Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par Latvijas ceļotāju izdevumiem

Kopš robežšķērsotāju pētījuma uzsākšanas 1996.gadā ir pieaudzis to Latvijas ceļotāju skaits, kuri dodas uz ārvalstīm. 1996. un 1997.gada vasaras sezonā (jūnijā-augustā) ārvalstu ceļotāju skaits, kuri ieradās Latvijā, bija lielāks par Latvijas ceļotāju skaitu, kuri devās uz ārzemēm, bet ar šā gada vasaru jau ir fiksēts Latvijas ceļotāju pārsvars pār ārzemniekiem. Tajā pašā laikā ārvalstu ceļotāju skaits un to izdevumi Latvijā jau otro gadu pēc kārtas samazinās. 1998.gada vasarā to skaits salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu samazinājies par 6 tūkstošiem jeb 1%. Palielinājies Latvijas ceļotāju izdevumu pārsvars pār ārzemnieku tēriņiem mūsu valstī. Mūsu valsts tūristu izdevumi ārzemēs šā gada vasarā salīdzinājumā ar 1997.gada attiecīgo laika posmu palielinājušies par 14% jeb 7 miljoniem latu, bet ārvalstu tūristu izdevumi Latvijā samazinājušies par 1,4 miljoniem latu jeb 4,6%. Tas nozīmē, ka nauda par tūrisma pakalpojumiem aizplūst no Latvijas.

Latvijas ceļotāji ārzemēs

Apsekojuma rezultātā iegūtie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi 1998.gada vasarā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vasaru nav būtiski mainījušies - joprojām lielākais vairums ceļotāju devās uz Lietuvu (44%), tad apmeklētības ziņā seko Igaunija (17%), Krievija (16%) un Baltkrievija (7%). Uz Eiropas Savienības valstīm devās 10% ceļotāju (1997.gadā-9%). Vispopulārākās bijušas Zviedrija, Vācija, Dānija, Francija un Somija.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 1998.gada vasaras sezonā, atgriežoties no ārzemēm, šķērsojuši valsts robežu, 31% kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos, 30% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 17% kārtot biznesa darījumus un tikai 7% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši atpūtu. Aktīvāki ceļotāji 1998.gada vasarā, kā parasti, bijuši vīrieši (70%), bet tipiskākais ceļotāju vecums ir 35 līdz 44 gadi (36% no ceļotāju kopskaita). 27% no visiem ceļotājiem bija vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 19% - vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 9% - vecāki par 55 gadiem.

1998.gada vasarā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 58,7 miljonus latu, kas ir par 7 miljoniem latu jeb 14% vairāk nekā pagājušā gada vasarā. Šovasar Latvijas ceļotāji vidēji dienā tērēja Ls 24, kas ir par 28% vairāk nekā pagājušajā vasarā. Ja ceļojuma galamērķis bija iepirkšanās, tad vidēji tērēts ievērojami vairāk - Ls 252. Pēc apsekojuma datiem, visvairāk tērēts Lietuvā - 21 miljons, Krievijā - 14 miljoni, Zviedrijā - 2 miljoni, Eiropas Savienības valstīs pavisam iztērēti 11 miljoni, NVS valstīs - 16 miljoni latu.

Latvijas ceļotāji ārzemēs (1996.-1998.g.vasaras sezonas)

No kopējā Latvijas ceļotāju skaita 79% robežu šķērsojuši ar autotransportu, 12% izmantoja dzelzceļa pakalpojumus, 6%- gaisa transportu, 3%-jūras transportu. 77% no Latvijas ceļotājiem savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu. Visaugstāko novērtējumu saņēmuši ceļojumi uz Zviedriju, Somiju un Igauniju. Zemāko novērtējumu savam braucienam visbiežāk devuši ceļotāji, kuri atgriezušies no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

Pēc apsekojuma datiem Latviju 1998.gada vasarā apmeklēja 604,8 tūkst.ārzemju viesu. Lielākā daļa bija tuvējo kaimiņvalstu pārstāvji - 32% no ceļotāju kopējā skaita bija viesi no Lietuvas, 22%-no Igaunijas, no Somijas - pa 8%, 7% - no Krievijas. No Eiropas Savienības valstīm Latvijā ieradās 24% ceļotāju, tai skaitā no Somijas - 8%, no Vācijas un Zviedrijas- pa 6%.

Pēc apsekojuma datiem, 36% ārzemnieku Latvijā bijuši tikai caurbraucot, 21% apmeklējuši radiniekus un draugus. Darījumu braucienu kā galveno Latvijas apmeklējuma motīvu minējis katrs septītais ārzemju viesis, brīvdienu pavadīšanu -tikai katrs desmitais. Pētījuma dati liecina, ka ārvalstu ceļotāji Latviju vairāk izmanto, lai nokļūtu citās zemēs, bet mazāk mūsu valsts vilina kā atpūtas vieta. Par to arī liecina ārvalstu tūristu vidējā uzturēšanās laika samazināšanās Latvijā. Ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās laiks Latvijā vasaras sezonā bija 2,4 diennaktis, un tas salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaras sezonu ir sarucis par 11%.

No ceļotāju kopskaita 76% ceļotāju Latvijā ieradās ar autotransportu, 9% - ar vilcienu, 8%- ar kuģi, 7%- ar lidmašīnu.

1998.gada vasarā ārzemju ceļotāji Latvijā iztērējuši 29,1 milj. latu, kas ir par 1,4 milj. latu mazāk nekā pagājušā gada vasarā. Ārzemju viesi dienā vidēji iztērēja 20 latu (neskaitot ceļa izdevumus). Ja Latvijā pavadītas vairākas dienas, tad Dānijas ceļotāji Latvijā vidēji tērēja 45 latus, Nīderlandes ceļotāji - 42 latus, Polijas ceļotāji - 37 latus dienā. Visvairāk tērējuši tie ārzemju ceļotāji, kuri ieradušies Latvijā, lai iepirktos (vidēji Ls 245 dienā). Vismazāk - Ls 12 dienā - tērējuši tie Latvijas viesi, kuri dzīvoja pie radiem un draugiem.

Pēc apsekojuma datiem, tikai 32% no visiem ārzemju viesiem Latvijā ieradās pirmo reizi. 68% ceļotāju šis jau bija atkārtots brauciens uz Latviju. Jautāti par informācijas avotiem par Latviju, kas izmantoti pirms ceļojuma uzsākšanas, 27% ceļotāju atbildēja, ka ziņas par Latviju guvuši no radiniekiem un draugiem, 26% - no saviem iepriekšējiem Latvijas apmeklējumiem, 15% - no avīzēm, radio un TV, 10% izmantojuši biznesa informāciju. Tūristu visbiežāk apmeklētās vietas Latvijā šovasar bijušas Rīga, Jūrmala, Valmiera, Daugavpils, Limbaži, Cēsis. Pēc apsekojuma datiem, viesnīcu pakalpojumus izmantoja 47% no to ārzemju viesu skaita, kuri Latvijā nakšņoja. Šie ceļotāji vidēji dienā tērēja Ls 36.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā (1996.-1998.g. vasaras sezonas)

Visvairāk naudas 1998.gada vasarā Latvijā tērējuši ceļotāji no Krievijas (7 milj. latu), ASV un Zviedrijas (katra 3 milj. latu), Vācijas (2 milj. latu). Uz jautājumu: "Vai, jūsuprāt, Latvijā ir izdevīgi tērēt naudu?" 36% no visiem ceļotājiem, tai skaitā lielākais vairums Dānijas, Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Lielbritānijas Apvienotās Karalistes ceļotāju, atbildēja apstiprinoši, bet 35%, tai skaitā lielākā daļa ceļotāju no Baltkrievijas, Lietuvas, Ukrainas, atbildēja noliedzoši. Tomēr gandrīz 90% no visiem aptaujātajiem pauž apmierinātību ar Latvijas apmeklējumu un savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu.

*Kopējā izdevumu summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi

Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības statistikas daļa