Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

 

Eiropas pamatkonvencija

par teritoriālo kopienu

vai pārvaldes institūciju

pārrobežu sadarbību

PREAMBULA

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju,

Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm un veicināt to sadarbību;

Ņemot vērā, ka, saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 1.pantu šis mērķis sasniedzams, noslēdzot vienošanās valsts pārvaldes jomā;

Ņemot vērā, ka Eiropas Padomei ir jānodrošina Eiropas teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju līdzdalība tās mērķa sasniegšanā;

Ņemot vērā, ka šī mērķa sasniegšanai potenciāla nozīme ir sadarbībai starp pierobežas teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām tādās jomās kā reģionu, pilsētu un lauku attīstība, vides aizsardzība, komunālo un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana, kā arī savstarpēja palīdzība krīzes situācijās;

Atsaucoties uz pagātnes pieredzi, kas apliecina, ka sadarbība starp Eiropas vietējiem un reģionālajiem pārvaldes institūcijām palīdz tiem daudz efektīvāk veikt savus uzdevumus un veicina jo īpaši pierobežu reģionu attīstību;

Būdamas apņēmības pilnas veicināt šādu sadarbību cik vien iespējams un tādējādi dot ieguldījumu pierobežas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kā arī stiprināt brālības garu, kas vieno Eiropas tauta s,

Vienojas par sekojošo:

1. pants

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas sekmēt un veicināt pārrobežu sadarbību starp tās jurisdikcijā esošām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām un citu Līgumslēdzēju Pušu jurisdikcijā esošajām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām. Tai ir jācenšas veicināt jebkādu šim nolūkam nepieciešamo vienošanos un norunu panākšanu saskaņā ar katras Puses atšķirīgo konstitucionālo kārtību.

2. pants

1. Šīs Konvencijas nolūkos "pārrobežu sadarbība" nozīmē jebkādu saskaņotu rīcību, lai nostiprinātu un veicinātu kaimiņu attiecības starp divu vai vairāku Pušu jurisdikcijā atrodošamies teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, kā arī jebkuras šim nolūkam nepieciešamās vienošanās vai norunas panākšanu. Pārrobe ? u sadarbība veicama teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pilnvaru robežās, kā to nosaka attiecīgās Puses likumdošana. Šī Konvencija nemaina šādu pilnvaru plašumu un raksturu.

2. Šīs Konvencijas nolūkos termins "teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas" nozīmē kopienas, pārvaldes institūcijas vai struktūras, kuras veic vietējās un reģionālās funkcijas un kuras par tādām tiek uzskatītas saskaņā ar katras valsts likumdošanu. Tomēr katra Līgumslēdzēja Puse šīs Konvencijas parakstīšanas laikā v a i vēlākā paziņojumā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram var nosaukt teritoriālās kopienas, pārvaldes institūcijas vai struktūras, jomas un formas, uz kurām tā vēlas attiecināt šo Konvenciju vai kuras tā vēlas izslēgt no šīs Konvencijas iedarbības.

3. pants

1 . Šīs Konvencijas nolūkos Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar 2. panta 2. daļu, ir jārosina jebkuras teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju iniciatīvas, kuras balstītas uz Eiropas Padomes izstrādāto pamatvienošanos starp teritoriālajām kopienām vai pā r valdes institūcijām. Ja Puses uzskata par nepieciešamu, tās var izmantot arī divpusējās vai daudzpusējās starpvalstu paraugvienošanās, kuras ir izstrādājusi Eiropas Padome, lai veicinātu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām.

Noslēgtās vienošanās un norunas var balstīties uz parauga un pamatvienošanās, statūtiem un līgumiem, kuri ir klātpievienoti kā pielikumi šai Konvencijai (pielikumi 1.1. līdz 1.5. un 2.1. līdz 2.6.) ar visām izmaiņām, kuras var būt nepieciešamas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses īpašajiem apstākļiem. Šīs parauga un pamatvienošanās, statūti un līgumi kalpo tikai kā vadlīnijas, un Konvencijas pieņemšana neuzliek par pienākumu to izpildi.

2. Gadījumā, ja Līgumslēdzējas Puses uzskata par nepieciešamu noslēgt sarpvalstu vienošanās, tās var cita starpā noteikt darbības kontekstu, formas un ierobežojumus teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbībai. Katrā vienošanās var arī norādīt konkrētas pārvaldes institūcijas vai struktūras, uz kurā m tā ir attiecināma.

3. Augstākminētie nosacījumi nekavē Līgumslēdzējas Puses, savstarpēji vienojoties, īstenot arī citas pārrobežu sadarbības formas. Turklāt šīs Konvencijas noteikumi nevar atņemt likumīgo spēku agrāk noslēgtajiem sadarbības līgumiem.

4. Vienošanās un norunas ir noslēdzamas saskaņā ar katras valsts iekšējo likumdošanu attiecībā uz starptautiskajām attiecībām un vispārējo politiku, kā arī ar noteikumiem par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju kontroli vai pārraudzību.

5. Šim nolūkam katra Līgumslēdzēja Puse, šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī vai arī vēlāk sazinoties ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, norāda kompetentās iestādes, kuras saskaņā ar tās likumdošanu veic kontroli vai pārraudzību pār attiecīgajām teritoriālajām kopi e nām vai pārvaldes institūcijām.

4. pants

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jācenšas atrisināt jebkuras juridiska, administratīva vai tehniska rakstura grūtības, kas traucē pārrobežu sadarbības attīstību un netraucētu norisi, un tai ir jāsaskaņo sava rīcība ar citām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju.

5. pants

Līgumslēdzējām Pusēm ir jāņem vērā ieteikums radīt tām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, kas ir iesaistījušās pārrobežu sadarbībā saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, tādus pašus apstākļus kā tad, ja tās sadarbotos savas valsts iekšienē.

6. pants

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāsniedz pēc iespējas pilnīgāka informācija, kuru pieprasa cita Līgumslēdzēja Puse, lai palīdzētu tai izpildīt šīs Konvencijas nosacījumus.

7. pants

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jānodrošina, lai attiecīgās teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas būtu informēti par reālajām darbības iespējām, kuras tiem paver šī Konvencija.

8. pants

1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāsniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram visa nepieciešamā informācija par 3. pantā minētajām vienošanās un norunām.

2. Jebkurš priekšlikums, kuru ir izstrādājusi viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses ar nolūku papildināt vai paplašināt šo Konvenciju vai parauga vienošanās un norunas, ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurš to nodod tālāk Eiropas Padomes Ministru Komitejai lēmuma pieņemšanai.

9. Pants

1. Šī Konvencija ir atvērta visām valstīm, kuras ir Eiropas Padomes dalībvalstis. Tai ir jātiek ratificētai, pieņemtai vai apstiprinātai attiecīgajās valstīs. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas ar nosacījumu, ka vismaz divām valstīm, kuras ir izpildījušas šo formalitāti, ir kopēja robeža.

3. Attiecībā uz dalībvalsti, kura ir vēlāk ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi šo Konvenciju, tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas.

10. pants

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru Komiteja var vienbalsīgi nolemt par kādas valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, uzaicināšanu pievienoties šai Konvencijai. Šādam uzaicinājumam ir jāsaņem skaidri izteikts atbalsts no visu to valstu puses, kuras ir ratificējušas šo Konvenciju.

2. Šāda pievienošanās tiek īstenota, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās instrumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas datuma.

11. pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tādā mērā, cik tas attiecas uz šo Pusi, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

12. pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī citas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) jebkuru jaunu pievienošanās f aktu;

(b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta saņemšanu;

(c) datumiem, kad stājas spēkā šī Konvencija saskaņā ar tās 9. pantu;

(d) jebkuru saņemto iesniegumu saskaņā ar 2.panta 2.punktu vai 3.panta 5.punktu;

(e) jebkuru saņemtu paziņojumu saskaņā ar 11.panta prasībām un datumu, kad šāda denonsēšana stājas spēkā.

Apliecinot augstākminēto, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Madridē, 1980.gada 21.maijā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kurš tiks nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātus eksemplārus visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un katrai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai K onvencijai.

 

Pielikums

Tipveida nolīgumi un paraugnolīgumi,

paraugstatūti un parauglīgumi

starp teritoriālajām kopienām

vai pārvaldes institūcijām 1

 

Šī secīgā tipveida nolīgumu sistēma radīta, ņemot vērā atšķirības starp divām galvenajām, nolīguma noslēgšanas līmenim atbilstošajām nolīgumu kategorijām:

— starpvalstu tipveida nolīgumi par pārrobežu sadarbību vietējā un reģionālā līmenī;

— paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti, kas var kalpot par pamatu pārrobežu sadarbībai starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām.

Kā redzams no turpmāk dotā saraksta, tikai divi starpvalstu nolīgumi par pārrobežu sadarbību un reģionāliem pārrobežu sakariem ir pakļauti valsts jurisdikcijai. Pārējie starpvalstu nolīgumi vienīgi nosaka tiesisko struktūru nolīgumu vai līgumu noslēgšanai starp teritoriālajām pārvaldes institūcijām vai teritoriālajām kopienām, kuru vadlīnijas ir iekļautas otrajā kategorijā.

1. STARPVALSTU TIPVEIDA NOLĪGUMI

Tipveida nolīgumu vispārīgie punkti

1.1. Starpvalstu tipveida nol īgums par pārrobežu sadarbības veicināšanu;

1.2. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp reģioniem;

1.3. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp pašvaldībām;

1.4. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību

uz līguma pamata;

1.5. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu

sadarbības institūcijām;

1.6. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem

un/vai pašvaldībā m;

1.7. Tipveida nolīgums par starpvalstu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;

1.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu

sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;

1.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveid ošanu un to apsaimniekošanu;

1.10. Tipveida nolīgums par pierobežu lauku parku izveidošanu un apsaimniekošanu;

1.11. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību apmācības,

informācijas, nodarbinātības un darba apstākļu jomā;

1.12. Starpvals tu tipveida nolīgums par pierobežu teritorijās esošo skolu sadarbību;

1.13. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežu teritoriju

sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā.

2. PĀRVALDES INSTITŪCIJU PARAUGNOLĪGUMI,

PARAUGSTATŪTI UN PARAUGLĪGUMI

2.1. Pārvaldes institūciju paraugnolīgums par konsultatīvās grupas izveidošanu;

2.2. Paraugnolīgums par pārvaldes koordināciju, risinot ar pārrobežu sadarbību

saistītos vietējos sabiedriskos jautājumus;

2.3. Paraugnolīgums par pārrobežu privāttiesību subjektu dibināšanu;

2.4. Tipveida līgums (privāttiesību jomā) par preču piegādēm vai pakalpojumu

sniegšanu starp pierobežas vietējām pārvaldes institūcijām;

2.5. Parauglīgums (publisko tiesību jomā) par preču piegādē m vai pakalpojumu

sniegšanu starp pierobežas vietējās pārvaldes institūcijām;

2.6. Paraugnolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības institūciju

izveidošanu;

2.7. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem

un/vai pašvaldībām;

2.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu

sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;

2.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveidošanu un to apsaimniekošanu;

2.10. Tipveida nolīgums par pārr obe?as lauku parku izveido?anu

un apsaimniekošanu;

2.11. Tipveida nolīgums starp privāttiesību subjektiem par pierobežas parku

izveidošanu un apsaimniekošanu;

2.12. Paraugnolīgums starp vietējām un reģionālajām iestādēm par pārrobežu

sadarbību civilajā aizsardzībā un savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos,

kas notiek pierobežas teritorijās;

2.13. Tipveida nolīgums par skolu un vietējo teritoriju starpvalstu sadarbību;

2.14. Tipveida nolīgums par pierobežas skolu mācību programmas izveidi ;

2.15. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežas teritoriju

sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā.

1. STARPVALSTU TIPVEIDA NOLĪGUMI

Ievadpiezīme: Starpvalstu nolīgumu noslēgšanas mērķis ir pirmām kārtām precīzi formulēt teritoriālo institūciju darbības noteikumus, veidu un ietvarus, ko nosaka valstis, un likvidēt tiesisko nenoteiktību, kuras dēļ var rasties problēmas (noteikt piemērojamās tiesību normas, tiesu iestādes, pārsūdzēšanas iespēju utt.)

Turklāt starpvalstu nolīgumu noslēgšana starp ieinteresētajām valstīm par vietējo institūciju pārrobežu sadarbības veicināšanu neapšaubāmi būs izdevīga šādā ziņā:

— tiks oficiāli atzīts šāda veida sadarbības likumīgums un vietējās institūcijas tiks stimulētas sadarbību izmantot;

— t iks definēts uzraudzības un kontroles institūciju iejaukšanās mērķis un noteikumi;

— notiks informācijas apmaiņa starp valstīm;

— tiks noteikta saikne, kādu var iedibināt starp šādām sadarbības formām un cita veida kopīgiem pasākumiem pierobežas rajonos;

— tiks grozītas tiesību normas, kas traucē pārrobežu sadarbību, vai to skaidrojums utt.

Iepriekšminēto tipveida nolīgumu plašās izvēles sistēma paver valdībām iespēju radīt pārrobežu sadarbībai jebkurus, to vajadzībām visvairāk piemērotos apstākļus, šim nolūkam izmantojot pārrobežu sadarbību veicinošo nolīgumu (1.1.) kā pamatu un to papildinot ar jebkuru no dažādajiem variantiem (tipveida nolīgumi 1.2.–1.5.). Valstīm ir tiesības izvēlēties vai nu tikai vienu variantu, vai vairākus variantus, vai pat visus v a riantus un darīt to vienlaicīgi vai pa posmiem. Ja nolīgumi tiek slēgti starp valstīm ar līdzīgām tiesiskajām sistēmām — tādām kā Skandināvijas valstis, var izrādīties, ka nav obligāti izraudzīties šādus speciāla tipa nolīgumus.

Tipveida nolīgumu 1.1.–1.5. vispārīgie punkti

a pants

1. Šā nolīgumā izpratnē "vietējās pārvaldes institūcijas" nozīmē pārvaldes iestādes, institūcijas vai pašvaldības, kuras veic vietējās pārvaldes funkcijas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumdošanas aktiem.

2. Šā nolīgumā izpratnē "reģionālās pašvaldības" nozīmē pārvaldes iestādes, institūcijas vai pašvaldības, kuras veic reģionālās pārvaldes funkcijas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumdošanas aktiem.2

b pants

Šis nolīgums neietekmē dažādās spēkā esošās dalībvalstu pārrobežu sadarbības formas, īpaši tās, kuras pamatojas uz starptautiskiem nolīgumiem.

c pants

Nolīguma dalībvalstis informē reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas par tām piešķiramo pilnvaru apjomu un palīdz šīs pilnvaras izmantot.

d pants

"Augstākas pārvaldes institūcijas" šajā nolīgumā nozīmē tādas uzraudzības institūcijas, kuras ieceļ katra nolīguma puse.

e pants

Šis nolīgums nekādā ziņā negrozīs nolīguma dalībvalstu iekšējos likumdošanas aktos noteikto vietējo pārvaldes institūciju pilnvaru apjomu un raksturu.

f pants

Katra valsts var jebkurā laikā norādīt tos savas teritorijas rajonus, sadarbības mērķus un formas, uz kuriem šis nolīgums neattiecas.

Taču šāds norādījums nedrīkst kaitēt tiesībām, kas iegūtas sakarā ar jau esošo sadarbību.

g pants

Dalībvalstu pienākums ir pastāvīgi informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par to komisiju, komiteju un citu institūciju darbību, kuras saņēmušas uzdevumus, pamatojoties uz šo nolīgumu.

h pants

Dalībvalstīm ir tiesības atbilstoši iegūtajai pieredzei izdarīt nelielus grozījumus šajā nolīgumā, vienkārši apmainoties ar notām.

i pants

1. Katra puse paziņo otrai pusei, ka tā ir izpildījusi procedūras, kas noteiktas tā iekšējos likumdošanas aktos šā nolīguma īstenošanai, kurš stājas spēkā ar pēdējā paziņojuma iesnie gšanas dienu.

2. Šis nolīgums tiek noslēgts uz pieciem gadiem, skaitot no dienas, kad tas stājas spēkā. Ja sešus mēnešus iepriekš netiek sniegts paziņojums par nolīguma izbeigšanu, tas automātiski ar tādiem pašiem noteikumiem tiek pagarināts katru reizi uz pieciem gadiem.

3. Puse, kas sniedz paziņojumu par nolīguma izbeigšanu, var norādīt, ka tā attiecas tikai uz noteiktiem pantiem, reģioniem vai darbības sfērām. Šādā gadījumā nolīgums atlikušajā posmā paliek spēkā, ja to neizbeidz cita puse vai puses četru mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par nolīguma daļēju izbeigšanu.

4. Puses var jebkurā laikā apturēt šā nolīguma darbību uz noteiktu laiku. Tie arī var vienoties par konkrētas komitejas darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

1.1. Starpvalstu tipve ida nolīgums

par pārrobežu sadarbības veicināšanu

Ievadpiezīme: Šis ir starpvalstu tipveida nolīgums, kurā ietverti vispārīgi noteikumi un kuru var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem turpmāk dotajiem starpvalstu tipveida nolīg umiem,

un valdības,

apzinoties priekšrocības, kādas sniedz pārrobežu sadarbība, kas paredzēta Eiropas pamatkonvencijā par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, vienojas šādi:

1.pants

Puses apņemas meklēt iespējas pārrobežu sadarbībai reģionālā un vietējā līmenī un veicināt šādu sadarbību.

Ar pārrobežu sadarbību puses saprot visus kopīgos administratīvos, tehniskos, ekonomiskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus, kas tiek veikti, lai nostiprinātu un attīstītu draudzīgu sadarbību starp rajoniem robežas abās pusēs, un attiecīgu nolīgumu noslēgšanu, kuru nolūks ir atrisināt problēmas, kas varētu rasties šajā sfērā.

Šiem pasākumiem cita starpā vajadzētu būt vērstiem uz to, lai uzlabotu reģionu un pilsētu attīstības apstākļus, dabas resursu aizsardzību, sniegtu savstarpēju palīdzību dabas un citādu katastrofu gadījumā un uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu.

2.pants

Pusēm, izmantojot savstarpējas konsultācijas, ir jānodrošina to jurisdikcijai pakļautās reģionālās pašvaldības ar šādai sadarbībai nepieciešamajiem resursiem.

3.pants

Puses arī apņemas atbalstīt vietējo pārvaldes institūciju darbību, kuras mērķis ir nodibināt un attīstīt pārrobežu sadarbību.

4.pants

Vietējām un reģionālajām pārvaldes institūcijām, kuras saskaņā ar šo nolīgumu ir iesaistījušās pārrobežu sadarbībā, ir tiesības izmantot tos pašus līdzekļus un to pašu aizsardzību, kādu tās izmantotu, ja sadarbotos visas valsts līmenī.

Katras puses kompetentām iestādēm ir jāseko, lai no budžeta tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi par šajā nolīgumā paredzētās pārrobežu sadarbības attīstību atbildīgo institūciju kārtējo izdevumu segšanai.

5.pants

Katra puse dod norādījumus institūcijai, komisijai vai iestādei, kura izveidota, lai pētītu valsts likumdošanas aktus un lēmumus nolūkā ieteikt grozījumus jebkuros noteikumos, kas var traucēt vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības attīstību. Īpaša uzmanība jāpievērš finansu un muitas noteikumu, ārvalstu valūtas un kapitālu kustības noteikumu pilnveidošanai un kārtībai, kādā n otiek augstāku iestāžu iejaukšanās, it īpaši attiecībā uz uzraudzību un kontroli.

Iekams spert iepriekšējā daļā minētos soļus, pusēm, ja nepieciešams, ir savstarpēji jākonsultējas un jāapmainās ar attiecīgo informāciju.

6.pants

Pusēm ir jācenšas ar arbitrāžas vai citu līdzekļu palīdzību atrisināt vietējās nozīmes strīdīgos jautājumus, kurus ir svarīgi noregulēt, lai sekmīgi īstenotu pārrobežu sadarbības projektus.

1.2. Starpvalstu tipveida nolīgums

par pārrobežu konsultācijām starp reģioniem

Ievadpiezīme: Š o nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.–1.5.).

1.pants

Lai veicinātu pārrobežu konsultācijas starp reģioniem, kas definēti šā teksta pielikumā, puses izveido kopīgu komisiju (turpmāk — Komisija) un, ja nepieciešams, vienu vai vairākas reģionālās komitejas (turpmāk — Komitejas), kas izskata jautājumus par pārrobežu konsultācijām.

2.pants

1. Komisija un Komitejas izveido delegācijas, kuru locekļus izraugās katra puse.

2. Komisijai i zvirzāmo delegāciju sastāvā jābūt ne vairāk par 8 locekļiem, no kuriem vismaz 3 pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas. Komitejās ietilpstošo delegāciju vadītāji vai to pārstāvji piedalās kā konsultanti Komisijas darbā3.

3. Komitejas sastāv no ... delegācijām, no kurām katrā ir ... locekļi, un tiek izveidotas pēc Komisijas iniciatīvas, vienojoties ar reģionālajām un vietējām pārvaldes institūcijām pierobežas rajonos, uz kuriem attiecas šis nolīgums. Komitejās ietilpstošo delegāciju sastāvā ir attiecīgo p ašvaldību vai reģionālo vai vietējo iestāžu pārstāvji. Vienu delegātu ieceļ centrālās valdības institūcijas. Kur tas iespējams, šo delegātu izraugās no tām iestādēm, kas pierobežas rajonos, par kuriem atbild Komitejas, pārstāv centrālās institūcijas.

4. Ko misija pulcējas uz sēdēm ne retāk kā reizi gadā. Komiteju sēdes tiek rīkotas atbilstoši nepieciešamībai, taču ne retāk kā divas reizes gadā.

5. Komisija un Komitejas pieņem savus procedūras noteikumus.

3.pants

Katra puse sedz savas Komisijā ietilpstošās delegācijas izdevumus. Komitejās ietilpstošo delegāciju izdevumus sedz pašvaldības, kas izveidojušas attiecīgās delegācijas.

4.pants

Komisijas un Komiteju darba koordinācijas un pēctecības nodrošināšanai puses, ja nepieciešams, izveido sekretariātu, kura sastāvu, galveno mītni, darba un finansēšanas kārtību nosaka speciālā nolīgumā, ko tie noslēdz pēc Komisijas priekšlikuma. Ja šāda pušu nolīguma nav, sekretariātu izveido pati Komisija.

5.pants

Pierobežas rajoni, uz kuriem attiecas šis nolīgums, minēti nolīguma pielikumā, kuru var grozīt, vienkārši apmainoties ar notām.

6.pants

1. Jautājumi, kas tiek risināti pārrobežu konsultācijās, attiecas uz šādām sfērām4:

— pilsētu un reģionu attīstība;

— transports un komunikācijas (sabiedriskais transports, ceļi un autostrādes, kopīgās lidostas, ūdens ceļi, jūras ostas utt.);

— energoapgāde (elektrostacijas, gāzes apgāde, elektroapgāde un ūdens apgāde);

— dabas aizsardzība (aizsargājamās vietas, atpūtas zonas, dabas parki utt.);

— ūdens resursu saglabāšana (kontrole pār piesārņojumu, attīrīšanas iekārtas utt.);

— atmosfēras aizsardzība (gaisa piesārņošana, cīņa pret troksni, no trokšņa brīvas zonas utt.);

— izglītība, apmācība un zinātniskā pētniecība;

— veselības aizsardzība (piemēram, viena rajona medicīnas iestādes izmanto cita rajona iedzīvotāji);

— kultūra, brīvā laika pavadīšana un sports ( teātri, orķestri, sporta centri, atpūtas nami un nometnes, jaunatnes centri utt.);

— savstarpēja palīdzība katastrofu gadījumos (ugunsgrēki, plūdi, epidēmijas, aviokatastrofas, zemestrīces, nelaimes gadījumi kalnos utt);

— tūrisms (kopīgi tūrisma attīstības projekti);

— strādnieku problēmas pierobežas tajonos (transportlīdzekļi, dzīvokļi, sociālā nodrošināšana, nodokļi, nodarbinātība, bezdarbs utt.);

— ekonomiskie projekti (jau nas rūpniecības nozares utt.);

— dažādi projekti (atkritumu likvidācijas iekārtas, kanalizācija utt.);

— lauksaimniecības pilnveidošana;

— sabiedriskās iestādes.

2. Puses, savstarpēji vienojoties, var izdarīt grozījumus šajā sarakstā, vienkārši apmainoties ar notām.

7.pants

1. Ja nav paredzēts citādi, Komisija atbild par to, lai tiktu izlemti vispārīga un principiāla rakstura jautājumi — tādi kā Komiteju darba programmu izstrāde, darba koordinācija un kontakti ar attiecīgām centrālās pārvaldes institūcijām un kopīgām komisijām, kuras izveidotas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

2. Komisija, piemēram, atbild par to, lai nepieciešamos gadījumos attiecīgajām valdībām tiktu iesniegtas Komisijas rekomendācijas un Komiteju rekomendācijas un jebkuri projekti starptautisku nolīgumu noslēgšanai.

3. Komisija noteiktu jautājumu izpētē var izmantot ekspertu pakalpojumus.

8.pants

1. Komiteju galvenais pienākums ir izpētīt problēmas, kas rodas 6.pantā minētajās sfērās, un iesniegt attiecīgus priekšlikumus un rekomendācijas. Šādas problēmas tām var norādīt Komisija, pušu centrālās pārvaldes institūcijas, reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas un iestādes, asociācijas vai citas sabiedriskās vai privātās organizācijas. Komitejas var risināt jautājumus arī pēc sava s iniciatīvas.

2. Komitejas var izveidot darba grupas šo jautājumu izpētei. Tās var arī izmantot ekspertu pakalpojumus un pieprasīt juriskonsultu vai tehnisko ekspertu atzinumus. Ar iespējami pilnīgu konsultāciju palīdzību Komitejām jāpanāk rezultāti, kas atbilst pierobežas rajonu iedzīvotāju interesēm.

9.pants

1. Komitejas informē Komisiju par tām iesniegtajiem jautājumiem un to izdarītajiem slēdzieniem.

2. Ja slēdzienos ir prasīts, lai Komisija vai attiecīgās valdības pieņem lēmumus, Komitejas par to iesniedz rekomendācijas Komisijai.

10.pants

1. Gan Komisija, gan Komitejas tiek pilnvarotas izlemt jautājumus, kuri izraisa kopīgu interesi un kuri tām tiek iesniegti ar to locekļu piekrišanu, ievērojot noteikumu, ka viņiem uz to ir tiesības saskaņā ar pušu lik umdošanas aktiem.

2. Komisija un Komitejas apmainās ar informāciju par attiecīgiem lēmumiem, ko tās pieņēmušas.

11.pants

1. Komisijā ietilpstošās delegācijas vai Komitejas apmainās ar informāciju par pasākumiem, kurus veikušas kompetentas pārvaldes institūcijas saskaņā ar rekomendācijām vai nolīgumiem, kas izstrādāti saskaņā ar 7.2. un 9.2.pantu.

2. Komisija un Komitejas izskata darbības, kas veicamas sakarā ar pasākumiem, ko īstenojušas pirmajā daļā minētās kompetentās pārvaldes institūcijas.

1.3. Starpval stu tipveida nolīgums

par pārrobežu konsultācijām starp pašvaldībām

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.–1.5.).

1.pants

Lai nodrošinātu pilnīgāku informācijas apmaiņu un attīstītu konsultācijas starp vietējām pārvaldes institūcijām abās robežas pusēs, līgumslēdzējas puses aicina pašvaldības ar konsultatīvo komiteju palīdzību kopīgi pētīt problēmas, kas rada savstarpēju interesi.

2.pants

Šādu komiteju procedūras noteikumus pieņem to locekļi. Augstākstāvošām institūcijām jāpiedalās komiteju darbā vai pastāvīgi jāsaņem no tām informāciju.

Konsultatīvās komitejas piedalās pārrobežu reģionālo konsultatīvo komisiju darbā ar komisiju izvirzītajiem noteikumiem, ja attiecīgajos rajonos šādas komisijas tiek izveidotas. Tieši tāpat šīs komisijas sniedz palīdzību konsultatīvajām komitejām to darbā.

Komitejas var darboties arī kā konsultantes pārrobežu sadarbības jautājumos noslēgto speciālo starpvalstu līgumu īstenošanā.

3.pants

Konsultatīvo komiteju pienākums ir organizēt divu pušu informācijas apmaiņu un konsultācijas, kā arī izpētīt jautājumus, kas rada savstarpēju interesi, un noteikt kopīgus mērķus.

Savā darbībā tās pamatojas uz cieņu pret savu locekļu pienākumiem, locekļu pilnvaras nevar nodot citam.

Taču šo komiteju locekļi var sadarbības nolīgumu ietvaros kopīgi izlemt, kādus pasākumus vai ierobežojumus viņi ievēro savā darbībā vai no kādas konsultāciju procedūras jāvadās.

4.pants (variants)

Lai sniegtu palīdzību šīm konsultatīvajām komitejām to darbā, ieinteresētās vietējās pārvaldes institūcijas atbilstoši savām iekšējos likumdošanas aktos noteiktajām pilnvarām var izveidot asociācijas, kas nodrošina juridiskos ietvarus konsultatīvo komiteju darbībai.

Šādas asociācijas tiek izveidotas atbilstoši civiltiesību vai komerctiesību normām, kas tiek piemērotas asociācijām vienā no ieinteresētajām valstīm. Piemērojot izraudzīto tiesību sistēmu, ja nepieciešams, netiek ņemti vērā noteikumi, formalitātes un konkrēti lēmumi, kas a t tiecas uz asociāciju locekļu pilsonību.

Informācija, kas tiek sniegta augstākām pārvaldes institūcijām saskaņā ar 2.pantu, ietver visas ziņas par šajā pantā minēto asociāciju darbību.

1.4. Starpvalstu tipveida nolīgums

par vietējo pārvaldes institūciju

pārrobežu sadarbību uz līguma pamata

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.–1.5.).

1.pants

Vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbība tiek īstenota, inter alia , pamatojoties uz administratīvajiem, ekonomiskajiem vai tehniskajiem līgumiem.

2.pants

Pārrobežu sadarības līgumus slēdz vietējās pārvaldes institūcijas atbilstoši savām iekšējos likumdošanas aktos noteiktajām pilnvarām.

Šie līgumi inter alia attiecas u z preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, kopīgiem pasākumiem, asociāciju izveidošanu atbilstoši vienas nolīguma dalībvalsts civiltiesību vai komerctiesību normām vai šādu asociāciju locekļu sastāvu5.

3.pants

Šāda līguma puses norāda, kuras tiesību normas tam tiek piemērotas, izdarot atsauci uz vienas šā nolīguma dalībvalsts līgumtiesībām (gan publiskajām tiesībām, gan privāttiesībām).

Puses arī norāda tajā pakāpē, kādā tas nepieciešams, kuras šo tiesību normas var izslēgt, jo tās nav saistošas.

Ja līgumā attiecīga noteikuma nav, piemērojamas tās valsts tiesību normas, kuras konkrētā pašvaldība saskaņā ar šīm normām ir atbildīga par galvenā pakalpojuma sniegšanu, vai, ja tas attiecīgi nav norādīts, tad tā vietējā pārvaldes institūcija, kuras sniegto pakalp o jumu apjoms finansiālajā izteiksmē ir vislielākais.

Jebkurā gadījumā personas, kuras ir pakļautas līguma pušu vietējām pārvaldes institūcijām, saglabā tiesības iesniegt prasību pret tām vai meklēt pret tām aizsardzības līdzekļus, uz ko šīm personām būtu tiesības, ja saglabātos minēto pašvaldību pienākums nodrošināt minētās personas ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem. Vietējām pārvaldes institūcijām, pret kurām iesniegta šāda prasība vai pret kurām tiek izmantoti aizsardzības līdzekļi, ir tiesības iero s ināt tiesā lietu pret tām vietējām pārvaldes institūcijām, kuras uzņēmušās pienākumu nodrošināt ar konkrētām precēm vai pakalpojumiem.

4.pants

Priekšlikumus attiecībā uz līgumu noslēgšanu vai to grozīšanu vienlaikus regulē katrā valstī parastās tiesību normas, kuras paredz augstāku pārvaldes institūciju iejaukšanos. Taču tam nav vajadzīga šā līguma dalībvalstu institūciju piekrišana. Jebkurš augstākas pārvaldes institūcijas lēmums, kas var aizkavēt pārrobežu sadarbības līguma noslēgšanu un piemērošanu vai v ar kļūt par tā atcelšanas iemeslu, jāpieņem pēc konsultācijām ar citu ieinteresēto valstu attiecīgām augstākām pārvaldes institūcijām.

5.pants

Ja rodas strīds, kompetentas tiesu iestādes izvēli nosaka piemērojamo tiesību normas, taču pārrobežu sadarbības līgumā var ietvert arbitrāžas atrunas. Neatkarīgi no jebkurām šādām atrunām patērētāji un trešās personas var izmantot pret savas valsts vietējām pārvaldes institūcijām jebkurus aizsardzības līdzekļus, jo tieši pašvaldību pienākums ir prasīt atlīdzību no tās puses, kura līgumu ir pārkāpusi.

Augstākas pārvaldes institūcijas veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesas lēmumu drīzu izpildi neatkarīgi no tā, pie kuras valsts pieder tiesa, kas lēmumu pieņēmusi.

6.pants

Līgumi, kas noslēgti, pamatojoties uz šo nolīgumu, paliek spēkā pēc tā denonsēšanas. Taču līgumos tiek iekļauta atruna, kas pusēm atļauj tos izbeigt ar noteikumu, ka šā nolīguma denonsēšanas gadījumā par to tiek paziņots piecus gadus pirms šādas izbeigšanas. Dalībvalstīm ir tiesības izm antot šo atrunu.

1.5. Starpvalstu tipveida nolīgums

par vietējo pārvaldes institūciju

pārrobežu sadarbības institūcijām

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.–1.5. ).

1.pants

Atbilstoši mērķiem, kuru sasniegšanu ar asociāciju vai konsorciju palīdzību atļauj iekšējie valsts likumdošanas akti, vietējās pārvaldes institūcijas un citas publisko tiesību institūcijas var iestāties asociācijās vai konsorcijos, kas tiek izveidoti cita nolīguma pušu teritorijā saskaņā ar tā iekšējiem valsts likumdošanas aktiem.

2.pants

Savu locekļu pilnvaru ietvaros 1.pantā minētās asociācijas vai konsorciji ir tiesīgi veikt darbību atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajiem mērķiem katras ieinteresētās puses teritorijā. Turklāt asociācijas un konsorciji ievēro šīs valsts noteikumus, izņemot gadījumus, kurus pieļāvusi šī valsts.

3.pants

1. Asociācijas vai konsorcija dibināšanas dokumenti, statūti un grozījumi tajos ir jāapstiprina augstākām pārvaldes institūcijām, kurām ir pakļautas asociācijā vai konsorcijā ietilpstošās vietējās pārvaldes institūcijas. Tādi paši noteikumi ir spēkā arī attiecībā uz uzņemšanu jau esošās asociācijās un konsorcijos.

2. Ieinteresētie iedzīvotāji tiek informēti par šādiem dibināšanas dokumentiem un to apstiprināšanu katrā valstī parastajā informācijas izplatīšanas kārtībā. Tādi paši noteikumi ir spēkā arī attiecībā uz oficiālās galvenās mītnes atrašanās vietas maiņu un jebkuriem lēmumiem, kas skar personas, kuras ir pilnvarotas rīkoties asociācijas vai konsorcija vārdā, un šo personu pilnvaru ietvariem.

3. Minētie dibināšanas dokumenti tiek sastādīti katras tās valsts oficiālajā valodā, kurā tie stājas spēkā. Katrs teksts ir autentisks.

4.pants

1. Statūtos tiek ietverti noteikumi, kas regulē asociācijas vai konsorcija tiesisko statusu. Tie atbilst attiecīgo likumdošanas aktu prasībām saskaņā ar 1.pantu. Visos gadījumos tajos norāda asociācijas vai konsorcija locekļus, nosaukumu un galveno mītni. Tajos nosaka asociācij a s vai konsorcija mērķi un, ja nepieciešams, asociācijas vai konsorcija uzņēmumu funkcijas un atrašanās vietu. Statūtos tiek regulēta pārvaldes un administratīvā aparāta iecelšanas kārtība, locekļu pienākumu apjoms un iemaksa kopīgajos izdevumos. Pārvaldes aparātā ietilpst ne mazāk kā viens pārstāvis no katras valsts vietējām pārvaldes institūcijām — asociācijas vai konsorcija pusēm. Statūtos tiek noteikts ģenerālās asamblejas sastāvs un darbības kārtība, tiek reglamentēta sēžu protokolēšana, izformēšanas v a i likvidācijas kārtība un noteikumi, kas regulē budžetu un finansu pārskatus.

2. Statūtos tiek ietverts arī noteikums par kārtību, kādā locekļi izstājas no asociācijas, paziņojot par to zināmu, statūtos noteiktu laiku iepriekš pēc tam, kad dzēsuši visus savus parādus asociācijā un atbilstoši ekspertu novērtējumam izmaksājuši tai kompensāciju par kapitālieguldījumiem vai izdevumiem, kas radušies vai veikti šo locekļu vārdā. Statūtos ir iekļauti arī noteikumi par locekļu izslēgšanu no asociācijas saistību ne p ildīšanas gadījumā.

5.pants

Puses apņemas atļaut asociācijas vai konsorcija uzdevumu izpildi savā teritorijā, ņemot vērā sabiedriskās kārtības un drošības normas.

6.pants

Ja atbilstoši iekšējo likumdošanas aktu normām asociācija vai konsorcijs nevar kādas valsts teritorijā īstenot noteiktas pilnvaras, tiesības vai privilēģijas, kas nepieciešamas, lai savas locekles — vietējās pārvaldes institūcijas interesēs pildītu savus uzdevumus šajā valstī, šai pašvaldībai ir tiesības un pienākums rīkoties asociācijas v ai konsorcija vietā vai vārdā, lai īstenotu vai nodrošinātu šīs pilnvaras, tiesības vai privilēģijas.

7.pants

1. Tiesības uzraudzīt vai kontrolēt asociāciju vai konsorciju saskaņā ar iekšējiem likumdošanas aktiem īsteno tās valsts kompetenta pārvaldes institūcija, kurā atrodas asociācijas vai konsorcija galvenā mītne. Šāda institūcija nodrošina arī citu valstu vietējo pārvaldes institūciju interešu aizsardzību.

2. Citu valstu kompetentām institūcijām ir tiesības saņemt informāciju par asociācijas vai konsorcija darbību vai lēmumiem un par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu uzraudzību vai kontroli. Šīm institūcijām pēc to pieprasījuma tiek izsniegti asociācijas vai konsorcija dibināšanas dokumenti, asociācijas vai konsorcija institūciju sēžu protokoli, gad a pārskati un budžeta projekts, ja tādi ir, tādā apjomā, kādā saskaņā ar iekšējiem likumdošanas aktiem tie jāiesniedz iestādēm, kas ir atbildīgas par uzraudzību un kontroli. Šīs institūcijas var nodibināt tiešu kontaktu ar asociācijas vai konsorcija institūcijām vai ar uzraudzības un kontroles iestādēm, iesniegt tām savas piezīmes un noteiktos gadījumos vai noteiktos jautājumos pieprasīt tiešu konsultāciju.

3. Citu valstu kompetentām institūcijām ir arī tiesības paziņot asociācijai vai konsorcijam, ka tās iebilst pret to jurisdikcijā esošo vietējo pārvaldes institūciju turpmāku piedalīšanos asociācijā vai konsorcijā. Šāds paziņojums, ja ir pietiekams iemesls, uzskatāms par pamatu to izlēgšanai un kā tāds tas tiek iekļauts asociācijas statūtos. Šā panta pirma j ā un otrajā daļā minētajām institūcijām ir arī tiesības sūtīt savu pārstāvi uz asociācijas vai konsorcija institūciju; šādam pārstāvim ir tiesības piedalīties visu šo institūciju sēdēs un saņemt visas to pavēstes un protokolus.

8.pants

Par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas uzticēta asociācijai vai konsorcijam saskaņā ar to statūtiem savu locekļu teritorijā, ir atbildīga asociācija vai konsorcijs, tāpēc locekļi ir pilnībā atbrīvoti no jebkādām saistībām šai ziņā. Asociācija vai konsorcijs ir atbil d īgi arī patērētāju un trešo personu priekšā. Taču patērētāji un trešās personas saglabā attiecībā uz vietējām pārvaldes institūcijām, kurām un kuru vārdā tiek veiktas preču piegādes un tiek sniegti pakalpojumi, visas tiesības iesniegt prasības un izmantot aizsardzības līdzekļus, kādi tiem būtu, ja pašas pašvaldības būtu uzņēmušās saistības piegādāt šīs preces un sniegt šos pakalpojumus. Pašvaldībām, pret kurām tiek īstenotas prasījuma tiesības vai tiek iesniegta regresa prasība, pašām ir tiesības celt prasības pret asociāciju.

9.pants

1. Ja izlīgums nav iespējams, ar asociācijas darbību saistītie strīdi starp asociāciju un tās locekļiem vai starp vairākiem tās locekļiem, tiek iesniegti izskatīšanai administratīvajām vai tiesu iestādēm tajā valstī, kurā atrodas asociācijas vai konsorcija galvenā mītne.

2. Visus strīdus, izņemot pirmajā daļā minētos, var iesniegt izskatīšanai administratīvajām vai tiesu iestādēm saskaņā ar parastajiem noteikumiem, kuri ir spēkā dalībvalstu teritorijā, ja ieinteresētās puses nenolemj šādus strīdus nodot izskatīšanai citā tiesu iestādē, kuru tās ir izraudzījušās.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai savā teritorijā izpildītu administratīvos un tiesu lēmumus, kas attiecas uz iepriekšminētajiem noteikumiem.

10. pants

As ociācijas vai konsorciji, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, turpina pastāvēt pēc šā nolīguma denonsēšanas, tomēr nekaitējot 7.panta trešās daļas noteikumiem.

1.6. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību

starp reģioniem un/vai pašvaldībām

(1.variants)

Starpvalstu nolīgums

..................(valsts).........................un

..................(valsts).........................valdības

(A variants)

— vēlēdamās veicināt sadarbību starp reģioniem ekonomiskajā un sociālajā jomā, lai attīstītu savus attiecīgos pierobežas rajonus,

vienojas šādi:

(B variants)

— vēlēdamās veicināt ekonomisko un sociālo sadarbību starp .......... reģionu un ................ reģionu, lai panāktu abu minēto reģionu tālāku attīstību,

vienojas šādi:

(2.variants)

No līgums starp reģioniem un/vai pašvaldībām

.......................valsts un ....................................valsts

....................... un.............................reģionālās/vietējās pārvaldes institūcijas,

— vēlēdamās atbalstīt un veicināt reģionālo sadarbību, lai radītu iespējas uzlabot pierobežas teritoriju ekonomiskās attiecības;

— vēlēdamās stiprināt to reģionu sociālekonomisko struktūru, kuri cenšas uzlabot situāciju attiecībā uz nodarbinātību un ieņēmumiem;

— uzskatīdamas, ka minēto reģionu iekšējos līdzekļus un potenciālu var izmantot, lai gūtu iespējami lielāku labumu gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā,

vienojas šādi:

1.pants

Puses vienojas izveidot kopīgu starpreģionālo komisiju ekonomiskās un/vai sociālās sadarbības veikšanai.

2.pants

Komisijai tiek uzdots:

(1.variants)

izvērtēt iespējas īstenot kopīgus projektus, izstrādājot kopīgas rīcības programmu reģionālās attīstības jomā un paredzot visu nepieciešamo šādas programmas īstenošanai.

(2.variants)

izskatīt projektu par:6

................................................................................

................................................................................

un detalizēti izstrādāt tā īstenošanas plānu.

3.pants

Komisijas sastāvā iekļaut .... personas, vietas sadalot vienādi starp līgumslēdzējām pusēm un atļaujot katrai līgumslēdzējai pusei, ņemot vērā tās vietējos likumus, sadalīt vietas savā delegācijā tā, lai būtu aptvertas visas teritoriālās institūcijas (centrālā valdība, kantonu, zemju, reģionālās un/vai vietējās pārvaldes institūcijas), uz kurām attiecas šis līgums.

Atbilstoši veicamajam uzdevumam komisija izveidojama šādi:

"A" puse [no.................. valsts]

[.. ...... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas]

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

"B" puse [no.................. valsts]

[........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas]

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

4.pants

Komisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Komisiju vadība rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis ...... gadus.

Komisija var pieaicināt ekspertus.

Komisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.

5.pants

Katra puse sedz savas delegācijas izdevumus.

6.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts:

< — uz 2.panta 2.variantā minētā projekta īstenošanas laiku>;

< — uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms līguma termiņa izbeigšanās.>7

7.pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem8 nepieciešamas šā nolīguma īstenošan ai.9

Nolīgums sastādīts ........... gada ................... mēneša ........... dienā ......eksemplāros ............un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

1.7. Tipveida nolīgums par starpvalstu sadarbību

teritoriālās plānošanas jomā

[par starpvalstu komisiju izveidošanu pārrobežu teritoriālajai plānošanai]

Starpvalstu nolīgums

..................(valsts).........................un

..................(valsts).........................valdības

— ņemot vērā Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1980.g.);

— ņemot vērā Eiropas reģionālās /teritoriālās plānošanas hartu (1983.g.);

— vēlēdamās attīstīt un veicināt sadarbību teritoriālajā plānošanā kopīgajos pierobežas rajonos,

vienojas šādi:

1.pants

Izveidot kopēju teritoriālās plānošanas komisiju (turpmāk — komisiju).

2.pants

[Izstrādājot 2.pantu, jāņem vērā, ka paredzēto projektu sagatavošana un komisijas konkrētie mērķi ir galvenie pārstāvības noteikšanas faktori.]

Komisija s astāv no ....... locekļiem:

— ...... locekļi no ........................... valsts un

— ...... locekļi no ............................ valsts.

Atbilstoši projekta uzdevumam komisija tiek izveidota šādi:

"A" puse [no.................. valsts]

......... loce kļi, kuri pārstāv valsts institūcijas

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

"B" puse [no.................. valsts]

......... locekļi, kuri pārstāv valsts institūc ijas

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

3.pants

Abu līgumslēdzēju pušu veikto teritoriālās plānošanas pasākumu ietvaros komisija ir atbildīga par pierobežas rajonu sadarbības nodrošināšanu, par mērķu koordināciju un par kopīgas rīcības veicināšanu, izmantojot iespējamos līdzekļus, kādus paredz spēkā esošie likumi un noteikumi.

Šajā nolūkā komisija:

— sagatavo priekšlikumus un ieteikumus par teritoriālo plānošanu attiecīgajos rajonos un iesniedz tos kompetentām institūcijām;

— veic šādu pasākumu koordināciju un saskaņošanu:

................................................................................

4.pants

Komi sija var izveidot komitejas un/vai darba grupas, kuru uzdevums ir izvirzīt konkrētus ar attiecīgo rajonu vai īpašo problēmu saistītus jautājumus.

5.pants

Komisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Komisiju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis (mainoties ik pa 2 gadiem).

Komisija var pieaicināt ekspertus.

Komisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.

6.pants

Katra puse sedz savas delegācijas izdevumus.

7.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms līguma termiņa izbeigšanās.10

8.pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem11 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.12

Nolīgums sastādīts .......... gada ................... mēneša ...... dienā ......eksemplāros ............un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

1.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām

par pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā

(1.variants)

Starpval stu nolīgums

[..................(valsts).........................un

...................(valsts).........................valdības,

vēlēdamās veicināt pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā, ir nolēmušas izveidot .................. reģionālās/vietējās pašvaldības un ...................... reģionālās/vietējās pašvaldības sadarbības mehānismus.

(2.variants)

Nolīgums starp reģioniem un/vai pašvaldībām

................... valsts un ....................................valsts

.................... reģionālās/pašvaldības ...................... reģionālās/pašvaldības pārvaldes institūcijas

— ņemot vērā Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1980.g.);

— ņemot vērā Eiropas reģionālās /teritoriālās plānošan as hartu (1983.g.);

— vēlēdamās attīstīt un veicināt sadarbību teritoriālajā plānošanā kopīgajos pierobežas rajonos;

— būdamas pārliecinātas par nepieciešamību veicināt teritoriālās plānošanas pasākumu koordināšanu un saskaņošanu kopīgajos pierobežas rajon os;

— ņemot vērā esošos valsts un reģionālos plānus un programmas teritoriālās plānošanas jomā,

vienojas šādi:

1.pants

a. Spēkā esošo likumu un noteikumu ietvaros līgumslēdzējas puses apņemas izveidot un tālāk attīstīt kārtību, kādā rīkojamas savstarpējas konsultācijas, pirms tiek uzsākta teritoriālās attīstības plānošana un, ja nepieciešams, arī pirms tiek uzsākta reģionālās attīstības plānošana.

b. Puses centīsies saskaņot mērķus un izstrādāt kopīgu teritoriālās plānošanas politiku, lai veicinātu savu attiecīgo teritoriju attīstību.

c. Līgumslēdzējas puses apņemas veikt pasākumus, kādi nepieciešami kompetentās [valsts], [reģionālās], [pašvaldību] iestādēs saskaņoto projektu īstenošanai.

 

(1.variants)

2.pants

Lai īstenotu šā nolīguma 1.panta noteikumus, puses vienojas izveidot kopīgu komisiju [ekspertu grupu] teritoriālas plānošanas īstenošanai.

3.pants

Komisija [ekspertu grupa] sastāv no ........ locekļiem, ................ pārstāvji no .............. puses un ........... pārstāv ji no ............ puses.

Atbilstoši veicamajam uzdevumam komisija izveidojama šādi:

"A" puse [no.................. valsts]

([........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas])

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ l ocekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

"B" puse [no.................. valsts]

([........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas])

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

4.pants

Komisijas [ekspertu grupas] uzdevums ir:

— organizēt un īstenot informācijas apmaiņu par visiem teritoriālās plānošanas darba aspektiem konkrētajā rajonā;

— izstrādāt kārtību, kādā rīkojamas konsultācijas pirmsplānošanas periodā;

— savas kompetences ietvaros saskaņot teritoriālās attīstības plānus;

— rīkot kopīgas apspriedes par teritoriālās attīstības plānu un projektu saskaņotu īstenošanu.

[ 5.pants

Komisijai palīdzību darba veikšanā sniedz pastāvīgs sekretariāts.]

6.pants

Komisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Komisiju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis (mainoties ik pa 2 gadiem).

Komisija var pieaicināt ekspertus.

Komisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.

7.pants

Katra puse sedz savas delegācijas izdevumus.

8.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.13

9.pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem14 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.15

Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ...... dienā ...... eksemplāros ...................un .................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

 

(2.variants)

2.pants

Līgumslēdzējas puses uzdod saviem kompetentajiem teritoriālās un reģionālās plānošanas dienestiem veikt jebkurus pasākumus, kādi nepieciešami šā nolīguma 1.panta "a", "b" un "c" punkta noteikumu īstenošanai.

3.pants

L īgumslēdzēju pušu kompetentie dienesti sedz visus izdevumus sakarā ar 2.pantā minēto pasākumu veikšanu.

4.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.16

5.pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem17 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.18

Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ...... dienā ...... eksemplāros ............... un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

1.9. Tipveida nolīgums par p ierobe?as parku izveido?anu

un to apsaimniekošanu

......................................valsts un

......................................valsts,

[kā arī] ...........................valsts valdības

un/vai ..................................................

un ........................................................ kompetentās teritoriālās institūcijas,

— apzinādamās, ka ir nepieciešams sadarboties dabas, ainavas un vides aizsardzībā un izveidot tādas dabas teritorijas, kuras ir vitāli svarīgas cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā;

— vēlēdamās saskaņot savus lēmumus, kas ietekmē to teritoriju apsaimniekošanu, kurām ir īpaša vērtība un kuras atrodas abpus kopīgajai robežai;

— apliecinādamas ciešu apņēmību saglabāt šo teritoriju dabas objektus un ainavas īpatnības, lai nodrošinātu sabiedrībai vienreizējas iespējas iepazīt dabu un vidi,

vienojas šādi:

1.pants

1. Puses vienojas, ka attiecīgā teritorija nosaucama par "...............pierobežas parku".

2. Parks aptver:

No.................. puses teritoriju, kas atrodas .....................,

no .................. puses teritoriju, kas atrodas .....................,

[no ................. puses teritoriju, kas atrodas .....................].

3. Parka precīzās robežas ir redzamas kartē, kas pievienota šim nolīgumam un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

2.pants

1. Puses atbilstoši savas valsts likumiem apņemas:

— saglabāt un uzlabot dabas ainavu un tās īpatnības;

— aizsargāt un bagātināt dabas mantojumu (augus un dzīvniekus, kā arī to dabīgo vidi);

— veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu tos faktorus, kuri labvēlīgi ietekmē pierobežas parka un vides ekoloģiju un dabas objektus;

— aizsargāt un vairot kultūras mantojumu (piem., arhitektūras, arheoloģisko, lauku, vēsturisko);

— vides novērtēšanas un dabas un kultūras mantojuma popularizēšanas politikas ietvaros veicināt informēšanas un izglītošanas iespējas un pulcēšanās vietu izveidi;

— organizēt un pārraudzīt tos saimnieciskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus parkā, kuri vērsti uz iepriekšminēto mērķu sasniegšanu, nepārveidojot parka raksturu.

2. Šajā nolūkā puses apņemas saskaņot parka apsaimniekošanas metodes un tā tālākās attīstības projektus, izstrādājot visaptverošu rīcības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt parka kopīgu apsaimniekošanu pēc kopīga plāna. Puses veicinās informācijas un pieredzes apmaiņu.

3.pants

Izveidot [valsts un reģionālo institūciju pārstāvju] apvienoto komiteju19 šādā sastāvā:

— .......................... locekļi no .................... puses,

— .. ........................ locekļi no .................... puses,

— [......................... locekļi no .................... puses].

2. Apvienotā komiteja izveido vietējo komiteju, kuras sastāvā ir valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju pārstāvji un kura ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanu.

Komitejā iekļaujami arī pazīstamu privāto vides saglabāšanas organizāciju un citu ainavas un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Vismaz reizi gadā vietēja komiteja iesniedz darba ziņojumu apvienotajai komitejai, izsakot attiecīgus priekšlikumus par parka apsaimniekošanu un attīstību.

3. Apvienotā komiteja var izveidot jebkuru citu komiteju vai darba grupu.

4. Apvienotās komitejas uzdevums ir:

— nodrošināt pārrobežu sadarbību, saskaņojot šā nolīguma 2.pantā minēto mērķu īstenošanu;

— nodarboties ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar parka apsaimniekošanu.

5. Apvienotā komiteja rīko ............ sēdes katru gadu. Uz sēdēm var uzaicināt ekspertus.

Apvienotā komiteja:

— izstrādā savus kārtī bas noteikumus;

— komiteju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts delgācijas pārstāvis atbilstoši termiņam, kāds noteikts komitejas kārtības noteikumos.

4.pants

Katra puse sedz savas apvienotajā komitejā ietilpstošās delegācijas izdevumus.

5.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.20

6.pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem21 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.22

Nolīgums sastādīts .......... gada ................... mēneša ...... dienā ......eksemplāros .................... un ................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

1.10. Tipveida nolīgums par pierobežas lauku parku izveidošanu

un apsaimniekošanu

......................................[valsts] un .......................................... valsts valdības,

un/vai .............................................................. reģionālās pārvaldes institūcijas

un/vai .............................................................. pašvaldības,

— apzinādamās, ka sadarbība vides aizsardzībā, attīstot teritorijas ar īpaši skaistām dabas ainavām un vērtīgiem dabas objektiem, ir nepieciešams dzīves kvalitātes nodrošināšanas priekšnoteikums;

— atzīstot, ka vietējiem iedzīvotājiem jāturpina un tālāk jāattīsta tādi saimnieciskie, sabiedriskie un kultūras pasākumi, kuri nekaitē iepriekšminētajām vērtībām;

— vēlēdamās radīt un paplašināt iespējas sabiedrības un attiecīgo teritoriju iedzīvotāju izglītošanai un atpūtai brīvā dabā,

vienojas šādi:

1.pants

1. Puses vie nojas, ka attiecīgā teritorija nosaucama par "........................ pierobežas lauku parku".

2. Parks aptver:

No.................. puses teritoriju, kas atrodas ....................,

no .................. puses teritoriju, kas atrodas ....................,

[no ................. puses teritoriju, kas atrodas .....................].

3. Parka precīzās robežas ir redzamas kartē, kas pievienota šim nolīgumam un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

2.pants

1. Puses atbilstoši savas valsts likumiem apņemas:

— saglabāt un uzlabot dabas ainavu un tās īpatnības;

— aizsargāt un bagātināt dabas mantojumu (augus, dzīvniekus, kā arī to dabīgo vidi);

— aizsargāt un vairot kultūras mantojumu (piem., arhitektūras, arheoloģisko, lauku, vēsturisko);

— sniegt palīdzību cilvēku izglītošanā, lai viņi iegūtu plašākas zināšanas un labāk novērtētu citu teritoriju dabas un kultūras mantojumu;

— veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu faktorus, kuri labvēlīgi ietekmē pierobežas parka un vides ekoloģiju un dabas objektus;

— organizēt un pārraudzīt saimnieciskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus, veicināt integrētu attīstību, lai paaugstinātu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju labklājību, saglabātu tās dabas un kultūras mantojumu un palielinātu iespējas izmantot šo teritoriju atpūtas v a jadzībām.

2. Šajā nolūkā puses apņemas saskaņot parka apsaimniekošanas metodes un tā tālākās attīstības projektus, izstrādājot visaptverošu rīcības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt parka kopīgu apsaimniekošanu pēc kopīga plāna. Puses veicinās informācijas un pieredzes apmaiņu.

3.pants

Izveidot apvienoto komiteju ............ locekļu sastāvā, kurā puses būtu pārstāvētas šādi:

— .......................... locekļi no .................... puses,

— .......................... locekļi no .................... puses,

— [......................... locekļi no .................... puses].

2. Apvienotā komiteja var izveidot23 vietējo komiteju, kuras sastāvā iekļaujami valsts un attiecīgo teritoriālo institūciju pārstāvji un kuras uzdevums ir rūpēties par šā nolīguma īstenošanu.

Vismaz reizi gadā vietējā komiteja iesniedz apvienotajai komitejai darba ziņojumu kopā ar priekšlikumiem par parka apsaimniekošanu un attīstību.

3. Apvienotā komiteja var izveidot jebkuru citu komiteju vai darba grupu.

4. Apvienotās komitejas u zdevums ir:

— nodrošināt pārrobežu sadarbību, saskaņojot šā nolīguma 2.pantā minēto mērķu īstenošanu;

— nodarboties ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar parka apsaimniekošanu.

5. Apvienotā komiteja rīko ............... sēdes katru gadu. Uz sēdēm var uzaicināt ekspertus.

Apvienotā komiteja —

— izstrādā savus kārtības noteikumus;

— komiteju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts delgācijas pārstāvis atbilstoši termiņam, kāds noteikts komitejas kārtības noteikumos.

4.pants

Katra puse sedz savas apvie notajā komitejā ietilpstošās delegācijas izdevumus.

5.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.24

6.pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem25 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.26

N olīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ....... dienā ......eksemplāros ................... un .................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

1.11. Starpvalstu tipveida nolīgums

par pārrobežu sadarbību nepārtrauktās izglītības,

informācijas, nodarbinātības un darba apstākļu jomā

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (sk. tipveida nolīgumus1.1–1.5.)

............................................. valsts un .................................... valsts valdības, apzinādamās, ka abu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem jānodrošina vienādi apstākļi attiecībā uz nepārtraukto izglītību, nodarbinātību, d a rba apstākļiem un informācijas saņemšanu, vienojas šādi:

1.pants

Visiem šā nolīguma parakstītājas valsts pilsoņiem, kuri dzīvo teritorijā, kas uzskatāma par pierobežas teritoriju, ir tiesības piedalīties otras līgumslēdzējas puses darbaspēka tirgū atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piedāvāti šīs otras valsts pilsoņiem.

Reģionālās pārvaldes vai centrālās valdības institūcijas par pierobežas teritoriju uzskata: ................................................................................ .. ( definējums ).

2.pants

Pierobežas teritoriju strādniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem darba noteikumiem un apstākļiem, kādi ir darba devējas valsts pilsoņiem.

3.pants

Pierobežas teritoriju strādniekiem ir tādas pašas tiesības pārvietoties nodarbinātības nolūkā — vismaz pierobežas teritorijas ietvaros —, kādas ir darba devējas valsts pilsoņiem.

Bezdarbnieku skaits jāņem vērā attiecīgajām pārvaldes institūcijām, kuras atbilstoši savai kompetencei izstrādā visus darba vietu radīšanas projektus.

4.pants

Pie robežas teritoriju iedzīvotājiem un strādniekiem jānodrošina tādas pašas iespējas izmantot visas vispārējās apmācības un arodapmācības iestādes, kā arī aģentūras, kas nodrošina nepārtraukto izglītību, pārkvalificēšanu, pārvietošanu uz citu dzīvesvietu utt . , kādas ir attiecīgās valsts pamatiedzīvotājiem un strādniekiem.

5.pants

Jānosaka tāda kārtība, ka tiek atzītas pierobežas teritorijās esošo institūciju izdotās kvalifikācijas vai citas apliecības, tādējādi garantējot vienādu attieksmi pret visām pierobežas teritorijās dzīvojošām personām, kuras vēlas turpināt apmācību vai izglītību otrā valstī vai kādā citā līgumslēdzējā valstī.

Lai nodrošinātu vienādus apstākļus, jāorganizē pasākumi, kas veicina kaimiņu robežas rajona kultūras un tajā lietotās valodas apgūšanu.

6.pants

Katra puse atzīst otras līgumslēdzējas puses kompetenci izdot apliecības un citus dokumentus, kurus tā apņemas uzskatīt par derīgiem.

7.pants

Pierobežas rajonu kompetentas administratīvās iestādes slēgs līgumus nolūkā aktualizēt šā starpvalstu nolīguma noteikumus.

8.pants

Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt un īstenot sadarbību starp pierobežas rajonu nodarbinātības institūcijām, lai nodrošinātu vai, ja nepieciešams, uzlabotu informācijas kopēju pārvaldi un apmaiņu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību un pierobežas strādnieku darba apstākļiem.

Līgumslēdzējas puses veicinās informācijas centru izveidošanu, kuros pierobežas teritoriju strādnieki varētu saņemt sīku un precīzu informāciju visos viņus interesējošos jautājumos.

1.12. Starpvalstu tipveida nolīgums

par pierobežu teritorijās esošo skolu sadarbību

Šo tipveida nolīgumu noslēdz valdības, nevis vietējās pārvaldes institūcijas. Tas ir vienkāršots īpašs nolīgums, kas noslēgts attiecīgo ministriju institūciju līmenī, lai nodrošinātu vietējo pārvaldes institūciju piedalīšanos pierobežas teritorijās esošo skolu sadarbības projektu īstenošanā.

Lai panāktu vietējo pārvaldes institūciju starpniecību šādā sadarbībā, nolīgums nav obligāti nepieciešams, taču tas var kalpot par pamatu šādai starpniecībai.

Šāda veida nolīguma galvenais mērķis ir noteikt vispārējo struktūru, kādā būtu slēdzami konkrētie vietējie nolīgumi.

1.pants

Šā nolīguma mērķis ir paplašināt tās sadarbības attiecības, kas nodibinātas starp līgumslēdzēju pušu administratīvajām institūcijām izglītības jomā, kā arī realizēt uzdevumus, ko nosaka Eiropas pamatkonvencija par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.

Tā mērķis ir noteikt attiecīgu struktūru, kādā attiecīgo valstu teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas var piedalīties skolu apmaiņas programmu izstrādāšanā.

2.pants

Skolu sadarbībai, kas ir šā nolīguma priekšmets, jābūt vērstai uz to, lai veicinātu partnervalsts valodas (vai valodu) un kultūras (vai kultūru) apgūšanu un uz šā pamata rosinātu iedzīvotāju personisko attiecību tālāku izveidošanu un pieredzes un informācijas apmaiņu.

Šādas sadarbības īpašs mērķis ir ieviest pierobežas skolu apmācības sistēmā divvalodību.

Tās mērķis ir arī ieviest apmācībā starptautisku pie eju.

3.pants

Teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju piedalīšanās 2.pantā minētajos sadarbības projektos ir faktors, kas veicinātu šādas sadarbības efektivitāti, un par skolām atbildīgajām līgumslēdzēju valstu institūcijām vajadzētu šādu piedalīšanos īpaši veicināt.

4.pants

Lai izveidotu konsekventu skolu sadarbības sistēmu, kas minēta 2.pantā, sadarbības projektus var noteikt nolīgumos, ko paraksta attiecīgās skolas vadība un teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas.

Šajos nolīgumos jānosaka:

— sadarbības vispārīgie un konkrētie mērķi, kā arī metodes, kas tiek uzskatītas par pareizām šo mērķu sasniegšanai;

— iespējamie personāla, iekārtu un naudas līdzekļu resursi, kas atvēlēti sadarbības projektu īstenošanai, kā arī institūcijas, kas šos resu rsus nodrošina;

— projekti, kuri ir sadarbības pamatā;

— praktiski pasākumi konkrētu ar sadarbības projektu īstenošanu saistītu jautājumu nokārtošanai (personāla izraudzīšana, tā apgādāšana ar nepieciešamajām ērtībām, apdrošināšana utt.);

— sadarbības projektu pārraudzīšana, izveidojot šim nolūkam uzraudzības komiteju, kuras sastāvā būtu skolu pārvaldes institūciju un teritoriālo kopienu un vietējo pārvaldes institūciju, kā arī vecāku, skolēnu un kvalificētu ekspertu pārstāvji;

— veids, kādā tiek sastādīti periodiski pārskati par sadarbības rezultātiem.

5.pants

Balstoties uz šo nolīgumu noteikumiem, attiecīgās skolu pārvaldes institūcijas var uzsākt sadarbības projektu īstenošanu. Īpaši tas attiecas uz stundu saraksta sastādīšanu divvalodu mācību programmas īstenošanai.

Tiktāl, ciktāl tas nepieciešams sadarbības projektu īstenošanai, nepieciešams panākt vienošanos par izņēmumiem stundu sarakstā un standarta programmās.

6.pants

Lai īstenotu sadarbības projektus, skolu pārvaldes institūcijas ir pilnvarotas organizēt skolotāju apmaiņu. Šajā gadījumā skolotāja darbu apmaksā tās skolas administrācija, no kuras skolotājs nāk, bet viņa darbu pārrauga tās skolas administrācija, kurā viņš ir viesskolotājs. 4.pantā minētajos nolīgumos jāparedz noteikumi par konkrētu iz d evumu (ceļa naudas, iztikas līdzekļu u.tml.) segšanu.

7.pants

Saskaņā ar 4.pantā minētajiem sadarbības nolīgumiem otras līgumslēdzējas valsts valodas mācīšanu vai īpašu apmācību šajā valodā var veikt pieaicināti skolotāji neatkarīgi no tā, kuras valsts pilsoņi viņi ir.

Šos skolotājus apstiprina izglītības darbu pārraugošās institūcijas vai 3.pantā minētās uzraudzības komitejas. 4.pantā minētajos nolīgumos jākonkretizē noteikumi par šo skolotāju darba apmaksu.

8.pants

Jāizveido divpusēja skolu sadarbības padome, kuras nolūks būtu pārraudzīt šā nolīguma izpildi. Padomes sastāvā jāiekļauj nolīguma parakstītāju institūciju pārstāvji, teritoriālo kopienu un vietējo pārvaldes institūciju pārstāvji, kā arī līgumslēdzēju pušu izraudzīti eksperti. Padomei jāsanāk k o pā vismaz reizi gadā un jāsniedz publisks ziņojums par pasākumiem, kas veikti šā nolīguma izpildei.

9.pants

Ja skolu starpvalstu sadarbības rezultātā skolēniem tiek nodarīts kaitējums, atbildību uzņemas tā puse, kurā kaitējums nodarīts, taču, ja nepieciešams, šī puse var ierosināt kaitējuma piedziņu no jebkuras trešās puses, ja tā ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu.

10.pants

Šis nolīgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt nolīgumu, iesniedzot otrai pusei attiecīgu paziņojumu 6 mēnešus pirms nolīguma izbeigšanas.

1.13. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību

vai pierobežas teritoriju sadarbību

abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā

...................... valstis, reģionālās/vietējās institūcijas27 (turpmāk — līgumslēdzējas puses), kuru teritoriju šķērso ..................... upe,

atsaucoties uz Eiropas Padomes lomu un sasniegumiem pārrobežu sadarbības veicināšanā starp teritoriālajām kopienām vai pašvaldībām Eiropā,

ņemot vērā 1980.gada Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, 1968.gada Eiropas ūdeņu hartu un 1983.gada Eiropas reģionālās/teritoriālās plānošanas hartu,

paužot apņēmību saskaņot .................... upes izmantošanu un apsaimniekošanu, lai samazinātu negatīvās sekas teritorijās, kuras šķērso minētā upe,

vienojās šādi:

1.pants. (apvienotā komiteja)

1. Līgumslēdzējas puses izveido kopīgu komiteju (turpmāk — apvienotā komiteja), kurā katru līgumslēdzēju pusi pārstāv viens pārstāvis un kura rīko regulāras sēdes.

2. Apvienotā komiteja lemj par savas darbības uzdevumiem, darbības termiņiem, kārtības noteikumiem, sēžu datumiem un darba kārtību, kā arī citiem jautājumiem, kurus līgumslēdzējas puses uzskatīs par būtiskiem.

3. Apvienotās komitejas lēmumi tās locekļiem ir saistoši. To pieņemšanai nepieciešams klātesošo komitejas locekļu vienkāršs balsu vairākums, turklāt katram apvienotās komitejas loceklim ir viena balss.

4. Attiecībās ar jebkuru trešo pusi apvienotā komiteja pārstāv visas līgumslēdzējas puses kopīgi.28

5. Katra līgumslēdzēja puse sedz izdevumus, kas saistīti ar sava pārstāvja piedalīšanos apvienotās komitejas darbā. Kopīgos izdevumus līgumslēdzējas puses dala līdzīgās daļās.

Alternatīvs variants 1.pantam (Konsultatīvās sanāksmes).

1. Līgumslēdzējas puses rīko regulāras sanāksmes (turpmāk — konsultatīvās sanāksmes), lai īstenotu šo nolīgumu un konsultētos jautājumos, kas saistīti ar ...................... upes izmantošanu vai neizmantošanu.

2. Lēmumi par sanāksmes datumiem, darba kārtību un citiem būtiskiem jautājumiem tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, turklāt katrai līgumslēdzējai pusei ir viena balss. Šis noteikums attiecas uz jebkuru lēmumu, kas tiek pieņemts konsultatīvās sanāksmes laikā.

3. Katra līgumslēdzēja puse sedz izdevumus par savu piedalīšanos konsultatīvajās sanāksmēs. Kopīgos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmēs akceptēto pasākumu īstenošanu, puses dala līdzīgās daļās.

2.pants. (Darbības joma)

1. Līgumslēdzējas puses regulāri mēra ........................ upes ūdens līmeni, straumes ātrumu un vērtē upes kvalitāti. Tās regulāri sagatavo zemes plānus saistībā ar upi, tās satekūdeņiem un apkārtējām teritorijām .......km radiusā no upes.29

Šajos plānos jāuzrāda zemes izmantošana, upes un tās satekūdeņu izmantošana, kā arī ūdens un zemes kvalitāte.

2. Līgumslēdzējas puses sniedz [apvienotajai komitejai, konsultatīvajai sanāksmei] šādu būtisku informāciju par ............... upes izmantošanu un apsaimniekošanu:

a) šā panta pirmajā daļā minētās teritorijas aktualizētu zemes plānu ;

b) informāciju par lielākajiem plānotajiem vai uzsāktajiem celtniecības darbiem (arī tiem objektiem, kuru celtniecība jau bija uzsākta pirms šā nolīguma parakstīšanas), arī par pārmaiņām zemes izmantošanā, ja tās var ietekmēt upes un tās satekūdeņu tecējumu, satiksmi pa upi, tās izmantošanu (īpaši kuģošanai) un ūdens kvalitāti;

c) informāciju par attiecīgajā teritorijā radušos vielu caurmēra ievadīšanu upē — gan par tādu ievadīšanu, kas notiek ar attiecīgas institūcijas tiešu vai netiešu atļauju, gan arī par jebkuru citu zināmu, bet neatļautu ievadīšanu;

d) informāciju par upes ūdeņu novirzīšanu.

3. [Apvienotā komiteja/konsultatīvā sanāksme] izstrādā norādījumus par ................ upes un šā panta pirmajā daļā minētās teritorijas izmantošanu vai neizmantošanu, ja šāda izmantošana vai neizmantošana var ietekmēt upes un tās satekūdeņu tecējumu, satiksmi pa upi, tās izmantošanu (īpaši kuģošanai) vai ūdens kvalitāti. Šādi norādījumi nav juridiski saistoši, bet tie ņemami vērā gadījumos, kad puses rīkojas pēc saviem ieskaitem.

4. [Apvienotā komiteja/konsultatīvā sanāksme], vienbalsīgi pieņemot lēmumu par finansu noteikumiem, var uzdot veikt izpēti vai uzsākt kādu pozitīvu projektu saistībā ar ................ upes tecējumu, satiksmi pa upi, tās izmantošanu (īpaši kuģošanai) vai ūdens kvalitāti. Ja lēmumu par finansu noteikumiem nevar pieņemt vienbalsīgi, līgumslēdzējas puses var vienoties par to, ka iepriekšminēto izpēti vai projektus uzsāks individuālā kārtā.

3.pants. (Darba mērķi)

Līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, īpaši tas attiecas uz šādiem mērķiem:30

a. (plūdu novēršanas pasākumi)

— .................. upes un tās satekūdeņu dabīgo tecējumu nedrīkst mainīt;

— ūdens tecējuma ātrumu nedrīkst palielināt nedz tieši, nedz netieši;

— upes līkumi, tās dabīgie krasti, upes atzarojumi, dumbrāji un applūstošie līdzenumi ir jāsaglabā vai jāatjauno;

— jāizvairās no upes tuvumā esošās zemes izmantošanas komerciālos vai privātos nolūkos, īpaši tad, ja tas var izraisīt plūdus;

— aizd ambēšanas iekārtas un slūžas ir jāsaglabā un, ja nepieciešams, jāierīko;

— ņemot vērā iepriekšminētos mērķus, īpaša uzmanība jāpievērš kalnu apvidiem, kas robežojas ar upi un tās satekūdeņiem.

b. (pasākumi piesārņošanas novēršanai)

— jānovērš indīgu vielu ievadīšana .................. upē un tās satekūdeņos, kā arī gruntsūdeņos;

— jāizvairās izmantot zemi, īpaši lauksaimnieciskiem mērķiem, kuru šķērso upe un tās satekūdeņi, ja šāda izmantošana negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti;

— bīstamu kravu transportēšana pa .................. upi ir jāierobežo un jāparedz palīdzības pasākumi avāriju gadījumos.

4.pants. (Rīcība kritiska stāvokļa gadījumos)

1. Līgumslēdzējas puses nekavējoties informē cita citu par jebkurām nozīmīgām pārmaiņām vai nozīmīgu pārmaiņu iespēju .................. upes tecējumā, tās ūdens līmenī un ūdens kvalitātē, ja šādas pārmaiņas var apdraudēt 1.panta pirmajā daļā minētās teritorijas iedzīvotājus vai vidi, vai arī upes un tās satekūdeņu izmantotājus. Šajā nolūkā katra līgumslēdzēja puse norād a kontaktadresi, uz kuru šāda informācija piegādājama.

2. Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā situācija, līgumslēdzējas puses sasauc īpašu sanāksmi, lai lemtu par palīdzības pasākumiem kritiska stāvokļa gadījumā.

3. Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādiem pasākumiem, kas var pasliktināt iepriekšminēto pārmaiņu rezultātā izraisītās sekas kritiska stāvokļa gadījumā.

5.pants. (Nobeiguma noteikumi)

1. Katra līgumslēdzēja puse var atteikties no šā nolīguma, iesniedzot rakstveida paziņojumu [apvienotajai komitejai/citām līgumslēdzējām pusēm] , neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām finansu saistībām. Ar esošo līgumslēdzēju pušu piekrišanu šim nolīgumam var pievienoties jaunas līgumslēdzējas puses.31

2. Jebkurus strīdus, kuri attiecas uz šo nolīgumu vai kuri rodas tā izpildes gaitā, līgumslēdzējas puses atrisina miermīlīgā ceļā. Trešo pušu tiesības iesūdzēt jebkuru atsevišķo līgumslēdzēju pusi kompetentā tiesā nav ierobežotas.

3. Līgumslēdzējas puses par šo nolīgumu informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru.

4. Šis n olīgums tik noslēgts uz nenoteiktu laiku, tiek noslēgts uz ... gadiem, ir atjaunojams uz ... turpmākajiem gadiem, ja līgumslēdzējas puses ar vienbalsīgu lēmumu nav to atcēlušas pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.

Sastādīts ....... gada ... datumā, .................. un .................. valodā, katram tekstam ir vienāds likumīgs spēks.

2. VIETĒJO PĀRVALDES INSTITŪCIJU

PARAUGNOLĪGUMI, PARAUGSTATŪTI UN PARAUGLĪGUMI

Ievadpiezīme:

Vietējām pārvaldes institūcijām paredzētie paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti

Tāpat kā valstīm, arī vietējām pārvaldes institūcijām var piedāvāt nolīgumus un līgumus izvēlei. Šāda izvēles iespēja vairākās valstīs faktiski jau pastāv, kā tas redzams no apjomīgās dokumentācijas, kas savākta par jau noslēgtajiem līgumiem.

Piedāvājamajā sistēmā ietilpst seši paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti, kas atbilst dažādiem vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības līmeņiem un veidiem. Atkarībā no attiecīgās valsts likumdošanas aktu apjoma un stāvokļa tos var izma n tot tūlīt vai pēc tam, kad būs pieņemts starpvalstu nolīgums, kas regulē to izmantošanu.

Starpvalstu nolīgumu noslēgšana pat tad, ja tas nav absolūti nepieciešams, vispār var dot skaidrību par noteikumiem, ar kādiem šos nolīgumus var īstenot vietējās pārvaldes institūcijas. Jebkurā gadījumā starpvalstu nolīguma noslēgšana kalpo par nolīguma 2.6. (pārrobežu sadarbības institūcijas) izmantošanas priekšnosacījumu.

Šī vietējām pārvaldes institūcijām paredzēto paraugnolīgumu sistēma atbilst starpvalstu tipveida nolīgumiem. Katra paraugnolīguma ievadpiezīmē ir atsauce uz starpvalstu nolīgumiem.

Nolīgumus un vietējā līmenī izveidotās institūcijas pēc tam var integrēt pārrobežu konsultatīvajās struktūrās reģionālajā vai visas valsts līmenī. Piemēram, vietējās sakaru komitejas (paraugnolīgums 2.1.) var integrēt to Komisiju, Komiteju un darba grupu struktūrā, kuras ir paredzētas starpvalstu tipveida nolīgumos par reģionu pārrobežu konsultācijām (1.2.).

Turklāt šie tipveida nolīgumi ir sastādīti shematiski, tāpēc globāls ieskats par problēmām, kuras var rasties katrā konkrētajā gadījumā, nav iespējams. Paraugnolīgumi ir vērtīgs padomdevējs, bet tajos var izdarīt grozījumus atbilstoši vajadzībām, kādām tos izmanto vietējās pārvaldes institūcijas.

Vietējām pārvaldes institūcijām līdzīgā veidā ir jānosaka līdzekļi, ar kuru palīdzību stimulēt savu pilsoņu piedalīšanos pārrobežu konsultācijās sociālajā un kultūras sfērā. Šāda piedalīšanās noteikti likvidēs psiholoģiskās barjeras, kas dažkārt kļūst par nopietnu šķērsli pārrobe ? u sadarbībai. Konsultācijas, kuras atbalsta sabiedrības interese, iegūst solīdu bāzi. Viens no sabiedrības līdzdalības stimulēšanas paņemieniem būs asociāciju izmantošana. Tāpēc viens nolīgums (2.3.) attiecas uz privāttiesību subjekta izveidošanu.

2.1. Vie tējo pārvaldes institūciju paraugnolīgums

par konsultatīvās grupas izveidošanu

Ievadpiezīme: Parasti šādu grupu var izveidot, starpvalstu nolīgumus nenoslēdzot. Ir daudz šādu piemēru. Taču, ja rodas juridiskas vai cita veida neskaidrības, starpvalstu nolīgums regulē šādu konsultāciju sarīkošanu (sk. tipveida nolīgumu 1.3.).

Grupas mērķis un tās galvenā mītne

1.pants

Vietējās pārvaldes institūcijas — nolīguma puses savu pilnvaru ietvaros apņemas koordinēt pūliņus šādās sfērās (norādīt darbības sfēru(as) vai minēt "vietējos uzdevumus"). Šai nolūkā tās izveido konsultatīvo grupu, turpmāk sauktu "Grupa", kuras galvenā mītne atrodas..................

Grupas uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu, koordināciju un konsultācijas starp tās locekļiem iepriekšējā daļā minētajās darbības sfērās. Grupā ietilpstošās pašvaldības apņemas sniegt visu Grupas darbībai nepieciešamo informāciju un ar grupas palīdzību konsultēt cita citu pirms tādu lēmumu pieņemšanas vai pasākumu veikšanas, kas var ietekmēt nolīgumā minētās s fēras.

Grupas sastāvs

2.pants

Katru vietējo pārvaldes institūciju — nolīguma pusi Grupā pārstāv tās iecelta delegācija, kurā ir ...... locekļi. Katru delegāciju ar Grupas piekrišanu var pavadīt privāto sociālekonomisko organizāciju pārstāvji un eksperti (šis variants izslēdz no Grupas sastāva jebkuras iestādes, kuras nav vietējās pārvaldes institūcijas, un ar to tā atšķiras no 2.3.pantā paredzētā privāttiesību subjekta).

Iespējamais variants: Locekļu skaits katrā delegācijā var būt atšķirīgs. Grupas sastāvā var būt vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, sociālekonomiskās grupas un privātpersonas, kas parakstījušas šo nolīgumu. Grupa pieņem lēmumus par jaunu locekļu uzņemšanu savā sastāvā. Katru delegāciju ar Grupas piekrišanu var pavadīt privāto org a nizāciju pārstāvji un eksperti.

Pilnvaras

3.pants

Grupai ir tiesības apspriest visus 1.pantā minētos jautājumus. Visi jautājumi, kuros panākts konsensuss, un rekomendācijas, kuras Grupa nolems dot attiecīgajām institūcijām vai grupām, tiek iekļautas protokolā.

Grupa ir pilnvarota veikt pētījumus un studēt jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē.

4.pants

Grupas locekļi var vienoties, ka Grupai tiek uzdots izpildīt noteiktus, strikti formulētus praktiskus pienākumus. Grupa var arī pildīt uzdevumus, kurus tai uzdevušās citas iestādes.

Darbība

5.pants

Grupa pieņem pati savus kārtības noteikumus.

6.pants

Grupas sēdes parasti tiek rīkotas divas reizes gadā vai tad, ja to pieprasa viena trešdaļa Grupas locekļu, kuri prasa kādu konkrētu jautājumu iekļaut sēdes darba kārtībā.

Ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš ir jāpaziņo par sēdi un jāizsūta darba kārtība, lai visas Grupā pārstāvētās iestādes varētu sagatavoties apspriešanai.

7.pants

Grupa no savu locekļu vidus ieceļ pastāvīgo biroju un nosaka tā sastāvu un pilnvaras.

Priekšsēdētājs tiek ievēlēts saskaņā ar kārtības noteikumiem vai arī, ja tie netiek izmantoti, par priekšsēdētāju kļūst gados vecākais no klātesošajiem Grupas locekļiem.

Attiecības ar personām, kuras nav Grupas locekļi,

un augstākām pārvaldes institūcijām

8.pants

Attiecībās ar personām, kuras nav Grupas locekles, Grupu pārstāv priekšsēdētājs, izņemot kārtības noteikumos paredzētos gadījumus. Augstākas pārvaldes institūcijas, kuras pārstāv Grupas locekļi, var saņemt no Grupas šo institūciju pieprasīto informāciju par Grupas darbu un ir tiesīgas sūtīt uz sēdēm novērotāju.

Sekretariāts un finansu līdzekļi

9.pants

Sekretariāta darbu nodrošina viena no Grupas locekļu iestādēm (ar ikgadēju nomaiņu vai bez tās).

Katrai pašvaldībai ir jāizdara iemaksa sekretariāta izdevumu segšanai šādā apjomā: ..........

Informācija un dokumentācija parasti tiek piegādāta tās valsts valodā, no kuras tā tiek izsūtīta.

Uzņemšana par Grupas locekli un izstāšanās no Grupas

10.pants

Par Grupas locekļiem papildus var kļūt vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, kuras var parakstīt šo nolīgumu. Lēmumu par jaunu locekļu uzņemšanu pieņem Grupa.

11.pants

Jebkurš Grupas loceklis var izstāties no tās sastāva, paziņojot par to priekšsēdētājam. Locekļa izstāšanās no Grupas sastāva neietekmē tās darbu, ja Grupa nenolemj citādi.

12.pants

Šā nolīguma puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par nolīguma noslēgšanu un nosūta viņam nolīguma tekstu.

2.2. Paraugnolīgums par pārvaldes koordināciju,

risinot ar pārrobežu sadarbību saistītos

viet ējos sabiedriskos jautājumus

Ievadpiezīme: Šāds pārrobežu sadarbības nolīgums vairākās valstīs jau ir iespējams. Ja nav iespējams, tad šāda nolīguma izmantošanas noteikumi ir jānosaka starpvalstu nolīguma ietvaros (sk. tipveida nolīgumu 1.3.).

Nolīguma mērķis

1.pants

1.pants nosaka nolīguma mērķi (piemēram, pierobežas reģionu attīstības saskaņošana) un tā darbības sfēras.

Nolīguma darbības sfērā ietilpstošā teritorija

2.pants

2.pantā ir jānosaka teritorija, kura ietilpst nolīguma darbības sfērā robežas abās pusēs (vai trijās pusēs).

Saistības

3.pants

3.pantā ir jānosaka nolīguma mērķu (1.pants) sasniegšanas līdzekļi. Atbilstoši nolīguma galvenajam mērķim var noteikt šādas saistības:

— puses apņemas rīkot iepriekšējas konsultācijas, pirms tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz vairākiem pasākumiem, kuri tiem ir jāveic savu pilnvaru ietvaros un to pārvaldītajā teritorijā;

— puses apņemas savās teritorijās un savu pilnvaru ietvaros veikt pasākumus, kas nepieciešami nolīguma mērķu sasniegšanai;

— puses apņemas neveikt pasākumus, kas kaitētu šā nolīguma mērķiem.

Koordinācija

4.pants

4.pantā jānosaka atbilstoši konkrētajiem apstākļiem un katra nolīguma prasībām pasākumi, kas nodrošinātu koordināciju:

— vai nu koordinācijas nolūkā izveidojot vispārīgas darbības grupu, kas minēta paraugnolīgumā 2.1.;

— vai izveidojot speciālu konsultatīvu grupu atbilstoši šā nolīguma mērķim;

— vai gluži vienkārši nodibinot divpusējus kontaktus starp ieinteresētajām pašvaldībām.

Izlīgums

5.pants

Ikviens Grupas loceklis (ikviena puse, ja Grupas nav) var izvirzīt Grupai (citai pusei, ja Grupas nav) jautājumu par tādu gadījumu, kad nolīgums nav ievērots, proti:

— vai nu nav rīkotas iepriekšējas konsultācijas;

— vai veiktie pasākumi neatbilst nolīgumam;

— vai nav veikti pasākumi, kas nepieciešami nolīguma mērķu sasniegšanai.

Ja puses nespēj vienoties, strīdu var nodot izskatīšanai izlīguma padomei, kas nodrošina pieņemto saistību izpildi.

Kontroles institūcija

6.pants

Puses var vienoties, ka izveidojama speciāla kontroles institūcija, kura nodrošina pieņemto saistību izpildi un kuras sastāvā katra puse ieceļ vienādu ekspertu skaitu un kurā vēl ir neitrāls eksperts. Tā iecelšana vai iecelšanas kārtība ir jāparedz iepriekš.

Kontroles institūcija dod atzinumu par to, vai nolīgums tiek pildīts, un tai ir tiesības šo atzinumu publicēt.

7.pants

Nolīguma puses informē ģenerālsekretāru par nolīguma noslēgšanu un nosūta viņam nolīguma tekstu.

2.3. Paraugnolīgums par pārrobežu

privāttiesību subjektu dibināšanu

Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vienas valsts vietējās pārvaldes institūcijas var ietilpt citas valsts privāttiesību subjektā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi tiek izvirzīti pašvaldības uzņemšanai savas valsts privāttiesību subjektā. Ja šobrīd tas nav iespējams, šāda iespēja skaid r i jāparedz, ieinteresētajām valstīm noslēdzot starpvalstu nolīgumu (sk. starpvalstu tipveida nolīgumus 1.3. un 1.4.).

Privāttiesību subjektiem ir jādarbojas saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā atrodas to galvenā mītne. Turpmāk minēti noteikumi, kas jāietver šādu subjektu statūtos, ja nav attiecīgu likumdošanas aktu. Uz šāda tipa asociācijām var arī attiecināt, ar atbilstošiem grozījumiem, noteikumus par konsultatīvajām grupām (sk. paraugnolīgumu 2.1.).

Asociācijas statūtos ir jāmin:

1. asociācijas locekļi — dibinātāji un jaunu locekļu uzņemšanas noteikumi;

2. tās nosaukums, galvenā mītne un tiesiskais statuss (norādot attiecīgo valsts likumdošanas aktu);

3. tās mērķis, šā mērķa sasniegšanas kārtība un asociācijas rīcībā esošie resursi;

4. tās institūcijas un, konkrēti, tās ģenerālās asamblejas funkcijas un darbības kārtība (pārstāvības un balsošanas kārtība);

5. administratoru vai izpilddirektoru iecelšana un to pilnvaras;

6. asociācijas locekļu saistību apjoms attiecībā uz trešajām personām;

7 . noteikumi attiecībā uz grozījumu izdarīšanu statūtos un asociācijas likvidēšanu;

8. līgumslēdzēju pušu pienākums paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par pārrobežu asociācijas izveidošanu un nosūtīt viņam statūtu tekstu.

2.4. Tipveida līgums (privāttiesību jomā)

par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu

starp pierobežas vietējām pārvaldes institūcijām

Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vietējām pārvaldes institūcijām ir tiesības noslēgt šādu līgumu ar citu valstu vietējām pārvaldes institūcijām. Ja attiecīgu tiesību nav, šāda iespēja skaidri jāparedz starpvalstu nolīgumā (sk. tipveida nolīgumu 1.4.).

Šo līguma tipu vietējās pārvaldes institūcijas var izmantot pirkuma—pārdevuma un nomas vajadzībām, darbu izpildes līgumu slēgšanai, preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, koncesiju izsniegšanai utt. Atbilstoši dažādu valstu likumdošanas aktiem un praksei vietējām pārvaldes institūcijām atšķirīgā līmenī ir atļauts izmantot civiltiesiskos līgumus, tāpēc ir grūti publisko tiesību līgumus strikti nošķirt n o civiltiesiskajiem līgumiem. Tomēr var uzskatīt, ka šādu līguma tipu izmanto tajos gadījumos, kad saskaņā ar katrā konkrētajā valstī dominējošo skaidrojumu šāds līgums paredz komerciāla vai ekonomiska rakstura operācijas, kuru veikšanai var arī noslēgt k o ntraktu ar fiziskajām vai juridiskajām personām. Attiecībā uz operācijām, kurās jāiesaistās vietējām pārvaldes institūcijām, veicot pienākumus, kas uzlikti valsts institūcijai, papildus turpmāk minētajiem noteikumiem ir jāņem vērā papildu prasības, kādas i etvertas publisko tiesību paraugnolīgumā (sk 2.5.).

Līguma puses

1.pants nosaka puses (kā arī to, vai līgumam var pievienoties citas vietējās pārvaldes institūcijas).

2.pants regulē jautājumus, kas attiecas uz līguma vispārīgajām tiesībām, arī nosaka labumguvējus un līguma noteikumus. Ja nepieciešams, šajā pantā var arī ietvert atrunas attiecībā uz augtāku pārvaldes institūciju atļauju izsniegšanu, ja tas skar līguma izmantošanu.

Līguma mērķis

3.pants nosaka līguma mērķi, atsaucoties uz:

— konkrētiem jautāj umiem;

— ģeogrāfiskajiem rajoniem;

— juridiskajām personām (municipalitātes, attiecīgās valsts institūcijas ar vietējās pārvaldes pilnvarām utt.);

— konkrētu tiesisko statusu.

4.pants nosaka līguma darbības termiņu, tā pagarināšanas noteikumus un visus tā izpildes termiņus.

Tiesiskais režīms un noteikumi par finansu līdzekļiem

5.pants norāda līguma parakstīšanas un izpildes vietu un nosaka tiesisko režīmu, kuram tas ir pakļauts (starptautiskās privāttiesības), un piemērojamās tiesību normas.

6.pants reglame ntē, kad tas ir nepieciešams, finansu jautājumus (valūta, kurā izdarāmi maksājumi, un cenu regulēšanas kārtība, sniedzot ilgtermiņa pakalpojumus) un apdrošināšanu.

Arbitrāža

7.pants paredz, ja nepieciešams, izlīguma procedūru, kā arī paredz arbitrāžas procedūru.

Arbitrāžas gadījumā arbitrāžas tiesa tiek izveidota šādi:

— katra no pusēm, kuriem ir pretējas intereses, (Variants: to administratīvo tiesu priekšsēdētāji, kuriem ir piekritīgs katra no pusēm) ieceļ pa vienam arbitrāžas tiesas loceklim, un puses kopīgi ieceļ vienu vai divus neatkarīgus locekļus ar tādu aprēķinu, lai locekļu skaits veidotu nepāra skaitli;

— ja arbitrāžas tiesā locekļu skaits veido pāra skaitli un balsis sadalās līdzīgi, neatkarīgajam loceklim ir izšķirošā balss.

Līguma grozīšana un izbeigšana

8.pantā ir ietverti noteikumi, kas regulē līguma grozīšanu vai tā izbeigšanu.

9.pants. Līguma puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par līguma noslēgšanu un nosūta viņam līguma tekstu.

2.5. Parauglīgums (publisko tiesību ti pa)

par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu

starp pierobežas vietējām pārvaldes institūcijām

Ievadpiezīme: Šāda tipa līgums ir analoģisks līgumam 2.4. (privāttiesību līgumi) tajā ziņā, ka tam ir noteikts mērķis. Šis līgums skar konkrētāk koncesijas attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem vai sabiedrisko komunikāciju struktūrām (tiem pakalpojumiem vai struktūrām, kuras tiek uzskatītas par sabiedriskām vienā no ieinteresētajām valstīm) vai papildu finansējumu32, ko viena pašvaldība sniedz otrai pašvaldī b ai otrā robežas pusē. No šādām koncesijām izriet īpaši riski un ar komunālajiem pakalpojumiem saistīti pienākumi, tāpēc līgumā ir jāietver tādi noteikumi, kādu nav publisko tiesību tipa līgumā.

Šāda tipa pārrobežu līgumi netiek pieļauti visās valstīs. Tātad šādu līgumu noslēgšanas iespēja un to izmantošanas noteikumi vispirms jāparedz starpvalstu nolīgumā (sk. tipveida nolīgumu 1.4.).

Šāds līgums, kuru ir samērā vienkārši sastādīt un īstenot, dažos gadījumos var izslēgt nepieciešamību izveidot kopīgu organizāciju "Vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sindikāts" (sk. 2.6.), kas izvirza citas juridiska rakstura problēmas.

Līguma noteikumi

Ja līgumā ir paredzēts nodibināt vai pārvaldīt sabiedrisko īpašumu, komunālo dienestu vai komunikāciju struktūru, kas pieder vietējai pārvaldes institūcijai vismaz vienā no valstīm, līgumā ir jānosaka garantijas atbilstoši tiesību normām, kas ir spēkā ieinteresētajā valstī vai ieinteresētajās valstīs.

Līgumā, ja nepieciešams, ir vajadzīga atsauce arī uz šādiem konkrētiem apstākļiem:

1. noteikumi, kas regulē attiecīgā komunālā dienesta vai komunikāciju struktūras izveidošanu vai darbību (piemēram, grafiks, maksa, izmantošanas noteikumi utt.);

2. komunālā dienesta vai komunikāciju struktūras izveidošanas īpašie noteikumi (piemēram, nepieciešamās atļaujas, procedūras utt.);

3. līguma noteikumi attiecībā uz komunālajiem dienestiem vai komunikāciju struktūrām;

4. kārtība, kādā noris līguma pieskaņošana sabiedrības interesēm, un attiecīgā finansu kompensācija;

5. attiecības starp komunālo pakalpojumu un komunikāciju lietotājiem un attiecīgo dienestu īpašniekiem (piemēram, izmantošanas noteikumi, maksa utt.);

6. izstāšanās no līguma, atteikšanās no tā vai tā izbeigšana. Papildus šiem īpašajiem noteikumiem ir spēkā arī prasības, kas minētas privāttiesību līgumā 2.4.

2.6. Paraugnolīgums par vietējo pārvaldes institūciju

pārrobežu sadarbības institūciju izveidošanu

Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vairākas vietējās pārvaldes institūcijas var apvienoties un uz likumīga pamata nodibināt organizāciju, lai izveidotu komunālo pakalpojumu vai komunikāciju dienestu un nodrošinātu tā darbību.

Šādas asociācijas vai sindikāta nodibināšana un darbība galvenokārt būs atkarīgs no piemērojamajām tiesību normām un noteikumiem, kas ietverti agrāk noslēgtajā stapvalstu nolīgumā, kurš paredz šādu sadarbības formu (sk. tipveida nolīgumu 1.5.).

Tālāk minēti noteikumi, kas ir jāparedz šādas organizācijas statūtos, ja tie jau nav ietverti piemērojamajās tiesību normās.

Organizācijas statūtos cita starpā ir jāmi n:

1. organizācijas locekļu — dibinātāju nosaukums un jaunu locekļu uzņemšanas noteikumi;

2. organizācijas nosaukums, galvenā mītne, organizācijas pastāvēšanas termiņš un tiesiskais statuss (norādot tiesību aktus, kas tai šādu statusu piešķir);

3. organizācijas mērķis, tā sasniegšanas veids un organizācijas resursi;

4. statūtu kapitāla veidošanas kārtība;

5. organizācijas locekļu saistību apjoms un ietvari;

6. organizācijas administratoru un pārvaldnieku iecelšanas un atlaišanas kārtība, kā arī pilnvaras;

7 . organizācijas attiecības ar saviem locekļiem, trešajām personām un augstākām pārvaldes institūcijām, it īpaši nepieciešamība tās informēt par budžetu, bilanci un pārskatiem;

8. personas, kas ir atbildīgas par organizācijas darbības finansiālo un tehniskos kontroli, un pārskati par šādu kontroli;

9. kārtība, kādā izdarāmi grozījumi organizācijas statūtos, un organizācijas likvidēšana;

10. noteikumi, kas regulē personāla darbu;

11. noteikumi par organizācijas darba valodām.

2.7. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību

starp reģioniem un/vai pašvaldībām

(skat. 1.6.)

2.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām

par sadarbību teritoriālās plānošanas jomā

(skat. 1.8.)

2.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku

izveidošanu un to apsaimniekošanu

(skat. 1.9.)

2.10. Tipveida nolīgums par pierobežas lauku parku

izveidošanu un apsaimniekošanu.

(skat. 1.10.)

2.11. Tipveida nolīgums starp privāttiesību subjektiem

par pierobe?as parku izveido?anu un apsaimnieko?anu

Organizācija......... ...........................................

organizācija ....................................................

[un organizācija .............................................]33,

— apzinoties nepieciešamību sadarboties vides aizsardzībā un tādu dabas zonu izveidošanā, kas nepieciešamas dzīves kvalitātes nodrošināšanai;

— vēloties saskaņot savu darbību, lai saglabātu teritorijas dabas bagātības un dabas objektus;

— pulcējušās dibināšanas kopsapulcē ........... (laiks) .............(vieta);

— ir vienojušās šā di:

1.pants

Tiek nodibināta pārrobežu privāttiesību subjekts:

1. Subjekta dibinātāji ir:

a ....................................., ko pārstāv .......................................,

b ....................................., ko pārstāv ...................... .................,

c ....................................., ko pārstāv ....................................... .

Jaunu biedru uzņemšana notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a ........................................

b ........................................

c ........................................

2. Organizācijas nosaukums ir .........................., turpmāk — "organizācija".

— Organizācijas centrs atrodas .................. (adrese) ................ teritorijā.

— Organizācija darbojas vienīgi saskaņā ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras teritorijā atrodas centrs, izņemot gadījumus, kad šim dokumentam pievienotajā pielikumā skaidri noteikts citādi.

3. Organizācijas mērķis ir ........................... un jebkāda cita darbība, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir saistīta ar kādu no organizācijas mērķiem.

4. Organizāciju vada vadības komiteja, kura ieceļ:

a priekšsēdētāju,

b priekšsēdētāja vietnieku,

c kasieri,

d sekretāru,

e vienu vai vairākus palīgus.

Biroja locekļus ieceļ kopsapulce (sanākot parastā kārtībā).

Biroja locekļu pilnvaru laiks nav garāks par ........ gadiem, bet to var par jaunu pagarināt uz ......... periodu.

Kopsapulce tiek rīkota ne retāk kā reizi gadā. Kopsapulce ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās vismaz divas trešdaļa s biedru.

Lēmumus pieņem ar [vienkāršu] [absolūto] balsu vairākumu.

Ja biedrs nevar kopsapulcē piedalīties, viņš var pilnvarot citu [tās pašas pilsonības] biedru, kurš var balsot viņa vietā. Vienam biedram nevar piešķirt vairāk par ............. balsīm.

5. Organizācijas statūtus groza kopsapulce ārkārtas sēdē, ja par to balso vairākums (divas trešdaļas) klātesošo biedru.

Kopsapulces ārkārtas sēde tiek sasaukta, ja to ierosina vadības komiteja vai vismaz divi tās locekļi.

Organizācija var likvidēties, ja dalīborganizācijas par to labprātīgi vienojas vai lēmumu par likvidēšanos pieņem biedru vairākums pareizi sasauktas kopsapulces laikā.

6. Dalīborganizācijas apņemas informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par organizācijas nodibināšanu un nosūtīt viņam organizācijas statūtus. Informācija tiek sniegta arī par organizācijas pašlikvidēšanās lēmumu.

2.pants

1. Dalīborganizācijas arī apņemas saskaņā ar katras valsts likumiem veikt visus attiecīgos pasākumus, lai koordinētu pierobežas parka apsaimniekošanu.

Šī koordinēšana konkrēti ietver:

— dabiskās ainavas un tās īpatnību saglabāšanu un uzturēšanu;

— īpašo resursu (faunas, floras un dabiskās vides) aizsardzību un papildināšanu;

— nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai saglabātu tos faktorus, no kuriem var būt atkarīgi minētie ekoloģiskie un fiziskie resursi pierobežas parkā un vidē;

— informācijas, izglītības un cilvēku pulcēšanās iespēju nodrošināšanu, kas dod ieguldījumu vispārējā vides, dabas un kultūras mantojuma novērtēšanas un izskaidrošanas politikā;

— parkā notiekošo saimniecisko, sabiedrisko un kultūras pasākumu uzraudzību un vadību, nodrošinot to atbilstību iepriekš minētajiem mērķiem un saglabājot pierobežas parka raksturu.34

2. Lai šos mērķus sasniegtu, dalīborganizācijas pieņem kopīgas abpusēji izdevīgas rīcības programmas, kuras var ietvert šādus risināmos uzdevumus:

— informāciju;

— augu un dzīvnieku sugu aizsardzību un darbu ar tām;

— ugunsgrēku, epidēmiju u.c. profilaksi un apkarošanu;

— ūdensceļu un krastu aizsardzību robežas abās pusēs;

— tūri smu;

— tūristu mītnes;

— kājnieku takas.

3.pants

Minētā kopīgas abpusēji izdevīgas rīcības programma tiek pieņemta, savstarpēji vienojoties organizācijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgo dabas parku apsaimniekošanu, un lēmumu pieņem kopsapulce, kura izskata jautājumus un pieņem lēmumus.

4.pants

Abpusēji izdevīgas kopīgas rīcības programmas nosaka laika ierobežojumus, izplānoto pasākumu mērķus un finansēšanas veidus, kā arī būtiskos vadības jautājumus. Programmās arī jānorāda kārtība, kā aprēķināms katras līgumslēdzējas puses finansiālais ieguldījums.

Ir jāparedz arī noteikumi, kā ieguldījumi saskaņojami ar jauniem apstākļiem, kas rodas programmas realizācijas gaitā.

5.pants

Puses apņemas izpildīt šā nolīguma noteikumus [un jebkādu kopīgas abpusēji izdevīgas rīcības programmu noteikumus, ja programmas parakstītas sakarā ar šo nolīgumu].

6.pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz ......... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Nolīgums automātiski atjaunojas uz turpmākajiem ....... gadiem, ja viena puse to nav denonsējusi vienu gadu pirms tā izbeigšanās.

7.pants

Katra puse paziņo otrai pusei par vietējos likumos noteiktās kārtības izpildi, lai šis nolīgums stātos spēkā, un spēkā stāšanās diena ir tā diena, kad saņemts pēdējais no šādiem paziņojumiem.

2.12. Para ugnolīgums starp vietējām un reģionālajām iestādēm

par pārrobežu sadarbību civilajā aizsardzībā un savstarpēju palīdzību

katastrofu gadījumos, kas notiek pierobežas teritorijās

(Izklāsts)

Vietējās pārvaldes institūcijas (vai reģioni) ..................... un ................., kas atrodas attiecīgi .................... valsts, kā arī ......................... valsts jurisdikcijā, un

* kas noslēgušas starpvalstu nolīgumu par pārrobežu sadarbības veicināšanu35

* kas pievienojušās Eiropas pamatkonvencijai par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību,

apņemoties savstarpēji palīdzēt katastrofas gadījumā, kas notiktu kādā no to teritorijām, būdamas pārliecinātas, ka nepieciešams jebkuru rīcību realizēt kopīgi, lai novērstu šādas katastrofas un lai palīdzība būtu maksimāli sekmīga, likvidējot šādu atgadījumu sekas, ir vienojušās šādi:

1.pants

Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt cita citai savas kompetences un spēju ietvaros palīdzību, kā paredz šis nolīgums, katastrofu36 gadījumos, kas notiek kādā no to teritorijām.

2.pants

1. Palīdzība tiek sniegta, ja lūgumu izsaka vienas līgumslēdzējas puses atbildīgā iestāde otras puses atbildīgajai iestādei. Šādā līgumā jānorāda nepieciešamās palīdzības veids un apjoms, ievēr ojot 3.pantu.

2. Iestāde, kura saņem lūgumu palīdzēt, paziņo lūguma izteicējai iestādei, kādu un cik lielu palīdzību tā spēj sniegt.

3.pants

1. Šā nolīguma 1.pantā minētā palīdzība var tikt sniegta vienā veidā vai dažādos veidos:

a. attiecīgu materiālu, piemēram, segu, telšu, apģērbu, pārtikas un medikamentu piegāde katastrofā cietušo iedzīvotāju neatliekamo vajadzību apmierināšanai;

b. attiecīgu pirmās palīdzības, medicīniskās palīdzības un glābšanas materiālu piegāde;

c. operatīvā un administratīvā personāla nosūtīšana;

d. tehnisko, medicīnas un pirmās palīdzības u.c. brigāžu nosūtīšana;

e.

f.

Nosūtot "a" un "b" apakšpunktā minētos materiālus, piegādātājs paziņo saņēmējai iestādei, vai materiāli tiek aizdoti vai dāvināti.

2. Lai atvieglotu šā noteikuma izpildi, līgumslēdzējas puses regulāri apmainās ar informāciju par palīdzības veidu un apjomu, ko tās spētu nekavējoties nodrošināt katastrofas gadījumā.

4.pants

1. Līgumslēdzējām pusēm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai personu un iepriekšējā pantā minēto materiālu transportēšana notiktu bez sastrēgumiem neatkarīgi no izmantotā transporta veida.

2. Ja tiek izmantots aviotransports, ir jāveic nepieciešamie īpašie drošības pasākumi.

5.pants

1. Ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi par palīdzības darba vadību atbildību uzņemas tās puses atbildīgās iestādes, kura lūgusi palīdzību.

2. Atbildīgā iestāde, kura sniedz palīdzību, paziņo iestādei, kura lūgusi palīdzību, to personu vārdus, kuras ir atbildīgas par instrukciju nodošanu ārvalsts palīdzības personālam.

6.pants

1. Palīdzības sniegšanas izmaksas sedz no to uzņēmumu izveidotiem fondiem37, kuru dēļ var rasties katastrofas vai nelaimes gadījumi (ķīmiskās rūpniecības, atomenerģijas uzņēmumi u.c.), vai tā līgumslēdzēja puse, kura saņem palīdzību, bet kuras faktiskos izdevumus var atmaksāt centrālās iestādes.

2. Tomēr katra līgumslēdzēja puse apņemas nelūgt citām pusēm atlīdzināt sniegtās palīdzības parastās izmaksas un neprasīt kompensāciju par zaudētiem vai bojātiem transportlīdzekļiem vai iekārtām, kas izmantotas savstarpējai palīdzībai vai palīdzības operācijās.

3. Palīdzības sniedzējai iestādei, sniedzot 2.panta otrajā daļā minētās ziņas, jāprecizē, kuras izmaksas sakarā ar operācijām netiks ieskaitītas parastajās izmaksās, neskaitot 7.panta otrajā daļā minētās.

Kā 6.panta variantu varētu izmantot tālāk minēto tekstu, kas pamatojas uz Vācijas Federatīvās Republikas divpusējo konvenciju, ko tā noslēgusi ar Franciju un Luksemburgu par savstarpēju palīdzību katastrofu vai smagu avāriju gadījumos :

6.pants

1. Izmaksas, kas saistītas ar palīdzību, kuru sniedz līgumslēdzējas puses glābšanas brigādes saskaņā ar 1. un 3.panta noteikumiem, tajā skaitā izdevumus, kas radušies līdzvesto iekārtu zaudēšanas, kā arī pilnīgas vai daļējas sabojāšanas gadījumā, nesedz palīdzību saņēmušās puses iestāde. Ja palīdzības sniegšanā piedalās aviācija, palīdzības sniedzēja puse var prasīt samaksu no palīdzības saņēmējas puses piecdesmit procentu apmērā no aviācijas izmantošanas izmaksām.

2. Palīdzības sniedzējas puses glābšanas brigādes tomēr operāciju laikā saņem pārtiku un mītnes, kā arī nepieciešamos materiālus par palīdzības pieprasītājas puses līdzekļiem, kad ir izbeigušies līdzpaņemtie krājumi. Glābšanas brigādes saņem arī nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

7.pants

1. Kompensāciju par jebkuru kaitējumu, kas nodarīts personām sakarā ar palīdzības sniegšanu šā nolīguma ietvaros, sedz tā līgumslēdzēja puse, kura lūgusi palīdzību uz šā nolīguma pamata.

2. Pirmās daļas noteikumi tomēr neattiecas uz kaitējumu, kas nodarīts personai vai mantai, ja persona vai manta ir nodota līgumslēdzējai pusei, kura lūgusi palīdzību uz šā nolīguma pamata.

Kā 7.panta variantu varētu izmantot turpmāk minēto tekstu, kas pamatojas uz Vācijas Federatīvās Republikas divpusējo konvenciju, ko tā noslēgusi ar Franciju un Luksemburgu par savstarpēju palīdzību katastrofu vai smagu avāriju gadījumos:

7.pants

1. Līgumslēdzēja puse atsakās no pretenzijām uz kompensāciju no otras līgumslēdzējas puses par kaitējumu, kas nodarīts tās mantai, ja kaitējumu radījis otras līgumslēdzējas puses glābšanas brigādes loceklis, veica savus pienākumus sakarā ar šā nolīguma izpildi.

2. Līgumslēdzēja puse atsakās no pretenzijām uz kompensāciju no otras līgumslēdzējas puses attiecībā uz jebkuru glābšanas brigādes locekli, kurš guvis veselības bojājumu vai miris, izpildot savus pienākumus sakarā ar šā nolīguma izpildi.

3. Ja trešajai pusei veselības bojājumu radījis līgumslēdzējas puses glābšanas brigādes loceklis, kas sniedz palīdzību, izpildot savus pienākumus līgumslēdzējas puses teritorijā, šī līgumslēdzēja puse uzņemas atbildību par veselības bojājumu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami tad, ja šādu kaitējumu būtu nodarījis kāds šīs pašas valsts glābšanas brigādes loceklis.

4. Līgumslēdzēju pušu iestādes cieši sadarbojas, lai paātrinātu kompensācijas prasību apmierināšanu. Īpaši jānodrošina informācijas apmaiņa par kaitējuma gadījumiem, kas minēti šajā pantā.

5. Šā panta noteikumi atteicas arī uz glābšanas brigāžu kopīgi organizētu darbu.

Piezīme. Līgumslēdzējām pusēm ir jāsaprot: ja tās, noslēdzot līgumus, nesaglabā 6. un 7.pantu, kā piedāvāts otrā variantā, bet tikai vienu no šiem pantiem, pusēm ir jāseko, lai saglabātais nolīguma pants atbilstu attiecīgajiem citiem pantiem, t.i., attiecībā uz atbildību ar p alīdzības sniegšanas izmaksām vai atbildību par mantas vai veselības bojājumiem.

8.pants

Palīdzības darbi, kas tiek veikti saskaņā ar šo nolīgumu, tiek izbeigti, kad to pieprasa palīdzību prasījusi iestāde.

9.pants

Lai atvieglotu šā līguma izpildi, līgumslēdzējas puses cenšas regulāri organizēt iestāžu personāla apmaiņas pasākumus un attiecīgā palīdzības personāla kopīgas mācības.

10.pants

Līgumslēdzējas puses apņemas informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par šā nolīguma noslēgšanu un nosūtīt viņam nolī guma tekstu.

Parakstīts .................................... (datums) un sastādīts divos eksemplāros ................... valodā un ................. valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

Vietējās (reģionālās) iestādes Vietējās (reģionālās) iestādes

vārdā vārdā

2.13. Tipveida nolīgums par skolu

un vietējo teritoriju starpvalstu sadarbību

Šis tipveida nolīgums attiecas uz divu dažādām valstīm piederošu skolu partnerattiecībām.

Šāds nolīgums ietver diezgan brīvu starpvalstu sadarbības modeli vispārīgā formā ar relatīvi plašiem mērķiem, jo sadarbības nolūks ir ilgstoša un diezgan intensīva sadarbība, kas balstās uz stingriem izglītības un valodas principiem.

Vietējo pārvaldes institūciju uzdevums ir radīt vispārīgu shēmu tām teritorijām, kur atrodas skolas, kā arī sniegt padomus kultūras jautājumos un materiālu, finansiālu un humānu atbalstu. Šādā nozīmē vietējās iestādes ir šī veida sadarbības pilntiesīgas puses.

1.pants

Šā nolīguma mērķis ir organizēt skolas A un teritorijas B, no vienas puses, un skolas C un teritorijas D, no otras puses, kopīgus pasākumus, lai abu skolu skolēni gūtu labumu no skolu plašās starpvalstu sadarbības.

Šīs sadarbības mērķis ir:

— uzlabot partnervalstī valodas zināšanas un veidot divvalodību;

— ieviest sta rpnacionālu pieeju mācību procesā, izmantojot eksperimentu metodi un kopīgu projektu realizēšanā atbalstot partnervalsts kultūru;

— veidot skolotāju un skolēnu personīgus kontaktus attiecīgo skolu kolektīvu ietvaros.

2.pants

Sadarbības metodes ir šādas:

— skolotāju apmaiņas pasākumi;

— skolēnu apmeklējumi partnerskolā ar ģimenes un vietējās sabiedrības vai attiecīgo iestāžu atbalstu;

— divu partnerskolu skolēnu kopīgu projektu realizēšana (īpaši — "mantojuma apgūšanas" nodarbību veidā);

— partnervalsts kult ūras uzsvēršana, attiecīgo skolu vēstures, ģeogrāfijas, literatūras un citās mācībstundās;

— mācību materiālu — karšu, grāmatu, žurnālu, kasešu, kā arī audiovizuālo iekārtu apmaiņa;

— programmas izveidošana intensīvai un agrīnai partnervalsts valodas apgūš anai;

— sporta nodarbību un sacensību organizēšana ar attiecīgo skolu skolēnu piedalīšanos;

— ārpusskolas pasākumu organizēšana attiecīgo skolu skolēniem.

3.pants

Nolīgumu parakstījušās skolu iestādes nodrošina, lai šajā nolīgumā ietvertā sadarbība tiktu iestrādāta savu skolu darbībā, īpaši mācību programmās, mācīšanas metodikā, ārpusskolas un izvēles nodarbībās.

Iestādes nodrošina savas valsts skolu skolotājiem līdzekļus un laiku, kas nepieciešams kontaktu nodibināšanai, informācijas apmaiņai, rīcības koordinēšanai un sadarbības pasākumu organizēšanai.

Iestādes cenšas apmācīt pedagogus, kā izmantot starpnacionālu pieeju mācību procesā, lai sasniegtu šajā nolīgumā paredzētās sadarbības efektu.

Iestādes veic pasākumus, kas piešķir partnervalsts valodai funkcionālu un simbolisku nozīmi attiecīgo skolu sistēmā un darbībā.

4.pants

Vietējās iestādes un teritorijas, kas paraksta šo nolīgumu, apņemas sniegt materiālu atbalstu un konsultācijas šā līguma ietvaros paredzētajām skolu sadarbības programmām.

Tās arī nodrošina, lai šajā nolīgumā paredzētā skolu sadarbība tiktu ietverta vispārējā sadarbības un partnerattiecības programmā.

Tās arī nodrošina attiecīgo skolu sadarbības vajadzībām savu kultūras darba pieredzi.

5.pants

Lai varētu īstenot šajā nolīgumā paredzēto sadarbību, katra puse iegulda nolīguma pielikumā minētos līdzekļus.

Vietējo teritoriju kopienu ieguldījumi šādā sadarbībā varētu būt:

— finansējums (ceļa izdevumu segšana, pieaicinātu pasniedzēju atalgošana u.c.);

— iekārtu sagāde;

— personāla nodrošinā šana;

— telpu piedāvāšana skolas un ārpusskolas pasākumiem vai mītņu ierādīšana skolotājiem un skolēniem, kuri piedalās apmaiņas pasākumos;

— bezmaksas sekretariāta pakalpojumi;

— utt.

Izglītības pārvaldes iestādes un skolas varētu ieguldīt personāla darbu, mācību plānu un kursu pārveidošanu, pakalpojumus un finansējumu, skolēnu izdevumu segšanu partnerskolā u.c.

6.pants

Pasākumu plānu katru gadu apstiprina puses, kas parakstījušas šo nolīgumu. Programmā ir jānorāda pasākuma nosaukums, izmantojamie līdzekļi un katras puses ieguldījums.

7.pants

Komiteja, kuru veido šo nolīgumu parakstījušie izglītības pārvaldes iestāžu un vietējo iestāžu vai teritoriju pārstāvji, kā arī skolēnu vecāku pārstāvji, uzrauga sadarbības nolīguma izpildi.

Komitejas sastāvs ir precizēts šim nolīgumam pievienotajā pielikumā.

Komiteja sagatavo ikgada pasākumu plānu, kā noteikts 6.pantā; tā arī izskata praktiskos organizatoriskos jautājumus un plāna izpildi; koordinē pieaicināto pušu darbību un novērtē veiktos pasākumus.

Komiteja var izveidot apakškomitejas un darba grupas.

8.pants

Saskaņā ar šo nolīgumu konkrētās skolas skolotājus var uz laiku norīkot darbā uz partnerskolu. Tādā gadījumā tie pakļaujas otras skolas vadībai. Ar to saistīto izmaksu segšana tiek noteikta norīkojuma nolīgumā.

9.pants

Ja veselības bojājums radīts skolēniem vai skolotājiem, izpildot šajā nolīgumā paredzēto sadarbības programmu, tā skola, kura ir atbildīga par konkrēto pasākumu, kura laikā radīts bojājums, sedz kompensāciju cietušajam un, ja nepieciešams, iesniedz prasību pret vainīgo trešo pusi.

10.pants

Šā nolīguma pielikumi katru gadu tiek pārskatīti, ņemot vērā sadarbības gaitu.

11.pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz sešiem gadiem, un to var bez īpašas vienošanās pagarināt uz turpmākajiem trim gadiem. Ikviena puse var nolīgumu izbeigt, ja par to paziņo gadu iepriekš.

2.14. Tipveida nolīgums par pierobežas skolu

mācību programmas izveidi

Šā ļoti oriģinālā tipveida nolīguma mērķis ir iedibināt intensīvu sadarbību starp skolu pārvaldes iestādēm abās robežas pusēs, lai ar pierobežas teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju palīdzību izveidotu nodarbības, kurās kopā piedalītos bērni no robežas abām pusēm. Šīs nodarbības notiek jau pastāvošajās skolās, neradot nevienu jaunu skolu, bet vienkārši pārdalot līdzekļus u n apmainoties ar skolu darbiniekiem. Teritoriālās kopienas un pārvaldes institūcijas šajā sadarbības formā piedalās tieši kā virzošs spēks, kurš sniedz papildu palīdzību (piemēram, skolas transporta apmaksāšanu vai īpašas kompensācijas) un arī atbalsta st a rpnacionālu pieeju un divvalodības metodes izmantošanu mācību procesā.

Tādēļ šādu nolīgumu noslēdz skolu pārvaldes iestādes un kompetentās vietējās iestādes robežas abās pusēs.

1.pants

Šā nolīguma mērķis ir noteikt, kā darbosies kopīga skolas mācību programma bērniem un skolēniem, kas dzīvo teritorijā x (robežas vienā pusē) un teritorijā y (robežas otrā pusē).

(Izvēles noteikums: Sadarbības nolīguma ietvaros, kas noslēgts starp valsti x un valsti y, lai veicinātu pierobežas skolu apmaiņas pasākumus, šis nolīgums papildina sadarbības līgumu starp teritoriju A un teritoriju B.)

Mērķis ir dot iespēju konkrētajiem bērniem labi apgūt katras attiecīgās valsts valodu un kultūru, kā arī iegūt akadēmiskas zināšanas, kas raksturīgas katras valsts izglītības sistēmai, lai bez lielām grūtībām varētu mācīties abu valstu mācību iestādēs.

Lai sasniegtu šo mērķi, bērni no abām pierobežas teritorijām, kuri piedalās mācību programmas apgūšanā, apmeklē vienu un to pašu skolu un iegūst to pašu izglītību, kuru daļēji robežas vienā pusē un daļēji otrā pusē nodrošina abu mācību iestāžu skolotāji.

Skolu pārvaldes iestādes un vietējās pārvaldes institūcijas savu iespēju un līdzekļu ietvaros apņemas palīdzēt izstrādāt šādu mācību programmu.

2.pants

Bērni, kuri apgūst vielu pēc īpašās pārrobežu mācību programmas, no administratīvā viedokļa raugoties, ir jāieskaita katras attiecīgās valsts izglītības sistēmā un viņiem jāatļauj katrā valstī saņemt tikai daļu no izglītības.

3.pants

Mācību programmas īstenošanu vada komiteja, kura sastāv no abu valstu attiecīgo skolu pārvaldes iestāžu un vietējās pārvaldes institūcijas pārstāvjiem, kā arī skolēnu vecāku pārstāvjiem, varbūt piesaistot arī speciālistus.

Šādas vadības komitejas uzdevumi ir šādi:

— bērnu atlase mācībām pēc šīs programmas ;

— mācību programmas pakāpeniska izveide;

— mācību programmā iesaistīto skolotāju un pieaicināto darbinieku apstiprināšana;

— mācību satura un citu skolas pasākumu satura noteikšana;

— par mācību programmu atbildīgo administratīvo un izglītības vadītāju i ecelšana;

— pieaicināto pušu darbības koordinācija un harmonizācija;

— mācību programmas praktiskā organizēšana;

— uzraudzība un vērtēšana;

— iespējamo strīdu izšķiršana.

Komitejas pienākums ir noteikt, par kuriem no 4. un 5.pantā minētajiem pasākumiem katra iestāde ir atbildīga, kā arī izvēlēties šim nolūkam izmantojamās telpas.

Komitejas sastāvs ir precizēts šim nolīgumam pievienotajā pielikumā. Lai komitejai būtu iespējams uzraudzīt minētos aspektus, tā var veidot apakškomitejas un darba grupas. Komiteja pieņem savus kārtības noteikumus.

Komiteja pieņem lēmumus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu. Lai pieņemtu lēmumus, kas saistīti ar līdzekļu nodrošināšanu papildus tiem, kas norādīti 4. un 5.pantā minētajos pielikumos, ir nepieciešama līdzekļu devējas iestādes vai vietējās pārvaldes institūcijas piekrišana.

Komitejas lēmumus izpilda skolotājs un atbildīgais administrators, kā arī viņa vietnieki, kuri nodrošina, lai mācību programmas īstenošana tiktu pareizi vadīta. Šos darbiniekus ieceļ ar abu valstu izglītības iestāžu piekrišanu, un viņi kopīgi sastāda gada darba pārskatu.

4.pants

Saskaņā ar mācību programmas saturu, ko nosaka 3.pantā paredzētā komiteja, katras skolas vadība ir atbildīga par to mācību procesa daļu, kas tiek realizēts tās skolā, un par mācību metodēm un šajā nolūkā piedāvā skolotājus, mācību materiālus un telpas pārrobežu mācību programmas īstenošanai.

Šīs mācību programmas kontekstā vienas valsts skolotājus var nosūtīt darbā uz otras valsts skolu. Tādā gadījumā viņi nonāk viesskolas vadības pakļautībā. Ar nosūtīšanu saistīto izdevumu atmaksāšanas noteikumi sīkāk ietverti nosūtīšanas nolīgumā.

Abu valstu skolu vadība dod vienādu ieguldījumu mācību programmas izveidē neatkarīgi no tā, cik bērnu piedalās no katras valsts.

Pievienotajā pielikumā ir atspoguļota katras skolas piedalīšanās ar darbiniekiem, iekārtām un telpām.

Piezīme: Šajā pielikumā var paredzēt pakāpenisku nodrošināšanu ar līdzekļiem, kā to prasa mācību programmas izveide.

5.pants

Vietējās pārvaldes institūcijas, kuras ir parakstījušas šo nolīgumu, apņemas nodrošināt materiālu un finansiālu palīdzību un, ja nepieciešams, darbiniekus pārrobežu mācību programmas īstenošanai. Pielikumā minēts katras iestādes ieguldījums.

Piezīme: Palīdzība var attiekties uz telpu nodrošināšanu, mācību materiāliem, skolas transportu, skolotāju mītnēm, finansējumu, darbinieku nosūtīšanu utt.

6.pants

Abu valstu skolu skolotāji un pieaicinātās puses, kurus nodrošina attiecīgās pašvaldību iestādes, veido vienotu pedagogu grupu, kura savu darbu koordinē un veic konsekventi komitejas ieceltu pārstāvju vadībā, kā norādīts 3.pantā.

7.pants

Mācību programma jāveido tā, lai garantētu abu valstu valodas tīrību un kultūras un izglītības tradīciju ievērošanu.

Skolas pasākumi un mācību priekšmeti ir jāsadala starp abām valodām. Visi skolēni, kuri apgūst šo mācību programmu, jāmāca vienādi, izņemot gadījumus, kad atsevišķiem skolēniem ir nepieciešama īpaša pieeja.

Mācību programmas pirmie posmi ir aprakstīti pielikumā, bet vēlāk tos sīkāk noteiks 3.pantā minētā komiteja.

Piezīme: Bērni jāiesaista mācību programmā jau pirmsskolas laikā. Pirmās klases jāveido kā bērnudārza klases, tālāk veidojot jaunas, kad bērni pāriet uz skolas sistēmas nākamo klasi. Tomēr atkarībā no vietējiem apstākļiem un īpaši no vecāko divvalodīgo bērnu klātbūtnes mācību programmas apguve varētu sākties augstākā līmenī.

8.pants

Ir jāorganizē papildu ārpusklases un ārpusskolas pasākumi, kurus palīdz organizēt skolu vadība, pašvaldības un skolēnu vecāki, lai atvieglotu saskari ar otras valsts valodu un kultūru tiem skolēniem, kuri mācās pēc īpašās mācību programms, un nostiprinātu bērnu atteicības.

9.pants

Skolu vadība visos mācību procesa līmeņos palīdz skolēniem, kuri ir mācījušies pēc pārrobežu mācību programmas, atsākt mācības pēc savas valsts parastās skolu mācību programmas, ja to vēlas viņu vecāki vai arī ja viņi atstāj pierobežas teritoriju. Kad skolēni iegūst vidējo izglītību, skolas vadība un personas, kas ir atbildīgas par mācību programmu, gādā, lai skolēni varētu sag a tavoties skolas beigšanas eksāmenam katrā valstī.

10.pants.

Ja skolēniem vai skolotājiem nodarīts kaitējums tādu pasākumu laikā, kas saistīti ar pārrobežu mācību programmas apguvi, tad skola, kas ir atbildīga par pasākumu, kura laikā kaitējums radies, kompensē to cietušajam un, ja nepieciešams, iesniedz prasību pret trešo pusi.

11.pants

Pievienotie pielikumi, kuros atspoguļots 3.pantā minētās komitejas sastāvs, mācību programmas izveidošanās posmi, kā arī nolīgumam pievienojušos vietējo pārvaldes institūciju ieguldījumi, ir pārskatāmi katru gadu un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra skolas gada sākuma, lai tiktu ņemts vērā projektā paveiktais.

12.pants

Šis nolīgums parakstīts uz sešiem gadiem un ir atjaunojams bez īpašas vienošanās uz nākamajiem trim gadiem. To var izbeigt jebkura puse, ja par to paziņo vienu gadu iepriekš.

2.15. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību

vai pierobežas teritoriju sadarbību

apbus robežupēm esošās zemes izmantošanā

(Skat. 1.13.)

* Ja nav vajadzīgs, var svītrot.

1 Kā noteikts Eiropas pamatkonvencijas par teritoriālo kopienu un pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību 3.panta pirmās daļas otrajā rindkopā, "šīs parauga un pamata vienošanās, statūti un līgumi kalpo tikai kā vadlīnijas, un tām nav līgumiem piemītošā spēka".

2 Šā panta otrā daļa nav iekļauta nolīgumu 1.3., 1.4. un 1.5. projektos.

3 Delegāciju skaitlisko sastāvu var mainīt atkarībā no katras konkrētās situācijas, tāpat kā var mainīt šā nolīguma citus noteikumus. Minot konkrētos skaitļus, tipveida nolīguma autori gribēja uzsvērt nepieciešamību izveidot darboties spējīgas komitejas ar relatīvi nelielu locekļu skaitu. Viņi arī gribēja norādīt proporciju, kāda jāsaglabā starp centrālās valdības institūciju pārstāvjiem, no vienas puses, un reģionālajām institūcijām, no ot ras puses.

4 Šis uzskaitījums ir dots vienīgi kā ieteikums, un to var pielāgot katram sadarbības projektam. To nevajag interpretēt kā tādu, kas groza pilnvaras, kādas valsts iekšējos likumos noteiktas vietējām pārvaldes institūcijām, jo gan centrālās valdības, gan reģionālās pārvaldes insitūcijas ir pārstāvētas Komisijā.

5 Šā nolīguma kopējais saturs nemainās atkarībā no tā, vai šī rindkopa ir nolīgumā ietverta vai nav.

6 Šajā sakarībā skatīt to jomu sarakstu, kuras minētas Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotā starpvalstu nolīguma par pārrobežu reģionālajām konsultācijām 6.pantā (sk.tipveida nolīgumu 1.2.).

7 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

8 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

9 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1.–1.5.redakciju.

10 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

11 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

12 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

13 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

14 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— not eikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

15 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

16 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatgkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

17 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

18 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

19 Izveidojot apvienoto komiteju, var ņemt vērā jau esošās pārrobežu sadarbības institūcijas.

20 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

21 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

22 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

23 Vietējās komitejas izveidošana ir atkarīga no apvienotās komitejas sastāva un šā tipveida līguma parakstītāju status a.

24 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

25 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fond u izmantošanu.

26 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

27 Šā nolīguma izpratnē ieteicams, lai līguma slēgšanā piedalītos institūcijas, kuru kompetencē ietilpst reģionālā/teritoriālā plānošana, zemes izmantošanas plānošana, kā arī kuģošanas, navigācijas, mežkopības, tūrisma un vides aizsardzības jautājumi attiecībā uz teritorijām, ko šķērso minētā upe. Atbilstoši attiecī g ās valsts likumiem līgumu var slēgt vai nu vietējās, reģionālās, vai centrālās valdības institūcijas, vai arī augstākas pārvaldes institūcijas var deleģēt nepieciešamās pilnvaras attiecīgi zemāka līmeņa pārvaldes institūcijām.

28 Līgumslēdzējas puses var izveidot sadarbības institūciju, kurai ir juridiskās personas statuss. Šādos gadījumos var atsaukties uz Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo administratīvo vienību vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.

29 Līgumslēdzējas puses var lemt par attiecīgās teritorijas lielumu atbilstoši savai konkrētajai situācijai.

30 Šis mērķu uzskaitījums nav pilnīgs, un līgumslēdzējas puses var tos grozīt atbilstoši savai situācijai un kompetencei.

31 Ja līgumslēdzējas puses atbilstoši 1.pantam izveidojušas apvienoto komiteju, kurai ir juridiskās personas statuss, tad attiecībā uz pievienošanos tiek izvirzītas īpašas prasības.

32 Šāds risinājums var būt īpaši noderīgs pierobežas pašvaldībām, piemēram, gaisa piesārņojuma gadījumos. Viena pašvaldība var piedāvāt otrai pašvaldībai papildu finansējumu, lai tai radītu iespēju savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, kuri dotu labumu arī finansējuma sniedzējai.

33 Jāpievieno organizācijas statūti.

34 Pēdējais punkts attiecas tikai uz dabas parkiem. kuros tiek organizēta šāda saimnieciska darbība vai sabiedriski kultūras pasākumi.

35 Šim starpvalstu nolīgumam par pamatu varētu būt tipveida nolīgums 1.1., kas pievienots Eiropas pamatkonvencijai par teritoriālo administratīvo vienību vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.

36 Piemēram, zemestrīču, vulkāna izvirdumu, plūdu, ugunsgrēku u.c.

37 Attiecīgās abpus robežai esošās iestādes varētu pašas kopīgi izveidot un apsaimniekot rezerves fondus, ko izmanto katastrofas gadījumā to teritorijā. Šāda fonda izveidošanu varētu arī paredzēt nolīgumā un finansēt to no attiecīgo uzņēmumu iemaksām.

 

 

Eiropas pamatkonvencijas

par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību papildprotokols

PREAMBULA

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Eiropas Pamatkonvencijas par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (tālāk tekstā — "Pamatkonvencijas") Protokolu;

Apstiprinot pārrobežu sadarbības starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām pierobežu reģionos nozīmīgumu;

Nākotnē apņemoties spert soļus, lai nodrošinātu drošu pārrobežu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām;

Atzīstot nepieciešamību piemērot Pamatkonvenciju atbilstoši reālajai situācijai Eiropā;

Ņemot vērā, ka būtu derīgi papildināt Pamatkonvenciju ar mērķi pastiprināt pārrobežu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām;

Atsaucoties uz Eiropas Hartu par Vietējām Pašvaldībām;

Paturot prātā pārrobežu sadarbības Eiropā Deklarāciju, kuru Ministru Komiteja izstrādāja par godu Eiropas Padomes 40. gadskārtai, un kura, cita starpā, aicināja uz ilgstošu sadarbību ar mērķi pakāpeniski likvidēt jebkāda veida — administratīvas, juridiskas, politiskas vai psiholoģiskas barjeras, kas var apdraudēt pārrobežu p r ojektu attīstību;

Vienojas par sekojošiem papildus noteikumiem:

1. pants

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatzīst un jārespektē tās jurisdikcijā esošo un Pamatkonvencijas 1. un 2. pantā minēto teritoriālo kopienu un pārvaldes institūciju tiesības veikt pārrobežu sadarbības līgumu slēgšanu ar citu valstu teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām atbilstošās atbildības jomās saskaņā ar to statūtos noteikto procedūru, atbilstoši valsts nacionālajai likumdošanai un tādā mērā, ciktāl šādi līgumi atbi l st Līgumslēdzējas Puses starptautiskajām saistībām.

2. Līgumā par sadarbību starp teritorijām tiek noteiktas tikai to teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pienākumi, kuras noslēdz šo līgumu.

2. pants

Kopējie lēmumi, kas pieņemti pārrobežu sadarbības līgumā, teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām jārealizē savas valsts juridiskās sistēmas ietvaros un atbilstoši nacionālajai likumdošanai. Šādiem lēmumiem tiek piešķirts tāds pat juridisks spēks un vara kā lēmumiem, ko teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas pieņem atbilstoši to nacionālajai likumdošanas sistēmai.

3. pants

Pārrobežu sadarbības līguma ietvaros, ko parakstījušas teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, var tikt izveidota pārrobežu sadarbības institūcija, kura var būt, vai arī var nebūt juridiska persona. Līgumā jābūt norādītam, vai šī institūcija, ņemot vērā tai piešķirtās tiesības, kā arī nacionālās likumdošanas nosacījumus, tiek uzskatīta par valsts jeb privātu juridisku personu tās nacionālās likumdošanas ietvaros, pie kuras pieder teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas šo līgumu.

4. pants

1. Ja pārrobežu sadarbības institūcija ir juridiska persona, tās pilnvarām jābūt noteiktām tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanā, kurā atrodas šīs institūcijas centrs. Pārējās Līgumslēdzējas Puses, kuru teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas piedalās pārrobežu līgumā, atzīst šīs institūcijas juridisko personu atbilstoši šo Līgumslēdzēju Pušu attiecīgajām nacionālajām likumdošan a s sistēmām.

2. Pārrobežu sadarbības institūcijai jāpilda tai teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju uzliktie pienākumi, saskaņā ar tās mērķi un atbilstoši tās valsts likumdošanai, kuras pakļautībā tā atrodas. Tādējādi:

a) jebkuru pārrobežu sadarbības institūcijas darbību nosaka tās statūti un tās valsts likumdošana, kurā atrodas šīs institūcijas centrs;

b) pārrobežu sadarbības institūcijai tomēr nav tiesību pieņemt vispārējus lēmumus, vai arī tādus lēmumus, kas var ietekmēt iedzīvotāju tiesības un brīvības;

c) pārrobežu sadarbības institūcija tiek finansēta no teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju budžetiem. Tai nav tiesību ievākt finansiāla rakstura nodokļus. Tā var, konkrētos gadījumos, saņemt ienākumus par pakalpojumiem, kas sniegti teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, patērētājiem un citiem;

d) pārrobežu sadarbības institūcijai jābūt noteiktam gada budžetam un tai jāveic bilances aprēķini, kuru pārbaudi veic no līgumā iesaistītajām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām neatkarīgas auditorfirmas.

5. pants

1. Līgumslēdzējas Puses, ja to nacionālā likumdošana atļauj, var nolemt, ka pārrobežu sadarbības institūcija ir juridiska valsts persona, un ka, saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses likumdošanas sistēmu, jebkurām darbībām, ko veic šī pārrobežu sadarbības institūcija, piešķirams tāds pats juridisks spēks un izpildvara kā tad, ja šīs darbības veiktu teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu.

2. Tomēr līgumā var arī tikt norādīts, ka šādu darbību izpilde, it īpaši, ja šīs darbības skar iedzīvotāju tiesības, brīvības vai intereses, ir to teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārziņā, kas parakstījušas līgumu. Turklāt katra Līgumslēdzēja Puse var norādīt, ka vispārējo pienākumu pildīšana neattiecas uz pārrobežu sadarbības institūciju, un ka šādai struktūrai netiek piešķirtas tiesības pieņemt vispārēja rakstura lēmumus.

6. pants

1. Darbības, ko teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas veic pārrobežu sadarbības līguma ietvaros, tiek pakļautas tādai pašai pārraudzībai, kā to paredz katras Līgumslēdzējas Puses likumdošana attiecībā uz jebkuru darbību, ko veic teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu.

2. Darbības, ko veic pārrobežu sadarbības institūcija, kas nodibināta līguma ietvaros, tiek pakļautas pārraudzībai, ko nosaka tās valsts likumdošana, kurā atrodas šīs institūcijas centrs, papildus ņemot vērā pārējo valstu teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju intereses. Pārrobežu sadarbība s institūcijai jāsniedz visa informācija, kuru pieprasa to valstu institūcijas, kurās atrodas teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu. Līgumslēdzēju Pušu pārraudzības institūcijām jācenšas izveidot atbilstošus sazināšanās un informācijas apmaiņas līdzekļus.

3. Darbības, ko veic institūcija, kā norādīts 5.panta 1.punktā pakļaujas tādai pašai pārraudzībai, kādu katras Līgumslēdzējas Puses likumdošana nosaka jebkurā citā gadījumā, kas attiecas uz darbībām, ko veic teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu.

7. pants

Jebkuras nesaskaņas, kas radušās pārrobežu sadarbības institūcijas darbības rezultātā, tiek izskatītas tiesā atbilstoši katras valsts likumiem vai starptautiskā līguma ietvaros.

8. pants

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ir jāpaziņo, vai tā pielietos Protokola 4. un 5. panta nosacījumus vai arī tikai viena no šiem minētajiem pantiem nosacīj umus.

2. Šādu paziņojumu var vēlāk izmainīt jebkurā laikā.

9. pants

Attiecībā uz šī Protokola noteikumiem nedrīkst veikt nekādas atrunas.

10. pants

1. Šis Protokols ir nodots parakstīšanai valstīm, kas ir parakstījušas Pamatkonvenciju un ir izteikušas piekrišanu uzņemties saistības vienā no minētajiem veidiem:

a) parakstīšana bez tiesību saglabāšanas attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

b) parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar parakstīt šo Protokolu bez tiesību saglabāšanas attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, nedz arī iesniegt ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ja tā nav iesniegusi vai vienlaicīgi neiesniedz Pamatkonvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

3. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti ir iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

11. pants

1. Š is Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kad četras Eiropas Padomes dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties saistības, ko nosaka šis Protokols saskaņā ar 10. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru citu dalībvalsti, kura vēlāk izsaka savu piekrišanu uzņemties saistības, ko nosaka šis Protokols, tas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā parakstīšanas datuma vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas datuma.

12. pants

1. Pēc šī Protokola stāšanās spēkā jebkura valsts, kura ir pievienojusies Pamatkonvencijai, var pievienoties arī šim Protokolam.

2. Pievienošanās Protokolam tiek īstenota, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas d atuma.

13.pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Protokolu, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

14. pants

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī citas šim Protokolam pievienojušās valstis par:

(a) jebkuriem Līgumslēdzēju Pušu iesniegtiem paziņojumiem saskaņā ar 8. pantu;

(b) jebkuru jaunu pievien ošanās faktu;

(c) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta saņemšanu;

(d) datumiem, kad stājas spēkā šis Protokols saskaņā ar tā 11. un 12. pantu;

(e) jebkuru citu pasākumu, paziņojumu vai sazināšanos saistībā ar šo P rotokolu.

Apliecinot augstākminēto, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo protokolu.

Sastādīts Strasbūrā 1995.gada 9.novembrī, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātus eksemplārus visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un katrai valstij, kura ir pievienojusies šim Protokolam.