• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Problēmas: Par Baznīcas un pašvaldību attiecībām Par Eiropas Savienības lietām Latvijas civildienestā Par nabadzības izskaušanu pasaulē Par organizēto noziedzību un nodokļiem Baltijas jūras valstīs Par spekulācijām saistībā ar lata devalvāciju Par drošību uz ceļiem Par Ceļu satiksmes drošības padomes sēdi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.10.1998., Nr. 297/298 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts un tās vīri

Vēl šajā numurā

20.10.1998., Nr. 297/298

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

PROBLĒMAS

Par Baznīcas un pašvaldību attiecībām

Nobeigums. Sākums

"LV" nr.289/290., 09.10.1998.,

"LV" nr.295/296., 16.10.1998.

Mag.iur. Ringolds Balodis,

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Reliģisko organizāciju

pārskati par publiskajiem

pasākumiem

Ja mēneša laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas organizācija pārskatu neiesniedz, tieslietu ministrs, pamatojoties uz šo noteikumu 6. punktu un Reliģisko organizāciju likumu, var ierosināt izskatīt tiesā jautājumu par attiecīgās reliģiskās organizācijas darbības izbeigšanu. Interesanti, ka 1998.gada 1. martā neviena Latvijas reliģiskā organizācija netika iesniegusi savu pārskatu. Acīmredzot šādi vēlreiz tiek pierādīts to juristu viedoklis, ka tikai represīva valsts aparāta esamība nodrošina likumu izpildi, jo sankcija par pārskata neiesniegšanu nav paredzēta. Valstij ir jābūt stingrai šādos gadījumos.

Demokrātiskā valstī brīvība nozīmē arī valsts iestāžu uzraudzītu noteiktu kārtību, kurā katrs var īstenot savas dabiskās (arī reliģiskās) brīvības un tiesības, jo viena no brīvības lielākajām briesmām ir personu patvaļa un valsts vājums. Ja pastāv noteikta taisnīga kārtība, arī atsevišķa persona var būt pārliecināta par savu tiesību ievērošanu. Prakses vēl nav, taču līdz ar jaunā Krimināllikuma stāšanos spēkā būs piemērojams arī 226.p., kas nosaka: par organizēšanu, vadīšanu vai pat par piedalīšanos darbībās, kuras, izpauzdamās kā reliģiskas mācības sludināšana un reliģisko rituālu izpildīšana, izdara kaitējumu sabiedriskajai kārtībai, var sodīt ar brīvības atņemšanu pat līdz pieciem gadiem. Neuzskatu, ka vajadzētu obligāti kādu "iesēdināt", taču sodīt ar naudas sodu pat līdz simt minimālajām mēnešalgām, ko arī 226.p. pieļauj, kā minimālo sodu par šīs normas neievērošanu. Iniciatīva iekļaut šo 226.p. Krimināllikumā bija nākusi no Departamenta un guvusi atbalstu attiecīgajā Saeimas komisijā.

Runājot par sodiem, ko konkrēti pašvaldība var piemērot, ir jāatzīmē, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteiktas normas, kas nosaka sodu par vēsturisku un kultūras pieminekļu bojāšanu. Bieži vien gadījumi, kad tiek apgānīti kapi, ir attiecināmi uz tādiem. Tāda veida gadījums notika Ventspilī, kad 1998.gada septembrī kapos tika apgānīti divi ebreju granīta kapa pieminekļi. Policija tika informēta nekavējoties, un to izdarīja nevis pašvaldības kapu pārvaldes atbildīgie darbinieki, bet Ventspils ebreju kopienas vārdā — Josifs Bermans. Šāda veida nodarījumi ir bīstami tai ziņā, ka, aizskarot kādas reliģiskas un nacionālas minoritātes pašcieņu, tie attiecīgā brīdī var izvērsties pat par iemeslu starpnacionālam konfliktam.

 

Reliģisko organizāciju

ierobežojumi reklamēt

savus publiskos pasākumus

1996. gada 18. marta Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumā Nr.20 ir noteikts nepieļaut jebkura veida politiskās un reliģiskās reklāmas izvietošanu sabiedrisko raidorganizāciju — radio un TV, izņemot sludinājumus par to rīkoto pasākumu norises vietu un laiku. Šī lēmuma pirmā punkta otrajā daļā noteikts: "Sludinājums nedrīkst tikt izmantots iepriekšminēto organizāciju ideju popularizēšanai, tajā nedrīkst būt aicinājuma atbalstīt šo organizāciju darbību." Par raidorganizāciju veidotajiem raidījumiem lēmums nosaka, ka ziņām par reliģisko organizāciju pasākumiem jābūt objektīvām un ziņas jāpasniedz neitrāli, izvērtējot katra šāda pasākuma sabiedrisko nozīmīgumu.

Kā tiek ievērots šis lēmums, tas atkarīgs no lēmuma aktualitātes, un tas, protams, ir aktuāls. Baznīca ir atdalīta no valsts, bet nav atdalīta no sabiedrības. Valsts ir atbildīga par savu pilsoņu garīgi tikumīgo attīstību, jo no tās lielā mērā ir atkarīga arī lojalitāte pret valsti, tāpēc valsts nevar būt vienaldzīga attiecībā pret tām nevalstiskajām organizācijām, kas rada draudus tās sabiedrības locekļu psihiskajai veselībai un drošībai. Pat vēl vairāk, valstij ir jāatturas no jebkādas publiskas reliģijas sludināšanas atbalstīšanas.

Latvijas pašvaldību problēmas ar reliģisko organizāciju publiskajām aktivitātēm mūsdienās nav nekas ārkārtējs. Piemēram, Krievijā, veicot publiskus pasākumus, reliģisko organizāciju vadītāji neinformē valsts pārvaldes un varas iestādes par notiekošajiem pasākumiem, kas ir pretrunā ar Krievijas prezidenta ukazu "Par mītiņu, ielu gājienu, demonstrāciju un piketu organizācijas kārtību un noturēšanu". Dažas valstis tāpēc pat tradicionālo konfesiju specifiskajos likumos iekļauj nosacījumu pirms pasākuma rīkošanas prasīt pašvaldībām atļauju pasākuma rīkošanai.

 

Pašvaldību darba

optimizēšana

Pašvaldību darba trūkums ir arī nezināšana, kas rodas no situācijas neizpratnes. Attālākās lauku pašvaldību teritorijās notiek sātanistu vandālisma akti, bet pašvaldību atbildīgie darbinieki nezina, kā uz to reaģēt. Neiedziļinoties sātanisma mistiskajā krēslā, varu teikt, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 89.5.p. par kapa vietu bojāšanu ir noteikts naudas sods līdz Ls 250. Tāds pats sods (89.p.) kodeksā ir noteikts par kultūras pieminekļu, lielākoties baznīcu, bojāšanu. Iepriekšminētās sankcijas tad arī var piemērot pret luciferistiem. JRK vispār ir tiesībsargājošo iestāžu "rūpju bērns". Latvijas tieslietu ministrs Dz. Rasnačs jau 1996. gada 24. septembrī savā vēstulē Nr. 1—55.3/45, atbildot uz Saeimas deputātu V.Krisberga, L.Kuprijanovas, J.Rāznas, R.Leitenas un V.Stikuta pieprasījumu par nereģistrētām reliģiskām organizācijām, atzīst, ka "pozitīvi vērtējama tāda rīcība, kas novērš sabiedrībai bīstamu reliģisko sektu un pseidoreliģisko kustību izplatību. Tieslietu ministrija atzīst, ka šo organizāciju ietekmi uz sabiedrību var vājināt, veicot dažādus profilaktiskus pasākumus, samazinot reliģisko sektu un pseidoreliģisko kustību iespējas manipulēt ar ievērojamu sabiedrības daļu, vervēt sev sekotājus un tālāk izplatīties. Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt bērniem un jauniešiem valsts un pašvaldību skolās saņemt reliģisku izglītību". Latvijā pēc "Jehovas liecinieces" traģiskās nāves 1996.gadā bija ne tikai šī vēstule, bet bija Tieslietu ministrijas mēģinājums izdarīt grozījumus dažos likumos, lai ierobežotu sektu darbību Latvijā, tai skaitā publisko. Sākumā attiecīgās valsts amatpersonas pat publiski optimistiskā garā paziņoja, ka tiks grozīts Kriminālkodekss, Administratīvo pārkāpumu kodekss un Ārstu prakses likums. Diemžēl Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi tika noslāpēti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, tā arī nenonākot plenārsēdē deputātu izskatīšanai.

Bez tiesību patvaļas, kuras dēļ rodas tiesību pārkāpšana, un beztiesības ierobežošanas nav domājamas mūsdienu pasaules tiesības. Sabiedrībā ir jāregulē JRK publiskie pasākumi, jo brīvība nav haoss un visatļautība. Valstij ir pietiekami jāattīstās, lai nepārvērstos tikai par paklausīgu marioneti veiksmīgu manipulatoru rokās. Nevar nepiekrist Valsts prezidenta G.Ulmaņa teiktajam ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā 1994.gada septembrī, ka jēdziens "attīstība" tiešām ir ļoti plašs — tas ietver gan sociālo un ekonomisko progresu, gan taisnīgumu un demokrātiju kā sabiedrības pamatu, gan cilvēktiesību aizsardzību.

1 Latvijas vēstures arhīva materiāls, 1370.f., 1. apr., 2607. l., 146.–148. lapa. Oriģināls

2 Latvijas Vēstnesis, 1997.,12. decembris, Nr. 324/328

3 Reliģiskās organizācijas ‘’Sūkjo Mahikari Latvijas centra’’ 1998.gada 28. augusta vēstule Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktoram Ringoldam Balodim, reģistrēta Departamenta lietvedībā 1998.gada 31. augustā ar Nr. 15—2.4/121

4 Ogres pilsētas domes priekšsēdētāja E.Bartkeviča 1998.gada 2. septembra vēstule Nr.1—20/759. LR TM Sabiedrisko un reliģisko lietu departamentam

5 Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktora R.Baloža vēstule Nr. 15—1.5/102 "Jehovas liecinieku" juristam Mārim Krūmiņam 1997.gada 24. decembrī

6 Šī likuma 2.pantā ir minēts, ka likums neattiecas uz reģistrētu reliģisko organizāciju organizētiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos un kapsētās. Tātad var secināt, ka tas attiecas uz nereģistrētām reliģiskām organizācijām, kā arī uz Tieslietu ministrijā reģistrēto reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem citās vietās

7 Latvijas Vēstnesis Nr. 199/200, 1998.gada 8.jūlijs

Par nabadzības izskaušanu pasaulē

ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans —

17. oktobrī, Pasaules nabadzības izskaušanas dienā:

— Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena — tā ir iespēja pievērsties akūtākajam mūsdienu uzdevumam. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā mēs esam bijuši liecinieki straujām pozitīvām izmaiņām ļoti daudzu cilvēku dzīvē. Pēdējos gados attīstības valstīs dzimušajiem bērniem ir izredzes nodzīvot sešpadsmit gadu ilgāk nekā pirms trīsdesmit pieciem gadiem dzimušajiem. Kopš 1960. gada bērnu mirstība ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes, savukārt lauku apvidos dzīvojošo ģimeņu skaits, kas saņem tīru dzeramo ūdeni, pieaudzis no 10 līdz 60 procentiem. Šāds progress, kas panākts, pateicoties milzīgām attīstības valstu un trūcīgo cilvēku pūlēm, kā arī sasniegumiem medicīnā un pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijā un vairāk nekā 50 gadu ilgai starptautiskajai sadarbībai, vieš cerības.

Es lepojos ar to, ka ANO ir bijusi šīs globālās kustības priekšgalā, taču, kā liecina nesenie notikumi, šie sasniegumi nav neatgriezeniski. Finansu krīze ir izraisījusi galveno eksportpreču cenu krišanos, samazinājusi sociālā sektora finansējumu un palielinājusi bezdarba līmeni. Visās valstīs finansu krīze vissāpīgāk skar tieši trūcīgos iedzīvotāju slāņus. Daudzās zemēs krīze ir strauji iedragājusi to, kas ar tādām pūlēm panākts pēdējos trijos gadu desmitos cīņā ar nabadzību, un nabadzības saglabāšanās apdraud globalizācijas doktrīnu. Šāda situācija nav pieņemama no morāles viedokļa un nav lietderīga ekonomiski. Tā veicina arī politiskas nestabilitātes turpināšanos. Apņēmībai darīt galu vispārējai nabadzībai ir jābūt starptautiskās politikas uzmanības centrā. Attīstības valstis šajā ziņā dara visu iespējamo.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas jaunais ziņojums, kas nāk klajā šodien un ir veltīts cīņai ar nabadzību, atgādina, ka gandrīz divas trešdaļas pasaules valstu ir izstrādājušas nabadzības likvidēšanas plānus un programmas, tomēr tikai viena trešdaļa ir izvirzījusi konkrētus mērķus un termiņus. Pasaules sabiedrībai ir jārīkojas aktīvāk. Cīņa pret nabadzību ir sasniegusi kritisko fāzi. Mums ir dota izvēle — izskaust vispārējo nabadzību nākamā gadsimta sākumā vai arī palaist šo izdevību garām.

Lai šis mūsu vēstījums pasaules trūcīgajiem cilvēkiem vieš viņos cerību, nevis izmisumu. Lai nākamās paaudzes nevarētu mums pārmest, ka atkāpāmies, kad varējām paveikt tik daudz.

"Latvijas Vēstneša"

(Juris Afremovičs) tulkojums

Par šo dienu

Atzīstot to, ka nepieļaujams skaits pasaules iedzīvotāju slīgst nabadzībā un ka nabadzības izskaušana kļuvusi par vienu no globālajām prioritātēm, Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas 1992. gada 22. decembra plenārsēdē tika pieņemts lēmums pasludināt 17. oktobri par Pasaules nabadzības izskaušanas dienu, kuras mērķis būtu vērst katras atsevišķas valsts sabiedrības un valdības uzmanību uz nabadzību kā aktuālu sociālu problēmu un tās risināšanas nepieciešamību.

ANO un Apvienoto Nāciju Attīstības programma (UNDP) definē nabadzību, balstoties uz ilgtspējīgas tautas attīstības koncepciju, kas apstrīd līdz 80. gadu beigām plaši izplatīto viedokli, ka par cilvēces labklājības un "progresa" mērauklu var izmantot ekonomikas attīstības līmeni. Lai gan ekonomiska izaugsme ir nepieciešama, ar to vien nepietiek. Ienākumu pietiekamība ir tikai viens no daudzajiem labas dzīves priekšnosacījumiem. Tautas attīstības koncepcija par nozīmīgiem uzskata arī demogrāfiskos, ekoloģiskos, kultūras, sociālos un politiskos cilvēku labklājības faktorus: attīstības uzdevumu centrā ir cilvēku dzīves kvalitāte. ( Latvija. Pārskats par tautas attīstību — 1997 )

No tautas attīstības viedokļa raugoties, nabadzība ir tas, ka tautai vairāk vai mazāk tiek liegtas kādas izvēles iespējas un izdevības. Nabadzība ir arī pamatizglītības trūkums, tādu izdevību un iespēju trūkums, kas ļautu dzīvot ilgu, veselīgu mūžu, un sociālā atstumtība.

Lielākā vai mazākā mērā nabadzība pastāv it visās sabiedrībās, tomēr visvairāk tā izplatīta jaunattīstības valstīs, sevišķi Āzijā un Āfrikā. Tiek aprēķināts, ka vairāk nekā viena ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju dzīvo ārkārtīgā nabadzībā un apmēram 1,3 miljardi cilvēku iztiek ar mazāk nekā vienu ASV dolāru dienā, piemēram, Tadžikistānā vidējais dienas ienākums ir 50 centi.

Pamazām aug nevienlīdzība ienākumu un patēriņa ziņā. 1998. gada UNDP pārskatā par tautas attīstību secināts, ka 20% pasaules iedzīvotāju patērē 80% no pasaules resursiem un 20% no pasaules visnabadzīgākajiem šogad dala tikai 1,1% no visiem pasaules ienākumiem salīdzinājumā ar 2,3% 1960. gadā.

Pētījumi liecina, ka nabadzība pastāv arī Eiropas Savienības valstīs. 1993. gadā nabadzībā dzīvojuši vidēji 17% no visiem ES valstu iedzīvotājiem.

Pēdējos gados tā saucamajās "pārejas" valstīs, t.i., Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, ir pieredzēts vislielākais nabadzības pieaugums. Nabadzīgo skaits pieaudzis par vairāk nekā 150 miljoniem cilvēku. Krievija un Kirgizstānas Republika ir ierindojušās starp visnevienlīdzīgākajām valstīm pasaulē ("Poverty in Transition" — UNDP/RBEC 1998). Vispārēja trūkuma dēļ daudzas Eiropas un NVS valstis pamazām sāk saskarties ar krasu izglītības līmeņa pazemināšanos. Latvijā tas izpaužas ar pieaugošo skolu neapmeklējošo bērnu skaitu. Nabadzība arī ir viens no iemesliem dzīves ilguma sarukšanai, piemēram, Krievijā vīriešu vidējais dzīves ilgums pašlaik ir 58 gadi. Arī Latvijā vērojams dramatisks nabadzības pieaugums, kas gājis roku rokā ar augošu nevienlīdzību veselības aprūpes un izglītības pieejamībā un plaši izplatītu sociālu un politisku atsvešinātību.

1998. gada sākumā ANAP kopā ar Labklājības ministriju, Pasaules banku un Starptautisko darba organizāciju uzsāka visaptverošu nabadzības pētījumu Latvijā ar mērķi izstrādāt rekomendācijas visaptverošas nabadzības mazināšanas stratēģijas izveidei. Šī projekta ietvaros jau pabeigti trīs pētījumi: (1) 1996. gada mājsaimniecības budžeta aptaujas datu analīze "Kas un kur ir trūcīgie iedzīvotāji Latvijā"; (2) LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Pasaules bankas ekspertu sadarbības rezultātā veiktais kvalitatīvais nabadzības pētījums, kurā tika intervētas 400 nabadzīgas mājsaimniecības un kura mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas trūcīgākie iedzīvotāji definē nabadzību, kā viņi tiek ar to galā, ko pie tās vaino un kā raugās uz nākotni; (3) pētījums "Nabadzība un nodarbinātība". Kvalitatīvais pētījums apstiprināja to, ka ienākumu trūkums ir tikai daļa no nabadzības. Piemēram, cilvēki ļoti sāpīgi uztver sociālo kontaktu zudumu, informācijas un kultūras pasākumu nepieejamību. Pārstāvjiem no valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un augstākās izglītības iestādēm, kā arī presei pētījums tiks prezentēts seminārā "Nabadzības raksturojums Latvijā" 1998. gada 5. novembrī Žurnālistu namā Rīgā, Mārstaļu ielā 2.

ANO Attīstības programmas

biroja informācija

Par Eiropas Savienības lietām Latvijas civildienestā

Ir izveidota 16 lektoru komanda, kas apmācīs Latvijas civildienestā strādājošos Eiropas Savienības (ES) lietās. Šis projekts tapis, sadarbojoties "Phare" integrācijas programmai, Eiropas integrācijas birojam un Valsts administrācijas skolai.

Paredzams, ka no decembra līdz martam lektori apgūs speciālu mācību progammu par ES jautājumiem, bet lielākā uzmanība šajā programmā tiks veltīta pedagoģiskām iemaņām. Mācības vadīs mācībspēki no Zviedrijas, sākot ar nākamgada martu, lektori būs gatavi mācīt Latvijas ierēdņus.

Lektori būs Latvijas ministriju un Eiropas integrācijas biroja pārstāvji, kam bija jānokārto īpaši pārbaudījumi, lai kļūtu par lektoriem ES lietās. Bija nepieciešamas labas angļu valodas zināšanas, izpratne par ES lietām, protams, arī vēlēšanās kļūt par lektoru. Konkursa komisija ņēma vērā arī kandidātu veicamā darba saistību ar ES jautājumiem. Konkursam bija pieteikušies 25 pretendenti.

Pagājušajā gadā "Phare" programmas ietvaros ES jautājumos apmācīti 450 ierēdņu kandidāti, Dānijas bilaterālās palīdzības programmas ietvaros — 550 civildienesta darbinieki.

Vispusīgas un sistemātiskas mācības visiem ierēdņiem/ierēdņu kandidātiem ir galvenais nosacījums, lai sekmīgi integrētos ES. Integrācija kļuvusi par neatņemamu valsts pārvaldes darba sastāvdaļu. Tā ir pamatprioritāte valdībai, kas izvirzījusi savu mērķi līdz 2002.gadam izpildīt visas prasības, lai kļūtu par ES dalībvalsti. Lai šo ambiciozo mērķi sasniegtu, jābūt efektīvai valsts pārvaldē strādājošo komandai, kas izprot nozīmīgākos jautājumus Latvijai saistībā ar ES un kas spēj veikt nepieciešamos grozījumus likumdošanā, ekonomikā, valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā.

Gunta Avotiņa,

Eiropas integrācijas biroja

preses sekretāre

Par organizēto noziedzību

un nodokļiem Baltijas jūras valstīs

Aizvadītajā nedēļā, 14.oktobrī, Stokholmā Baltijas jūras valstu nodokļu administrāciju ģenerāldirektori sprieda par organizētās noziedzības apkarošanas jautājumiem. Šajā tikšanās reizē piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Finansu policijas pārvaldes direktors Gunārs Kūtris.

Stokholmā uz kārtējo sanāksmi pulcējās speciālā komiteja organizētās noziedzības apkarošanai Baltijas jūras valstīs. Komiteja izveidota šā gada martā, tajā iekļauti kompetenti, augsti profesionāli tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Krievijas, lai cīnītos pret organizēto noziedzību visās tās izpausmēs. Speciālajā komitejā iekļauts arī VID Finansu policijas pārvaldes direktors Gunārs Kūtris.

Uz šo tikšanos, ievērojot plānoto darba kārtību, tika uzaicināti visu Baltijas jūras valstu nodokļu administrāciju vadītāji, arī VID ģenerāldirektors Andrejs Sončiks. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta divām problēmām:

PVN atmaksu kontrole — arī Latvijā tā ir liela problēma, jo precīzi kontrolēt, vai PVN atmaksa par preču eksportu ir pieprasīta pamatoti, var, tikai pieprasot informāciju valstij, uz kuru preces eksportētas. Šo jautājumu risināšanai un koordinēšanai tika izveidota speciāla grupa, kuru vadīs Zviedrijas nodokļu administrācijas vadītājs;

zivrūpniecības problēmas un zivju kontrabanda — šo darba grupu vadīs Lietuvas nodokļu administrācijas vadītājs ar Norvēģijas nodokļu administrācijas atbalstu, jo šai valstij šī problēma ir īpaši aktuāla (zivju eksports ieņem otro vietu tūlīt aiz naftas produktu eksporta).

Tikšanās laikā apspriestas sadarbības iespējas gan parakstīto nodokļu konvenciju ietvaros, gan arī sadarbība starp valstīm, kuras nav noslēgušas šādas konvencijas. Latvijas pārstāvji īpašu uzmanību pievērsa sarunām ar Krievijas nodokļu policijas federālā dienesta vadību par savstarpējo sadarbību, tika pārrunātas gan kopējā jurisdikcijā esošās lietas, gan turpmākās sadarbības iespējas.

Nolemts, ka turpmāk regulāras būs ne tikai speciālās komitejas sēdes, bet arī minēto valstu nodokļu administrāciju ģenerāldirektoru tikšanās ar galveno uzsvaru tieši uz organizētās noziedzības apkarošanas jautājumiem. Nākamā tikšanās — 1999.gada maijā.

Kaspars Paupe,

Valsts ieņēmumu dienesta

sabiedrisko attiecību daļas

vecākais referents

Par spekulācijām

saistībā ar lata devalvāciju

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans ir izteicis bažas sakarā ar spekulācijām par iespējamo lata devalvāciju: "Esmu satraukts par publiski paustajiem viedokļiem lata devalvācijas sakarā. To nedrīkst pieļaut. Tā būtu vienīgi un tikai pārstrādājošās sfēras eksportētāju zaudējumu segšana uz visu Latvijas iedzīvotāju rēķina."

Par drošību uz ceļiem

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans, Valsts autoceļu fonda konsultatīvajā padomē izskatot jautājumus par nākamā gada budžetu, īpašu uzmanību aicinās pievērst kustības drošībai un kustības organizācijai. Šīm problēmām Valsts autoceļu fonda nākamā gada budžetā paredzēts veltīt īpašu vērību, tādējādi maksimāli garantējot drošību uz autoceļiem.

Valsts autoceļu fonda konsultatīvās padomes sēde varētu notikt decembrī.

Kustības drošība ir bijis pietiekami svarīgs jautājums arī līdz šim. No šā gada budžeta satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem tika piešķirti aptuveni 2,2 miljoni latu. Arī ikdienas uzturēšanas darbi galvenokārt tiek veikti, lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību. Ikdienas uzturēšanas darbiem šajā gadā ir atvēlēts vēl aptuveni pusotrs miljons latu — kopā vairāk nekā 3,5 miljoni latu. Kā vissvarīgākais šajā pasākumu virknē minams ziemas dienests, kam jānodrošina caurbraucamība, ceļu tīrība un satiksmes drošība. Te ietilpst arī citi drošības pasākumi — ceļa zīmju nomaiņa, barjeru, ceļu stabiņu nomaiņa, brauktuves krāsošana. Rekonstruējot ceļus, liela uzmanība tiek veltīta vietām, kur notiek īpaši daudz ceļu satiksmes negadījumu. Ceļa posmi tiek padarīti labāk pārredzami, un asākie līkumi iztaisnoti.

Par Ceļu satiksmes

drošības padomes sēdi

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans ir licis sasaukt Ceļu satiksmes drošības padomes sēdi. Pēdējos gados ir strauji pieaudzis automašīnu skaits, līdz ar to proporcionāli palielinājies satiksmes negadījumu skaits.

Satiksmes drošības padomes sēde notiks piektdien, 30.oktobrī. Sēdes laikā apspriedīs un izvērtēs priekšlikumus par to, kādi pasākumi veicami, lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu. Visbiežākie satiksmes negadījumus izraisošie cēloņi ir autotransporta vadīšana reibuma stāvoklī un ātruma pārsniegšana.

Uz esošajām ministrijām ir nosūtītas satiksmes ministra vēstules ar aicinājumu izstrādāt konkrētus priekšlikumus (piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai — par to, kā izglītot skolēnus un sabiedrību par šo problēmu; Labklājības ministrijai — kā padarīt efektīvāku narkoloģisko pārbaudi utt.). Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē katram padomes loceklim būs jāinformē, kādi konkrēti pasākumi veicami katrā attiecīgajā nozarē, un jāiekļauj Ceļu satiksmes drošības valsts programmas izstrādē. Ierosinājumiem jāsastāv no divām daļām: pirmajā — steidzamie pasākumi, kas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus un ir veicami tūlīt un neatliekami; otrajā — perspektīvie pasākumi, kuriem vajadzīgi lieli priekšdarbi un finanses un kurus arī citu iemeslu dēļ Ceļu satiksmes drošības valsts programmā var iekļaut, tikai sākot ar 2000.gadu.

Katrā priekšlikumā, ko ierosinās attiecīgās ministrijas pārstāvji, noteikti jānorāda izpildes termiņi un atbildīgie izpildītāji.

Satiksmes ministrijas informācija

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!