No ministra redzespunkta

Labklājības ministrs

Vladimirs Makarovs

vakar, 19. oktobrī, preses konferencē

Par pamatu šai saspringtajai situācijai kļuvuši vairāki pēdējā laikā pieņemti lēmumi, kas sociālās apdrošināšanas budžetam likuši uzņemties jaunas saistības: piektdien, 16. oktobrī, labklājības ministra izdotais rīkojums par kārtējo pensiju indeksāciju, kā arī Saeimā 14. oktobrī pieņemtie grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību", ar 1999. gada 1. janvāri paredzot valsts izmaksājamo sociālo pabalstu būtisku palielinājumu.

Situāciju vēl vairāk sarežģī aizvien vairāk jūtamā Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme uz Latvijas ekonomisko aktivitāti un gaidāmais ievērojamais bezdarba līmeņa pieaugums, kā rezultātā sākušas samazināties sociālās apdrošināšanas iemaksas speciālajā budžetā un jau tuvākajā laikā pieaugs pieprasīto bezdarbnieka pabalstu apjoms. Šādus — pagaidām vēl nelielus — satricinājumus sociālās apdrošināšanas budžets, izmantojot pagājušajā gadā un šī gada pirmajā pusē uzkrāto rezervi, pēc ministra domām, ir spējīgs izturēt aptuveni 6 — 8 mēnešus.

Kā uzsvēra V. Makarovs, neraugoties uz to, ka gan augustā un septembrī, gan oktobra sākumā, atšķirībā no gada pirmās puses, sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi ir pārsnieguši ienākumus un jau sākts izmantot iepriekšējās rezerves, kārtējā pensiju indeksācija tomēr notiks. Tomēr tikai tādā apjomā, kas, pēc Labklājības ministrijas speciālistu atzinuma, ir pašreizējā sociālās apdrošināšanas budžeta iespēju ietvaros.

Tādējādi labklājības ministra rīkojumā noteikts, ka laika periodam no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada martam, kad likums "Par valsts pensijām" paredz nākamo pensiju indeksāciju, par pamatu tiek ņemta 3,34 procentu inflācijas prognoze un saskaņā ar to arī pensijas, sākot ar 1998. gada 1. novembri, tiek indeksētas ar šādu pašu 3,34 procentu koeficientu. Reāli tas nozīmēs vidēji 1,86 latu pensijas pieaugumu atkarībā no pensijas līdzšinējā apjoma. Vidējā pensija valstī tādējādi pieaugs līdz 56,1 latam. Šis pensiju pieaugums pēdējos divos šī gada mēnešos palielinās sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus par 2,3 miljoniem latu.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts dienesta prognozēm jau tuvākajos mēnešos, Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē zūdot Latvijas uzņēmumu noieta tirgum un darbu zaudējot aptuveni 10 tūkstošiem strādājošo, bezdarba līmenis valstī pieaugs līdz 8,6 procentiem. Kaut arī tas sagādās ievērojamus papildu izdevumus sociālās apdrošināšanas budžetam, tomēr, kā uzsvēra V. Makarovs, šo prognožu līmenī sociālās apdrošināšanas budžets pilnībā spēs pildīt savas saistības — bezdarbnieku pabalstu izmaksu — attiecībā uz tiem, kas līdz darba zaudēšanai veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Sakarā ar ekonomiskās aktivitātes straujo samazināšanos un progresējošo bezdarba pieaugumu Labklājības ministrija izstrādājusi arī īpašu rīcības programmu. Situācijas stabilizēšanas nolūkos ministrija iecerējusi vērsties ar aicinājumu arī pie citiem resoriem — palielināt uzņēmējdarbības valsts atbalsta programmu efektivitāti.

Vienlaikus ar šiem izdevumiem, kuru nepieciešamību noteicis likums "Par valsts pensijām" un problēmas Krievijas ekonomikā, papildu saistības sociālās apdrošināšanas budžetam nākamgad radīs arī Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību".

Šajos grozījumos noteikts, ka, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, tiek palielināts ģimenes valsts pabalsts un valsts pabalsts par bērna kopšanu, turklāt šo pabalstu indeksācija tiek sasaistīta ar valstī noteiktās minimālās algas apjomu, kas jau 1999. gada janvārī sasniegs 50 latus.

Pēc Labklājības ministrijas veiktajiem aprēķiniem, šo likuma grozījumu ieviešana sociālās apdrošināšanas budžetam 1999. gadā papildus izmaksātu: par valsts pabalstu par pirmā bērna kopšanu (15 procentu apmērā no minimālās algas) — 25,2 miljonus latu, bet par bērna kopšanu līdz 1,5 gadu vecumam (90 procentu apmērā no minimālās algas) un par bērna kopšanu no 1,5 līdz 3 gadu vecumam (70 procentu apmērā no minimālās algas) — 14,6 miljonus latu. Likuma grozījumi nosaka valsts pabalstu arī gadījumā, ja kāds no bērna vecākiem nemaksā uzturlīdzekļus un tie nav piedzenami arī tiesas ceļā. Šī pabalsta izmaksai, pēc pašreizējām prognozēm, būtu nepieciešami papildu 1,36 miljoni latu. Tātad kopumā šādu likuma grozījumu spēkā stāšanās sociālās apdrošināšanas budžetam nākamajā gadā izmaksātu aptuveni 42 miljonus latu. Turklāt, kā atzīmēja V. Makarovs, uzzinot par tik ievērojamu pabalstu pieaugumu, liela daļa no aptuveni desmit procentiem vecāku, kuri līdz šim šādu pabalstu izmaksu vispār nebija pieprasījuši, varētu to darīt. Līdz ar to šīs summas, kuru aprēķinos izmantots pašlaik izmaksājamo pabalstu skaits, varētu vēl ievērojami pieaugt.

Lai nodrošinātu šo likuma "Par sociālo palīdzību" grozījumu īstenošanu, Labklājības ministrija nolēmusi pieprasīt šo summu valsts dotācijas veidā no valsts nākamā gada pamatbudžeta, jo, kā rāda sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes, to nebūs iespējams izdarīt no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

Šāda problēma, pēc ministra domām, nebūtu radusies, ja pabalstu paaugstināšana būtu notikusi atbilstoši Labklājības ministrijas koncepcijai — liekos sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus, ja tādi rastos, virzot mazturīgo ģimeņu atbalstam ar pašvaldību starpniecību — konkrētu mērķdotāciju veidā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore