Vakar, 21. oktobrī, turpinājās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Beļģijā, Vācijā un Francijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis darba vizītes ietvaros Diseldorfā tikās ar Ziemeļreinas–Vestfālenes premjerministru Volfgangu Klementu.

Sarunas laikā uzsvērts, ka izveidojusies abpusēji izdevīga sadarbība starp Latviju un Ziemeļreinu–Vestfāleni. V.Klements atzīmēja, ka federālā zeme ir ieinteresēta Latvijas ekonomiskajā izaugsmē un tās integrācijā Eiropas Savienībā (ES). Ziemeļreinas–Vestfālenes premjerministrs pauda viedokli, ka nedrīkst būt nekādu ierobežojumu Latvijas ceļā uz ES, ja tā būs izpildījusi objektīvos kritērijus, lai sāktu sarunas par iestāšanos ES.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas sadarbības partneriem un uz Ziemeļreinu–Vestfāleni tiek eksportēta ceturtā daļa no visa eksporta apjoma, kas tiek sūtīts uz Vāciju. Turklāt ar Ziemeļreinu–Vestfāleni Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance. Cieši kontakti ar šo federālo zemi Latvijai izveidojušies ne tikai ekonomikā, bet arī tieslietās, iekšlietu sistēmā, sadarbība noris arī starp pašvaldībām, kā arī citās jomās. G.Ulmanis atzīmēja arī federālās zemes ieguldījumu, dibinot Minsteres ģimnāziju, kas kļuva par vienu no latviešu emigrācijas izglītības un kultūras centriem un tagad pārtop Latvijas kultūras un informācijas centrā.

Valsts prezidents tikās arī ar Ziemeļreinas–Vestfālenes ekspremjerministru Johannesu Rauu, kuram pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni. Svinīgajā ceremonijā G.Ulmanis uzsvēra Johannesa Raua ieguldījumu, veicinot Latvijas un Ziemeļreinas–Vestfālenes saimnieciskos kontaktus, sadarbību sociālajā un pašvaldību līmenī. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka Latvija un federālā zeme nākotnē sadarbosies ES ietvaros.

Valsts prezidents vakar atklāja semināru "Latvija — vieta drošām un izdevīgām investīcijām". Semināra dalībnieki interesējās par privatizācijas gaitu Latvijā, Krievijas ekonomiskās un finansu krīzes iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī par Latvijas monetāro politiku. Seminārā piedalījās arī Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimševičs, Attīstības aģentūras vadītājs Māris Ēlerts, kā arī citi Latvijas uzņēmēji. Latvijas Bankas viceprezidents seminārā runāja par Latvijas makroekonomisko stabilitāti un monetāro politiku, uzsverot Latvijas pēdējo gadu sasniegumus.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis,

atklājot semināru "Latvija — vieta drošām un izdevīgām investīcijām":

Runa Diseldorfā 1998. gada 21. oktobrī

Dāmas un kungi!

Es priecājos šodien būt Diseldorfā un pateicos par iespēju jūs uzrunāt. Tā ir Latvijai īpaši pazīstama federālā zeme Vācijā. Mūsu sadarbībai ir ilga un auglīga vēsture. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs esam izvērsuši sadarbību daudzās jomās, un tas ir tuvinājis cilvēkus mūsu zemēs.

Īpaši vēlos pasvītrot to, ka Minsterē visu pēckara laiku darbojās latviešu centrs. Ilgus gadus tā bija ģimnāzija, tagad tas būs Latvijas kultūras un informācijas centrs. Ar pateicību pieminu Ziemeļreinas–Vestfālenes atbalstu, kas vienmēr bijis vēlams un dāsns.

Es šodien ciemojos pie labiem draugiem, un tāpēc man līdzi ir labas ziņas. Tās skar gan politisko dzīvi un ekonomisko attīstību Latvijā, gan mūsu starptautiskās attiecības.

Pirms trim nedēļām Latvijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja tie politiķi, kuri atbalsta Eiropas integrācijas politiku. Mūsdienīgā Eiropas politika mums nozīmē ideju par sociāli atbildīgu tirgus ekonomiku. To var sasniegt, īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus un veicinot ārzemju investīcijas.

Reizē ar vēlēšanām Latvijā notika referendums, kura gaitā pilsoņi apstiprināja grozījumus Pilsonības likumā. Tā ir zīme, ka mēs veidojam ilglaicīgu sabiedrības integrācijas politiku. Līdzās Pilsonības likumam arī valodas izglītības politika ir svarīga, lai saglabātu Latvijas sabiedrības mierīgo attīstību.

Es zinu, cik stipras diskusijas par līdzīgiem jautājumiem ir Vācijā un arī citās Eiropas zemēs. Visur pilsonības un valodas politika ir ļoti jutīgi jautājumi un prasa politisko atbildību un tālredzību, tos risinot.

Globalizācija un aizvien straujāka mijiedarbība ekonomikā ir šī laikmeta zīmes. Latvija nupat kļuva par pilntiesīgu dalībvalsti Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas nodrošina labu pieeju tirgum un nozīmē, ka ekonomiskai sadarbībai ir paredzama nākotne.

Pēdējos gados Latvijā investē un veiksmīgi darbojas sabiedrības gan no kaimiņvalstīm Skandināvijā un Rietumeiropā, gan no tālās Amerikas, Singapūras un Čīles. Šeit jau vairākus gadus darbojas gan Vācijas un Francijas bankas, gan Krievijas uzņēmēji.

Attiecībā uz Latviju daudzi investētāji jautā — kas ir tas, ko ārvalstu sabiedrības atrod Latvijā?

Pirmkārt, tā ir politiskā stabilitāte un ekonomiskais pieaugums. Latvijā turpinās stabilas un ilgtspējīgas izaugsmes laiks. Mēs lepojamies ar mūsu ekonomiskajiem sasniegumiem — inflācijas samazinājumu līdz 7 procentiem gadā, bezdeficīta budžetu un stabilu, brīvi konvertējamu valūtu. Šogad pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts pieaudzis par sešarpus procentiem. Ražošana ir pieaugusi gandrīz par vienpadsmit procentiem. Tas ir temps, kas piesaista investētājus un kādu mēs vēlamies saglabāt.

Otrkārt, tā ir pozitīvā attieksme pret ārvalstu investīcijām. Latvija ir atvērta ārvalstu investīcijām, jaunām idejām un jaunām tehnoloģijām. Investīciju klimats Latvijā ir stabils, jo pie mums ir liberāla likumdošana, brīva iespēja iegūt īpašumā zemi, pastāv uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu sistēma un atvieglojumi, kā arī brīvās ekonomiskās zonas.

Galvenais uzdevums ir sekmēt uzņēmējdarbību Latvijā un iekļauties starptautiskajā ekonomikā kā zemei ar augstu konkurētspēju.

Treškārt, tas ir Latvijas ģeogrāfiskais novietojums. Mūsu ģeogrāfiskais novietojums rada mums vairākas priekšrocības, un mums ir tās pilnībā jāizmanto. Tāpēc lielu uzmanību veltām transporta infrastruktūrai. Latvija vienmēr būs nozīmīgs Rietumu un Austrumu tirdzniecības ceļš.

Latvija ir kļuvusi par starptautiskā biznesa centru Baltijas jūras reģionā. Šajā reģionā ir visaugstākā ekonomiskās izaugsmes dinamika visā Eiropā. Tas aptver ap simt miljonu iedzīvotāju ar augstu zinātnisko un ekonomisko potenciālu. Es aicinu jūs iesaistīties šinī ekonomiskajā telpā un strādāt kopā ar mums.

Latvijā jūs atradīsit motivētus cilvēkus ar labu izglītību un vēlmi strādāt. Mēs labprāt mācāmies un apgūstam moderno pieredzi. Latvijas rūpniecības un tirdzniecības kamerai ir ilga un teicama sadarbība ar Hāgenas kameru. Šī sadarbība sekmējusi to, ka tirdzniecības un rūpniecības kamera Latvijā kļūst par nozīmīgu spēku ekonomiskās politikas veidošanā.

Ziemeļreina—Vestfālene ir viens no mūsu visciešākajiem ekonomiskajiem partneriem. Ceturtā daļa no Latvijas eksporta uz Vāciju iet tieši uz šo federālo zemi. Ziemeļreina–Vestfālene ir viena no tām zemēm, ar kuru Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance. Mūsu biznesa kontaktiem ir liela perspektīva, un es aicinu to izmantot abpusējā izdevīguma vārdā.

Novēlu šodienas semināra dalībniekiem sekmīgu darbu un uzaicinu jūs nākamo semināru rīkot Latvijā.