Pašvaldībās

Sešpadsmitais oktobris bija Ogres pilsētas domes nesenā priekšsēdētāju LPS pilsētu savienības līdera Aivara Kalniņa (1931–1996) dzimšanas diena. Pirms diviem gadiem, arī oktobrī, pārtrūka viņa dzīves pavediens, un nupat, 16,.oktobrī, pilsētas kapos atklāja pieminekli, kurā iekalti atceres vārdi un Ogres ģerbonis. Atklāšanas ceremonijā runāja LPS pilsētu savienības pašreizējais vadītājs Bauskas pilsētas domes priekšsēdis Jānis Teikmanis un tagadējais Ogres pilsētas domes vadītājs Edvīns Bartkevičs. Savu bijušo kolēģi atcerējās viņa domubiedri, kas pārstāvēja gandrīz visus Latvijas novadus...

Tāda bija 16. oktobra dienas izskaņa pēc LPS pilsētu savienības vadības kārtējās darba sanāksmes. Protams, Ogrē, kas tradicionāli kļuvusi par pilsētu savienības valdes tikšanās vietu.

Tāpat kā citkārt, arī šoreiz tika aplūkotas šobrīd visaktuālākās problēmas, kas ir būtiskas pilsētu savienībai. Preses nama tipogrāfijā jau top Latvijas Pilsētu enciklopēdijas (LPE) apjomīgais sējums. To sākotnēji bija iecerēts laist klajā mūsu valsts dibināšanas 80. gadadienas gaidās, tomēr dažādu apstākļu dēļ tas, iespējams, parādīsies tikai šī gada nogalē. Katrā ziņā jau ir pilnīgi sagatavots teksts un ilustrācijas par 35 pilsētām, vēl nepieciešams slīpējums par pārējām, kā arī papildinājumi, kas attiecas uz pilsētu darbību tieši deviņdesmitajos gados. Viena eksemplāra pašizmaksa tiek lēsta aptuveni uz desmit latiem, grāmatnīcās to varētu pārdot par 15 latiem. Rēķinoties ar to, pašvaldībām jau laikus vajadzētu apsvērt savas finansiālās iespējas, lai notiektu daudzmaz precīzu metienu un nebūtu neapmierināto, kuri vēlēsies enciklopēdijas papildu laidienu, kas varētu maksāt arī dārgāk.

LPS pilsētu savienības valde pārrunāja un atbalstīja Aizputes domes ierosinājumu jau nākamajā gadā rīkot konkursu, lai varētu noskaidrot Latvijas sakoptāko pilsētu. Jau tuvākajā laikā visu pilsētu domes saņems attiecīgu aicinājumu piedalīties konkursā un izteikt priekšlikumus par vērtējuma kritērijiem. Konkursa izveidošanās garantija būtu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, arī Satiksmes ministrijas un citu piekritīgo ministriju atbalsts.

Līdz šim nereti daudzu šķēpu lauzts par nesaderību iedzīvotāju reģistra ziņā. Pašvaldības joprojām saņem dažādus datus no Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts reģistra un Pilsonības un imigrācijas departamenta, turklāt atšķirības ir ne tikai desmitos, bet pat simtos. Savi dati ir arī pašvaldībām, tomēr līdz šim nav tik ļoti vajadzīgās saskaņotības. Skaitļi, kas tiek pieņemti risināšanai nākamā gada aplēsēm, turpmāk būtu saskaņojami vismaz divos, ja ne visos minētajos līmeņos.

LPS pilsētu savienībai rūp arī pašvalību savstarpējie norēķini. Šoreiz īpaši tika runāts par ārpusskolas iestāžu finansējuma risinājumu, lai varētu iesniegt priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 1997. gada 30. decembra noteikumos nr.448 "Noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem". Pilsētu savienības valde piekrīt, ka noteikumu 8. punkts būtu izskatāms šādā redakcijā:

"Ja ārpusskolas izglītības iestāde atrodas rajona pilsētas vai pagasta pakļautībā, rajona padome nodod attiecīgajai pašvaldībai finansējumu. Kārtību, kādā tiek finansētas ārpusskolas iestādes rajona ietvaros, nosaka rajona padome, pamatojoties uz rajona pilsētu un pašvaldību savstarpējo vienošanos."

Vienprātīgs bija arī atzinums par noteikumu 9. punktu: "Ja pašvaldības nespēj vienoties, pakalpojuma sniedzējai pašvaldībai ir tiesības griezties Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē, lai ar Valsts kases starpniecību saņemtu finansējumu."

Patlaban problemātiska kļūst arī skolu internātu uzturēšana, jo vairāk tāpēc, ka dažādos rajonos attiecīgo ēku un iekārtu dažādības dēļ starpība sasniedz pat trīs reizes finansiālā nodrošinājuma ziņā. Tāpat par problēmu kļuvusi pansionātu un bērnu namu turpmākā pāstāvēšana.

Labklājības ministrija pat nākusi klajā ar radikālu priekšlikumu — likvidēt pansionātus to līdzšinējā izpratnē. Varētu domāt — ja vien būtu alternatīva, kaut gan reālā situācija patlaban ir tāda, ka, piemēram, Rīgas rajonā uz vietu pansionātā gaida vairāk nekā divdesmit gribētāju.

Pilsētu savienības valdes sēdē pārrunāja arī Valsts zemes dienesta un pašvaldību attiecības, kas sakarā ar privatizācijas pilnveidošanu un ierakstu apgrūtināšanu zemesgrāmatā ir pat tādas, ka "... zemes dienests grib izģērbt pašvaldības".

Top jauni vai atjaunināti Valsts ceļu fonda statūti. Jau šonedēļ, 20. okotobrī, Satiksmes ministrijā paredzama to apspriešana. Kā izteicās Olaines pilsētas domes priekšsēdis Ojārs Kienkass, tur ir daudz pieņemamu formulējumu, tomēr arī ne mazāk strīdīgu teikumu, kas "... galu galā varētu sanaidot pilsētas un apkārtējos pagastus". Vai tas būtu pats labākais risinājums, ja apzināmies, ka bez labiem ceļiem, bez krietna asfalta seguma nevar iztikt ne pilsētas, ne lauki?

"Saldajam ēdienam" ogrēnieši Edvīna Bartkeviča vadībā iepazīstināja savus kolēģus ar iestrādēm, kas tapušas Pilsētu attīstības fonda programmu ietvaros. Tā Interneta mājaslapa, kuras izstrādāšanā izlietots 78 000 ekiju, jau ar 1. novembri ļaus iegūt maksimāli apkopotu informāciju ne tikai par Ogri, bet arī par Ikšķili, Ķegumu un Lielvārdi. Kopā ar Nīderlandes valdību un mūsu cietvielu fizikas institūtu, piedaloties firmai "Philips", izveidots projekts NOVEM, īpaši pievēršoties mācību iestāžu apgaismojuma problēmām. Situācijas analīzei līdz šim bijuši vajadzīgi 1500 latu, tomēr tas šī mērķa īstenošanai nešķiet pārlieku daudz. Top vēl viens projekts, lai izpētītu vietējo pilsētu ielu apgaismojumu, tomēr te sperti tikai pirmie soļi. Bet ir jāpasteidzas, jo tā saukto mazo programmu īstenošanai strauji tuvojas nobeiguma termiņš — 2000 gads.

Latvijas Pašvaldību savienības kārtējā kongresa gaidās (tas paredzēts 18. decembrī) LPS pilsētu savienības valdes kārtējā sēde Ogrē bija gana darbīga. Tāpat kā visas līdzšinējās. Nākamajā tikšanās reizē jau tiks runāts par pilsētu savienības ieteikumiem kongresam.

Par Tukuma un Zviedrijas partnersadarbību

No Zviedrijas, no Tīdaholmas komūnas (tā atrodas Šēraborgas lēnī) atgriezusies Tukuma pilsētas domes delegācija. Tajā bija domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, priekšsēdētāja vietnieks Uldis Svilpe un domes sociālās komitejas deputāts Ainārs Poga. Tukumniekiem un tīdaholmiešiem jau ir vairākus gadus ilga sadarbības pieredze, un šoreiz mūsējo uzdevums bija pamatīgāk iepazīties ar komūnas administrācijas darbību un tās pūliņiem sociālajā nozarē.

Par Zviedrijā redzēto "LV" korespondentam stāsta Juris Šulcs:

— Mēs braucām pie labiem paziņām, jo tīdaholmieši vasarā mūs apmeklēja pilsētas svētkos, turklāt viņu speciālisti mums nākuši talkā attīrīšanas iekārtu ierīkošanā. Ir bijuši arī cita rakstura kontakti.

Tā sagadījās, ka Zviedrijā nokļuvām tūlīt pēc Riksdāga un pašvaldību vēlēšanām un varējām tikties ar visu septiņu uzvarējušo partiju pārstāvjiem. Kopīgi akceptējām turpmākās sadarbības galvenos virzienus, pārrunājām, kā tukumnieki nākamā gada otrā pusē varētu iekļauties Eiropas zemju programmā "Par drošu pašvaldību". Tā būtībā ir viens no mūsu kontinenta sociālo programmu paveidiem, īpaši pievēršoties veselībai, ērtai un drošai satiksmei, gados veco iedzīvotāju aprūpei. Mums bija patīkami uzzināt, ka Tīdaholma kļuvusi par 21. komūnu, kas tieši šogad uzņemta šajā apvienībā. Tagad zinām, kādu dokumentu pakete nepieciešama, lai arī mēs sāktu domāt par iestāšanos šajā sadraudzībā.

Mūsu partneriem ir laba pieredze ūdensapgādes izkārtojumā un attīrīšanas iekārtu ierīkošanā, un viņi izteica priekšlikumu, ka Tīdaholma labprāt kļūtu par starpnieci, lai tās firmas varētu nākt palīgā arī citām Latvijas pilsētām, ne tikai Tukumam vien.

Kopīgajās pārrunās secinājām, ka 1999. un 2000. gadā vajadzētu rast vairāk līdzekļu, lai sekmētu daudzveidīgāku kultūras programmu apmaiņu, jo tiklab tukumniekiem, kā arī tīdaholmiešiem šajā jomā ir daudz pozitīva.

Zviedrus īpaši interesēja arī jauniešu grupu apmaiņa. Ar Rotari kluba starpniecību būtu iespējams izraudzīties 4–6 zinātkārus jauniešus, lai tad mūsējie izmantotu divas nedēļas ilgu mācību laiku Zviedrijā, savukārt Tīdaholmas jaunieši apmeklētu Latviju. Protams, šādai apmaiņai vajadzīgas svešvalodu zināšanas.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors