Pēc Ministru kabineta 20. oktobra sēdes

Ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča un ārlietu ministra Valda Birkava atbildes, skaidrojumi, komentāri

informācijai

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs runāja par Koncernu likuma akceptēšanu, kā arī par grozījumiem grāmatvedības, paju sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, uzņēmējdarbības, akciju sabiedrību un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra likumos:

— Nosauktie grozījumi ir vesela dokumentu pakete, kas saistīta ar jaunu likumu — Koncernu likumu. Šis likums ir izstrādāts saskaņā ar valdības deklarāciju, kas tika izstrādāts tāpat kā Komerclikums. Grozījumi un papildinājumi virknē likumu tika izdarīti, lai harmonizētu jaunā Koncernu likuma pieņemšanu. Koncernu likums ir izstrādāts, lai to tālāk iekļautu kā veselu sastāvdaļu, kā piekto daļu Komerclikumā. Tādējādi atbilstoši pasaules praksei Latvijā būs vienots Komerclikums, kas reglamentē komercdarbību Latvijā, kā arī paredz vienotu terminoloģiju. Koncernu likumu ir izstrādājusi Privatizācijas aģentūra. Koncernu likums ir vajadzīgs tādēļ, ka akciju sabiedrības dibina meitas uzņēmumus, kas tālāk var veidot mazmeitas uzņēmumus, bet šie uzņēmumi nevar veidot kopēju biznesu un kopēju uzņēmuma vadību. Koncerns nav juridiska persona, tā ir uz līgumattiecībām dibināta institūcija uz noteiktu laiku ar noteiktu mērķi — iekarot tirgu, gūt peļņu. Tie ir uz līgumattiecībām veidoti uzņēmumi, kuriem ir izšķiroša ietekme citos uzņēmumos. Latvijas piemērs varētu būt "Latvenergo", kur Koncernu likums tā privatizācijas gaitu vienkāršotu, realizējot Enerģētikas likuma 20. pantu, kurā noteikts, ka Daugavas kaskāde un augstsprieguma pārvades līnijas paliek valsts īpašumā. Šajā gadījumā "Latvenergo" tiktu sadalīta peļņas centros, kas nebūtu juridiskas personas, juridiska persona ir "Latvenergo". Un būtu divi peļņas centri, kurus nevar privatizēt, — Daugavas kaskāde un augstsprieguma pārvades līnija. Privatizējamā daļa būtu koncerns vai, citiem vārdiem runājot, holdinga kompānija. Šādus līgumus var noslēgt uz vienu gadu atšķirībā no akciju sabiedrībām. Uzņēmumu reģistrā tiks izveidots īpašs reģistrs, kurā tiks reģistrēti koncerni.

Otrs jautājums ir par valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" turpmāko darbību attiecībā uz valsts atbalstu eksporta un importa apdrošināšanā, garantēšanā un finansēšanā.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas eksportkredīts" ir izveidota pirms diviem gadiem, tā atradās Finansu ministrijas pārraudzībā. Pagājušā gada rudenī tā tika nodota Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ir bijusi dažāda attieksme pret "Latvijas eksportkredīta" juridisko statusu. Sākotnēji "Latvijas eksportkredīts" slēdza līgumus ar Latvijas Banku. Šobrīd ir sakārtota akciju sabiedrības normatīvā bāze, bet ir vajadzīgi līdzekļi savu funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar grozījumiem 1998. gada budžetā ir papildus izdalīti 6 miljoni latu "Latvijas eksportkredītam". Nākamajam gadam ir paredzēti 8 miljoni latu. Šodien Ministru kabinetā tika skatīti Zemkopības ministrijas veiktie aprēķini par zaudējumu atlīdzināšanu zemniekiem, tie būtu — pieci lati par vienu hektāru.

Tad runāja ārlietu ministrs Valdis Birkavs par Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā un Marakešas līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu:

— Man ir labi padarīta darba sajūta. Šie divi dokumenti, kurus šodien pieņēma Ministru kabinets, ir kā tiltiņš no šīs valdības un šīs Saeimas padarītā uz nākamo valdību un nākamo Saeimu. Manuprāt, šī Saeima nozīmīgi ieietu vēsturē, ja apstiprinātu gan Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā, gan dokumentu par pievienošanos Marakešas līgumam.

Akceptējot dokumentus par Pasaules tirdzniecības organizāciju, mēs varētu jau ar jauno gadu būt pilntiesīga dalībvalsts, jo iestāšanās process ir jau pabeigts, tas tikai jāratificē. Ir jāratificē protokols par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, darba grupas ziņojums, Latvijas saistību grafiks tirdzniecībā ar precēm un pakalpojumiem — tātad tā ir dokumentu pakete, kas ir jāapstiprina. Ar ratifikācijas brīdi mēs kļūstam par pilntiesīgu dalībvalsti Pasaules tirdzniecības organizācijā, atverot sev 133 jaunus tirgus, samazinot tarifa likmes un netarifa barjeras. Mēs esam izkarojuši sev ļoti labvēlīgus noteikumus. Latvija no brīža, kad šis līgums stājas spēkā, iegūst dažādos netiešos maksājumos apmēram 2 miljonus dolāru dienā un nacionālā kopprodukta pieaugumu par 1,3 procentiem.

Par Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Šis dokuments apvieno vienotā iepriekšējos diezgan daudzveidīgos dokumentus - nacionālo programmu likumdošanas pārņemšanai, valdības rīcības plānus, vidēja termiņa ekonomisko stratēģiju, stratēģiju trešā pīlāra jomā un citos sektoros. Ir izveidots dokuments, kurā ir precīzi noteikts, kādi stratēģiskās rīcības dokumenti vēl ir jāizstrādā, kāda attīstība ir katrā no sektoriem. Tas viss ir sadalīts trijos pīlāros — politisko kritēriju izpilde, ekonomiskās integrācijas politikas īstenošana, sadarbība iekšlietās un tieslietās, kā arī kopēja ārējā un drošības politika. Otrs grupējums — kas mums vēl ir jāizdara līdz iestāšanās sarunu uzsākšanai, iestāšanās sarunu laikā un pēciestāšanās sarunu noslēgums līdz ratifikācijai Latvijas Republikas Saeimā un Eiropas Savienības dalībvalstīs, piebilstot, ka pa vidu vēl būs referendums. Šo stratēģiju varēs uzskatīt par izpildītu tajā brīdī, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā