Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 22.oktobrī, Vācijas pilsētā Frankfurtē tikās ar Eiropas Centrālās bankas prezidentu Vimu Duisenbergu.

Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka integrācija Eiropas Savienībā (ES) ir Latvijas prioritāte. Tikšanās gaitā secināts, ka Latvija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus finansu un monetārajā jomā. Valsts parāds ir mazāks nekā Māstrihtas kritērijos noteiktā parāda robeža, turklāt Latvija spējusi saglabāt bezdeficīta budžetu.

G.Ulmanis sarunā ar V.Duisenbergu sacīja, lai arī Latvija vēl nav sasniegusi vēlamo inflācijas līmeņa rādītāju, tai tomēr ir mazākā inflācija Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Valsts prezidents izteica pārliecību, ka drīzumā Latvijas inflācijas rādītāji sasniegs Māstrihtas kritērijiem atbilstošo līmeni.

G.Ulmanis norādīja uz Latvijas banku sistēmas stabilitāti un uzsvēra, ka Latvijas Banka strādā neatkarīgi un tas ir svarīgs priekšnoteikums stabilas valsts monetārās politikas īstenošanai.

Eiropas Centrālās bankas prezidents sarunā ar G.Ulmani pauda viedokli, ka būtu loģiski sagaidīt no ES kandidātvalstīm pasākumus savu valūtu tuvināšanai eiro.

Tikšanās laikā runāts par Krievijas krīzes ietekmi uz Latviju un Eiropu kopumā. V.Duisenbergs informēja, ka Krievijas krīzes ietekme uz Eiropas tautsaimniecību būs ierobežota. G.Ulmanis pastāstīja par Krievijas krīzes sekām Latvijā, norādot, ka tās tiks apzinātas un pārvarētas.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, uzrunājot UNESCO:

Uzruna Parīzē 1998. gada 22. oktobrī

Godātais ģenerālās konferences prezidenta kungs! Godātais izpildpadomes prezidenta kungs! Godātais ģenerāldirektora kungs! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks un gods šodien atrasties vizītē UNESCO. Latvija uzskata par ļoti svarīgu savu darbību UNESCO. Mēs attīstām dialogu ar daudzām pasaules valstīm par zinātni un kultūru un, pateicoties tam, arī izjūtam savu piederību pasaules kultūras mantojumam. Rūpes par tā saglabāšanu ir mums visiem kopējas, un tās ir arī svarīgas nākotnei.

Esmu pateicīgs par UNESCO atbalstu Starptautiskajam biomedicīnas un biotehnoloģijas centram. Šis centrs ļaus Latvijai likt lietā savu zinātnisko un pedagoģisko potenciālu un pilnveidoties topošajiem Latvijas un citu valstu zinātniekiem.

Godātais Majora kungs, es labi atceros jūsu neseno vizīti Rīgā. Mēs kopīgi apmeklējām Rīgas vēsturisko centru, un mūsu Doma laukumā tagad atrodama arī piemiņas zīme. Rīgas vēsturiskais centrs ir atzīta daļa pasaules kultūras mantojumā. Tas ir augsts UNESCO novērtējums manas valsts galvaspilsētai un tās cilvēkiem, kuri ikdienā rūpējas par pilsētas senatnes saglabāšanu.

Pasaules kultūras mantojumam pieder ne tikai Rīgas vēsturiskais centrs vien, bet arī manas tautas un valsts pagātne. Pagātne ir daļa no mūsu identitātes, un tā ir tikpat svarīga kā mūsu nākotne. Rīgas centrs ir viena no zīmēm, kuru parasti minam, kad runājam par Latviju. Tā ir viena no zīmēm, kurā saskatām sevi. Atļaujiet man jums minēt vēl vairākas, kas raksturotu latviešu un Latvijas pastāvēšanas un attīstības telpu.

Kad gribam saskatīt visdziļākās saknes, tad runājam par valodas vēsturi. Latviešiem tās ir kopīgas ar citām baltu valodām. Tās ir vairākus gadu tūkstošus senas un līdzīgas mums un mūsu kaimiņiem lietuviešiem. Baltu valodas un Baltijas jūra — tie ir nesaraujami jēdzieni jau daudzus gadsimtus. Tās ir mūsu kultūras un identitātes baltiskās saknes.

Pateicoties valodas senumam, latviešiem ir sena un dziļa vēsturiskā atmiņa. Tā iesniedzas arī viduslaikos, lai arī latviešu valodā rakstītas grāmatas parādījās daudz vēlāk. Tautas atmiņa ir saglabāta mutvārdu tradīcijā. Mēs saviem draugiem vienmēr stāstām, ka mums ir tik daudz tautasdziesmu, ka katram latvietim iznāk pa vienai. Latviešu ir apmēram pusotrs miljons, un tikpat daudz ir arī tautasdziesmu.

Tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē latvieši sāka pierakstīt tautasdziesmas un sāka pētīt folkloru visā pilnībā. Tā tika izveidoti lieli krājumi un bibliotēkas, kuras pieejamas pētniekiem. Tas bija laiks, kurš mūsu vēsturē ieguvis garīgās atmodas nosaukumu. Tās ir mūsu kultūras un identitātes latviskās saknes.

Garīgās un nacionālās atmodas laikā nostiprinājās nacionālā pašapziņa un tika pamatots uzskats par tautas pašnoteikšanās tiesībām. Pagātnē mana tauta ir atradusies dažādu politisko spēku ietekmē, līdz 1918. gadā atmodas rezultātā izveidojām patstāvīgu valsti.

Latvijas neatkarīgā valsts pastāvēja līdz 1940. gadam, kad tālaika Eiropas totalitārisms izlēma mūsu valsts neatkarības likteni. Tad sākās okupācija, Latvijas iedzīvotāju masveida izvešanas uz Austrumiem un liela bēgļu emigrācija uz Rietumiem. Šobrīd katrs desmitais latvietis dzīvo ārpus Latvijas.