Turpinājums

no 1.lpp.

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā šī situācija ietekmēs speciālo sociālās apdrošināšanas budžetu?

— Ir skaidrs, ka samazinās algas un līdz ar to arī iedzīvotāju sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoms. Nerunājot, protams, par gadījumiem, kad cilvēki zaudē darbu un no nodarbinātības speciālā budžeta tiem jāsāk maksāt bezdarbnieka pabalstu. Tomēr pagaidām bažām par šī speciālā budžeta spēju pildīt saistības nav pamata. Uz pirmo oktobri tā ieņēmumi bija aptuveni 25 miljoni latu, bet iztērēti bija tikai nepilni trīspadsmit miljoni latu. Tātad, ja bezdarbnieku skaita pieaugums nepārsniegs dažus tūkstošus, sociālās apdrošināšanas budžets spēs veikt bezdarbnieku pabalstu izmaksu.

Tomēr es gribu uzsvērt, ka pabalstu izmaksa nav problēmas risināšana. Valstij ir jādomā, kā šos cilvēkus pārorientēt uz jaunām darba vietām un kā šīs darba vietas radīt. Pagaidām šādas aktivitātes notiek gan tikai viena Pasaules bankas kreditēta projekta ietvaros — Lauku attīstības projektā tiek plānotas iespējas izsniegt neliela apjoma kredītus uzņēmējdarbības uzsākšanai, tādējādi pārorientējot vismaz daļu no lielā neefektīvajās zemnieku saimniecībās nodarbināto iedzīvotāju skaita uz jaunām iespējām.

— Jūs uzsvērāt, ka Krievijas ekonomiskās krīzes sekas Latvija visasāk sajutīs nākamgad. Vai, plānojot 1999. gada budžeta projektu, ņemat to vērā ieņēmumu daļā?

— Tieši tādēļ mūs pašlaik visvairāk uztrauc tas, ka budžets varētu uzņemties vēl kādas papildu saistības. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka nākamā gada budžeta ieņēmumi būs mazāki nekā šogad, tāpat arī ekonomikas pieaugums.

Šobrīd mums kļūst aizvien vairāk pieejama informācija par to, cik jūtamas Latvijas ekonomikā varētu būt krīzes sekas.

Tādēļ pašlaik strādājam pie izmaiņām tajā budžeta projektā, kas tika iesniegts Saeimā. Līdz oktobra beigām Finansu ministrijā būs gatavs budžeta projekta variants, kurā prognozējamās krīzes sekas būs ņemtas vērā. Ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo variantu, tiks samazināti par aptuveni 30 miljoniem latu.

— Vai projekta kārtējā pārstrāde varētu nozīmēt, ka Saeima to var nepaspēt akceptēt līdz nākamā budžeta gada sākumam?

— Jā, pašlaik jau ir pilnīgi skaidrs, ka diemžēl tā būs.

Jāatzīst, ka arī iepriekšējais valdības pieņemtais budžeta projekta variants nebija pilnībā izstrādāts. Jo par nākamā gada izdevumu prioritātēm šī valdība vienojās faktiski pēdējā brīdī pirms likumā noteiktā termiņa budžeta projekta nodošanai parlamentā. Tādēļ mums pietrūka laika izstrādāt budžeta likumu galīgā variantā, tātad programmu un apakšprogrammu līmenī. Saeimā valdības akceptētais variants faktiski tika iesniegts, katra resora izdevumus apzīmējot tikai ar vienu kopēju ciparu. Tam, lai budžeta likumu izstrādātu detalizēti pēc valdības konceptuālā lēmuma ministrijām ir nepieciešami vismaz divi mēneši.

Tātad, ja jaunā valdība lems par to, ka tā mainīs iepriekšējās valdības noteiktās prioritātes, un pat ja tā tūlīt pēc darba uzsākšanas spēs vienoties par savām prioritātēm, mums būs vajadzīgi šie divi mēneši, lai likumu detalizēti izstrādātu valsts institūciju griezumā. Tikai pēc tam to varēs iesniegt parlamentā, kur pat izskatīšanai steidzamības kārtībā, ja par to tiks izlemts, atkal būs vajadzīgs zināms laika periods. Agrāk par februāri vai pat martu šo procesu acīmredzot nebūs iespējams pabeigt.

— Kā tādā gadījumā notiks budžeta iestāžu finansēšana pirms likuma pieņemšanas?

— Mums ir tiesības visas iestādes finansēt atbilstoši vienai divpadsmitajai daļai no iepriekšējā gada budžeta likumā tām paredzētā finansējuma.

Tomēr jau pašlaik ir skaidrs, ka nākamajā gadā mums visiem būs jāsavelk jostas. Ienākumu apjoms neapšaubāmi saruks, vienlaikus valsts ir uzņēmusies daudzas jaunas papildu saistības.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore