Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Līdz septītās Saeimas pirmajai sēdei — 3. novembrim — nu jau atlikušas mazāk nekā divas nedēļas. Bet joprojām nav zināmi Saeimas vēlēšanu un arī vienlaikus notikušās tautas nobalsošanas oficiālie un galīgie rezultāti. Ar ko izskaidrojama tik ilgstoša to apkopošana un izskaitļošana? Sabiedrība, tostarp nākamie mūsu parlamenta deputāti, taču vēlas iespējami drīzāk uzzināt, kuri tad būs tie simt cilvēki, kas sēdēs Saeimas lielās sēžu zāles krēslos.

— Jā, protams, pārlieku ilgs šis process šķiet tiem, kurus rezulāti īpaši interesē. Tā tas vienmēr ir bijis — ja kaut ko ļoti gaida, laiks velkas gauži ilgi. Savukārt tiem, kas strādā pie rezultātu apkopošanas — starp citu, mēs organizējam darbu arī sestdienās un svētdienās —, laiks skrien vai ar vēja spārniem. Turklāt jāņem vērā tas, ka šajās Saeimas vēlēšanās bija par diviem sarakstiem vairāk nekā iepriekšējās, turklāt tie visi tika iesniegti visos piecos vēlēšanu apgabalos. Bez tam šoreiz nākas apstrādāt arī tautas nobalsošanā gūtos rezultātus.

Pašlaik ir pabeigts apstrādāt rezultātus visos Latvijas rajonos. Ja būtu tikai šie četri vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Latgale, Vidzeme un Zemgale, mēs jau tagad varētu pateikt, kas sēdēs Saeimā. Jau ir zināma secība, kā šajos apgabalos kandidāti ir pārkārtojušies, sarēķinot visus plusus un svītorjumus tajos sešos sarakstos, kas pārvarējuši piecu procentu slieksni. Bet, lai galīgi noteiktu, kas ir iekļuvis Saeimā, ir nepieciešami Rīgas apgabala rezultāti. Jo iespējams, ka tas, kurš ir bijis pirmais Kurzemē vai Latgalē, tomēr būs ievēlēts no Rīgas. Līdz ar to var gadīties, ka no nosauktajiem apgabaliem izrādīsies ievēlēts nākamais pēc viņa attiecīgajā sarakstā.

Rīgas apgabala rezultātu apkopošanu mums šobrīd aizkavē ziņu saņemšana no ārvalstīm. Kā zināms, Rīgas apgabalā tiek ieskaitītas arī ārzemēs nodotās balsis. Konkrēti — tie ir vēlēšanu iecirkņi Toronto, Kanādā, un Sidnejā, Austrālijā. Attiecībā uz Sidneju aizkavēšanās ir saistīta ar pastu. Jo ir informācija, ka jau pagājušajā nedēļā iecirkņa komisija esot nosūtījusi rezultātus. Diemžēl jāsaka, ka acīmredzot nākamreiz lielāka uzmanība jāveltī tieši ārzemju iecirkņu darbinieku iepriekšējai sagatavošanai, lai viņu nepieciešamās iemaņas daudzmaz atbilstu tām iemaņām, kas šeit Latvijā jau ir apgūtas. Jāsaka, ka Toronto iecirknis tika pirmoreiz izveidots, un laikam tāpēc tur visilgāk tās lietas virzās uz priekšu. Ārvalstīs cilvēkiem netrūkst labas gribas, bet dažkārt viņi nepadomā par savu varēšanu. Viņi ļoti vēlas, lai viss labi norisinātos, bet diemžēl, piesakoties darbam iecirkņa komisijā, viņi neapzinājās, ka galarezultātiem ir jābūt ļoti korekti noformētiem atbilstoši visām likuma prasībām. Galu galā visiem komisijas locekļiem ir jāparakstās — nevar tā vienkārši visu saskaitīt, samest kaudzītē, bet neparakstīties. Negribu teikt, ka tieši tā ir bijis, bet katrā ziņā viņiem diemžēl bijušas problēmas.

— Bet kad uzzināsim oficiālos galarezultātus?

— Patlaban mums jau ir vēlētāju gribas izpausmes rezultāti no visas Latvijas, izņemot Rīgu, kur pietrūkst pieskaitāmo balsu no ārvalstīm. Ja šodien, 20. oktobrī, mēs no Toronto un Sidnejas saņemsim rezultātus, tad mēs varētu ceturtdien vai piektdien — 22. vai 23. oktobrī — nodot atklātībai oficiālos rezulātus. Arī, ja tie no Kanādas un Austrālijas pienāks rīt, būs skaidrs, kas ir tie pirmie simt tautas izraudzītie deputāti. Uzsveru — pirmie simt. Jo, kā pierādījies, daudzi deputāti mandātu noliek, un tad viņu vietā nāk nākamie, kas sarakstā secīgi ieguvuši vairāk balsu.

Līdz ar to ne tikai būs zināms, kas strādās Saeimā. Mūs visus sevišķi interesē, kas veidos nākamo valdību.

— Bet droši vien jau tagad ir skaidrs, kā sadalīsies mandātu skaits starp sešām Saeimā iekļuvušajām partijām vai politiskajām apvienībām. Tāpat laikam nemainīsies jau tūdaļ pēc 3. oktobra paziņotais tautas nobalsošanas iznākums.

— Pieskaitot ārvalstīs nodotās balsis, kur politisko simpātiju samērs ir mazliet citādāks nekā Latvijā — tur , piemēram, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piekritēju īpatsvars ir nedaudz lielāks —, es pārrēķināju, ka nekas šajā ziņā nevar mainīties. Jo absolūtie skaitļi ir tik lieli, ka ārzemēs nodotās balsis nevarēs ietekmēt par sarakstiem nodoto balsu proporcijas un tautas nobalsošanas rezultātu. Iepriekš paziņotais mandātu skaits nemainīsies. Protams, šobrīd tas nav oficiāls, Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināts paziņojums.

— Tātad paliek tikai personāliju jautājums?

— Jā. Jāsaka gan, ka līdzšinējie konkrēto deputātu noteikšanas aprēķini īpašus pārsteigumus, manuprāt, nav radījuši. Grozījumi sarakstos ir bijuši adekvāti balsotāju izvēlei par labu tai vai citai partijai.