Jauktās laulības kā problēma tautai un ģimenei

Kopš Trešās atmodas sākuma Latvijas sabiedrībā un masu saziņas līdzekļos samērā regulāri apspriež latviešu kā valsts pamatnācijas izredzes tuvākā un pārredzamā tālākā nākotnē. Bez draudiem, ko rada demogrāfiskā krīze, mirstībai pārsniedzot dzimstību, tiek apsvērts, kādos apstākļos latvieši varētu zaudēt savu vēsturisko lomu savā etniskajā teritorijā. Visplašāk šie draudi ir apspriesti sakarā ar pilsonības, valodas un izglītības likumiem un to grozījumiem.

Uzmanības centrā tradicionāli nostāda šādus ārējos faktorus: svešu varu okupācijas sekas, lielu citu tautību iedzīvotāju masu ieceļošana Latvijā, pašu latviešu emigrācija un imigrācija vēsturisko lūzumu periodos.

Maz tiek apspriesti iekšējie faktori, kas pilnīgi vai gandrīz pilnīgi ir bijuši atkarīgi un joprojām ir atkarīgi no pašu latviešu rīcības un kas galu galā varbūt vēl vairāk nekā ārējie faktori nosaka un noteiks nākotnes izredzes.

Kā svarīgs iekšējais faktors, kas šķietami neapdraud nācijai piederīgo iedzīvotāju skaitu, bet var apdraudēt tās savdabības un dzīvesziņas saglabāšanu, ir jāvērtē jauktās laulības.

Etniski jeb tautību ziņā jauktas laulības ir sastopamas visām tautībām un visos zināmos vēstures periodos. Tām nepievērš uzmanību, un tās šādu uzmanību arī nepelna, ja jaukto laulību īpatsvars kopējā noslēgto laulību skaitā nav liels. Ja šis īpatsvars kļūst liels, tad iespējamās sekas būtu jāpētī gan no etnodemogrāfiskā, gan bioloģiski medicīniskā, gan tautību psiholoģiskās saderības viedokļa. Diemžēl šādu pētījumu mums nav.

Datu avoti

Par oficiāli noslēgtām laulībām sastādītajos dokumentos Latvijā vienmēr ir atzīmēta abu dzīvesbiedru tautība. Taču dažādos vēstures posmos šo datu statistiska izstrāde nav vienāda.

Lai noskaidrotu latviešu (kā arī krievu un citu Latvijā izplatītāko tautību) jaukto laulību īpatsvaru 1924.–1939. gada periodā, var izmantot Statistikas gadagrāmatas, kas regulāri iznāca visus šos gadus. Par 1968.–1997. gada periodu aprēķiniem vajadzīgie dati ir atrodami Demogrāfijas gadagrāmatās, kas iepriekšējās desmitgadēs iznāca ar nosaukumu "Iedzīvotāju dabiskā un mehaniskā kustība" vai līdzīgu. Zināmas grūtības sagādā vienīgi tas, ka ir jāizskata un jāapstrādā katra gada izdevums atsevišķi, jo šādu datu apkopojumi dinamikas rindu veidā nav izdarīti. Tādēļ turpmāk ievietotajām tabulām zināmā mērā ir pirmpublikācijas raksturs.

Diemžēl 1945.–1967. gada periodā tālaika statistikas iestādes laulību reģistrācijas dokumentus tautību skatījumā nav izstrādājušas, šādi materiāli nav atrodami ne publicētos, ne nepublicētos statistikas materiālos. Principā tos varētu iegūt, atkārtoti statistiski izstrādājot laulību pirmdokumentus, kuriem jābūt saglabātiem valsts arhīvos. Taču šāds darba apjoms nav veicams zinātniska iniciatīvas darba ietvaros.

No kara gadu perioda (1940.–1944.gada) ir pieejami tikai 1942. gada dati, bet tie nav sevišķi droši. Turklāt jāņem vērā, ka Otrā pasaules kara laikā vairums Latvijas jauno vīriešu bija iesaukti vai nu vienas, vai otras karojošās puses armijā.

Lūzums noticis pēckara gados

Latvijas pirmās neatkarības periodā (1924. — 1939. gada) latviešu noslēgto jaukto laulību īpatsvars lēni pieauga: vīriešiem no 6 % uz nepilniem 10 % no noslēgto laulību skaita, sievietēm no 5 % uz 6 % no noslēgto laulību skaita (1. tabula). Uz turpmāko izmaiņu fona šis pieaugums ir ļoti mazs un laika gaitā samērā svārstīgs.