Stenogramma 8.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Latvijas Republikas 6.Saeimas 1998.gada 28.septembra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā viens jautājums — likumprojekts "Valsts valodas likums".

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka pagājušajā reizē, pirms mēs izsludinājām pārtraukumu ārkārtas sēdē, mēs palikām pie 28.priekšlikuma, kuru balsojām, bet tas netika nobalsots kvoruma trūkuma dēļ. Tas ir 28. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — svītrot 7.panta pirmajā daļā komatus pēc vārda "lietvedībā" un pēc vārda "dokumentos". Deputāti pieprasīja balsojumu par šo priekšlikumu, tādēļ lūdzu zvanu! 28., kolēģi, mēs saskaņā ar stenogrammu neizskatījām. Acumirkli!

Vai deputāti pieprasa balsojumu par 28.priekšlikumu? Nepieprasa. Paldies! Tātad tas ir pieņemts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā. Par 29. priekšlikumu. Lūdzu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, jo tajā, kā jau iepriekš teicu, ir ietverts daļēji arī iepriekšējais Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret 29. priekšlikuma redakciju, kādu to ieteikusi atbildīgā komisija? Kārlis Čerāns vēlas runāt par šo priekšlikumu. Atgādinu, ka debatēm ir noteikts laiks — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es neizmantošu šīs piecas minūtes, bet es tikai gribu lūgt balsojumu par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Ja mēs redzam šo 7.panta redakciju, kāda tā bija pēc otrā lasījuma, tad tur bija ne tikai valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības, kuru lietvedībā un visos dokumentos ir lietojama valsts valoda, bet tur ir gan "valsts varas un pārvaldes institūcijās, pašvaldību institūcijās, tiesību aizsardzības un citās iestādēs, kā arī organizācijās un uzņēmumos vai uzņēmējsabiedrībās". Visās organizācijās un uzņēmumos, arī uzņēmējsabiedrībās lietvedībā un dokumentos ir lietojama valsts valoda. Es aicinu palikt pie otrā lasījuma redakcijas un neatbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Bez šaubām skaidri ir redzams atkal EDSO misijas un komisijas spiediens. Un ir jau formulēts 7.pants stipri atšķirīgi no tā, kāds tas bija otrajā lasījumā. Tāpēc es atbalstītu tikko Čerāna kunga teikto un lūgtu jūs arī iedziļināties, ka 7.pantā, lūk, ir šāda frāze, ka pašvaldību uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)... Iepriekš bija rakstīts "organizācijās un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās". Tur ir liela starpība. Tāpēc lūdzu neatbalstīt jauno redakciju, bet palikt pie otrā lasījuma redakcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Nākot šurp, es aprunājos ar piketētājiem, kuram vienam bija aizlīmēta mute ar uzrakstu: "Jazičnij teror." Es prasīju: "Kāds terors tad viņam ir?"

Viņš atbildēja man, ka viņš "ņisaprot latviski". Es teicu: "Jūs pašlaik terorizējat mani!" Es aicinu kolēģus panākt, lai mūsu pašu zemē nebūtu valodas terors. Mēs uz Maskavu, uz Krieviju braukt netaisāmies un tur viņus terorizēt. Savā zemē terorizē mūs šie svešvalodnieki. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kā jau jūs esat dzirdējuši, tie galvu reibinošie solījumi par ātru iešanu uz Eiropu, uz NATO, un es nezinu vēl uz kurieni, jau kļuvuši tādi bālāki.

Nu jau tautas nobalsošanas rezultāti neko īpašu tur neietekmēšot, nekādu garantiju tie nedošot. Tā kā visa tā izrunāšanās pirms šīs nobalsošanas izrādījusies tukša. Nu tad parādīsim vismaz savu nelokāmību un turpināsim aizstāvēt savu valodu. Kāpēc mums ir jāatdod pozīcijas bez cīņas?

Ja ir runa par attieksmi pret Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem, vispareizākā attieksme ir skaidra, nelokāma savas patiesības izteikšana. Skaidra. Šeit ir viena valsts valoda — latviešu valoda un visiem pārējiem ir tam jāpielāgojas, vai tas viņiem patīk vai nepatīk, tas ir pavisam cits jautājums.

Mēs Rīgā, Rīgas domes darbības laikā, iepriekšējā sasaukumā, vēsā mierā likvidējām divas lietas: krievu skolas, un nebija nekāda lielā satraukuma. Visu ļoti mierīgi visi pieņēma, tāpēc ka mēs skaidri pamatojām, kāpēc to darām. Tagad mēs atkal esam sākuši spēlītes spēlēt. Vai tad nebūtu par daudz? Es aicinu atstāt otro lasījumu!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man jāatkārto tas, ko jau es neskaitāmas reizes atkārtoju iepriekšējā sēdē, kuru mēs pārtraucām, ka komisija nebūt nav mīkstinājusi normas tālākajos pantos, bet ir respektējusi to viedokli, ka uzņēmējdarbība un organizācijas būtu vienkārši ievietojamas atsevišķos pantos, nodalot it kā būtībā, neatkāpjoties nevienā jautājumā, bet vienkārši tīri nodalot šeit likumprojektā attiecīgajos pantos. Mēs neesam pasliktinājuši pozīcijas absolūti pēc būtības, bet it kā tajā pat laikā esam piekrituši tam, ka uzņēmējdarbības var izdalīt atsevišķi un it kā mēs esam piekrituši ekspertiem, kaut gan pēc būtības mēs valodas pozīcijās neko neesam zaudējuši.

Protams, ja jūs atbalstīsiet iepriekš uzstājušos deputātu viedokli, tad likums vienkārši kļūs nesakārtotāks, un kārtējo reizi, neskatoties uz to, ka pēc būtības mēs neko grozījuši nebūsim, mēs atkal nonāksim nevajadzīgās sliktās attiecībās ar attiecīgajiem padomdevējiem, jo 13.pantā skaidri un gaiši ir rakstīts, pašķiriet dažas lappuses tālāk, "kā arī šo organizāciju uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, pašnodarbināto personu attiecībās ar valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām, pašvaldību institūcijām, tiesību aizsardzības un citām iestādēm lietojama valsts valoda". Tas nozīmē, ka lietvedībai ir jābūt valsts valodā. Bet, ja jūs neatbalstāt komisijas redakciju, tad nekā nevar darīt. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Kreituses kundze vēl vēlas runāt, kā lieta virzāma tālāk.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs atceraties, kāpēc mēs pagājušajā reizē norāvām kvorumu un nevirzījām šo likumu tālāk. Es jums teicu, ka komisijas vadītājs nav spējīgs šo likumu tālāk vadīt pēc tam, kad mēs pantā 2.2. atstājām otrā lasījuma redakciju, kur palika iekšā "uzņēmējdarbība". Līdz ar to, tālāk citos pantos svītrojot to ārā, mēs nonākam pretrunā ar primāro pantu 2.2. Līdz ar to, manuprāt, šādā veidā virzīt tālāk vispārībā nav iespējams. Es ar lielu interesi gaidīju, kas notiks šorīt. Es gaidīju, ka būs iesniegums pārbalsot 2.2. pantu, un tad mēs varētu virzīt tā, kā tas ir Ābiķa kungam patīkami, ka uzņēmējdarbībās nav jālieto. Tā kā tas pants nav atcelts, te ir tā pati situācija, kas vakar ar Kārtības rulli, tad, manuprāt, šādā veidā virzot tālāk, kur netiek ņemts vērā balsojums pie panta 2.2., mūs ved strupceļā, un šis likumprojekts beigās būs jānodod atpakaļ vēlreizējai caurlūkošanai, tāpēc ka tas neatbildīs. Panti būs savstarpējā pretrunā. Es gribu, kolēģi, lai jūs iedziļināties šajā lietā.

Tas, ko jūs, Ābiķa kungs, sakāt par lietvedību un uzņēmējdarbību, piedodiet, jūs pašlaik mānāt cilvēkus, mānāt Latvijas sabiedrību, jo nekur nav teikts, ka lietvedībai iekšēji uzņēmējsabiedrībā ir jābūt latviešu valodā. Līdz ar to dokumentācija, kas nonāk uzņēmējsabiedrības arhīvā, būs nelatviešu valodā, un pētniekam būs obligāti jāzina citas valsts valoda, lai pētītu savas valsts vēsturi.

Bet es vēlreiz saku: nav sakārtota atbilstība — panta 2.2. pret 7.panta redakciju. Nav viņas, jo tad ir jāatstāj tā, kā bija 2.2. pantā. Es, piemēram, uzskatu, ka šodien turpināt šo darbu šādā veidā, Ābiķa kungs, ir bezjēdzīgi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tā kā Prezidijā atbilstoši Kārtības rullim iesniegumi ir formulēti, kā lieta virzāma tālāk, es lieku uz balsošanu 29.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 28, atturas — 3. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, cienījamie kolēģi! Tālāk izskatām deputāta Bartaševica priekšlikumu, tas ir 30.priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts. Cienījamie kolēģi! Diemžēl Kreituses kundze jūs maldināja. Pagaidām es nekādas pretrunas likumprojektā neredzu.

Sēdes vadītājs.

29.priekšlikums izskatīts, skatām 30.priekšlikumu. Vai ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. priekšlikumu — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 39, atturas — 10. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

31.priekšlikums — deputāta Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu arī par 31.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Golubova priekšlikumu nr. 31. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 44, atturas — 9. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs 30.priekšlikumu neatbalstījām, tad faktiski komisijas variants vairs nav balsojams un mums jāpaliek tad ir pie otrā lasījuma redakcijas.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? (Zālē troksnis.) Godātie kolēģi! Nesakurināsim kaislības! Kā jau es teicu, vēlēšanas ir beigušās. Tātad balsosim par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 34, atturas — 7. Arī nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

33.priekšlikums. Tas ir deputāta Golubova priekšlikums — izslēgt 8.panta otro daļu. Komisija to noraida.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 33. priekšlikumu — svītrot 8. panta 2. daļu. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 51, atturas — 6. Skaidri redzams, ka nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

34. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa arī šo balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 34. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi, lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu, un balsojam 34. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — izteikt 8. panta 2. daļu šādā redakcijā. Teksts kolēģiem ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina atbalstīt arī savu 35. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ir pieteikušies debatēs par šo priekšlikumu. Ilga Kreituse, lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es jūs aicinu noraidīt šo komisijas priekšlikumu, jo, ņemot vērā referenduma rezultātus, jums ir jāapsver reālā situācija. Kas šeit ir teikts? Ministru kabinets var noteikt izņēmuma gadījumus, kad personas, iesniedzot dokumentus svešvalodā, var nepievienot šā panta 2. daļā minētos tulkojumus. Tas ir tieši tā, kā vecos labos laikos rakstīja: ja gribēja izgāzt kādu likumprojektu, tad ierakstīja, ka likums darbojas, izņemot tādus un tādus gadījumus. Un it īpaši, ja gadījumus nenosauca, kad ir izņēmums, tas nozīmē, ka šis izņēmums var kļūt universāls un darboties visos laikos. Bet lieta ir tāda, ka, sākoties tagad nepilsoņu bērnu naturalizācijai, jautājums ir, kādā valodā rakstīs iesniegumu vecāki par savu bērnu, jo šie vecāki, kas tagad lūgs bērniem pilsonību, nezina latviešu valodu vai negrib to zināt, jo viņi nav gājuši uz naturalizāciju un neies. Līdz ar to Naturalizācijas pārvaldē pie šāda panta pieņemšanas otrā darba valoda kļūst krievu valoda, Rugātes kundze, un jūs varat tik ļoti neuztraukties par to, jo jūs ar pilsonības lietām esat krietni mazāk saskārusies nekā es, strādājot Pilsonības likuma izpildes komisijā. Un, lai nekļūtu jau kādā institūcijā jau šobrīd izņēmuma kārtā otra valoda valsts valoda, šāds izņēmums, tad vismaz tik daudz uzlikt par pienākumu, lai atrod tulkojumu. Un es jums vēlreiz saku, ka šie dokumenti pēc tam nonāk valsts arhīva glabātuvēs. Kāpēc Latvijas vēstures pētniekiem, politologiem jāmācās obligāti būs cita valoda, lai pētītu savas valsts vēsturi par to dokumentāciju, kas aprit savas valsts iekšienē? Es nerunāju par ārzemju saraksti, bet par savas valsts iekšienes dokumentāciju. Ja gribat nākt pretī šiem cilvēkiem, kuriem nav līdzekļu, tad nosakiet to kārtību, kādā pašvaldības vai valsts institūcijas apmaksā tulkojumu tiem cilvēkiem, kuri paši ir tādā sociālekonomiskajā situācijā, ka viņi to nevar izdarīt. Bet neveidojiet izņēmuma situācijas valstī!

Bet, cik es saprotu, šīs debates tūlīt mēs arī varēsim slēgt, jo, cik es saprotu, šodien uzvarējušie vēlēšanās uzskata, ka likumprojekts tālāk nav virzāms. Es ceru, Lībanes kundze, ka jūs iesniedzāt to tikko kā Prezidijā.

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, es arī aicinātu noraidīt šo priekšlikumu, jo visiem izņēmuma gadījumiem būtu jābūt atrunātiem likumā un šādas tiesības Ministru kabinetam nebūtu deleģējamas. Un, starp citu, šāda deleģēšana būtu arī pretrunā ar starptautisko ekspertu ieteikumiem, kuri arī uzskata, ka visām normām ir jābūt likumā un ka nevar patvarīgi Ministru kabinets šeit radīt kaut kādas izņēmuma situācijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Jūs zināt veco humoru, ka pagaidu stāvoklis ir vispamatīgākais un ilgstošākais stāvoklis, un izņēmuma likums parasti pilda vislielāko funkciju, un šinī gadījumā mēs gribam papildināt 8. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: Ministru kabinets var noteikt izņēmuma gadījumus, kad personas, iesniedzot dokumentus svešvalodā, var nepievienot šā panta 2. daļā minētos tulkojumus. Tātad Ministru kabinetam ne tikai ir dotas tiesības koriģēt šo likumu, bet viņam pat, ja likumā tāda norma ir paredzēta, pat tiek ieteikts koriģēt šo likumu un līdz ar to izņēmuma gadījumu būs tik daudz, ka tie daudzkārt pārsniegs likumīgos parastos gadījumus. Ja šo normu mēs pieņemsim, var teikt, ka viss iepriekš nobalsotais zaudēs jēgu. Lūdzu, pievērsiet tam uzmanību! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Kārtējā demagoģija, cienījamie kolēģi. Pirmkārt, vai mums būs Ministru kabinets, kas būs tautas ienaidnieki... Otrkārt, kā, piemēram, uzrakstīs iesniegumu latviešu valodā patvēruma meklētājs, teiksim, politiskā patvēruma meklētājs, kas ir ieradies Latvijā? Kā viņš uzrakstīs iesniegumu mūsu iekšlietu iestādēm latviešu valodā, ja viņam kabatā nebūs ne santīma un viņš nevarēs nodrošināt tulkojumu? Nu nepaliksim smieklīgi! Un šeit, Kreituses kundze, nav runas par kādiem nabagiem un ne par ko citu tamlīdzīgu. Bet Ministru kabinetam ir jādod šādas tiesības.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam 35. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 36, atturas — 10. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

36. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies Viesturs Gredzens, zālē gan viņa nav, bet debatēs viņš ir pieteicies. Tātad, godātie kolēģi, deputāti pieprasa balsojumu par 36. priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 36. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

37. — deputāta Bartaševiča priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsot arī šo. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 37. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 49, atturas — 11. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

38. — deputāta Tomašūna priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 38. priekšlikumu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 38. priekšlikumu. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 19, atturas — 27. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina noraidīt arī 39. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Piekrīt. Pieņemts... Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 39. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 37, atturas — 14. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina atbalstīt savu priekšlikumu — 40. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem piebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Komisija aicina noraidīt deputāta Kiršteina priekšlikumu — 41.

Sēdes vadītājs.

Kiršteina kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Man ir žēl, ka tika noraidīts 12. priekšlikums, jo tur bija teikts, ka latviešu valoda ir arī saziņas valoda, un saziņa nav tikai sarunas divu cilvēku starpā, bet saziņas valoda ir valoda, ko lieto saziņas līdzekļos. Un, ja mēs to būtu ierakstījuši, tad mēs būtu zinājuši, ka saziņa ir arī tā valoda, kura tiek lietota rakstu uzrunā no dažādiem transparentiem, no lozungiem un kuru lieto masu informācijas līdzekļos un demonstrācijās. Un šeit es gribētu atgādināt to, ka vecajā variantā — iepriekšējā lasījumā 9. panta 2. priekšlikumā — ir atļauts arī mītiņos, piketos un demonstrācijās lietot citu valodu, tas nozīmē, ka Rīgas jeb galvaspilsētas ielas var nepārtraukti tikt piesārņotas ar dažādiem plakātiem un lozungiem sabiedriskās un atklātās vietās. Mēs taču visu laiku šeit runājam, ka ir jāievēro viens princips, ka slēgtās sanāksmēs vai ģimenēs cilvēki var lietot, kādu valodu viņi grib, bet sabiedriskajās vietās ir jālieto valsts valoda. Ja mēs noraidām šo 41. pantu, tad mēs faktiski jau otrreiz atkāpjamies no šī likuma galvenajiem principiem, kurus mēs tik publiski esam deklarējuši un kurus arī pirms šī referenduma mēs solījām ievērot, un solījām, ka tiks ievērots ļoti stingri Valodas likums, tāpēc šinī situācijā es tomēr aicinu atbalstīt šo 41. priekšlikumu, kas tagad ir pārcēlies citādā redakcijā uz 10. panta 3. apakšpunktu. Tagad tur ir rakstīts — sapulcēs, gājienos un piketos. Mans priekšlikums bija svītrot mītiņus, piketus un demonstrācijas. Bet būtība no tā nemainās.

Un es ceru, ka, ja mēs nobalsojam par to, ka sabiedriskās vietās mēs tomēr lietojam valsts valodu un mēs esam atbrīvoti no plakātu lasīšanas arābu valodā vai citās valodās nepārtraukti, kā mēs to redzam, tad šādas tendences ir pašreiz, un mēs varam iziet arī pie Saeimas un apskatīties, kas notiek, ja šāds pants paliek spēkā, tad pēc būtības šis 10. panta 3. apakšpunkts ir jāizlabo attiecīgi tā, kā tas bija iesniegts priekšlikumos. Paldies! Es ceru, ka jūs mani atbalstīsiet, jo pretējā gadījumā šis likums zaudē vispār savu jēgu tāpēc, ka jau ir noraidīts 12. priekšlikums, un, ja mēs šo noraidām, tad šim likumam vairs nav nekādas nozīmes. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šodien bija patīkami noklausīties Tautas partijas demokrātu Kiršteina kungu. Bet es gribētu arī aicināt šinī gadījumā cienījamo Juri Dobeli un pārējos kolēģus neatbalstīt Kiršteina kunga iniciatīvu. Jo es katru reizi, kad nāku uz plenārsēdēm, redzu vienu no TB draugiem, tādu ar cepurīti, kas stāv ar uzrakstu angļu valodā. Un iedomājieties, jūs nevarēsiet no rītiem viņu ieraudzīt ar šo mīļoto tekstu. Tāpat es nezinu, ko darīs liela daļa jūsu aktīvistu, kas stāv gan pie Krievijas vēstniecības, dažādās svešvalodās rokās turot plakātus, gan arī pie Brīvības pieminekļa. Tādēļ, ja mēs negribam zaudēt šo patīkamo ainu, es aicinātu nepakļauties provokatoram no Tautas partijas un neatbalstīt Kiršteina kunga iniciatīvu.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tad, kad mēs rīkojām tautas nobalsošanu par referendumu, tad Dzintars Ābiķis un pārējie no "Latvijas ceļa" — visai sabiedrībai tapa teikts, ka jā, mēs dosim to pilsonību bez valodas zināšanām, bet mēs iedibināsim tādu Valodas likumu un tādu Izglītības likumu, ka viņiem visiem būs jāzina šī valoda. Un es domāju, ka šinī gadījumā Kiršteina priekšlikums ir ļoti loģisks un tas ir jāatbalsta. Tas, ka, Modri Lujān, jūs varbūt pārdzīvosiet kaut kā — ne tikai nebūs tie angļu uzraksti, bet tad nebūs šie krievu saukļi, ko mēs šorīt no rīta redzējām. Tas vispār ir kaut kāds cinisms, ka kaut kādi migranti šeit ieradušies, mums, latviešiem, uzspiež savus spēles noteikumus. Un viss tas bēdīgākais ir, ka starp šiem latviešiem ir cilvēki, kas to atbalsta, kuriem neinteresē, Modri Lujān, mūsu tautas liktenis, bet kuriem interesē vairāk šo ieklīdeņu labsajūta. Jūs saprotat, kas šodien tur ir rakstīts: "Mēs negribam mācīties valsts valodu!" Un jūs šādus tipus ar lielāko prieku atbalstāt? Jūs esat gatavi upurēt mūsu latviešu tautas pastāvēšanas iespējas, lai kaut kādi 600 tūkstoši ieklīdeņu šeit mums varētu diktēt spēles noteikumus, kā līdz šim. Jūs nedomājiet, ka viņi grib pievienoties Krievijai. Protams, ka nē. Un jūs tanī skaitā. Bet viņi grib diktēt noteikumus, kādi viņiem bija PSRS laikā. Un ja jūs to nesaprotat, man ir ļoti žēl. Es aicinu atbalstīt Kiršteina priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja jūs man atļautu paskaidrot, es varbūt mēģinātu izskaidrot situāciju. Eiropas drošības un sadarbības organizācijas eksperti šajā pantā uzskatīja, un deputāts Tomašūns šādu redakciju arī viens pret vienu piedāvāja, ka publiskos pasākumos valsts valoda obligāti jālieto un obligāti jānodrošina tulkošana tikai tajos pasākumos, ko organizē valsts un pašvaldību iestādes. Komisija tam nepiekrita, jo tik tiešām tad Daugavas stadionā un Rīgas sporta pilī, un festivālā "Baltijas pērle", un citur ir pilnīgi iespējams, ka skanētu varbūt tikai kāda cita valoda, visiespējamākais — krievu valoda. Bet, lai nepadarītu šo normu tiešām par praktiski neīstenojamu un, mūsuprāt, arī nevēlamu īstenot, mēs tiešām atstājam spēkā to normu, ka arī mītiņos, piketos, demonstrācijās, nacionālo kultūras biedrību, reliģisko organizāciju pasākumos var lietot citu valodu.

Ja mēs atbalstītu Kiršteina kunga priekšlikumu, ko tas nozīmētu realitātē? Tas nozīmētu, ka šis mītiņš, nu kaut vai šī demonstrācija, kas ir šeit pie Saeimas (te gan visiem mutes ir aizlīmētas)... Bet, ja mītiņā pie Uzvaras pieminekļa runātu krieviski, tad pēc Kiršteina priekšlikuma tas viss obligāti vēl būtu jātulko arī latviski, un mums vēl divreiz ilgāk būtu visas tās dumības jāklausās. Nu, cienījamie kolēģi, nepaliksim taču smieklīgi! Es aicinu noraidīt. Es saprotu, Kiršteina kungs ir labi domājis, bet...

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 41. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu turpinām!

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir atbildīgās komisijas — 42.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 42. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 20, atturas — 9. Tālāk lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Nākamais — 43. — Golubova priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 43. — deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 49, atturas — 5. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

Dz.Ābiķis.

44. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par 44. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 0, atturas — 2. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam atkārtoti par 44.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Nākamais ir 45. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

46.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

47. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

48. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Balsojam par 48. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

49.priekšlikums — komisijas — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsojam par 49.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Balsojam par 49. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

50. — deputāta Dozorceva priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par 50. — deputāta Dozorceva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 39, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

51. — deputāta Golubova priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamais Prezidij! Es cerētu, protams, ka te neizsakās politiskā ieinteresētība, bet nepareizi tiek vesta balsojumu kārtība, jo vispirms bija jābalso radikālākais — šī panta izslēgšana, kas bija piedāvāta, un tikai pēc tam Dozorceva kunga priekšlikums. Bet Ābiķa kungs, iespējams, labi nepārvalda Kārtības rulli, un tādēļ nav veikta šī darbība. Es lūgtu arī Kusiņa kungu un Prezidiju ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 51. — deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.

52. — deputāta Bartaševica priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Noraidot Golubova priekšlikumu, nav izskatāms pēc būtības. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis.

53. — Druvas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Druva.

K.J.Druva

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Lūdzu jūs pievērst uzmanību maniem priekšlikumiem nr.53., 61., 67. Un arī visvairāk pārejas noteikumiem Valsts valodas likumā. Savos priekšlikumos galveno uzsvaru esmu licis uz latviešu valodas kā vienīgās mācību valodas ieviešanu valsts un pašvaldību finansētās vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, kā arī profesionālajās iestādēs. Esmu iepazinies ar vairāku demokrātisko valstu pieredzi analogu problēmu risinājumā un konstatējis, ka valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda ir valsts valoda. Protams, dažās valstīs ir izstrādātas arī mācību programmas minoritāšu skolām, kuras daļēji tiek atbalstītas no valsts vai vietējo pašvaldību līdzekļiem, bet pārsvarā šādas minoritāšu skolas tiek uzturētas ar privāto līdzekļu palīdzību.

Latvijā šobrīd ir izveidojusies tāda situācija, ka valsts un pašvaldības joprojām pilnā apjomā turpina finansēt mācību iestādes, kurās mācību valoda nav valsts valoda. Līdz ar to rodas jautājums — vai šādas valsts politikas izpausmju rezultātā mēs veicam stabilas pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās vienkopienas valsts izveidošanu? Vai tā mēs sekmējam cittautiešu vidū valsts valodas apguvi, latviešu kultūras un tradīciju iepazīšanu, mūsu valsts godāšanu? Mums ir jāapzinās, ka visnozīmīgākais solis, kas veicinātu cittautiešu integrāciju Latvijā, ir valsts valodas apgūšanas programma. Visvieglāk šo mērķi varētu sasniegt, ja mēs jau no pirmās klases piedāvātu bērniem mācīties pilnu izglītības ciklu valsts valodā, jo bērni ir tā auditorija, kas visvieglāk spēj adaptēties dzīvei jaunos apstākļos un apgūt jaunas valodas.

Savos priekšlikumos es piedāvāju spert reālus soļus valsts valodas apguvei, tas ir, ar 2000.gada 1.septembri valsts un pašvaldību finansētajās vispārējās mācību iestādēs pakāpeniski, sākot ar 1.klasi, ieviest mācības valsts valodā līdz pilnīgai pārejai uz mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētajās skolās vismaz pusē mācību priekšmetos, sevišķi humanitārajos, mācības valsts valodā.

Savos priekšlikumos esmu centies panākt, lai dzīvē tiktu realizēta stingra valsts valodas apguves politika. Vai jums nešķiet paradoksāli, ka tikai tagad, pēc astoņiem gadiem, brīvības gadiem, tagad mēs beidzot sākam domāt, kā nodrošināt valsts valodas zināšanu visiem Latvijas iedzīvotājiem? Cienījamie kolēģi, es savos priekšlikumos piedāvāju dot reālu iespēju ar izglītības programmu palīdzību cittautiešiem apgūt Valsts valodu, integrēties latviešu sabiedrībā. Ja mēs pieņemsim stingru valsts valodas likumu, tad es neticu, ka, beidzot skolu, vēl kāds varētu nezināt latviešu valodu.

Es lūdzu jūs atbalstīt manus priekšlikumus, kas paredz stingrākas prasības valsts valodas apguvei skolā. It īpaši es vēlreiz jūs aicinu sirsnīgi paskatīties uz to, kad mēs sākam mācīt valsts valodā un ar kuru klasi. Izskatot rūpīgi visu šo likumprojektu, es nekur neredzu, ka būtu teikts, ka ar zināmu gadu mēs patiešām uzsāksim mācīt visus priekšmetus latviešu valodā. Tādēļ lūdzu atbalstīt manus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es atbalstu Druvas kunga priekšlikumu, un visas šīs paketes būtība ir ļoti vienkārša. Taisnība ir, ka ir pagājuši septiņi gadi, nedaudz vairāk, kopš neatkarības atjaunošanas, bet faktiski valsts valodas apguves ziņā praktiski nekas nav mainījies. Un galvenais... Galvenais mūsu trūkums un diemžēl lielas latviešu tautas daļas trūkums ir nevēlēšanās skaidri pateikt, ko viņi grib, nevēlēšanās radīt skaidru sistēmu. Daļēji savtīgu nolūku dēļ vienam otram, daļēji varbūt aiz gļēvulības, daļēji varbūt aiz nesaprašanas. Ja mēs tiešām nopietni runājam tālāk, ka pierādīsim starptautiskajai sabiedrībai, ka mēs varam savā valstī izveidot ļoti noteiktu valodas apgūšanas sistēmu, tad kas var būt pareizāks par to, ka jebkuram šeit dzīvojošam ir labi redzams, kas viņu gaida tuvākajos gados, burtiski pa gadiem, bet galarezultāts ir viens — viņam būs jāprot latviešu valoda, vai viņam tas patīk, vai viņam tas nepatīk, tas šeit nav jautājums. Un skaidri radīta sistēma dos viņam šo iespēju pie nosacījuma, ja viņš mūs ciena un ja viņš nepretendē uz vēl kaut ko. Bet lūk, tiem, kas visu laiku runā par iespējamo otro valsts valodu, par iespējām izvairīties no valsts valodas apgūšanas un tā tālāk, protams, ka viņiem ir daudz vienkāršāk, ja mēs kārtējo maisekli viņiem piedāvāsim, kur viņi varēs sameklēt sev simtiem spraugu, kā izvairīties no mūsu valodas, un darīs to vēsā mierā.

Es domāju, nevienam nav nekāds noslēpums, ka šodien nelatviešu jaunatne ar ārkārtīgi lielu centību apgūst angļu valodu. Mēs to esam konstatējuši simtiem reižu, savā starpā sarunājas angļu valodā, it kā demonstrēdami savas zināšanas, un nebūt nedomā lietot latviešu vārdus, savstarpēji sazinoties. Paradokss ir tas, ka tieši okupācijas laikā krievu jaunieši, šad tad izbraucot ārpus Latvijas, vēl mēdza lietot kādus latviešu izteicienus, tagad viņiem to ar sekmēm aizvieto pirmkārt angļu valoda. Vai tiešām mēs gribam, lai mūsu valstī turpinās šāda latviešu attieksme pašiem pret sevi? Kāpēc sevi šādā veidā pazemot? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Kāpēc šāda klanīšanās? Un kāpēc neatbalstīt demokrātisku priekšlikumu? Es aicinu atbalstīt Druvas kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mums bija strīdi par Pilsonības likumu. Pilsonības likumu izlēma tauta un parādīja, ka vairākums vēlas savā vidū pieņemt cittautiešus. Nu mums vienkārši nav citas izejas, lai šos cittautiešus nepanicinātu kā Latvijas pilsoņus, valodas nezinātājus, mums vienkārši nav citas izejas kā likt obligāti visiem iemācīties valsts valodu, pretējā gadījumā mēs viņu vienkāršos bērniņus, kas ir tagad vēl jauni, vienkārši panicināsim kā nederīgus pilsoņus, pilsoņi būs, bet nederīgi pilsoņi. Es uzskatu, ka mūsu sveštautiešus nedrīkst panicināt un pieņemt, ka viņiem ir tiešām jāiemācās latviešu valoda. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es jau saprotu Druvas kunga labo vēlmi, un daļēji mēs to esam respektējuši, paredzot, ka, pirmkārt, vidusskolās mācības būs latviešu valodā, sākot ar 2004.gadu, kur 10.klasēs uzņems latviešu valodā, ka valsts valodā būs pamatskolas, bet minoritātēm būs tiesības īstenot vismaz savas attiecīgās mazākumtautības valodas izglītības programmas. Ja mēs pieņemam Druvas kunga ierosinājumu, tad diemžēl mēs nodarām milzīgu ļaunumu latviešiem, kas dzīvo Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā, Liepājā, Ventspilī un citur, jo, ja tad, kad jūs ieradāties Amerikā, kad arī daudzi citi latvieši ieradās Amerikā, kad viņi apmeklēja skolu valsts valodā, tur labākā gadījumā jūs bijāt divi, trīs vai četri, bet nu es nedomāju, ka vairāk cilvēki, mazi bērniņi, kuri slikti runā vai pat varbūt nerunā angļu valodā, bet Daugavpilī, mīļie cilvēki, ar šo Druvas kunga priekšlikumu mēs vienkārši pārvelkam krustu latviešu skolai, jo nekad nevienā demokrātiskā valstī nevarēs noteikt — mīļais latviet, tu ej tajā skolā aiz stūra, mīļais krievs, tu ej tajā skolā aiz otra stūra. Būs brīva izvēle vienmēr, kura skolu apmeklēt, un nevarēs pateikt nevienam bērnam un nodalīt, ka polim vai latvietim, vai krievam, vai ukrainim būtu jāiet tikai uz to noteikto skolu, un kāds būs rezultāts? Ka Daugavpilī klasē būs divi latviešu bērni un būs trīsdesmit varbūt krievu bērni, un kā tie latviešu bērni jutīsies? Kā viņi jutīsies, kādā valodā tur starpbrīdī runās? Visas lietas ir jāvirza saprātīgi, mīļie kolēģi, saprātīgi, lai mēs kaut ko atrisinātu, nevis lai lietas novestu kolapsa situācijā, kur ciestu pirmām kārtām paši latvieši. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 53. — deputāta Druvas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 7, atturas — 10. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām darbu, ir saņemts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un piecu Saeimas deputātu priekšlikums šā gada 8.oktobra sēdē izsludināt pārtraukumu 15 minūtes. Viens var runāt par, viens — pret. Vai ir iebildumi? Lūdzu, Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojektā ir iebalsotas gan pretrunīgas normas, gan arī normas, kuras kategoriski, vismaz es personīgi, neatbalstu, man ir jākonsultējas ar komisijas locekļiem, kā mēs lietu virzām tālāk, un lūdzu respektēt komisijas priekšsēdētāja ierosinājumu sasaukt komisijas sēdi un izlemt, kā lieta virzāma tālāk.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — runās pret.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Man būtu, augsti godātie kolēģi, aicinājums sēdes vadītājam nemānīt zālē sēdošos deputātus, jo es neredzēju, ka no zāles izietu ārā Izglītības komisija, sarīkotu sēdi un iesniegtu kādu dokumentu, viņi visi šeit sēž zālē. Tā kā, Ābiķa kungs, redziet, ir jāsamierinās ar likteni. Ja komisijas vadītājam un komisijai viedoklis atšķiras no deputātu vairākuma viedokļa, ar to ir jāsamierinās, bet es jau jūs brīdināju sēdes sākumā, ka jūs neesat sagatavojies, lai šo likumu vadītu tā, kā Saeima nobalsoja par pantu 2.2., iebalsojot iekšā uzņēmējdarbības, un tāpēc jums ir jāatzīst, ka Saeima šobrīd koriģē jūsu darbību, dara to, kā vairākums uzskata par nepieciešamu, es ceru, ka mums vēl pagaidām ir demokrātiska valsts, ka pagaidām neviens šeit Ābiķa kungu nepērs Doma laukumā par nepareizu rīcību, ka viņš nepareizi izdarījis, tāpēc es kolēģus aicinu mierīgi turpināt darbu, pabeigt likumprojektu, un tad, ja nu 7.Saeimai tas nebūs pieņemams, tad Ābiķa kungs varēs vadīt likumprojektu no jauna un izsvītrot ārā visas prasības latviešu valodai, jo šobrīd šāds pārtraukums un paziņojums, ka komitejas priekšsēdētājam pēkšņi ir radies priekšstats, ka viņš nevar vairs vadīt, tad nekā nevar darīt, pienākums ir jāpilda līdz galam, jo 6.Saeima savu darbu turpina.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un piecu Saeimas deputātu priekšlikumu par pārtraukuma izsludināšanu uz 15 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 31, atturas — 4. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 32, atturas — 6. Lūdzu turpinām!

Dz.Ābiķis.

Tādā gadījumā es lūdzu komisijas priekšsēdētāja biedru turpināt referēt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas referentu. Tādā gadījumā ar Saeimas sēdes vadītāja pilnvarām es pasludinu pārtraukumu uz 15.minūtēm.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu sapulcēties atpakaļ savās darbavietās sēžu zālē! Izlemsim jautājumu, kā rīkoties tālāk. Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir iesniegusi Prezidijam iesniegumu, kurā sakarā ar pretrunīgu normu iebalsošanu likumā lūdz pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un nodot to izskatīšanai komisijā. Informēju, godātie kolēģi, ka mums bez tā ir arī astoņu deputātu parakstīts iesniegums par šādu pašu priekšlikumu. Un otrs ir ar piecu deputātu parakstiem iesniegums, kurā lūdz nodot atpakaļ šo likumprojektu izskatīšanai komisijām.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šiem iesniegumiem? Valdmaņa kungs vēlējās runāt. Lūdzu, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis. Prezidij! Kolēģi! Mēs esam divreiz sanākuši, mēs esam gandrīz galā. Mums ir bijušas domstarpības, bet mēs tomēr esam spējuši panākt to, ko mēs gribam, ka minoritāšu skolas ir, bet latviešu valoda tiks sargāta, un ka mēs Latvijā it kā dzīvosim ar sveštautiešiem, bet dzīvosim tomēr latviešu valodā. Tagad nolemt, ka Saeimas noskaņojums ir nepietiekami tāds, kādu Ābiķa kungs gribētu, tāpēc viņi mēģinās šo jautājumu pārcelt uz nākamo — uz 7.Saeimu, un mēģinās vēlreiz dabūt "smagāku" likumu par Latvijas rusifikāciju. Es domāju, ka tas nav pieņemami. Balsosim par šā likuma izskatīšanu pabeigšanu šodien — iedot vismaz mūsu valodai dzīvotspēju. Balsosim, lai turpinātu šodien un pabeigtu šā likuma izskatīšanu, un neatļausim, ka jauni spēki 7.Saeimā mēģinās iztaisīt Latvijai vēl nelabvēlīgāku likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Komisijas vārdā varbūt Ābiķa kungs vēlas kaut ko piebilst? Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka komisija pie šā likumprojekta strādāja apmēram gadu. Pie tam Saeimā, pie tam komisijā, kurā ir praktiski visu frakciju, izņemot galēji kreiso — sociālistiskās frakcijas, pārstāvji, nonāca pie vienotiem kompromisiem. Mēs panācām to, ka likumprojekts praktiski, es atkārtoju, praktiski neko nezaudē no savas stingrības. Neko nezaudē no savas stingrības! Tajā pašā laikā mēs panācām, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas padomnieki respektēja mūs un ka viņi piekāpās būtiskākajos jautājumos — jautājumos, kas skar izglītību, jautājumos, kas skar privāto uzņēmējdarbību. Mēs pavērsām to lietu labvēlīgā virzienā.

Diemžēl man ir ļoti skumji, pateicoties tiem, kuri nav iekļuvuši nākamajā Saeimā, kuriem šeit ir vienkārši par katru cenu jāizgāž sava žults, kā Kreituses kundzei. Es runāšu šoreiz atklāti. Pateicoties tiem, kam ir "cietas galviņas", un līdz ar to tās vienkārši neaptver situāciju, un pateicoties tiem, kas Latvijai nevēl labu, kuru daļa ir tā saucamajā Rubika sarakstā, un pateicoties varbūt dažiem, kuri nav atnākuši, un arī tiem, kuri negrib iedziļināties šajā problēmā. Likumprojekts šobrīd ir tāds, ka, ja mēs to pieņemtu, tad tas nebūtu praktiski īstenojams, un diemžēl arī mēs ar šā likumprojekta pieņemšanu kļūtu smieklīgi.

Tāpēc es, cienījamie kolēģi, aicinu respektēt komisijas gribu, kur komisijā tomēr deputāti ir iedziļinājušies šajā jautājumā un bija nonākuši pie vienota viedokļa, iesniedzot šo likumprojektu Saeimā, lūdzu respektēt komisijas gribu un atgriezt šo likumprojektu vēlreiz izskatīšanai komisijā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Balsosim par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī divu deputātu grupu iesniegumu un priekšlikumu — nodot likumprojektu atkārtotai izskatīšanai atbildīgajā komisijā..

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo komisijas un deputātu grupu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 25, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts. Likumprojekts tiek nodots izskatīšanai atbildīgajai komisijai.

Godātie kolēģi! Tā kā ārkārtas sēdē citi jautājumi iekļauti nav, sēdi mēs varam slēgt. Bet, godātie kolēģi, šajā jautājumā komisija kopā ar Prezidiju tātad lems par to, kad šis likumprojekts atkārtoti tiks skatīts Saeimā.

Pirms sēdes slēgšanas divi paziņojumi. Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Atgādinu, cienījamie Juridiskās komisijas deputāti, ka pulksten 12.30 komisijas telpās notiks sēde.

Sēdes vadītājs.

Jurim Sinkam — par Ārlietu komisijas sēdi.

J.Sinka

(TB/LNNK). Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu pulksten trijos. Man sākotnēji bija paredzēts šeit, Sarkanajā zālē, bet komisijas telpās, lūdzu! Mums ir daži starptautiski likumprojekti...

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, lūdzu, uzklausiet paziņojuma tekstu!

J.Sinka.

... bet mums ir pārstāvji no citām ministrijām. Nē, nu nevar, jo mēs esam uzaicinājuši no ministrijām pārstāvjus. Tā ka lūdzu pulksten trijos komisijas telpās. Esiet tik laipni! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Šodien mums ir vēl viens patiesi priecīgs un vēsturisks notikums. Mūsu kolēģim Gundaram Valdmanim šodien paliek 58 gadi. (Vētraini aplausi un ovācijas.) Valdmaņa kungs! Sveicam jūs arī Prezidija vārdā.

Bet tagad lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie kolēģi! Es lūdzu neizklīst! Būs paziņojums vēl pēc reģistrācijas rezultātu nolasīšanas par nākamās nedēļas darba režīmu. Frakciju padome un Prezidijs ir vienojušies par to. Lūdzu uzmanību!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Guntis Eniņš, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Roberts Jurdžs, Juris Galerijs Vidiņš, Antons Seiksts, Ģirts Valdis Kristovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Ludmila Kuprijanova, Juris Kaksītis, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Andris Ameriks, Andris Rubins, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas 6.Saeimas 28.septembra un 8.oktobra ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Bet vakar Frakciju padome vienojās, ka nākamā kārtējā Saeimas sēde tiek sasaukta nākamajā nedēļā trešdien, 14.oktobrī, pulksten 9.00. Ir sakārtota arī darba kārtība atbilstoši Frakciju padomes lēmumam. Pirmais būs likumprojekts "Grozījumi Cilvilprocesu likumā", pēc tam Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem, pēc tam trešie, otrie lasījumi, steidzamie likumprojekti, pēc tam patstāvīgie priekšlikumi. Strādāsim tik ilgi, līdz izskatīsim visus 134 darba kārtības jautājumus. Tātad nākamā kārtējā sēde trešdien, 14.oktobrī, pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!