gada pirmajos trīs ceturkšņos

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas

valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Sakarā ar uzņēmējdarbības sašaurināšanos Latvijas banku sektors jau paziņojis par aktīvu jūtamu samazināšanos šī gada otrajā pusē, ienākumu līmenis strauji sarucis sociālās apdrošināšanas budžetā. Vai Krievijas ekonomiskās krīzes ietekme ir tikpat asi sajūtama, analizējot arī visa valsts budžeta izpildi gada pirmajos trīs ceturkšņos?

— Budžeta ienākumu daļā šādi makroekonomiski procesi parādās ar zināmu laika nobīdi. Kādu laiku sistēma darbojas pēc inerces — uzņēmumi turpina avansā maksāt ienākumu nodokli, kas tiek aprēķināts pēc iepriekšējā gadā gūtās peļņas. Tad, iespējams, oktobrī vai novembrī, tātad ar divu trīs mēnešu nobīdi, tie aptver, ka varbūt jau ir pārmaksājuši, jo iepriekšējā gada peļņas līmeni vairs nesasniegs, un sāk masveidā lūgt atlikt šos nodokļu maksājumus.

Tādēļ reāli Krievijas krīzes ietekmi mēs budžeta izpildē sāksim izjust tikai gada beigās. Bet, tā kā visu iepriekšējo gada daļu budžeta ieņēmumu daļa ir pildījusies samērā labi, gada rezultātu šī tendence iespaidot nespēs — izdevumi nepārsniegs ieņēmumus.

Pašlaik tiek gatavoti 1998. gada budžeta likuma grozījumi, pagaidām paredzot tikai divas papildu izdevumu pozīcijas — papildus jau gada sākumā piešķirtajiem sešiem miljoniem latu vēl 4,7 miljonus latu zemniekiem — dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksai. Tā nav jauna izdevumu pozīcija, bet gan valdības faktiskās saistības, kuras gada sākumā vienkārši netika pietiekami finansētas. Tādējādi mēs vismaz izpildīsim likumā noteiktās valdības saistības, ja citu palīdzību, kuru parlaments sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem bija solījis, mēs nespējam finansēt.

Otra grozījumos ietvertā izdevumu pozīcija ir valdības solītā nekustamā īpašuma nodokļa neizpildes kompensācija pašvaldībām, pēc šā brīža aprēķiniem — aptuveni 4,5 miljoni latu.

Pagaidām neskaidrs ir jautājums par Privatizācijas fonda ieņēmumiem. Mums nav pamata ierosināt grozījumus 1998. gada budžetā, lai samazinātu šo prognozi, jo Ekonomikas ministrija visās savās oficiālajās vēstulēs mums ir apliecinājusi, ka fonda līdzekļus iegūsim atbilstoši prognozei. Tomēr mūsu aprēķini rāda pretējo — ka aptuveni 15 miljonu varētu arī trūkt. Tā kā visu gadu daži nodokļi ir maksāti labāk, nekā plānots, mēs ceram gadu beigt ar sabalansētu budžetu.