Par tiesisko saikni ar ārvalstīm
Ārvalstīs iegūto pierādījumu izmantošana civilajās un administratīvajās lietās Latvijā
Kristīne Maļinovska, Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas vadītājaKalvis Vītoliņš, "Pricewaterhouse Coopers" jurists, — "Latvijas Vēstnesim"
Jēdzieni "likuma darbība telpā", "likuma darbība laikā" ir tikpat veci kā pašas tieslietas un ierobežo valsts nacionālo tiesību darbību. Šāds ierobežojums attiecas arī uz pierādījumu iegūšanu un izmantošanu tiesas procesā. Arvien pieaugošā starptautiskā sadarbība ir aktualizējusi arī jautājumu par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs un to izmantošanu Latvijas tiesās, jo īpaši civilajās un administratīvajās lietās. Kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir noslēgusi vairākus starptautiskos līgumus, kas iedibina kārtību, kādā tiek iegūti pierādījumi ārvalstīs, kā šie pierādījumi tiek nodoti otras valsts ieinteresētajām institūcijām, kā arī kārtību par šo pierādījumu izmantošanu. Šādu līgumu esamība ievērojami vienkāršo pierādījumu iegūšanas un nodošanas procedūru, kas, neapšaubāmi, veicina efektīvu tiesu darbu, aizsargā Latvijas fizisko un juridisko personu tiesības, tai skaitā arī informāciju par pašu personu, kuru nelikumīga izmantošana varētu nodarīt būtisku kaitējumu personas interesēm. Ņemot vērā pierādījumu novērtēšanas un analīzes nozīmi dažādu lietu iznākumā un to, cik viegli iespējams kļūdīties likumos noteiktajā pierādījumu iegūšanas kārtībā, šajā rakstā tiek dots ieskats svarīgākajos starptautiskajos līgumos, kas palīdz iegūt pierādījumus ārpus Latvijas robežām.