Par tiesisko saikni ar ārvalstīm

no 1.lpp.

Kristīne Maļinovska, Ārlietu ministrijas Starptautisko tiesību nodaļas vadītāja

Kalvis Vītoliņš, "Pricewaterhouse Coopers" jurists, — "Latvijas Vēstnesim"

Līgumi par tiesisko palīdzību

Latvijai ir saistoši gan divpusējie, gan daudzpusējie līgumi par tiesisko palīdzību. Jāatzīmē, ka praksē priekšroka parasti tiek dota daudzpusējiem līgumiem, jo, kļūstot par šāda līguma dalībnieci, Latvija nodibina tiesisko saikni ar vairākām valstīm vienlaikus. Savukārt divpusējie tiesiskās palīdzības līgumi ir aktuāli ar tām valstīm, kuras nav iesaistījušās spēkā esošajos daudzpusējos līgumos.

Svarīgākais Latvijai saistošais daudzpusējais līgums ir 1970.gada Hāgas konvencija par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos, kas dod iespēju vienas konvencijas dalībvalsts tiesas institūcijām lūgt kompetentām otras dalībvalsts institūcijām iegūt pierādījumus vai izpildīt kādu citu tiesisku darbību. Konvencija paredz, ka valstīm ir tiesības lūgt pierādījumu iegūšanu vai citu tiesisku darbību izpildi tikai jau iesāktiem vai paredzētiem tiesas procesiem.

Saskaņā ar konvenciju katrā dalībvalstī tiek izveidota Centrālā institūcija, kuras uzdevums ir saņemt visus lūgumus par tiesisko palīdzību un organizēt šo lūgumu izpildi. Vairumā konvencijas dalībvalstu, arī Latvijā, Centrālās institūcijas pienākumi ir uzticēti Tieslietu ministrijai. Centrālā institūcija, saņemot lūgumu, izvērtē, vai šis lūgums sastādīts atbilstoši konvencijas noteikumiem, kā arī lemj, vai šāda lūguma izpilde atbilst Latvijas tiesu iestāžu funkcijām un vai lūguma izpilde neierobežo Latvijas suverenitāti un nerada draudus Latvijas drošībai.

Konvencija paredz, ka lūgumi tiek izpildīti saskaņā ar lūgumu saņēmušās valsts tiesību aktiem, kas gan neizslēdz iespēju lūgumu izteikušai valstij pieprasīt īpašu metožu vai īpašas procedūras izmantošanu. Šādā situācijā institūcijai jācenšas izpildīt izvirzītās prasības, ja vien tas nav pretrunā ar šīs valsts tiesību aktiem. Par lūguma izpildi, pilnīgu vai daļēju neizpildi tiek paziņots lūgumu izteikušajai institūcijai.

Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ar Baltijas valstīm, Baltkrieviju, Kirgīziju, Krieviju, Moldovu, Poliju, Ukrainu un Uzbekistānu. Ar ASV spēkā ir līgums par tiesisko sadarbību krimināllietās. Šie līgumi nodibina kārtību, kādā sniedzama savstarpējā tiesiskā palīdzība, ar to saprotot procesuālo darbību izpildi, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu un citas darbības, kā arī noteic sazināšanās kārtību, sniedzot tiesisko palīdzību. Vairumā gadījumu Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra tiek pilnvarotas saņemt lūgumus par tiesiskās palīdzības sniegšanu, kā arī lemt par šo lūgumu izpildi.

Līdzīgi kā jau minētā Hāgas konvencija, arī uz divpusējās tiesiskās palīdzības līguma pamata izteiktie lūgumi ir izpildāmi saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā darbības tiek veiktas. Tomēr arī divpusējie līgumi paredz iespēju piemērot lūgumu izteikušās valsts procesuālās normas, ciktāl tas nav pretrunā ar lūguma izpildītājas valsts tiesību aktiem. Tiesiskā palīdzība var tikt atteikta, ja tās sniegšana var nodarīt kaitējumu valsts, kurai lūgums izteikts, suverenitātei vai drošībai, kā arī ja tiesiskās palīdzības sniegšana būtu pretrunā ar šīs valsts tiesību pamatprincipiem.

Līgumi par administratīvo sadarbību muitas jautājumos

Ne mazāk svarīgi par iepriekšminētajiem ir administratīvās sadarbības līgumi muitas jautājumos. Šo līgumu esamība vai neesamība dod iespēju likumā noteiktā kārtībā apmainīties ar komerciālo informāciju, kāda par dažādām fiziskām vai juridiskām personām pieejama muitas iestādēs. Līgumos noteiktā kārtība paredz informācijas apmaiņu, iespējas veikt papildizmeklēšanu un izmantot šādi citā valstī iegūto informāciju tiesās kā pierādījumus. Vienlaikus līgumi regulē arī iespējamo izdevumu sadali starp valstīm, kas ir īpaši nepieciešama, ja vajadzīga papildu ekspertīze, lai konstatētu viltojumus vai veiktu citas darbības, kas var ietvert būtiskas izmaksas. Minētie līgumi Latvijai ir noslēgti ar Baltkrieviju, Dāniju, Igauniju, Lietuvu, Norvēģiju, Somiju, Ukrainu, Uzbekistānu un Zviedriju. No savas puses Latvija ir izpildījusi visas procedūras, lai pievienotos daudzpusējam līgumam muitas sadarbības jautājumos — Nairobi konvencijai.

Brīvās tirdzniecības līgumi un Eiropas līgums

Muitas sadarbību, lai arī ierobežotu, iespējams veikt arī brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros, piemēram, Eiropas līgumam ir muitas sadarbību regulējošs protokols. Ja noslēgts šāds līgums, tad pārbaude iespējama precēm, kurām izdoti brīvās tirdzniecības priekšrocības apliecinošie dokumenti, kā, piemēram, EUR 1. sertifikāts vai eksportētāja deklarācija. Līgumos vai to pielikumos ir paredzēts, ka puses paziņos pilnvarotas līgumslēdzēju muitas iestādes adresi, uz kuru var sūtīt attiecīgos pieprasījumus, tādējādi ierobežojot to personu loku, kurām būtu iespēja iepazīties ar informāciju, kura satur komercnoslēpumu. Šādi līgumi Latvijai ir noslēgti ar Eiropas Savienības valstīm, EBTA (Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici un Islandi), Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Ukrainu.

Vīnes 1961. un 1963. gada konvencijas par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām

Arī tad, ja iepriekšminētie starptautiskie sadarbības līgumi nav noslēgti, valsts iestādēm pastāv iespēja likumīgi iegūt pierādījumus, kurus var izmantot administratīvo, civiltiesisko vai krimināllietu izmeklēšanā. Tāda iespēja ir visās valstīs, ar kurām Latvijai nodibinātas diplomātiskās attiecības. Šādā gadījumā ir iespējams izdarīt nepieciešamos pieprasījumus vai lūgumus pa diplomātiskajiem kanāliem. Pierādījumu iegūšana caur diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām nodrošina pierādījumu iegūšanu stingri saskaņā ar attiecīgo iesaistīto valstu likumiem un procesuālo kārtību, kā arī garantē ar likumiem aizsargāto personu tiesību un interešu aizsardzību pierādījumu iegūšanas procesā.