Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 8.oktobra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Kreituse (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija):

Vispirms gribu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas balsojuši par mums 7.Saeimā. Lai nu kāds, bet rezultāts ir rezultāts — tas liek domāt, mācīties, spriest un vērtēt, un mēs nebūt nejūtamies apvainojušies par to, ka tas nu tā iznācis.

Bet, runājot par to, ko padarījusi 6.Saeima, gribu teikt, ka tā mēģina darīt to, ko tai vajadzēja izdarīt vēl pirms vēlēšanām. Izglītības likums, paldies Dievam, ir tikai otrajā lasījumā, tāpēc pie trešā vēl varēsim strādāt un mēģināt dabūt, kā saka, cauri tādu, lai tas būtu kaut cik normāls, jo pašlaik tas vēl ir ļoti "jēls".

Ja par šodienas incidentu, tad es saprotu, ka tas bija brīdis, kad Tautas partijas pārstāvis Dzintars Ābiķis kopēja savu partiju vadoni —‚ meta pa gaisu papīrus un kā cimperlīga jaunava brēca, ka viņš nevar vairs vadīt likumprojekta izskatīšanu, jo, es atvainojos par šo vārdu Ābiķa kungam, bet jāsaka, ka viņš nevar turpināt tāpēc, ka nenotiek tā, kā viņš grib. Tādēļ man jāsaka: ak, mīļais vēlētāj, kas tevi sagaida tālāk, ja arī turpmāk kāds darīs ne tā, kā grib Dzintars Ābiķis vai kāds cits Tautas partijas biedrs! Bet problēmas būtība bija pavisam vienkārša.

Dz.Ābiķa kungam bija nepieņemams tas, ka Saeimā nobalsoja par normu, ka arī privātajā uzņēmējdarbībā lietvedība, dokumenti un saziņa ar citiem cilvēkiem, realizējama valsts valodā. Un šeit nu ir tas brīdis, kad cilvēkiem ir jāizvērtē, kā mēs rīkojāmies referendumā un ko šodien tie tautas kalpi, kuriem uzticēta referenduma rezultātu realizācija dzīvē, gatavojas darīt tālāk. Ja 6.Saeima nepieņems Valodas likumu, man ir ļoti bail, ka mēs nonāksim situācijā, kad lēnām un pamazām, bet tomēr lietvedībā un oficiālo dokumentu formēšanā parādīsies arī otra valsts valoda, jo šobrīd izveidojies priekšstats, ka tikai valsts un pašvaldības ir oficiālas iestādes. Bet arī privātā skola un privātais uzņēmums ir oficiālas institūcijas, jo to lietvedība un dokumenti nonāk arhīvā. Tāpēc nedrīkst izveidoties situācija, ka valsts iekšējo politiku nevar pētīt cilvēks, kas nezina svešvalodu.

Šodien bij tā mazliet savādi skatīties uz notiekošo, jo pulksten 9.03 es brīdināju Dz. Ābiķa kungu, ka pirmais balsojums par uzņēmējdarbībā lietojamo valodu jau padarījis likumprojektu tālāk neskatāmu — vismaz tādā redakcijā, kāds tas bija sagatavots. Tomēr Dz.Ābiķa kungs bija tik pašpārliecināts, ka uzskatīja — nē, viņš dabūs cauri savu variantu, un varbūt pēc tam to vienu punktu pārbalsos. Paldies Dievam, jāsaka, ka 6. Saeimā tomēr skaidrais saprāts ņēma virsroku. Cerams, ka šīs, jāsaka, diezgan vāja rakstura cilvēka emocijas neņems virsroku un mēs varēsim sevi saturēt rokās, nepakļauties spiedienam, kas nāk no ārpuses, un pieņemt Valodas likumu tādu, lai pēc tam pašiem nebūtu no tā jācieš. Ja 7. Saeima gribēs to labot, tā jau būs viņas problēma, un tad jāsaka vēlreiz: "Ak, mīļais vēlētāj, skaties, ko pats esi padarījis!"

K.J.Druva (Latvijas Zemnieku savienības frakcija):

Vispirms arī es gribētu pateikt paldies tiem vēlētājiem, kas nobalsoja par Latvijas Zemnieku savienību. Kā jūs labi zināt, šķiet, ka mēs nākamajā Saeimā nebūsim pārstāvēti. Tomēr, neskatoties uz to, mēs augstu cienām mūsu vēlētājus un pateicamies par tām balsīm, kuras saņēmām.

Tagad vairāk par vakardienas un šodienas plenārsēdēm. Jau tika pieminēts Kārtības rullis, kurā ieviesta viena norma, kas, manuprāt, ir ļoti svarīga un kas, iespējams, veicinās 7.Saeimas darbu. Runa ir par pēctecību. Jaunajā Kārtības rullī paredzēts, ka likumprojekti, kas 6.Saeimā netiek izskatīti līdz galam, var tikt skatīti tālāk nākamajā Saeimā. Katrai komisijai būs iespēja pārskatīt palikušos un nepieņemtos likumprojektus, kuros ieguldīts milzīgs darbs, bet kuru izskatīšanai vienkārši pietrūka laika. Tagad to izskatīšanu varēs turpināt, un vairs nebūs viss jāsāk no nulles.

Tagad mazliet par šodienas sēdi un Valsts valodas likumu. Man bija reāli priekšlikumi Valsts valodas likuma uzlabošanai, bet, par nožēlu, mēs likuma izskatīšanu pārtraucām. Visvairāk šajā likumā mani uztrauca tas, ka ne pārejas noteikumos, ne arī kur citur nav noteikts, kad mēs pilnībā pāriesiem uz latviešu mācībvalodu valsts apmaksātajās skolās. Manuprāt, to noteikti vajadzēja kaut kur atrunāt, bet mēs runājam tikai par daļēju pāreju — zināmās klasēs, varbūt 10. klasē, varbūt 4. klasē, varbūt zināmu gadu laikā, bet nekur nav pateikts, kad mēs beidzot sāksim to ar 1. klasi. Kā zināms, bērniem visvieglāk iemācīties valodu no 1. klases, un, ja mēs patiešām gribam, lai jaunie pilsoņi, kuri tādi varēs kļūt pēc referenduma rezultātiem, patiešām labi pārzinātu valsts valodu, būs jādod iespēja sākt to mācīties jau ar 1. klasi. Taču tas netika paredzēts, un varbūt tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc šodien tika pārtraukta likuma izskatīšana, un, iespējams, šī Saeima vairs to nepaspēs izdarīt. Man ir ļoti žēl, jo cerēju, ka, pirmo reizi pēc astoņiem brīvības gadiem mēs patiešām sāksim nopietni rūpēties par valsts valodas zināšanām Latvijā, bet izskatās, ka tā tomēr nebūs.

K.Čerāns (Frakcija "Latvijai")

: Pirmā lieta, ko gribu pateikt, ir paldies tiem gandrīz 17 tūkstošiem cilvēku, kas 7.Saeimas vēlēšanās balsoja par Tautas kustību "Latvijai". Rezultāts visiem ir zināms, bet tāda ir demokrātija. Vēlēšanu rezultāti ir jāakceptē, ja arī par tiem priecāties nav nekāda pamata. To pilnīgi skaidri pateica Joahims Zīgerists vēlēšanu naktī, un tas ir arī mūsu kopējais viedoklis. Par to, kas notiks tālāk partijas līmenī, mēs vēl lemsim, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mēs paliekam kā sabiedriski aktīvi cilvēki, kam nav vienaldzīgs tas, kas notiek mūsu valstī. Domājams, ja cilvēki to gribēs, varētu būt runa arī par to, ka nākotnē kādā brīdī mēs varētu atgriezties politikā, bet šeit ļoti svarīgi, lai šādu vēlēšanos cilvēki izteiktu. 6.Saeima šobrīd strādās vēl mēnesī, tāpēc gribu nedaudz pakavēties pie tā, ko mēs darījām vakar un šodien.

Kā jūs jau zināt, Valodas likuma izskatīšanu šodien nepabeidzām. Manuprāt, tas lielā mērā bija komisijas nekvalitatīvā darba dēļ, jo jau piedāvātajā tabulā parādījās pretrunīgi ieraksti un deputātiem netika dots precīzs skaidrojums, par ko kurā brīdī tiek balsots. Šīs tehniskās problēmas bieži vien nogremdēja jautājuma izskatīšanu, lai gan pēc būtības pretrunas neveidoja. Varēja gan redzēt, ka šīs pretrunas un likuma pārtraukšana, lielā mērā bija arī tāpēc, ka tika iebalsotas normas, kas reāli aizstāvēja latviešu valodu uzņēmējdarbībā, kas ir viens no tiem punktiem, par kuru šeit bija vislielākās diskusijas. Domāju, ka Valodas likums vajadzīgs stingrs, un ļoti gribētu, lai vēl 6. Saeimā to pieņemtu, jo, atstājot šo jautājumu 7.Saeimā, kurā nacionālo spēku pārstāvniecība ir vāja, situācija ar šo likumu var kļūt sliktāka, un var rasties lielas grūtības ar šāda likuma pieņemšanu vispār.

Gribu atzīmēt arī Izglītības likumu, ko vakar pieņēmām otrajā lasījumā. Šeit situācija ir nedaudz cerīgāka, jo tika iebalsota norma, ka skolās arī turpmāk varēs mācīt ticības mācību, protams, tiem bērniem, kuru vecāki būs izteikuši šādu vēlēšanos. Tātad šī kārtība tiek saglabāta tāda pati, kāda bija līdz šim un kas noteikta reliģisko organizāciju likumā. Ļoti gribētu, lai Izglītības likumu mēs paspētu pieņemt vēl šajā Saeimā, un es ļoti ceru, ka tā tiešām arī notiks. Tādā gadījumā šajos ticības mācības jautājumos mēs varētu palikt pie tā viedokļa, kas ir pieņemams mūsu valstī tradicionālo reliģisko konfesiju vadītājiem, jo reliģiskās izglītības problēmu mēs nevaram risināt atrauti no tradicionālajām reliģiskajām konfesijām.

Vēl Izglītības likumā ir būtiska norma par to, ka minimālā skolotāju alga turpmāk nedrīkstēs būt mazāka par divām minimālajām mēneša algām valstī. Šai normai vēl ir jāizdzīvo trešais lasījums, kurā mums būtu jānosaka, ka tā stājas spēkā iespējami ātri, nevis sākot ar 2000.gadu, jo tas ir jautājums, kas būs jārisina uz šo trešo lasījumu, un es ceru, ka to mēs vēl paspēsim izdarīt. Darba vēl mums ir daudz, bet padarīsim to godprātīgi, un pēc tam vēlēsim sekmes nākamajai Saeimai un valdībai.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija)

: Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" vārdā atļaujiet pateikties visiem tiem nacionāli noskaņotiem vēlētajiem, kas mūs atbalstījuši līdz šim, un pateikt ļoti skaidri, ka mēs netaisāmies mainīt savu pārliecību un centīsimies latvietī nostiprināt nacionālo pašapziņu, ko tik daudzi, arī latvieši, nezin kāpēc vēlas sašķobīt. Dzīve kārtējo reizi pierādījusi ka ne Rietumi, ne Austrumi nesteidzas mūs īpaši atbalstīt, un lētie solījumi par balsojumu "pret" un visu durvju pavēršanos kārtējo reizi izrādījušies pamatīgi "bubuļi". Krievija skaidri pateica, ka lēmumu par ekonomisko sankciju pieņemšanu vai nepieņemšanu tā lems tikai pēc jaunās valdības izveidošanas. Rietumi ar smaidu pateica — jauki, ka jūs nobalsojāt "pret", atsūtīja dažas apsveikuma telegrammas, bet nebūt nesteidzas ar ceļa pavēršanu uz Eiropas Savienību, bet pieturas pie principu "nu, tad jau redzesim!". Tā kā jūs tikāt lēti maldināti, godātie vēlētāji, kas nobalsoja "pret", diemžēl! Paldies Dievam, latviešu vairākums nobalsoja "par", tikai ar dažu nelatviešu un, es teikšu, iebaidīto latviešu balsīm radās šis balsojums "pret".

Mūsu apvienība bija gatava uzņemties pilnu atbildību par valsti, ja rezultāts būtu "par". Diemžēl, tas vairs nevar notikt, jo ir pretējs balsojums, ar ko mums jārēķinās. Bet mēs ļoti ceram, ka tie, kas tik kvēli aģitēja pret, tagad spēs vienoties — gan "Latvijas ceļš", gan tautas partija – un strādāt kopā valdībā, ko vajadzētu izveidot pēc iespējas ātrāk. Mēs esam gatavi strādāt ar viņiem kopā, bet tur tik ātri šī vienošanās nesanāk. Tāpēc novēlam viņiem iespējami ātrāk atrast kopēju valodu, bet mūsu galvenā prasība gan vieniem, gan otriem paliek par to, kā tiks īstenota latviešu valodas pozīciju nostiprināšana Latvijā pēc šāda tautas nobalsošanas iznākuma.

Liekas, ka, pieņemot jebkuru likumu un lēmumu, mums jābūt skaidri izteiktai pozīcijai sarunās ar nelatviešiem, kas dzīvo Latvijā. Tieši šīs neskaidrības, kombinācijas un murgainās izrunāšanās novedušas pie šāda īpatnēja stāvokļa, kāds ir šodien, kad milzīgs nelatviešu procents Latvijā neprot un, iespējams, nekad nepratīs latviešu valodu.

Šī atiešana no atbildības diemžēl vērojama arī pēdējās divās Saeimas sēdēs. Vakar diezgan mierīgi tika pieņemts Izglītības likums, jo tas bija tikai otrais lasījums. Kaislības vēl ir priekšā, un tās parādīsies, pieņemot trešo lasījumu. Protams, es ceru, ka tas notiks vēl šīs Saeimas laikā, jo šis likums tiešām ir ļoti vajadzīgs.

Bet līdzko šodien trešajā lasījumā bija runa par Valsts valodas likumu, par dažām būtiskām izmaiņām tajā, piemēram, par tādām, kas nodrošina lielāku stingrību, visi lielie latviešu "aizstāvji" pacēla ķepiņas gaisā, bet komisijas priekšsēdētājs gandrīz vai draudēja — redziet, viņam tribīnē neturot nervi! Bet viņš vēl taisās četrus gadus strādāt nākamajā Saeimā! Viņš aizgāja projām, un šodien mēs tā arī šo likumu nevarējām izskatīt, jo, lūk, komisija lūdza un aicināja to nedarīt, lai gan veselu gadu it kā pie tā esot strādājusi. Domāju, ka mums visiem tomēr jācenšas nostiprināt savi uzskati un skaidri jāpasaka izvēle, ko katrs no mums aizstāv — stingru pārliecību, skaidru valodu vai locīšanos.

V.Boka (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija):

Arī es, tāpat kā nupat Juris Dobelis, gribētu pateikties visiem, kas piedalījās vēlēšanās un kas izteica savu attieksmi. Protams, būtu labāk, ja šī aktivitāte būtu bijusi vēl lielāka, bet arī šie rezultāti pietiekami skaidri parāda Latvijas valsts nākotnes iezīmes un sabiedrības attieksmi pret ļoti svarīgiem jautājumiem.

Referenduma rezultāts starptautiski tiek vērtēts pozitīvi, tomēr tuvie procenti — gandrīz 50 pret 50 — norāda, ka valstī šī problēma pastāv un ka tā ir jārisina. Tas ir pirmais uzdevums, ar kuru, acīmredzot, būs jārēķinās nākamajai valdībai un Saeimai. Tāpēc pārmērīgi liela eiforija par uzvaru šajā referendumā labēji eiropeiskajiem spēkiem pagaidām nav pamatota, jo priekšā vēl ir milzīgs darbs.

Kas attiecas uz Demokrātisko partiju "Saimnieks", tad mums godīgi jāatzīst, ka esam piedzīvojuši bankrotu, jo 1,6 procenti vēlēšanās ir pārāk zems rādītājs, lai šo rezultātu varētu nosaukt citādi. Šādā situācijā, protams, nepieciešama rūpīga analīze, kādi ir šī iznākuma cēloņi — finansējums, partijas vadības kļūdas, nepareizs biznesa plāns, nepareiza partijas programma vai nepareizie cilvēki, kas darbojas partijā. Tomēr uzskatu, ka Demokrātiskā partija "Saimnieks" un cilvēki, kas bija partijā, kā arī tās programma bija spēks, kas Latvijā bija ar centrisku ievirzi, ar Latvijas virzību uz Eiropu un pilsoniskas saskaņas veidošanu. Tomēr mani uztrauc, ka nākamās Saeimas, ja tā varētu teikt, priekšvakarā, mums joprojām turpina deklarēt saukļus par Latvijas valsts dalīšanu latviešos un nelatviešos. Tā ir ļoti nepatīkama iezīme, un es domāju, ka uz to mums vajadzētu skatīties ļoti uzmanīgi, nākotnē pieņemot lēmumus un šādā gaisotnē izskatot valstiski svarīgus likumprojektus, kas skar izglītību un valsts valodu. Tas varētu būt ļoti grūti, jo radikālie uzskati nav pamatoti uz pragmatisku valsts virzību.

Demokrātiskās partijas "Saimnieks" tuvākā nākotne ir ļoti sarežģīta. Pašlaik mēs rūpīgi analizējam vēlēšanu rezultātus pa apgabaliem, piektdien sanāks partijas dome, un tie cilvēki, kas gribēs turpināt sabiedriski politisko darbību, protams, būs lielas izvēles priekšā. Protams, mūsu pienākums ir novērtēt Latvijas vēlētāju gribu, jo viņi, acīmredzot, grib sašaurināt centrisko partiju spektru. Tas, ka partiju skaits samazinās, vērtējams pozitīvi. Jā, centriskās pozīcijas sašaurinās, un politiski aktīviem cilvēkiem ar to jārēķinās un jārealizē savas aktivitātes šajās centriskajās pozīcijās, kuras nākotnē kļūs šaurākas un konkrētākas.

Novēlu sekmes visiem ievēlētajiem deputātiem, veiksmi darbā un veselību, un cerēsim uz to labāko tuvākajā nākotnē!

A.Tomašūns (frakcija "Latvijas ceļš"):

Šodien gribētu runāt par četrām lietām. Pirmkārt, par vēlēšanām. Jā, ir ļoti patīkami, ka "Latvijas ceļa" piekritēju skaits kopš pagājušajām vēlēšanām pieaudzis, bet vislielākais prieks mums ir par to, ka Latvijas tauta kļuvusi politiski izglītota šajā laikā un spēj atrisināt divas lielas problēmas — referenduma jautājumu, kurā vairākums pilsoņu nobalsoja pret Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu, un to, ka daudzi vēlētāji ir sapratuši, ka nav jābalso par populistiskiem partiju saucējiem no mazajām partijām, bet sava balss jāatdod par tiem politiskajiem spēkiem, kas var valstī kaut ko lemt un izdarīt.

Otrs jautājums, par ko gribēju runāt, ir tas, ka vakar Saeima pieņēma grozījumus Kārtības rullī, panākot jaunievedumu mūsu valsts politiskajā dzīvē, kas uzliek nākamajai Saeimai par pienākumu turpināt tos darbus, ko sākusi iepriekšējā, 6. Saeima, un tādu jautājumu ir pāri par 130. Es gan neticu, ka visus šos likumprojektus šis parlaments apstiprinās, tāpēc jaunajai Saeimai noteikti būs jāpievērš uzmanība tam, ko darījusi 6. Saeima, un, iespējams, daļa no šiem darbiem jāturpina.

Trešais jautājums ir Izglītības likums, kuru vakar pieņēma otrajā lasījumā. Domāju, ka šis likums faktiski ir reformas turpinājums izglītības jomā, un galvenais, ko šis likumprojekts dos sabiedrībai, ir tas, ka palielināsies iespējas plašākām sabiedrības daļām iesaistīties izglītības jautājumu risināšanā. Protams, notiks izmaiņas finansēšanas kārtībā, un es ļoti ceru, ka Saeima akceptēs to, ka bērnudārzu pedagogiem būs valsts garantētas algas un pedagogu atalgojums tiks pielīdzināts jaunai kārtībai, kur par pamatu rēķināšanā būs minimālo algu lielums. Tātad — algu izmaiņas būs saistītas ar valstī noteiktās minimālās algas izmaiņām.

Protams, vēl ir daudz citu jautājumu, bet domāju, ka šo likumprojektu tuvākajā laikā otrā lasījuma redakcijā mēs varēsim publicēt laikrakstā "Izglītība un Kultūra", kur visi interesenti ar to varēs iepazīties.

Valodas likums bija šīsdienas — otrās ārkārtas sēdes, kuras rezultāts ir neveiksmīgs, — galvenais apspriežamais jautājums. Kāpēc šodien kārtējo reizi bija neveiksmīga šī likuma skatīšana? Manuprāt, tas, kas šajā Valodas likumā ietverts konceptuāli un ko liela daļa sabiedrības, tajā skaitā arī viņu pārstāvji šeit, Saeimā, nesaprot, ir sadursme starp diviem viedokļiem. Pirmais viedoklis, kas valdīja agrāk un ko varētu uzskatīt zināmā mērā par padomiski totalitāro viedokli, ir tas, ka visu valstī vajag regulēt ar likuma un birokrātisku institūciju palīdzību. Tātad — likums noteiks stingras prasības, valodu inspekcija ies un kontrolēs, sodīs un mēģinās kaut kādā veidā glābt latviešu valodu ar šo instrumentu palīdzību, kuru valsts pati ir radījusi.

Otrs viedoklis, kas saistīts ar Eiropas Savienības un citu speciālistu ieteikumiem, ir, ka lielāka loma valsts valodas politikas realizēšanā jādod pilsonim un šīs valsts iedzīvotājam, kas lieto valodu, kuram tā ir vajadzīga un kurš varētu būt galvenais iniciators likuma pārkāpumu gadījumā, lai panāktu valsts valodas plašāku lietošanu. Šis pilsonis pirmām kārtām ietu un meklētu valodas inspekciju vai kādu citu institūciju, kas palīdzētu viņam aizsargāt latviešu valodu.

Šodien Saeimā kārtējo reizi dzirdēju, ka viena daļa politiķu cer atkal novelt atbildību no pilsoņa uz kaut kādu valsts institūciju pleciem, populistiski runājot par valsts valodas glābšanas politiku. Ļoti ceru, ka uzvarēs šis pilsoņa lomas palielināšanas viedoklis un Valodas likums būs tāds, kas apmierinās lielāko daļu valsts pilsoņu. Nedomāju, ka šī Saeima pieņems Valodas likumu, tāpēc ka, atdodot atpakaļ komisijai likumu, kura sākuma daļa ir sabojāta ar vairākiem balsojumiem, kas rada pretrunas, diez vai komisija spēs sagatavot jaunu redakciju vai uzlabotus variantus, kas varētu būt pieņemami tai Saeimas daļai, kas balsojusi par dažādiem grozījumiem, bojājot šo likumu. Mani ļoti pārsteidza tēvzemiešu pozīcija, kas, komisijā strādājot vairāk nekā gadu un atbalstot šo likumprojektu, Saeimas sēdē pēkšņi sāka runāt citādi un mēģināja šo likumu sabojāt.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Man, tāpat kā pārējiem kolēģiem, gribas izteikt lielu pateicību visiem tiem pilsoņiem, kas piedalījās vēlēšanās un referendumā. Sevišķi lielu pateicību vēlos izteikt tiem, kas atbalstīja Tautas saskaņas partiju un deva mums iespēju saņemt trešo labāko rezultātu šajās vēlēšanās.

Es piekrītu A.Tomašūna kungam un arī uzskatu, ka šai Saeimai diez vai šodien vajadzētu pieņemt tos politizētos likumprojektus, ko tā mēdz izskatīt kā sava veida atriebību, panākot to pieņemšanu. Es runāju par politiskajiem spēkiem, kas ir caurkrituši, kuriem sabiedrība vairs neuzticas un kuru darbībai ir diezgan zems efektivitātes koeficients. Tādēļ tādi likumi kā Valodas likums un Izglītības likums būtu jāizdiskutē 7. Saeimā — mierīgā gaisotnē un saprātīgi. Tad šie likumi būtu daudz tuvāki reālajai dzīvei, un tad nebūtu kā šodien, kad šos likumus mēģina uztiept gandrīz ar varu.

Uzskatu, ka šai Saeimai tomēr vajadzētu pabeigt Satversmes otro daļu — tas būtu viens no lielākajiem sasniegumiem, ja šis parlaments spētu šo projektu pieņemt galīgajā lasījumā.

Protams, ir pietiekami daudz ekonomiskas dabas likumu, kuri būtu jāizanalizē, un šai Saeimai tie būtu jāpieņem. Tad šī Saeima aizejot varētu teikt, ka ir izdarījusi pietiekami daudz laba. Nenoliedzami, bijušas arī kļūdas, bet tāda laikam ir šodienas mūsu sabiedrības dinamika, ka viss tik ātri mainās. Domāju, ka arī ikviens no mums, ja padomātu, kādi gan bijām pirms trīs gadiem, tad nāktos secināt, ka bijām pavisam citi cilvēki. Šodien ir jauns laiks, tādēļ pie varas nāk jauni politiskie spēki. Cita lieta, ka diemžēl laikam atkal būs jārunā par to, ja mūs sagaida perspektīvais tandēms, kas šodien jau tiek deklarēts, tas ir, "Tēvzemei un Brīvībai", "Latvijas ceļš" un Jaunā partija, kurai pievienosies vai nu Tautas partija vai Sociāldemokrātiskā partija, tad laikam mūsu valsts kārtējo reizi sevišķi aktīvu progresu nesaņems.

Jūs taču atceraties, ka cienījamais A.Šķēles kungs jau bija premjerministrs, tātad viņa domāšanas veidu, vadības stilu un darbības metodes jūs jau zināt. Šajā valdībā toreiz bija gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan arī "Latvijas ceļš", nebija tikai Jaunās partijas. Tomēr nedomāju, ka tā iegūs lielu dominanti šajā savienībā ar savām astoņām vietām — drīzāk viņiem būs jaunākā brāļa vai, ja tā varētu nosaukt, viesmīļa loma, tas ir, pienest tējas glāzi lielajiem brāļiem.

Bet, protams, arī kreisā opozīcija, proti, sociāldemokrāti un Tautas saskaņas partija mēģinās un aktīvi centīsies aizstāvēt iedzīvotāju sociālās tiesības. Šajā liberālā tirgus stāvoklī, ko proponē gan "Latvijas ceļš", gan A.Šķēle, bieži vien tiek aizmirsti iedzīvotāji un viņu grūtais stāvoklis, mazās pensijas un algas un bieži vien arī bezcerīgums, neredzot rītdienas perspektīvu.

Tāpat diemžēl var runāt par to, ka, ja būs tāda valdība, nebūs nekāda attiecību uzlabojuma ar NVS un Krieviju, jo neviena, es domāju, arī Krievijas valdība, nerunās ar Latvijas valdību, kurā būs nacionāli ekstrēmistiskais "Tēvzemei un Brīvībai" spārns. Tāda ir reāla situācija, par kuru jādomā.

Protams, 7. Saeimai būs daudz problēmu, bet es ceru, ka vismaz šī Saeima būs mazāk populistiska un spēs vairāk veikt Latvijas tautas labā.

Saeimas preses dienests