Par privatizētu uzņēmumu vērtspapīru tirgū

"Ventspils naftas" akciju kotācijas uzsākšanas prezentācijā Rīgas Fondu biržā: Rīgas Fondu biržas viceprezidents Aivars Slokenbergs; "Ventspils naftas" direktors investīciju jautājumos Viesturs Grīnbergs; "Ventspils naftas" prezidents Igors Skoks

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (no kreisās) un "Pareks" bankas prezidents Valērijs Kargins

Rīgas Fondu biržai (RFB) 20.oktobris bija īpaši nozīmīga diena — biržas oficiālajā sarakstā sāka kotēt sabiedrības "Ventspils nafta" (VN) akcijas. Kā zināms, VN ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas termināls Baltijas jūras krastā. Notikums ir svarīgs arī visam Latvijas kapitāla tirgum — tā kā VN ir lielākais no RFB sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem, ar tās akciju kotācijas uzsākšanas brīdi Latvijas vērtspapīru tirgus kapitalizācija ir pārsniegusi mūsu kaimiņvalsts Igaunijas vērtspapīru tirgus kapitalizāciju; tātad tas ir starptautiski nozīmīgs notikums, kas ievērojami palielina Latvijas konkurētspēju visā Baltijas reģionā, VN akciju kotācijas uzsākšanai veltītajā preses konferencē teica RFB prezidents Uldis Cērps.

Lai arī publiskajā apgrozībā atrodas mazāk nekā 25 procenti VN akciju, uzņēmuma likviditāte tiks nodrošināta. Par to liecina skaitļi — vairāk nekā 60 miljoni akciju un pāri par 30 tūkstošiem akcionāru, no kuriem lielākie šobrīd ir Privatizācijas aģentūra, kas pārstāv Latvijas valsti, un a/s "Latvijas naftas tranzīts" — VN stratēģiskais investors. Arī akcionāru skaita ziņā VN ir lielākais no visiem RFB kotētajiem uzņēmumiem. Kā uzsvēra U.Cērps, VN ienākšana vērtspapīru tirgū šobrīd, kad pasaulē turpinās diskusijas par finansu krīzes esamību, veicinās Latvijas vērtspapīru tirgus attīstību.

Ir pilnīgs pamats cerēt, ka VN akcijas pavisam drīz tiks iekļautas arī RFB indeksos, kuri, kā zināms, rāda kopējo cenu pieaugumu vai kritumu vērtspapīru tirgū. Izmaiņas "Dow Jones" indeksā tiek pārskatītas katru ceturksni, izņemot gadījumus, kad tirgū parādījušies jauni vērtspapīri, kas veido būtisku apgrozījumu. Un šis ir tieši tas gadījums — VN akcijas veido lielu daļu no RFB kopējā vērtspapīru apgrozījuma, tādēļ to iekļaušana kopējā cenu indeksā ir nepieciešama, lai varētu atspoguļot biržas darbību. Pēc U.Cērpa domām, jautājums par VN akciju iekļaušanu "Dow Jones" indeksā varētu tikt izskatīts mēneša laikā. Arī attiecībā uz RICI indeksu ziņas ir iepriecinošas — iespējams, ka VN, kā arī "Latvijas balzama" akcijas tajā tiks iekļautas jau pirms kārtējā ceturkšņa indeksa pārrēķināšanas.

21.oktobra tirdzniecības sesijas rezultāti liecina, ka vienas VN akcijas cena no Ls 0,64 tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugusi līdz Ls 0,73 tirdzniecības sesijas beigās. Tātad līdz ar VN nonākšanu publiskas akciju sabiedrības statusā tieši pircējs būs tas, kurš noteiks, cik maksās viena akcija un cik maksās uzņēmums kopumā. Kā uzsvēra VN prezidents un valdes priekšsēdētājs Igors Skoks, tikai tagad varēs sākt runāt par uzņēmuma reālo cenu.

Ļoti iespējams, ka jau pavisam drīz vienas VN akcijas cena pieaugs un pārsniegs tās nominālvērtību — 1 latu. Taču jāņem vērā, ka VN zināmā mērā skārusi tiklab Krievijas krīze, kā arī naftas cenas krīze visā pasaulē. VN ir viens no lielākajiem tranzīta termināliem Krievijas un NVS valstu naftas un naftas produktu piegādē Eiropas un citu pasaules valstu tirgiem. Uzņēmuma teritorija aizņem 81 hektāru lielu kopējo platību, kurā atrodas trīs rezervuāru parki ar 785 tūkstošu kubikmetru kopējo tilpumu, divas dzelzceļa estakādes naftas produktu iekraušanai un izkraušanai, tehnoloģiskās sūkņu stacijas un citi palīgdienesti. Naftu piegādā gan pa cauruļvadu no Krievijas, gan arī pa dzelzceļu. Aprīlī un maijā naftas plūsma manāmi samazinājās, bet tagad tā atkal sasniegusi iepriekšējo līmeni. VN plāno saglabāt pagājušā gada apjomu — 14 miljonus tonnu. Turpretī attiecībā uz naftas produktiem, kas tiek transportēti pa dzelzceļu, situācija nav tik iepriecinoša, jo te ir iesaistīti arī mazie privātie uzņēmēji, kuri nevar atļauties pārdot šos produktus par cenu, kas ir zemāka par pašizmaksu. Tas vispirms attiecas uz degvielu un dīzeļdegvielu — šogad neizdosies sasniegt pērnā gada apjomu, sacīja I.Skoks.

Kopumā naftas produktu pārdošanas apjoms ir krietni samazinājies. Diemžēl zināmus ierobežojumus uzliek Ministru kabineta lēmums par fiksēto peļņas normu, kas paredz, ka uzņēmumam jāsaglabā sasniegtais peļņas līmenis, — šobrīd tie ir 22,4 miljoni latu. Tādējādi VN liegta iespēja brīvi eksperimentēt ar tarifiem, ja nepieciešams — tos pat samazināt. Kā zināms, VN tarifi nav aprēķināti, ņemot vērā pašizmaksu vai rentabilitāti. To lielumu nosaka tirgus. Kad Būtiņģē nodos ekspluatācijā naftas terminālu, teica I.Skoks, VN valdei un padomei, ņemot vērā turienes tarifus, būs jāpieņem kardināls lēmums par tarifu maiņu, lai nodrošinātu VN konkurētspēju un panāktu, ka Ventspils virziens naftas eksportētājiem būtu izdevīgāks par Būtiņģes virzienu.

Runājot par uzņēmuma attīstību nākotnē, I.Skoks norādīja, ka jau pirms vairākiem gadiem apstiprināts tā rekonstrukcijas un attīstības plāns, kas sekmīgi tiek īstenots. Pēc pagājušā gada rezultātiem VN saglabājusi vadošās pozīcijas naftas un naftas produktu pārkraušanā Baltijas reģionā un tās galvenais uzdevums nākotnē ir līdz 2000.gadam palielināt kopējo rezervuāru parku līdz 1 miljonam kubikmetru un nodrošināt to ar tehnoloģiskajām iekārtām un infrastruktūru, kā arī uzcelt jaunu naftas un naftas produktu iekraušanas un izkraušanas dzelzceļa estakādi. Tas viss ļaus piedāvāt VN klientiem plašāku pakalpojumu klāstu tiklab naftas un tās produktu pārkraušanā, kā arī to uzglabāšanā. Īpaši svarīgi tas ir pašlaik, kad naftas cena pasaules tirgū ir ļoti zema un klientam ir izdevīgāk vienu divas nedēļas pagaidīt, tā gūstot papildu pelņu no cenu svārstībām.

VN galvenais mērķis ir saglabāt sasniegto līmeni un noturēties tirgū, jo tepat kaimiņos, pie Baltijas jūras, rodas jauni konkurenti. VN stratēģiskajos plānos ietilpst arī jaunu partneru piesaistīšana gan no Krievijas, gan arī no Rietumiem. Tas garantētu papildu naftas un naftas produktu plūsmu turpmākajos gados, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams izbūvēt jaunus cauruļvadus un modernizēt jau esošos, jo Ventspils ostas potenciālā jauda jau tagad ļauj pieņemt līdz 40 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu gadā.

Gita Kronberga, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"