Latvijas pārtikas preces izstādē Igaunijā

Turpinājums no 1.lpp.

Protams, mājiniekiem ir lielākas iespējas piedāvāt savu preci. Šeit ir arī vairāki kopuzņēmumi, tādi kā Igaunijas un Vācijas "Balt—Hellin", kas nodarbojas ar maizes un konditorejas piedevu tirdzniecību. Vērojot dažādos miltu maisus un lasot uzrakstus, nākas secināt, ka var būt vismaz piecu veidu milti. Firma piedāvā jau sagatavotos miltus hamburgeru un smalkmaizīšu cepšanai, arī dažādas piedevas, tajā skaitā žāvētos sīpolus, šokolādi, sēkliņas, margarīnus, krāsvielas un aromatizētājus, mīklas uzlabotājus. Šajā pašā stendā ir firmas"Roventa" maizes ceptuvēm un konditorejas cehiem paredzētās iekārtas. Savu māku demonstrē konditori. Īpaša uzmanība tiek veltīta Beļģijas firmas "Callebaut" konditoram Danielam Komonam, kurš veido patiesus brīnumus no brūnās un baltās šokolādes. Pēc piecu gadu darba kopuzņēmumam "Balt—Hellin" jau pieder 60 procentu Igaunijas tirgus, plānots atvērt pārstāvniecību arī Latvijā.

Vēl viens interesants kopuzņēmums ir "Bioexport", kas ir "Kristian Hansen" meitasuzņēmums. Šai Dānijas firmai savā nozarē — dažādu pārtikas preču piedevu un krāsvielu ražošanā — ir gadsimtu ilgas tradīcijas. "Bioexport" piedāvā dažādas krāsvielas, arī tīrkultūras kefīra, jogurta, siera ražošanai. Kā pastāstīja uzņēmuma konsultante diplomētā ķīmiķe Tījuma Mai Lahta, firma piedāvā galvenokārt dabīgās krāsvielas, piemēram, sarkanā krāsa tiek iegūta no Meksikā kultivētajiem košeniles tārpiem. Šeit audzē arī tīrkultūras acidofilo produktu ražošanai, kuri ieteicami kuņģa slimniekiem.

Kā liecina statistika, Igaunijā preču ražošanā no visām tautsaimniecības nozarēm lauksaimniecība aizņem 36 procentus un ir visplašākā nozare. Ik gadu palielinās eksportēto pārtikas preču daudzums. 1995.gadā tika eksportēti 25 procenti, bet pērn — jau 36 procenti no saražotā. No kopējā eksportapjoma viedokļa tas gan nav pārāk daudz.

Trīsdesmit gadus Igaunijā dzīvo un arī strādā Latvijas Zemkopības ministrijas pārstāvis Ivars Kārkliņš. Viņš pastāstīja:

— Igaunijā ir 25 tūkstoši zemnieku saimniecību, bet tikai labi ja 10 tūkstoši ražo tirgum, lielākoties tās audzē produkciju pašpatēriņam. Lielāko pārtikas preču klāstu — gandrīz 90 procentus no visa kopapjoma — tirgum piegādā paju sabiedrības jeb bijušie kolhozi.

Šī vasara bija ļoti smaga arī Igaunijas zemkopjiem, jo nemitīgās lietavas izpostīja sējumus. Tāpēc zemnieki, cerot uz valdības atbalstu, rīkoja pat piketus. Kā pastāstīja Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas padomnieks stratēģijas jautājumos Ants Lānsalu, valdība nolēmusi papildus esošajām subsīdijām, kas ir 200 miljoni igauņu kronu (7,5 miljoni latu), iedalīt vēl 250 miljonus igauņu kronu (11 miljonus latu). Jāpiebilst, ka subsīdijas lauksaimniekiem jau ir izmaksātas pilnā apmērā. Patlaban Igaunijā, gatavojoties nākamā gada parlamenta vēlēšanām, noris aktīva politiskā cīņa, jo katra partija cenšas izrādīties par zemnieku aizstāvi.

Domāju, ka krīze Krievijā uz Igaunijas lauksaimniecību neatstās lielu iespaidu, jo uz Krieviju tika eksportēta tikai desmitā daļa pārtikas preču. Lielākā daļa tika pārdota Ukrainā, kas patlaban ir parādā diezgan ievērojamas naudas summas. Vērojama gan tendence, ka Igaunijai ir trīs līdz četras reizes lielāks pārsvars tajās precēs, ko realizē Latvijā, pār to, ko Latvija realizē Igaunijā. Ideāli būtu, ja šie apjomi būtu vienādi jeb, kā igauņi saka: "vorst vorsti vastu" (desa pret desu).

— Kā jūs vērtējat izstādi?

— Izstādes Tallinā notiek jau sesto gadu, un, dienesta pienākumus pildot, vienmēr esmu tās apmeklējis. Iepriecina, ka pirmo gadu savs stends iekārtots arī Latvijas Zemkopības ministrijai kopā ar Pārtikas rūpniecības federāciju. Tas norāda, ka ir arī valstiska ieinteresētība šajā pasākumā. Pagājušajā gadā visu smagumu iznesa federācijas prezidents Viktors Mende. Tas ir arī viņa nopelns, ka šogad izstādē pārstāvēti 28 uzņēmumi un tirdzniecības firmas.

Dzīve mainās un mēs tai līdzi. Pirmajā gadā izstādē piedalījās kādas 50 firmas un tās varēja ievietoties vienā paviljonā, tagad ir jau vairāki. Latvijas stends "C" paviljonā aizņem apmēram piekto daļu no kopplatības — 300 kvadrātmetrus. Un tas ir iepriecinoši.

Šādām izstādēm ir liela nozīme arī tajā ziņā, ka iespējams savest kopā ieinteresētās puses. Arī šajās dienās Igaunijas un Latvijas zemkopības ministri Andress Variks un Andris Rāviņš tikušies, lai pārrunātu sasāpējušos jautājumus. Ceru, ka beidzot izdosies rast kopēju valodu.

Par Latvijas pārstāvniecību izstādē — turpmākajos "LV" numuros.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kundziņš

Izstādes kopskats

A.s. "Latvijas balzams" stendā pie Intas Pakalniņas

Igaunijas un Vācijas kopuzņēmuma "Balt–Hellin" stendā top smalkmaizītes

Firmas "Ireks" produkcija kārdina

Igaunijā ražotie sieri pārsteidz ar savu daudzveidību