Ministru kabineta
noteikumi Nr.414
Rīgā 1998.gada 20.oktobrī (prot. Nr.57 22.§)
Drošības aizsargjoslu ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības drošības aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm (turpmāk - aizsargjoslas), aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek noteiktas teritoriju plānojumos, ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām.
2. Naftas un naftas produktu vadi, noliktavas un krātuves šo noteikumu izpratnē ir cauruļvadu trases, tilpnes, pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijas, rezervuāru parki, iepildīšanas un izliešanas estakādes un naftas un naftas produktu uzsildīšanas punkti.
II. Komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības
3. Naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm par labu tiek nodibināts ceļa servitūts ar tiesību uz braucamo ceļu. Ceļa servitūtam jāatbilst Civillikuma 1156.-1161.panta noteikumiem.
4. Naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītājam jāuztur ugunsdrošā stāvoklī:
4.1. trase - aizsargjoslā jāattīra no krūmiem un kokiem piecus metrus plata josla uz katru pusi no malējā vada;
4.2. tilpnes, pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijas, rezervuāru parki, iepildīšanas un izliešanas estakādes un naftas un naftas produktu uzsildīšanas punkti - aizsargjoslā jāattīra no krūmiem un kokiem 10 metrus plata josla aiz teritorijas nožogojuma.
5. Ja uzņēmumi, organizācijas un dzīvojamās ēkas atrodas naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju tuvumā, to valdītājam periodiski jāinformē uzņēmumi, organizācijas un iedzīvotāji par nepieciešamību ievērot Aizsargjoslu likuma 35. un 57.pantā minētos aprobežojumus.
6. Juridiskās vai fiziskās personas pirms darbu uzsākšanas aizsargjoslās kopīgi ar naftas un naftas produktu vada valdītāju nosaka brauktuvju vietas, lai novērstu naftas un naftas produktu vada iespējamos bojājumus, to šķērsojot. Pagaidu šķērsošanas vietu apzīmējumus un iekārtojumu katrā konkrētajā gadījumā nosaka naftas un naftas produktu vada valdītājs.
7. Pazemes naftas un naftas produktu vadi nedrīkst būt atkailināti, kā arī to tuvumā - atklāti skatrakumi un bedres, izņemot gadījumus, kad tiek veikti ar ekspluatāciju un remontu saistīti darbi. Atkailinātie pazemes naftas un naftas produktu vadu posmi jāaizber nedēļas laikā pēc minēto darbu pabeigšanas.
III. Vides un cilvēka aizsardzības prasības
8. Naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītājam:
8.1. jānodrošina pieeja jebkuram naftas un naftas produktu vada posmam vides aizsardzības pasākumu veikšanai avārijas gadījumā;
8.2. jāizstrādā pasākumu shēma avāriju un to seku likvidācijai;
8.3. jānodrošina nepieciešamās tehnikas, personāla un naftas produktu savākšanas līdzekļu (sorbentu) pieejamība avārijas gadījumā;
8.4. jānovērš virszemes ūdeņu notece naftas un naftas produktu vada ass virzienā, lai novērstu zem naftas un naftas produktu vada esošās grunts izskalošanos grāvju un upju krastos, kā arī gravu un izskalojumu paplašināšanos naftas un naftas produktu vada aizsargjoslā.
9. Zemūdens naftas un naftas produktu vadu pārejām jābūt saskaņotām ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmētām ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens naftas un naftas produktu vadi šķērso kuģojamās un koku pludināšanai izmantojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm, kuru novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto naftas un naftas produktu vadu valdītājs.
IV. Aizsargjoslu izveidošanas un iezīmēšanas kārtība
10. Aizsargjoslas izveido, to robežas nosaka un aizsargjoslas iezīmē plānos atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.panta prasībām.
11. Zemesgrāmatā reģistrētiem zemes īpašumiem aizsargjoslas robežu zemesgabalu plānos un detālplānojumos atzīmē neatkarīgi no tā, vai aizsargjoslas nosacītā robeža šķērso ēkas un būves vai aizskar citu zemes īpašumu.
V. Aizsargjoslu uzturēšana un stāvokļa kontroles mehānisms
12. Darbus, kas saistīti ar aizsargjoslu uzturēšanu, kā arī aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītājs.
VI. Informācija par aprobežojumiem
13. Nosakot aprobežojumus jaunceļamu objektu aizsargjoslās, kā arī ja zemes īpašuma tiesības lauku apvidos ir nostiprinātas zemesgrāmatā, naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītājs slēdz ar zemes īpašnieku vai lietotāju zemes nomas līgumu. Minēto līgumu (ja tas attiecas uz zemes īpašumu) zemesgrāmatā nostiprina par naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītāja līdzekļiem.
14. Aprobežojumus uz valsts un pašvaldību zemes jaunceļamiem naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm zemesgrāmatā nostiprina pēc to nodošanas ekspluatācijā.
15. Naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina to valdītājs par saviem līdzekļiem.
16. Ja mainās naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītājs vai arī aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.
17. Ja mainās naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju novietojums īpašumā (trasēs) vai raksturojošie parametri (ģeometriskie izmēri), jāpārskata tikai aprobežojumi, attiecīgi precizējot dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina tādā pašā kārtībā, kā tiek nostiprināti aprobežojumi naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju aizsargjoslās.
18. Ja noteiktie aprobežojumi īpašuma izmantošanu iepriekšējām vajadzībām padara neiespējamu, naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītājs triju mēnešu laikā no aprobežojumu noteikšanas slēdz ar zemes īpašnieku nekustamā īpašuma pirkuma un pārdevuma vai nomas līgumu. Nomas līgumu nostiprina zemesgrāmatā par naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītāja līdzekļiem.
VII. Kārtība, kādā aizsargjoslas apzīmē dabā
19. Aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem dabā apzīmē ar īpašu informatīvo zīmi (pielikums), par kuras izvietošanu detālplānojumos paredzētajās vietās un saglabāšanu ir atbildīgs naftas un naftas produktu vadu valdītājs.
20. Īpašo informatīvo zīmi aizsargjoslu apzīmēšanai novieto 1,5-2 metru augstumā no zemes:
20.1. trases taisnajos posmos - redzamības robežās, bet ne tālāk par kilometru;
20.2. trases pagrieziena punktos;
20.3. vietās, kur naftas un naftas produktu vadus šķērso autoceļi, dzelzceļi un pazemes inženierkomunikācijas;
20.4. vietās, kur naftas un naftas produktu vadi šķērso ūdenstilpes, ūdensteces un gravas;
20.5. lauksaimniecībā izmantojamās platībās - uz apstrādājamās zemes un meža stādījuma robežas.
21. Īpašo informatīvo zīmju novietošanai var izmantot katodaizsardzības kontroles un mērīšanas stabiņus.
22. Uz īpašās informatīvās zīmes jābūt:
22.1. uzrakstam "Ugunsnedrošs! Augsta spiediena naftas (naftas produktu) vadu un kabeļu aizsargjosla";
22.2. norādītam aizsargjoslas platuma m metros;
22.3. norādītai naftas un naftas produktu vada valdītāja adresei un tālruņa numuram.
23. Īpašā informatīvā zīme nodrošina iespēju:
23.1. patrulējot vizuāli noteikt naftas un naftas produktu vada atrašanās vietu;
23.2. noteikt naftas un naftas p roduktu vada atrašanās vietu, veicot jebkādus darbus tā aizsargjoslā.
VIII. Noslēguma jautājums
24. Naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju valdītāji līdz 1999.gada 30.aprīlim iesniedz attiecīgajām pagastu padomēm, pilsētu domēm un Valsts zemes dienesta nodaļām naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju izvietojuma tehnisko dokumentāciju.
Ministru prezidents G.Krasts
Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
Pielikums
Ministru kabineta
1998.gada 20.oktobra noteikumiem Nr.414
Ekonomikas ministrs L.Strujevičs
