūt Latvijas pilsonību, pašiem jāiemācās latviešu valoda. Lai tie bērni iet latviešu skolās, lai viņi iet latviešu bērnudārzos, lai viņi iemācās to valodu, un tad viņi dabūs pilsonību.

Un tāpat arī par visiem pārējiem. Un tā kā šie visi priekšlikumi, kas te ir iedoti trešajam lasījumam par jaunu, un tos ir iedevuši te dažādi deputāti un arī komisija... Komisija ir izteikti "Latvijas ceļa" vadībā, jo mēs saprotam, Ābiķa kungs, ka jūs tas pats "Latvijas ceļš" vien esat, vai jūs esat pie Šķēles, vai jūs esat citā partijā. Un tāpat Tomašūns tīri "Latvijas ceļš", un Rugāte jau tagad ir izteikta šķēliste, vai ne... Kalpojiet saviem kungiem un kalpojiet savai partijai, kurā jūs tagad esat, bet nemuļķojiet mūs, pārējos. Un es aicinu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZD). Augsti godātie deputāti! Es vispirms gribētu, lai mūsu Izglītības un zinātnes komisija nelielās ar to, ka viņi sev ir izrakstījuši nabadzības apliecību un, pabeidzot darbu pie šī Valodas likuma, lūgušies, lai no Eiropas ierodas komisāri un pasaka, vai viņi ir labi vai slikti. Man ir kauns par maniem kolēģiem, kuri uzskata, ka viņi nav spējīgi paši uzrakstīt tādu likumu, man ir kauns par Ābiķa kungu, kurš sevi uzskata par pedagogu, lai gan skolā nav bijis desmit gadus, un mēģina mācīt mūs šeit no tribīnes. Nedrīkst šādā veidā pazemot savu valsti, vienalga, cik augsta misija tā arī nebūtu.

Un, Rugātes kundze, jums nevajadzētu šeit no tribīnes maldināt cilvēkus, bet paņemt rokā likumprojektu un izlasīt skaidri un gaiši — 6. pants runā par valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām, tāpat arī kā 7. pants runā par valsts varas un pārvaldes institūcijām. Es runāju par uzņēmējsabiedrību, neatkarīgi no tā, kam tā pieder. Un ja ir preambulas panti, primārie panti, kas regulē vispārējās attiecības, tad ir jāietver visas institūcijas regulējošos pantos, un tie, kas nāk aiz regulējošiem pantiem, tie jau ir skaidrojošie panti.

Un tāpēc, augsti godātie Izglītības komisijas deputāti! Es saprotu, ka jūs visi esat ļoti augsta ranga speciālisti. Bet tā kā jūs bez lūgšanās no Eiropas nevarējāt šo likumu uzrakstīt, tad nemēģiniet mums šeit iestāstīt, ka mēs esam dumjāki par jums.

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Redziet, kāpēc mūs steidzināja garām 11.priekšlikumam, jo tas sāls ir tieši tur, ka viss mūsu zemē ar laiku it kā, ka mēs kaut ko nedarīsim, tiks izpārdots "lielam lācim" un viņu kalpiem. To gādā nomenklatūras kalpi, mēs redzam, kā tas notiek. Un latviešu vergs ies uz to uzņēmumu un baidīsies lietot savu valodu, jo likums to neatļauj jeb nepieprasīs. Un jūs, cienījamie nomenklatūras un Lielkrievijas kalpi, netēlojiet, ka vienīgais padomdevējs, kur jūs varētu meklēt, kas būtu varbūt cienīgāks pasaulē kā jūsu van der Stūls, nevarētu būt kāds no Kvebekas provinces, kas jums parādītu, kā franču kanādieši aizstāv savu valodu un savu kultūru. Man ir kauns (starpsauciens: "Man arī ir kauns!"), ka franču Kanādas iedzīvotāji, gan piecreiz vai sešreiz vairāk nekā mēs, kur valodu un kultūru aizstāv pāris simt miljonu citur pasaulē, ka viņi sargā savas valodas un savas tautas tiesības.

Bet mēs šeit ar tādu kā Tomašūns un citiem aicinām tādus, kuru padomus mēs jau sen zinām, kāpēc? Prievīte viņam ir, cits nekas latvisks viņam nav. Mums ir svēta šī valoda priekš mūsu tautas, un mums tā jāglabā priekš pasaules, jo cits to neglabās. Bet šie ceļinieki un tie, kas raksta avīzēs, stāsta mums, kādas lielas gudrības mums ved nelieši, kuriem nav vieta Latvijā, jo viņam neviens nav iedevis latviešu suverēnās tautas varu. Es nezināju, ka varētu būt tik negodīgi cilvēki, kas viņu lūgtu, lai viņš paustu savas gudrības šitanī zemē. Beidzamās reizēs es pat van der Stūla kungam neesmu devis roku, demonstratīvi esmu teicis viņam, ka viņam šeit nav vietas. Mēs paši zinām, kas mums ir jādara mūsu valstī. Mūsu ētika, izjūta ir daudz dziļāka nekā van der Stūla, kurš var saprast, ka fašisti bija slikti, bet klanās komunistu priekšā. Komunisti šajā zemē bija daudz sliktāki, nežēlīgāki, vispārīgi viņi ir bijuši daudz sliktāki un nežēlīgāki, visā pasaulē, visā vēsturē. Simtiem miljonu cilvēku ir gājuši uz gulagiem, tie ir bijuši arī krievi, ne tikai latvieši, bet mums šeit tēlo, ka ļaunais ir krievs, krievs arī ir cietis, bet mēs ciešam visvairāk no mūsu tautas nodevējiem. Tie, kas šeit sēž Sadarbības padomē, tiem pirmiem sekretāriem, kas pār mums stāv un māca, tiem, kas ganīja čeku, bet viņi nav sadarbojušies, viņi tikai deva rīkojumus čekai, viņi it kā šeit drīkst sēdēt. Tiem, kas ir nākuši un solījuši latviešu nacionāliem cilvēkiem nāvi par to, ka viņi ies uz Brīvības pieminekli, tie šeit sēž. Tas, kas sodīja jaunu puisi par to, ka viņam rotaslieta sarkanbaltsarkanās krāsās, uz Sibīriju, tas sēž šeit. Tauta, attīrīsimies no šitiem, pateiksim, ko mēs par viņiem dodam, nedosim pat vienu balsi, nokaunēsim viņus, izspersim viņus no mūsu zemes, viņiem nav vietas šeit. Tomašūna kungs, to prievīti varbūt mēs atļausim jums ņemt līdzi, tikai jūs apsolāt...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Klīst tādas runas, ka, redziet, vajag atbalstīt šos grozījumus Pilsonības likumā, un savu mēs panāksim ar stingru pieeju Valsts valodas likumā, Izglītības likumā un vēl kaut kur. Atļausiet man tam nepiekrist, ja jau mēs gribam būt stingri, tad jābūt ir stingriem visos likumos, jo nedrīkst radīt iespēju vienam likumam runāt pret otru. Jo vairāk mani uz to pamudina valsts televīzijas bezkaunīgā rīcība, atļaujoties "Panorāmā" aģitēt par vienu no viedokļiem, kādam būtu jāskan tautas nobalsošanā, tas ir visrupjākais mūsu likuma pārkāpums, visrupjākais! Un to var izskaidrot tikai ar dažu partiju izmisīgo mēģinājumu kaut kādā veidā savas spalviņas nospodrināt. Un tieši šādas Goublu, Stūlu un visādu citādu runas var tikai noskaņot būt stingrākiem jebkurā likumā. Paldies Goubla kungam vismaz par vienu lietu, viņš mani pārliecināja, ka Valsts valodas likumā jebkuras, kaut šķietami mīkstās, normas ir jāmet ārā vienkārši. Tieši tāpēc šī cilvēku baidīšana ir kļuvusi pretīga vienkārši. Krievija sabruks, un viņa sabrūkot mūs aprīs, tā ir pēdējā muļķība, kā var, valstij brūkot, viņai pretendēt uz kādu citu valsti? Tas ir vienkārši absolūts analfabētisms, absolūts analfabētisms, kāds ir arī ar aprēķinu, ka tie, kas klausās, ir tādi paši un ka tie uz to arī tā reaģēs. Lūk, tā! Un līdz ar to visām likuma normām, kas ir saistītas ar mūsu latviešu tautas interešu aizstāvību, ir jābūt vienādi stingrām. Nevar tās būt vienā likumā mīkstākas un otrā likumā stingrākas.

Tāpēc, atgriežoties konkrēti pie šī likuma, es pilnīgi atbalstu, ka neviens no šiem priekšlikumiem par 2.panta otrās daļas redakcijas izmaiņu nav atbalstāms, neviens, jo labāk mēs ieliekam stingrāku normu, labāk mēs ieliekam drošības pēc vairāk stingrus vārdus iekšā, nekā izņemam ārā.

Vai tad tiešām tas nav skaidrs? Kāda ir vajadzība mīkstināt šo normu, ko tas dod? Konsultācijas, ieteikumi? Es tikai gribētu atgādināt vienu lietu, mēs visi sakām — darām tā, kā Igaunijā, Igaunijā dara pareizi. Igaunijā Pilsonības likums joprojām netiek kustināts. Igaunijas Pilsonības likums ir tāds pats apmēram, kāds mums patlaban ir, un viņi nebūt nesteidzās ar izmaiņām šajā Pilsonības likumā, un jābūt ir pietiekoši krietnam nelietim vai muļķim, lai to nesaprastu jeb izliktos, ka nesaprot. Un līdz ar to, ja mēs gribam tiešām no tiesas aizstāvēt latviešu tautas intereses, viņas kultūru un valodu, ir jābūt ļoti stingriem likumiem jebkurā jomā, un tāpēc ļoti žēl, ka komisija šeit ir kļuvusi nedaudz mīkstāka, paklausot vienai vai otrai rekomendācijai. Man liekas, ka būtu laiks visus šos ieteicējus un ieteikumus drusciņ atvirzīt, lai viņi Latvijā kādu laiku nerādās, kam viņi šeit ir vajadzīgi. Igaunija ir pirmā kārtā tikusi bez kaut kādām Pilsonības likuma apspriedēm un bez kaut kādiem ieteikumiem, viņi jau tur ir, un neviens viņiem neprasīja šo Pilsonības likumu. Un nevajag mums te pļāpāt, ka mums viņš ir vajadzīgs. Ne jau tie ir tie rādītāji, kas interesē Eiropas Savienību. Ar vienu vārdu sakot, neaiztiksim to, ko mēs varam neaiztikt, atstāsim jau nu to otro lasījumu, jo labāks nekas nav sanācis uz trešo lasījumu. Es aicinu atbalstīt to redakciju, kas ir pieņemta otrajā lasījumā, un visus mīkstākos variantus mest ārā.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs jau nobalsojām 11.priekšlikumu. Nenobalsojām, bet tomēr atbalstījām šo priekšlikumu, kas ir pilnīgi līdzīgs 14.priekšlikumam. Un tāpēc, vai mēs nobalsojam vēlreiz 14.priekšlikumu vai nenobalsojam, tas neko neizmainīs, un tāpēc es lūdzu Prezidiju pāriet pie 15.priekšlikuma izskatīšanas. Un es vēl gribu teikt, ja mēs patiešām gribam Eiropas atbalstu un patiešām gribam integrēt sabiedrību, mums tad vienkārši jāizvēlas, vai mēs piekrītam van der Stūla rekomendācijām vai ne, un tad mums būs vienkārši viegli strādāt turpmāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Bartaševiča kungs te tagad stāstīja, viņš pamatoti stāstīja, un tādēļ es esmu uzrakstījis protestu pret to 11.priekšlikumu, jo es ļoti klusu, Čepāņa kungs, es esmu nedaudz aizsmacis, jūs laikam nedzirdējāt, ka es prasīju tomēr balsojumu, un jūs bez balsojuma to izlaidāt. Un lietas būtība ir sekojoša. Lūdzu, cienījamie deputāti, izlasiet šī 2.panta otro sadaļu, ko tā garantēja mums otrajā lasījumā, kad mēs pieņēmām, ko tā garantēja. Ka mums ir tiesības sarunāties savā dzimtajā valodā, savā valsts valodā visur — organizācijās un tā tālāk, ja mēs ejam kārtot šo personīgu vai nepersonīgu lietu. Iedomājieties tagad sekojošu situāciju, neliels individuāls uzņēmums, kuru pārvalda divi krievi, un kad es atnāku pie viņiem runāt latviski, viņi, balstoties uz šo likumu, pateiks: atvainojiet mani, runājiet krievu valodā, jo likums šīs tiesības jums negarantē. Šī ir tā lietas būtība. Un, Tomašūna kungs, jūs mums te tagad stāstiet par visādām pilsoniskām saskaņām un ka pilsoņi paši noregulēs šo valsts valodas lietošanu, tad es jums gribu atgādināt lielā Ļeņina teikto, ka mēs noslīksim, ja mēs pieņemsim šos labojumus, ko iesaka Bartaševiča kungs, kā mušas pienā lielkrievu šovinistu jūrā. Un saprotiet, mēs šo likumu pieņemam tādēļ, ka, vismaz man ir dziļa pārliecība, ka latviešu valodas pastāvēšana un turpmākā attīstība ir apdraudēta, jo mūsu valstī pastāv reāla divvalodība, nevis vienvalodība. Un tādēļ es aicinātu šos Bartaševiča kunga un viņa kompānijas priekšlikumus vispār turpmāk noraidīt un daudz nedebatēt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Andris Tomašūns. Otro reizi.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Es gribu aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu viena iemesla pēc varbūt, kuru šeit nepieminēja. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādāja, ja nemaldos, divi "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji, kuri ir balsojuši par šo redakciju, tātad viņi ir iepriekš... (Starpsauciens: "Kuri tie ir?") Un lūdzu pārējos cienītos kungus, kas nav izmantojuši savas tiesības kā deputāti un iedevuši priekšlikumus, nevajadzētu šeit šodien briesmīgi daudz runāt, ja jūs neesat strādājuši kā deputāti iepriekš, nedodot savus priekšlikumus, kuri būtu redzami šajā tabulā. Es aicinu balsot par komisijas piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis. Otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Mēs esam redzējuši, kā abas puses sadarbojas, kā Ābiķa kungs ar viltu aizvelk to zivīti garām, un otrs saka, ka tā zivīte ir jau izvilkta. Tagad mums būs viltus likums, kuru Lestenē mēs varēsim godināt ar Ābiķa kungu. Tas, ka daži tēvzemieši ir šitanī komisijā, mani nepārsteidz. Kādreiz tēvzemieši mani pārsteidza, tā diena ir sen aizgājusi garām. Bet saprotiet, ko šis, kas mums tagad stāv priekšā, dara. Viņš atļaus tieši to, ko iepriekšējais runātājs teica. Aizies uz to krievu uzņēmumu, un tas krievs teiks: "Man nav tevi jāsaprot!" Jo likums to neprasa. Es negribētu teikt, ka tas būs krievs, kas tā teiks, es teikšu, ka tas būs tas, kas pieder nomenklatūrai jeb bijušajai nomeklatūrai. Jo viņš grib, ka šitanī valstī būs nemiers, ka mēs būsim šķelti viens pret otru. To normālo krievu, ko satiek ielā, mēs cenšamies viens otru saprast. Man nav krievu valoda, viņam nav latviešu, bet mēs ar smaidiem un ar pirkstiem, un rādīšanu, mēs tiekam galā. Bet tas, ka mēs šeit sējam mūsu sabiedrībā iespēju rupji un nekorekti vienam ar otru rīkoties, tas, ko mēs šeit darām. Kas to grib? Kas grib, lai mūsu tauta, mūsu valsts būtu šķelta un nemiera pilna? Tikai tie, kas mūsu tautai vēl sliktu. Un tie ir tie, kas pār mums šodien valda. Tie ir tie, ...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es varu vēlreiz apgalvot, un Tomašūna kungs to ļoti labi zina, ka es piedalījos komisijā četras stundas un biju kopā ar jums sarunā ar EDSO misionāriem. Stūls gan bija varbūt 35 minūtes kopā ar komisiju, un pēc tam mēs kopā bijām ar šiem misionāriem. Un šie misionāri izteicās. Tad, kad mēs teicām, ka tomēr mūsu valodai būtu jāskan Latvijā, būtu jāskan kā pilntiesīgai valodai, kā valodai, kura ir unikāla baltu valodu grupas valoda, kurā runā tikai pusotra miljona cilvēku, viņi it kā kaut ko saprata, bet tajā pašā laikā viņi teica: "Nu ko tad jūs? Brīvā pasaulē ir tā, cienījamie komisijas locekļi, ja jums nepatīk, ka kādā restorānā jūs apkalpo, teiksim, ķīniešu vai krievu valodā, ejiet uz citu restorānu." Un tas mums būtu jādara mūsu dzimtenē. Tad mēs tomēr skaidrojām to, kas šos 50 gadus te bija noticis, un ka Rīgā, skaidrojām arī to, ir tikai viena trešā daļa pilsoņu, un turklāt ne visi viņi domā latviski, ne visi runā latviski, tā trešā daļa, nerunājot par Daugavpili, Liepāju un Ventspili.

Un Inesei Birzniecei es gribu pateikt, ka es biju vakar Kuldīgā, un es biju, apskatīju šos čekas pagrabus, un iesaku jums kopā ar mani aizbraukt un vēlreiz apskatīties. Un es redzēju, kā ilgi mūsu tautu 50 gadu laikā mācīja domāt tā, kā domāja Ļeņina, Staļina dēli, mācīja rakstīt mums valodā citā, ne latviski. Mums bija dokumenti jāpilda citā valodā, un šodien atkal mēs locamies gan EDSO priekšā, gan šo bijušo lielvalsts pārstāvju priekšā, kas mūs dažādi baida, gan Ārlietu ministrija no Krievijas, gan Larijs Nepers, gan vēstnieki dod padomus. Ievērojiet taču EDSO rekomendācijas! Mēs vairāk neko no jums neprasīsim! Ticiet mums! Jā, es redzēju šos čekas pagrabus Kuldīgā, un tie tagad ir malkas pagrabi, bet tiem vēl ir tās biezās durvis ar mazu caurumiņu, ar mazu, apaļu caurumiņu sargam, ko novērot, vai notiesātais, vai tas ieslodzītais maina savu domāšanu, vai viņš atzīsies, vai viņš nodos savu tēvzemei. Asinis tur ir tecējušas uz tuvējo dīķi. Tā mums mācīja domāt un runāt citā valodā. Ticēt Ļeņina, Staļina dieviem. Es uzskatu, ka mūsu valodai ir jābūt visur. Latviešu valodai atkal ir jāskan gan Rīgā, gan Rēzeknē, Ventspilī un Jūrmalā. Latviešu valodai ir jāskan Latvijā visur, un tieši tāpēc es aicinu atgriezties pie tās redakcijas, kas nodrošina skaidru latviešu valodas prioritāti gan uzņēmējsabiedrībā, gan citur. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins — Latvijas Atdzimšanas partija. Deputāti! Es vēl vienu reizi gribu teikt, ka es neatbalstu šos labojumus, ko ir ieteikuši "Latvijas ceļa" pārstāvji un "šķēlisti". Un es teikšu, ka "Latvijas ceļa" pārstāvjiem Tomašūnam un Lībanei un "šķēlistiem" Ābiķim, Rugātei, jums nav te pilnīgi nekāda taisnība. Jūs esat pilnīgi vienādi Valodas likumā ar Tautas saskaņas partiju un ar "rubikiešiem". Starp jums nav nekāda starpība pilnīgi. Jūs gribiet, saprotiet, lai mēs par valsts budžetu mācām visiem latviešu valodu un nez kāpēc piespiežam arī bērniem pieņemt mūsu pilsonību. Varbūt viņi to nemaz nevēlas. Tā nekur pasaulē nav. Un, es domāju,jūs pārdomāsiet. Un jūs ar savu varu, kā varas partijas un kā tās, kurām ir liela nauda, ņemot vērā, ka mums Latvija ir korumpēta valsts, esat iespaidojuši arī presi. Un visu laiku jūs iespaidojiet cilvēkus. Un samudžinājuši pilnīgi gan šito te likumu esat, gan arī to, ka cilvēki tagad nezin vispār, kā iet referendumā balsot. Es ceru, ka cilvēki zinās.

Bet es pateikšu tikai vienu. Ka jebkuram Latvijas pilsonim ir jārunā latviski, un referendumā mums ir jābalso visiem par grozījumu atcelšanu. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Pareizi, Rubin!") Un mēs nedrīkstam iespaidoties no Eiropas. Ja tā Eiropas Savienība grib, es jau vienreiz esmu teicis, lai viņi uzaicina 500 tūkstošus vai 400 tūkstošus nepilsoņu pie sevis. Lai viņi uzaicina. Un tad, kad mūsu nepilsoņi pateiks, ka viņi negrib braukt, tad mēs risināsim tālāk šo jautājumu. Bet varbūt viņi, 400 tūkstoši, aizbrauc, un tad tiem 100 tūkstošiem vai 200 tūkstošiem, kas runā latviski, tad mēs varam skatīties un iedot pilsonību visiem. Es noraidu vēl vienu reizi šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribētu oponēt Tomašūna kunga argumentācijai par to, ka būtu jābalso par komisijas piedāvāto priekšlikumu tikai tāpēc, ka deputāti nav iesnieguši citus priekšlikumus.

Es personīgi un arī mani kolēģi no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas nav iesnieguši priekšlikumus par šo 2.panta otro daļu tieši tāpēc, ka mūs pilnībā apmierina otrā lasījuma redakcija un mēs to vēlamies paturēt spēkā arī trešajā lasījumā. Un tāpēc es arī aicinu noraidīt šo priekšlikumu un paturēt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs. (Starpsauciens: "Ābiķi, beidz runāt!")

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ir jau ļoti patīkami dzirdēt, ka es tieku ierindots vienā kompānijā ar Rubiku. Var jau būt, ka kādam tas tā liekas. Es tikai gribētu visiem tiem deputātiem, kuri šobrīd apspriež likumprojektu, lūgt pašķirt vismaz dažas lapaspuses uz priekšu un apskatīties likumprojektu kopumā, jo, kā jau es sākumā teicu, komisija vienojās, un tik tiešām, sarunās ar Eiropas ekspertiem, ka mēs vienkārši pārliekam tos jautājumus, kas attiecas uz uzņēmējsabiedrībām un uzņēmumiem, atsevišķā sadaļā. Cienījamie kolēģi, komisija pēc formas piekāpās, bet pēc būtības, mīļie kolēģi, nekas nav grozījies. Nav grozījies attiecībā pret otrā lasījuma redakciju. Ne tas, cienījamie kolēģi, ko šeit teica Kreituses kundze, ne tas, ko šeit teica Vidiņa kungs, tā nav. Izlasot 13.pantu, uzmanīgi izlasot, ir skaidrs, ka jebkurai personai, kas griezīsies uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā, būs tiesības saņemt informāciju valsts valodā. Ka attiecībās ar valsti būs jālieto valsts valoda. Un ka šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, pat vēl vairāk, ka Ministru kabinets nosaka to personu loku, kuram savas profesionālās darbības veikšanai jāprot un jālieto valsts valoda, valsts valodas zināšanu apjoms, kāds nepieciešams šīm personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtība. (Starpsauciens: "Nepiekāpsimies!") Mēs neesam šinī jautājumā piekāpušies van der Stūlam ne par kapeiku. Bet, protams, ja mēs, cienījamie kolēģi, atgriežamies pie otrā lasījuma redakcijas, tad nekāda liela nelaime nav. Vienkārši likums kļūst nesakārtotāks un nepārskatāmāks. Diemžēl. (Starpsauciens: "Beidz!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 14. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 23, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms turpinām, izskatām piecu deputātu parakstītu iesniegumu: "Sakarā ar to, ka par 11.priekšlikumu jūs neizdiskutējāt manus iebildumus un neizdarījāt balsojumu, lūdzu to izdarīt pēc kārtējā priekšlikuma izskatīšanas." 11.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums 2.panta otrajā daļā svītrot vārdus "organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)". Tad, kad tika šis jautājums izskatīts, tad uz jautājumu, vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, neviens no šeit klātesošajiem, arī no tiem pieciem, kuri parakstīja tikko nolasīto iesniegumu, neprotestēja. Bet tā kā ir ienācis piecu deputātu priekšlikums, tad lūdzu, kas vēlas izteikties par vai pret šī priekšlikuma izskatīšanu? Tātad pēc būtības tiek piedāvāts pārbalsot 11.priekšlikumu. Godātie kolēģi, nemeklējiet šīsdienas plenārsēdē nekādu loģiku! Tas ir veltīgi! Ir ienācis priekšlikums, un Kārtības ruļla noteiktajā kārtībā es lieku to izskatīt Saeimā. Tātad vai kāds vēlas runāt par vai pret šī priekšlikuma būtību? Gundars Valdmanis vēlas runāt. Vai par vai pret, es nezinu, vai viņš pats to zina. Bet viņam vārds.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība"...

Sēdes vadītājs.

Neuzpērkams.

G.Valdmanis.

Redziet, ka tomēr drusku par mani Čepāņa kungs zin. Redziet, mēs jau varētu šo jautājumu risināt viskautkādīgi. Tāpat kā mēs risināsim pilsonības jautājumu. Pieņemt tautai nepieņemamu likumu un ar tautas suverēno varu, ar 20 tūkstošiem parakstu, pateikt van der Stūlam, Tomašūna kungam, Birznieces kundzei, Ābiķa kungam un citiem, ko mēs par viņiem domājam. Un to laikam būs jādara. Jo, redziet, Sadarbības padome un van der Stūla kungs domā, ka viņiem ir suverēnā vara Latvijā. Bet mūsu Satversme dod suverēno varu mūsu tautai. Un ar 10 tūkstošiem parakstu, ko "Daugavas vanagu" organizācija var dabūt diennaktī, un Tautas kopas "Brīvība" organizācija trijās dienās, — mēs sasauksim referendumu par visām šīm nejaušībām, kas notiek mūsu valstī. Mums Ābiķa kungs apgalvo, ka nav nekādas starpības starp otro lasījumu un to, kas tagad notiek. Un godīgā Lībanes kundze ar savu smuko pirkstiņu rāda tomēr, ka jābalso par. Ja šeit tik vienaldzīga ir tā situācija, tad kāpēc jūs to pirkstu ceļat? Meļi, meļi un meļi! Mūsu maldinātāji! Tauta zinās, ko ar jums darīt. Ja jūs ar jūsu naudu un pulkajām reklāmām tiksiet Saeimā, tad tauta ar 10 000 parakstiem jūs izjās ārā. Sāksim strādāt nopietni! Sapratīsim, ka mēs kalpojam tautai, un, ja ne, tad tauta mūs mācīs. Viņa to darīs Pilsonības likumā, viņa to darīs šeit. Van der Stūls nav mūsu lēmējs, Tomašūna kungs! Tauta lemj šeit. Un tauta lems, jo tautai ir apnicis tas, kas ar viņu notiek. Viņa nāk šeit, bet mēs viņu maldinām. Nav nekādas starpības. Gan jau tur kādā pantā viss būs kārtībā. Ziniet, visi solīja piecu gadu laikā lielu ekonomisko augšupeju. Mēs glābsim ar to un ar to, un ar to. Bet mēs visi zinām, kas ar mums notiek. Mums piedāvā saldus sapņus, kuri kļūst par murgiem. It kā mēs visi šeit gudrie cilvēki neparedzam, kas notiek. Mēs paredzam.

Mēs ar Deņisova kungu varējām divās stundās pieņemt Pilsonības likumu, kas apmierinātu visus. Bet mūsu Saeima divās sanāksmēs, sapulcēs nav spējusi atrast Pilsonības likumu, kur nevienam netiks darīts pāri. Ar labu gribu mēs varam uztaisīt Pilsonības likumu četrās stundās. Es domāju, Jānis Jurkāns un es, kas apmierinās visus, un nevienam netiks darīts pāri. Bet ko mēs šeit darām? Mēs atļaujam vienam darīt pāri otram. Mēs šķeļam mūsu tautu. Ievedam nemieru. Par ko mēs strīdamies? Mums vajadzētu runāt par tiem, kas zog, par to, kā atgūt mūsu mantu un materiālo dzīvotspēju, bet mēs šeit strīdamies par Pilsonības likumu.

Čerāna kungs pareizi teica, ka tie atkal ir tikai maldi. Vai tad mēs neredzam, kas šeit notiek? Es aicinu mūs strādāt nopietni! Nemelot un nemaldināt, izlemt pēc tautas gribas, ne pēc van der Stūla gribas! Van der Stūlam nav nekāda vieta Latvijā. Tāpat kā Sadarbības padomei nav nekādas vietas Latvijā, tāpat kā bijušajai nomenklatūrai nav nekāda vieta Latvijā. Sāksim dzīvot tautas labā! ( Starpsauciens: "Nebļauj!") Ir jau par daudz vēlu. It kā saka, lai es nebļauju. Tauta raud. Katru dienu trīs cilvēki izdara pašnāvības. Trīs tiek nomušīti. Neraud. Žēl, ka jūs neesat tajā rindā, Marjašas kundze!

Sēdes vadītājs.

Tā, kā jau es paredzēju, Valdmaņa kungs neteica ne par, ne pret. Dosim vārdu otram deputātam. Un tā būs Ilga Kreituse, bet pēc tam balsosim.

G.Valdmanis.

Ja Čepāņa kungs ir tik prasts, tā teikt...

Sēdes vadītājs.

Jums paredzētais laiks ir beidzies, Valdmaņa kungs, paldies Dievam!

G.Valdmanis.

Man liekas, ka arī jūsu laiks ir beidzies.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputātu kungi! Es gribētu, lai jūs noliekat savas ambīcijas malā un uz vienu brīdi atgriežaties pie likumprojekta. Es runāšu par un pamatošu tādēļ, ka ir vajadzīgi divi balsojumi šobrīd. Tā kā galīgajā redakcijā 2.panta otrā daļa ir pieņemta ar diviem labojumiem, tad es pēc šā balsojuma par Bartaševiča kunga priekšlikumu pieprasu balsojumu par 2.panta otrās daļas galīgo redakciju trešajā lasījumā. Ne tikai par to, ko nolēmusi komisija. Es vēlreiz atkārtoju. Galīgais lasījums ir pieņemts divu priekšlikumu rezultātā. Līdz ar to man ir tiesības prasīt šo balsojumu.

Es gribu pateikt jums, Ābiķa kungs, vienu lietu. Es nezinu, cik daudzi deputāti ir šodien saņēmuši un iepazinušies ar EDSO 23.septembra norādījumiem Latvijas parlamentam par to, kādam ir jābūt šim likumam. Es ceru, ka jūs visi esat šos priekšlikumus izlasījuši. Izlasot šos priekšlikumus, man ir skaidrs viens. Ja mēs, parlaments, atļausim Valodas likumā kaut ko regulēt Ministru kabinetam, tad mēs jau iepriekš varam pateikt: "Ardievu, latviešu valoda!"

Izlasot pavisam nesen Ābiķa kunga priekšnieka Šķēles kunga teikto, ka nedrīkst prasīt valodu no tiem, kas 50 gadus dzīvojuši Latvijā, ko tad no viņiem vēl eksāmenu prasīt? Ābiķa kungs! Man ir skaidrs, kādi būs Ministru kabineta noteikumi, ja jums būs teikšana. Es ceru, ka Latvijā uzvarēs skaidrais prāts un Ābiķa kungam teikšanas šajā jautājumā nebūs. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un pēc tam es prasu balsojumu par galīgo otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par piecu deputātu priekšlikumu — pārbalsot 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 16, atturas — 11. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Balsosim atkārtoti par 11.priekšlikumu, deputāta Bartaševiča priekšlikumu, 2.panta otrajā daļā svītrot vārdus "organizācijās un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 29, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk! Acumirkli! Vēl Paulis Kļaviņš par balsojumu priekšlikumā nr.14 atsauc savu balsojumu par. To viņš vēlas pateikt.

Godātie kolēģi! Tā kā šeit tika ierosināts, balsosim šā likuma 2.panta otrās daļas redakciju galīgajā variantā. Otrās daļas teksts ir izklāstīts 3.dokumenta lappusē augšējā labajā ailītē. Debates, kungi, mēs esam beiguši. Komisijas viedokli mēs esam dzirdējuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 2.panta otrās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 27, atturas — 5. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Nākamais ir 15.priekšlikums. Deputāta Golubova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam pret deputāta Golubova 15.priekšlikumu? Deputāts Golubovs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Aleksandrs Golubovs, Latvijas Sociālistiskā partija.

Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir šāds: "Valsts garantē nacionālo minoritāšu valodu lietošanu." Šeit tika daudz runāts par to, ka šis likums neaizliedz nacionālajām minoritātēm lietot savu dzimto valodu. Tāpēc šeit nav prasīts, lai minoritāšu valodai būtu valsts valodas statuss.

Šeit ir prasīts, lai valsts garantētu tiesības lietot šo valodu. Ja mēs to nepieņemsim, tad es uzskatu, ka šis likums aizliedz lietot visas citas valodas, izņemot valsts valodu. Tā ir uzrakstīts, un tā es saprotu šo likumu. Tāpēc lūdzu pieņemt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Cienījamais deputāts Golubovs ļoti absurdi saprot šo normu, jo likums pateica, kur tas neierobežo. Bet, ka valsts garantē, nu tajā sfērā, neoficiālā sfērā, lietošanu, neviens nevarēs piespiest mani sarunāties ar kādu kādā minoritātes valodā, ja es šo valodu neprotu vai negribu šajā valodā runāt tajā brīdī, kad es neveicu nekādas oficiālas funkcijas. Piemēram, ja sieva negribēs ar vīru sarunāties vīra valodā, bet gribēs savā valodā, ja abi pieder dažādām valodām, valsts tur neko garantēt un iejaukties nevarēs. Policistu nevarēs aizsūtīt uz viņu guļamistabu, kurš noteiktu, kādā valodā viņiem ir jāsarunājas.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Komisija aicina balsot pret Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15.priekšlikumu. Tekstu jūs redzat. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 42, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina noraidīt arī deputāta Golubova 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Golubova kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Nacionālo minoritāšu valodām ir tādas pašas tiesības kā vienai no nacionālo minoritāšu valodām, tas ir, latgaļu valodai. Latgaļu valoda šā likuma izpratnē, cik es saprotu šo likumu, arī ir svešvaloda, jo ir skaidri un gaiši pateikts — valsts valoda ir latviešu valoda. Visas citas valodas ir svešvalodas. Tā ka es pieprasu balsot par manu priekšlikumu un pieņemt to.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi! Godātais Golubova kungs! Latgalieši nekad nav bijuši un nebūs minoritāte. Latgalieši ir pamatnācija ar vēsturiski izveidojušos savu rakstu valodu. Tāpēc minoritāšu izpratnē, ne nacionālo kultūru biedrību sakarā, ne praktiskajā valodu lietojuma sakarā, latgalieši nav minoritāte. Lūdzu šādu pieeju nepolitizēt!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB). Golubova kungs! Es jums ieteiktu un ne reizi vien esmu sacījis no šīs tribīnes: "Nekāpiet tribīnē un neuzdodaties par latgaļu aizstāvi!" Jūs nekā nesajēdzat no šīs lietas! Patiešām tas, ko jūs runājat, ka latgaļus jūs pasludināt par kaut kādu minoritāti Latvijā, tas ir apkaunojoši! Latgaļi vienmēr ir bijuši latvieši. Ir un paliks. Un nemēģiniet viņus te iedalīt kaut kādā citā kategorijā! Vai jūs sākat saprast, vai varbūt, ka nesaprotat. Tāpat kā nesaprotat, ka Latvija bija okupēta. Jums vajadzētu vienreiz par visām reizēm apjēgt šīs lietas.

Pirms 81 gada Francis Trasuns, kas bija divu Saeimas sasaukumu deputāts, Latgales patiess aizstāvis, skaidri un gaiši toreiz pateica: "Par vienotību Latvijā!" Bet jūs tagad pielīdzināt latgaliešus minoritātei. Vai jūs nesajēdzat, ka tas ir absolūts absurds! Tāpat kā jūs pielīdzināt krievvalodīgos minoritātei. Tās ir divas dažādas lietas. Minoritāte šeit ir krievi, baltkrievi, ukraiņi un tā tālāk un tā joprojām, bet nevis krievvalodīgie, kādus jūs gribētu pasludināt, un krievu valodu jūs gribat pasludināt par šīs minoritātes valodu... Kas tā par minoritāti! Jums šajā lietā ir vienkārši putra galvā, un jūs neko nesaprotat. Es aicinu noraidīt šādas muļķības! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš... Pēc tam vēl daži latgalieši uzstāsies...

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Es, starp citu, dzīvoju Latgalē, bet es neesmu latgalietis. Bet man imponē tas, ka viens krievu cilvēks ir tik karsts latgaliešu aizstāvis. Golubova kungs, viņi jums prasīja... Te Jurdžs nevar nociesties un grib ar jums parunāt starpbrīdī, ka jūs metaties par viņu aizstāvi, viņš pats sevi var aizstāvēt, un tiešām turiet labāk muti ciet un neuzdodaties par aizstāvjiem... Jo jūsu aizstāvības mērķis ir sarīdīt jau tā mazās latviešu tautas atsevišķas sastāvdaļas. Tas lien ārā kā viena āža kāja, un tas ir ļoti labi redzams.

Un otrkārt es jums, Golubova kungs, ieteiktu iemācīties un apgūt vismaz valsts valodu, jo, cienījamie kolēģi, izlasiet viņu priekšlikumu uzmanīgi — valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu un ... tas būtu normāli... un citu nacionālo minoritāšu valoda... man liekas, ka te vajadzētu "valodas"... kā vēsturiski izveidojies valodas veids. Te vispār ir kaut kāda putra. Ja mēs pieņemsim šo priekšlikumu, tad jau par mums smiesies visi filologi un mēs būsim par apsmieklu. Es iesaku noraidīt Golubova priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij, Sadarbības padome, kas mēģina mūs šeit vienkārši sanaidot, kolēģi Saeimā, tauta, latgalieši un lībieši! Manā latviešu mantojumā ir daudz kas svēts. Es neesmu no Latgales, mani vecāki nāca no Liepājas. Bet ir daudzi latviešu novadi un pagasti, ir daudzi latviešu tautas tērpi, ir daudz latviešu tradīcijas, kuras es esmu mantojis, un viena no mūsu tautas bagātībām ir arī latviešu valoda. Un Latgales valoda. Un lībiešu valoda. Un neviens cits pasaulē nerūpēsies par šīm trim valodām, ja to nedarīsim mēs kopā. Mums ir svēts uzdevums — sargāt vienam otru, turēties kopā, neatļaut mūs sašķelt. Es saku: lībieši, turaties. latgalieši — turaties, jo jūs esat kaut kas svēts mūsu pūrā, ko mēs gribam nodot arī nākošajām paaudzēm, lai neizmirst jūsu dziesmas, jūsu izpratni par dabu, jūsu gudrības, jūsu jautrības. Lai tas viss paliek mūsu mantojumā. Es domāju, Golubova kungs, ka tas ir ļoti negodīgi no jūsu puses — salīdzināt krievu vai pat poļu valodu ar latgaļu un lībiešu valodas statusu. Poļi ir liela un grezna tauta, un viņi spēs daudz labāk kā mēs Latvijā veicināt, saglabāt un attīstīt savu valodu. Es domāju, ka tas pats ir ar krievu valodu. bet ko mēs Latvijā? Mēs glabāsim, attīstīsim un pilnveidosim krievu valodu? Man žēl, ka es nerunāju poliski, man žēl, ka es nerunāju krieviski. Tām valodām droši ir lielas vērtības. Bet tas nav mans mantojums, tas nav, ko man ir jāsargā. Es gribētu to baudīt, es apbrīnoju tos, kas spēj to baudīt. Es viņus cienu.

Bet mūsu svētais uzdevums ir glabāt, sargāt to, kas ir mūsu pūrā, kas ir mūsu manta. Lībieši ir mūsu, latgalieši ir mūsu. Un, ja mēs neizprotam to starpību, tad es nezinu, ko mēs šeit Saeimā darām. Mēs esam latvieši. Mums ir mūsu uzdevums pasaulē. Un tas ir atšķirīgs. Kanādā ap šo laiku laukos notiek pavasara svētki, viskautkādas sacensības. Un tie, kas uzvar savās sacīkstēs, dabū zilus šleifus un beidzamajā dienā staigā blakus viens otram parādē. Un droši pirmajās rindās tanī čempionu parādē ir zirgi. Un blakus tam zirgam, kas spēj vilkt, kas ir liels un stiprs zirgs un kas ir lepns, jo viņš ir čempions, viņš ir vislabākais savā lietā, staigā šaurs zirgs ar garām kājām... kas ir uzvarējis lekšanas čempionātā. Viņš arī ir čempions. Viņam arī ir šleife. Ar viņu lepojas, un viņš pats ir lepns. Un tā traģēdija ir, ja tas lecējs gribētu būt par vilcēju, viņš nespētu, viņš tiktu sagrauts. Un tā traģēdija būtu, ja tas vilcējs gribētu kļūt par lecēju. Viņš to nespētu, viņš būtu viens no sliktākajiem, viņš būtu mēsls, ne čempions.

Sapratīsim, kas mēs esam. Mēs esam latvieši. Un, kamēr mēs būsim latvieši, mēs būsim ar zilām šleifēm priekšā, mēs būsim čempioni. Mēģināsim kļūt par krievu valodas aizsargiem vai par poļu valodas aizsargiem, un mēs kļūsim par ļoti neievērīgiem cilvēkiem.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs.

G.Valdmanis.

Aizsargāsim mūsu, aizsargāsim latviešu, latgaļu un lībiešu valodas un būsim čempioni!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Lai kādā jūgā latgalietis bija tos gadus, kurus viņš ir pavadījis kā latvietis zem citu tautu smaguma, viņš vienmēr ir saglabājis savu lepnumu uz to, ka viņš ir latvietis. Viņš ir runājis savā latvju mēlē, un ar to viņš ir bijis vajadzīgs Latvijai tad, kad Latvija dibināja savu valsti. Ja mēs to šodien gribam aizmirst tīšuprāt vai nejauši, ja mēs to gribam izmantot kā ieroci paši pret sevi, tad nožēlojami mēs esam šajā parlamentā, spriedelēdami par to, kas ir spriedelēšanas necienīgs. Ar drukas 40 gadu aizliegumu šī tautas daļa, šie latvieši Latgalē ir palikuši latvieši un saglabājuši latviešu valodu. Un tādēļ šajā daļā, šajā likuma panta 4. daļā ir šis ieraksts, ka valsts nodrošina, lai tiktu aizsargāta latgaliešu rakstu valoda kā vēsturiski izveidojies reģionāls latviešu valodas paveids un lai veicina tās saglabāšanos un attīstību.

Godātie kolēģi! Mēs diskutējam un bieži vien runājam pilnīgi aplamas un sev neizprotamas lietas. Latviešu valodā ir augšzemnieku dialekts, un tajā runā Latgalē, un ir lejzemnieku vai vidus dialekts, un tas ir kļuvis par pamatu latviešu literārajai valodai, par kuru mēs šobrīd cīnāmies, lai to aizstāvētu kā valsts valodu. Ja šajos divos dialektos ir simtiem izlokšņu, tad nepamazināsim nevienas vērtību, taču pamēģināsim ieraudzīt to kopumu, kas dod mums iespēju savai tautai šo vērtību apliecināt, tas ir, savu valodu runāt un savu valodu aizsargāt pēc būtības.

Un attiecībā uz šo priekšlikumu, kuru Golubova kungs cenšas mums piedāvāt ļoti nevainīgā formā, taču tā nav valodas nezināšana, kurā ir skaidri un gaiši uzrakstīts par citām, nezinu — kurām, jo tie, kas latviski nerunā, to Latvijā ir ļoti daudz, un tos visus atsist un apdauzīt, piedodiet, ka runāju tik rupjus vārdus, no savām īstajām tautībām nevienam nav tiesību, tas ir noziegums. Jūs to darāt tad, kad jūs runājat par krievvalodīgajiem, tie ir tādi paši un līdzīgi spaidi kā Latvijas tautai, kas bija spiesta runāt citā mēlē, nevis savā dzimtajā, un arī viņiem ir savas dzimtās valodas, un Latvijā tās ir bijušas cieņā, ir un būs. To liecina arī šis likums. Tāpēc es ļoti lūdzu noraidīt Golubova kunga priekšlikumu un atbalstīt to ceturtās daļas redakciju, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Paldies Antai par labo runu! Tiešām, četrdesmit gadu bija drukas aizliegums. 1904. gadā Latgalē latviešiem atļāva rakstīt latviski, un šajos gados, kad rakstīja tikai rokrakstos, ir rakstīts, ka tā valoda, kurā pārrakstīja un aizliedza, ir latviešu valoda. Un tā aiz Aiviekstes ir baltiešu valoda. Tātad nosaukums nāk no Latgales... Latvijas nosaukums, karogs no Latgales, bet tas nav galvenais. Galvenais ir tas, ka vārdā ir ielikta šī šķeltniecība. Latgalieši un latgaliešu valoda — šis vārds parādījās tikai gadsimta sākumā. To ieviesa Kemps, un Kemps, kā jūs zināt, balsoja par to, ka Latgale pievienojas Latvijai. Un tiešām, ja mūs nosauc par latgaliešiem, ja nosauc, ka mēs runājam latgaliski, tad it kā iznāk, ka mēs neesam ne latvieši, ne mēs runājam latviski. Un te tā šķeltniecība arī ir ielikta, un Golubova kungs viltīgi to izmanto. Neviens nesaka taču, ka kurzemiešu valoda un rīdzeniešu valoda, un zemgaliešu valoda... nav tā. Tas nozīmē, ka tajā novadā runā vienotā valodā, un, ja tā paskatās, tad Latgalē tiešām krieviski runā vairāk, un tad iznāk, ka latgaliešu valoda ir kaut kāda krievu valoda ar senkrievu vai veckrievu valodas elementiem. Jo es domāju, ka Golubova kungs arī labi nesaprot un veckrievu valodu viņš neprot runāt, jo tā saucamajiem staroveriem ir liela atšķirība valodas ziņā.

Un tātad jau Miķelis Bukšs gadsimta sākumā ir rakstījis, ka tomēr no lietderības viedokļa šo valodas formu, tātad augšzemnieku formu, vajadzētu nosaukt par veclatviešu vai senlatviešu valodu. Tas vienotu, tas radītu skaidrību un neļautu šķelties. Bet diemžēl jau likumā ir tas ielikts, un man prieks, ka arī šāds pants par latgaliešu literāro rakstu valodu ir ielikts, un pagaidām mēs varam atstāt, bet nākotnē mums ir jādomā, ka nosaukt to vienkārši par veclatviešu valodas formu. Tātad aicinu noraidīt Golubova kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrāciju! Reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Atgādinu, godātie kolēģi, ka 15.00 Sarkanajā zālē ir Prezidija sēde.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Vents Balodis, Andrejs Požarnovs, Dzintars Ābiķis, Pēteris Apinis, Ēriks Zunda, Leonards Tenis, Viktors Stikuts, Jānis Rāzna, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Māris Vītols, Roberts Dilba, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusčetriem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums beidzies, lūdzu reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu rezultātu! Turpinām apspriest likumprojektu. Debatēs runās Aleksandrs Golubovs. Otro reizi. Golubova kungs nav zālē. Tad vēl ir pierakstījies Jānis Bunkšs. Arī nav zālē. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt latgaliešu rakstu valodu un atbalstīt līdz ar to arī komisijas priekšlikumu un noraidīt deputāta Golubova priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Golubova 16.priekšlikumu, teksts jums ir. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 50, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie kolēģi, Ābiķa kungs, acumirkli. Mums ir piecu deputātu iesniegums, kuri lūdz izdarīt pārbalsošanu 2.panta otrajā daļā, jo zālē balsojuma brīdī nebija deputāti Bunkšs, Panteļējevs un citi. Tātad vispirms runāsim par vai pret šo priekšlikumu. Kārlis Leiškalns vēlas runāt pret. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie kungi! Es te dzirdēju minam Bunkšu. Bunkšs bija tieši tas, kas saņēma mobilā telefona zvanu tieši pēc balsojuma. Viņš man blakus sēž, izgāja ārā no zāles. Nē, nē, nē, Bunkšs šoreiz bija zālē, es vienkārši... Nekad mūžā es nemeloju, Ozoliņa kungs. Bunkšs bija zālē, viņš pat pieteicās debatēs, es atvainojos. Uz citiem jūs varat atsaukties, tā ka es aicinu pret, ja Bunkšs ir tas iemesls. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Leiškalna kungs ir izteicis savu viedokli pret. Kreituses kundze grib izteikt savu viedokli par. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Nevajag šeit veidot skolas klasi un tagad attaisnoties, ko viens puika ir nedarbos izdarījis pret otru puiku. Ja deputāti krīt par upuriem mobilajam telefonam, tad neko nevar darīt, tad ir jāievēro Kārtības rullis, un pa mobilo telefonu citam kolēģim nevar nodot norādījumus, kā ir jābalso. Tāpēc es aicinu deputātus nobalsot par to, ka ir jāpārbalso, jo to, ka Panteļējeva kungs nebija zālē, es ceru, ka Lībanes kundze apliecinās un nekad nenoliegs. Nu, poga ir nospiedusies, ko lai dara? Un pēc tam vēlreiz godprātīgi izšķirt jautājumu par 2.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim, godātie kolēģi, jautājumu par to, vai izdarāma pārbalsošana. Ozoliņa kungs, jūs arī rakstījāt, ka jāizdara pārbalsošana, bet nedariet to citu vietā. Es redzēju. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 18, atturas — 8. Tātad balsu vairākums ir par to, ka pārbalsošana ir izdarāma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta 2.panta 2.daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 28, atturas — 6. Lēmums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Tātad, cienījamie kolēģi, es gribu paskaidrot, ka paliek spēkā otrā lasījuma redakcija. Protams, no likuma sakārtotības viedokļa ir diezgan slikti, ka šāds balsojums ir izdarīts, bet traģēdija nav notikusi.

Cienījamie kolēģi, 3.pantā ir tikai redakcionāli labojumi, kurus ir ierosinājusi pati komisija. Ja nav iebildes, tad pārejam pie 17.priekšlikuma. 17.priekšlikums ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kurš ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Nepiekrīt. Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu.

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi, es šim pantam neredzu vispār nekādu jēgu, jo, ja likums ir par... Mums ir Valsts valodas likums, tad priekš kam mums šis pants, jo šeit ir runāts par svešvalodām, un tāpat mēs varējām ierakstīt 4.pantā, ka ikviena cita republikā lietota valoda, izņemot lībiešu valodu, šā likuma izpratnē ir uzskatāma par sliktu valodu vai par nepareizu valodu. Tāpēc es aicināju jūs atbalstīt manu un Golubova kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Bartaševiča kungs, tieši te ir tā pamatjēga, bet nevis vispār nav jēgas, jo Valsts valodas likums ir, un patiešām šeit, Latvijā, visas citas valodas, kā šeit ir rakstīts, izņemot lībiešu valodu, ir svešvalodas un būs svešvalodas. Es saprotu jūsu vēlmi, krievu valodu, jūs domājat, lai to pasludinātu, tā sakot, par izņēmuma valodu Latvijā un drīz vien prasītu tai atkal otrās valsts valodas statusu un varbūt pirmās un tā tālāk, bet tā ir cita runa, es neaizkavēšu jūsu uzmanību, tā ir pamatjēga šim likumam. Bartaševiča kungs, ja jūs aizvien vēl nesaprotat, atrazdamies Saeimā, tad tas ir nožēlojami.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Savā laikā mums visu laiku, mācot kaut ko skolā, šie priekšmeti, daži priekšmeti, kas attiecās uz valodām, parasti tos sauca tā — latviešu valoda, krievu valoda un svešvalodas. Šeit ir tiešām šī priekšlikuma nejēdzība, kas tad cits ir krievu valoda Latvijā, ja ne tāda pati svešvaloda kā jebkura cita. Tātad es domāju, ka te nav nekādu jautājumu. Jebkura valoda, ja kāds vēlas mācīties, lai viņš mācās, tā ir sveša valoda Latvijas valstī, svešvaloda.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Tiešām cienījamais Dobeļa kungs norādīja ļoti dziļu un gudru domu, bet arī nesen, kad bija ieradies Somijas prezidents, tad arī bija lībiešiem tikšanās, jo lībieši pieder somu—ugru cilmes valodai. Un tad man rodas jautājums, kāpēc tad šeit nav pierakstīta arī igauņu valoda, kas pieder pie somu—ugru cilmes? (No zāles deputāts J.Vidiņš: "Tie nav pamatiedzīvotāji!") Es vēlreiz pasaku, Vidiņa kungs, no kura laika, tad arī tikpat labi igauņus arī var daļu uzskatīt par pamatiedzīvotājiem. Es vēlreiz saku, ja jau Dobeļa kungs uzskata to, ka pārējās valodas ir svešvalodas, izņemot latviešu valodu, tad šajā gadījumā patiešām, kādēļ lībiešu valoda netiek atzīta par svešvalodu, ja es, Lujāns, nolemšu iemācīties lībiešu valodu, es apgūšu paralēli tam... (Starpsauciens: "Tu nevari iemācīties!") Paldies, Dobeļa kungs, paldies! Un tādēļ, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es aicinātu atbalstīt Bartaševiča kunga iniciatīvu, jo citādi šeit vajadzētu papildināt daudzas valodas, kuras, iespējams, ir apguvis Dobeļa kungs, Vidiņa kungs un Tabūna kungs, jo vismaz reizēm viņi ļoti labi māk vēl vienu svešvalodu, pret kuru ļoti daudzi cīnās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts) . Cienījamie kolēģi! Tāda simtprocentīga taisnība jau nebija ne vienam, ne otram, jo Latvijā tiešām ir arī nacionālo minoritāšu valodas, bet ņemot vērā to, ka, piemēram, vācu valoda — ir ļoti grūti pateikt, vienā otrā gadījumā tā ir nacionālo minoritāšu valoda, otrā gadījumā — svešvaloda, jo diemžēl tā tas ir, un tāpēc, lai būtu likumā absolūta skaidrība, tad te ir arī skaidri un gaiši rakstīts, lai nevarētu tulkot dažādi. Te arī skaidri un gaiši rakstīts — šā likuma izpratnē ir uzskatāmas par svešvalodu. Tātad šā likuma izpratnē ir uzskatāmas par svešvalodām, lai likumā būtu pietiekama skaidrība. Starp citu, nevienam ekspertam arī nekādas domstarpības par šo jautājumu neradās, un es brīnos, ka atrodas mums kolēģi, kam ir neskaidrs šis jautājums. Es aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 17.un 18.priekšlikumus. Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 41, atturas — 11. Norma nav pieņemta. 19.priekšlikums.

Dz.Ābiķis.

Tāpat es aicinu noraidīt arī šī iemesla dēļ 19.priekšlikumu, lai likumā būtu perfekta skaidrība, ka šā likuma izpratnē jebkura cita valoda ir uzskatāma par svešvalodu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 41, atturas — 7. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 20. — deputāta Bartaševiča priekšlikums, nu, lai nebūtu atkal diskusijas, nesāktos no gala, es vēlreiz atkārtoju, ka normas, kas regulē valodas lietošanu organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, ka tas tiek reglamentēts 13.pantā, un tur ir skaidri un gaiši rakstīts, ka arī attiecīgos uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās strādājošiem, tāpat organizācijās strādājošiem, ir jāprot valsts valoda Ministru kabineta noteiktā apjomā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20.priekšlikumu. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 20. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu, komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 24, atturas — 3. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

21. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

22.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Un es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas 23.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

24. — deputāta Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim 24. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 42, atturas — 11. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat, cienījamie kolēģi, būtu noraidāms 25.priekšlikums, jo mēs par to jau vienojāmies iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Piekrīt deputāti. Paldies!

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto 6.panta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 6.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

27.priekšlikums ir gluži tāds pats, par ko es jau informēju iepriekš, ka attiecīgie 13., 14. un 15. reglamentē valsts valodas lietošanu organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrības, tāpēc šeit būtu atbalstāms šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai, kolēģi, varam vienoties, ka atbalstām 7.panta redakcijas pirmo daļu? Tātad par katru priekšlikumu atsevišķi.

Par 27.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 21, atturas — 7. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

28.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem tur nav iebildumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 40... Nav kvoruma, godātie kolēģi! Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Kvorums vēl mazāks, godātie kolēģi! (Starpsauciens: "Pārtraukums!")

Pārtraukums līdz pulksten 16.00. Lūdzu frakciju vadītājus mēģināt savākt savus deputātus zālē. Kaut vai tā iemesla dēļ, lai 16.00 mēs varam sarīkot reģistrāciju ar identifikācijas kartītēm.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Balsosim vēlreiz 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 28. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi! Tā kā atkārtoti nav bijis nepieciešamais kvorums, lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Indulis Emsis, Guntis Eniņš, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Vents Balodis, Jānis Lagzdiņš, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Andris Saulītis, Jānis Strods, Andris Rubins, Leopolds Ozoliņš, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Roberts Dilba, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! 28.septembra ārkārtas sēdē paziņoju pārtraukumu līdz 8.oktobrim pulksten 9.00.

Prezidijs ir pieņēmis lēmumu 7.oktobrī pulksten 9.00 sasaukt ārkārtas sēdi un darba kārtībā iekļaut Izglītības likumu. Paldies! Un Kārtības rulli.