Mēs savā zemē un laikā

Kauguru piensaimniece, piecu bērnu māte Rasma Freimane

Ženēvā 15. oktobrī saņēma Pasaules sieviešu samita fonda balvu

Vakar, 19.oktobrī, Rīgā atgriezās Kauguru piensaimnieku vadītāja, uzņēmējdarbības un sabiedriskās dzīves rosinātāja un piecu bērnu māmiņa Rasma Freimane. Starptautiskajā lauku sieviešu dienā viņai Ženēvā tika pasniegta Pasaules sieviešu samita fonda balva par panākumiem konkursā "Sieviešu radošā darbība laukos". Šajā konkursā, kas notiek Apvienoto Nāciju Attīstības programmas ietvaros, balvu 500 ASV dolāru apmērā izpelnījās 36 sievietes no visiem kontinentiem, bet tikai septiņas laureātes tika aicinātas uz balvas pasniegšanas ceremoniju, kas notika tautu pilī Ženēvā. Lidostā "Rīga" laureāti sagaidīja viņas kuplā ģimene, Kauguru pagasta ļaudis, draugi un darba biedri. Notika preses konference, kurā piedalījās arī Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (United Nation Development Programme — UNDP) konsultante Šarlote Rēlandere un Jaunatnes un sieviešu programmu centra speciāliste Solvita Vēvere.

Jaunatnes un sieviešu programmu centra aicinājums piedalīties šajā starptautiskajā konkursā ar "Lauku Avīzes" un televīzijas programmas "Savai zemītei" līdzdalību izskanēja visā Latvijā. Ieteikuma vēstules pienāca no visiem novadiem, no daudziem pagastiem. Pavisam tika pieteiktas 83 kandidātes. Bet tikai par Rasmu Freimani bija rakstījušas gan darba biedrenes, gan ģimene. Gandrīz visa Freimaņu ģimene bija arī sagaidītāju pulkā lidostā. Ar savām māsām, brāļiem un tēti mūs iepazīstina pedagoģijas maģistrante un vācu valodas skolotāja Laura, kas ir arī vēstules autore:

— Rakstītāja biju es, bet to pašu varam teikt mēs visi: tik radoša un laba mamma nevienam citam nav. Redziet, mēs ar mazo māsu un tēti esam atnākuši mammas šūtos mēteļos! Viņa visu ko prot un visu laiku mācās. Kādos kursos viņa nav gājusi un kādus vēl pati organizējusi!

Vecākā māsa Aija ir tekstilmāksliniece, Mākslas akadēmijā mācās maģistratūrā. Patlaban viņa piedalās Latvijas dienās Taivānā. Aija tur iekārtoja mūsu tautastērpu izstādi un tagad ar to iepazīstina apmeklētājus. Viņas darinātais Kurzemes tautastērps ir viskrāšņākais no visiem, ko esmu redzējusi. Mammai pašai ir Valmieras novada tautastērps. Viņa mums ir liela dejotāja — sākusi jau "Kalvī" studiju gados, pēc tam gan pati dejojusi, gan citus mācījusi. Šai ziņā viņas pēdās iet vecākais brālis Māris.

Pašlaik Māris Freimanis ir vairāku vides projektu vadītājs Būvniecības konsultatīvās uzņēmējdarbības akciju sabiedrībā — a/s BKD, kas savā profilā ir viena no lielākajām valstī. Bet daudzi gadi nodejoti Rīgas Tehniskās universitātes "Vektorā", turklāt divas reizes viņš nopelnījis pastaliņu pāri — kā visaugstāko atzinību. Jaunākais brālis Jānis studē Latvijas Universitātes Lietišķajā datoru programmēšanas fakultātē, bet pastarīte Dace mācās Valmieras 1.ģimnāzijā. Viņi abi kā jaunākie vēl vairāk turas pie mājām un palīdz saimniecībā. Jānis esot labākais pļāvējs, Dace — mājsaimniece. Strīdiņi izceļoties vienīgi par to, kurš tiks pirmais pie datora. Tētis pagājušajā gadā to uzdāvinājis mammai dzimšanas dienā, un tagad visa ģimene aizrautīgi apgūstot aizvien jaunas programmas. Arī par māmiņas balvu Jānis vispirms izlasījis internetā.

Rasmas dzīvesbiedrs Gunārs Freimanis ir paju sabiedrības "Mūri" valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, kā tik ņipru sievu izdevies noskatīt, viņš visā nopietnībā skaidro: "Viņa jau mani noskatīja. Biju Kazahijā naudiņu nopelnījis, nopirku motociklu — kā tur lai nenoskata!"

Mācījušies Lauksaimniecības akadēmijā vienā kursā, vienā grupā. Abi tādi rosīgi — Rasma dejojusi, viņš sportojis, noorganizējis pirmo studentu padomi. Studijas abi beiguši ar izcilību. Kāds tur brīnums, ka bērni uz mācīšanos nav skubināmi: "Īpaši viņus neesam ne mācījuši, ne kaut kā dresējuši. Katrs izaudzis ar savu raksturu. Aija no mazām dienām bijusi uz rokdarbiem, bet Laura ir dzimusi skolotāja. Sākumā mācīja lelles, tad aizrāvās ar trušiem. Pašai bija stingrs grafiks — citi bērni vakarā vēl spēlējas, viņa pasaka arlabunakti un aiziet gulēt, lai no rīta agri būtu pie trušiem. Mums bija sava parole: "TP". Tas nozīmēja: "Truši pabaroti". Un tā viņa vienu vasaru izkopa 70 trušus, bet rudenī pašai, mazajai māsai un mammai iznāca trušādas kažociņi."

Ģimenei arī laureātes pirmie pateicības vārdi. Šīs četras dienas Šveicē bijušas ļoti jaukas. Arī ar to, ka tur viņa pilnīgi skaidri sajutusi, ka Latvija ir visskaistākā zeme pasaulē. Un, ka Latvijas sievietes droši var piedalīties šādos konkursos: "Tur es nebiju viena. Kopā ar mani bija visas Latvijas sievietes. Esam tikai pārāk pieticīgas, kautrīgas. Ar savu strādīgumu un pacietību, ar savu izdarību un varēšanu mums ir pamats lepoties. Tas bija fantastiski — stāstīt citām tautām par Latviju, par mūsu brīnišķīgo zemi!"

Apvienoto Nāciju Attīstības programmas konsultante Šarlote Rēlandere atzinīgi novērtēja Latvijas sieviešu debiju starptautiskajā konkursā un aicināja piedalīties arī turpmākajos pasākumos. Pašlaik tiek izstrādāts projekts "Sievietes un uzņēmējdarbība". Būtu labi, ja Rasmas Freimanes paraugs iedrošinātu arī citas Latvijas sievietes apliecināt savas spējas.

Rasma Freimane ļoti priecājas arī par to, ka spējusi ar savām pieticīgajām angļu valodas zināšanām sarunāties ar citu zemju sievietēm. Un savu prēmiju viņa nolēmusi izlietot bērnu skološanai: "Izglītība ir vienīgā lieta, kur vērts ieguldīt naudu!"

Darbabiedrenes no Valmieras rajona Kauguru pagasta piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Krejotava" par savu vadītāju Rasmu Freimani raksta: "Viņā ir apvienots viss, par ko var sapņot jebkura sieviete, — intelekts, darbīgums, maigums, drosme." Tas arī bija vajadzīgs, lai izpelnītos ievērību starptautiskā konkursā.

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"