Par dzīvojāmo māju privatizāciju

Dzīvojamo māju desmiti un simti: katram īpašniekam savas rūpes

Gada trešais ceturksnis atnesis cerību, ka līdz gada beigām Latvijā varbūt tiks privatizēts vairāk nekā 40 procentu no visām dzīvojamajām mājām. Līdz 30. septembrim 28 pagastos privatizācijai bija nodots viss dzīvojamais fonds, bet lielāko daļu dzīvokļu privatizācijai sagatavojušas un piedāvājušas gandrīz puse pašvaldību. Valsts un pašvaldību īpašuma pārveide privātīpašumā veikta gandrīz 300 miljonu latu vērtībā. Ar šādām ziņām jau tradicionālo, kārtējā ceturkšņa darba kopsavilkumam veltīto preses konferenci ievadīja Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) priekšsēdētājs Ziedonis Ziediņš.

Kad dzīvokļa īpašums ir, bet zemes — nav

Kā parasti, tika runāts arī par aktualitātēm privatizācijas norisē. Šoreiz cita starpā CDzMPK atbildīgais sekretārs Indulis Krauze informēja par sarežģījumiem dzīvokļu īpašumu reģistrēšanā Zemesgrāmatu nodaļās kopā ar zemes gabala domājamo daļu. Kā skaidroja I.Krauze, pāris tūkstošu dzīvojamo māju visā Latvijā tika nodotas privatizācijai, pirms šā gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju". Daļa šo māju dzīvokļu īpašnieku zemesgrāmatā reģistrējuši dzīvokļa īpašumu un attiecīgā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem. Bet no 1. jūnija dzīvokļu privatizācijas likums paredz, ka dzīvoklis reģistrējams zemesgrāmatā kopā ar zemes īpašumu. Savukārt Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši uzskata, ka zemegrāmatā ierakstītā dzīvojamā mājā vienlaikus nevar pastāvēt dzīvokļa īpašumi ar zemes nomas tiesībām uz 99 gadiem un zemes domājamām daļām. Šos sarežģījumus izraisa nesaskaņotība starp grozījumiem likumā par dzīvojamo māju privatizāciju un likumos "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās". Lai novērstu šīs domstarpības, CDzMPK pirms pāris mēnešiem iesniegusi Saeimā priekšlikumus arī šo divu pēdējo likumu grozījumiem, taču šie likumprojekti steidzamības kārtā netika izskatīti, bet patlaban tiek gatavoti izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā. I.Krauze arī atzina, ka šeit sadūrušās divas nostādnes privatizācijas procesā: sākotnēji dzīvokļu īpašums tika atdalīts no zemes, pēc tam noticis straujš pagrieziens, lai abus īpašuma veidus savienotu, bet ceļš, kā to izdarīt, nav pietiekami nolīdzināts. Te nu atliek kārtējo reizi piebilst, ka tikmēr, kamēr likumdevēji gudro, bet tiesneši un privatizācijas teorētiķi diskutē par likumu samežģījumiem, zaudētājos palikuši cilvēki, kuri piedzīvo sarūgtinājumus dokumentu kārtošanas labirintos, liekus tēriņus un nevar līdz galam nokārtot īpašuma lietas. Pagaidām atliek paviršs mierinājums, ka darījumus ar dzīvokļa īpašumu var veikt arī bez nostiprinājuma zemesgrāmatā, noformējot dokumentus notariāli.

Problēmu dziļākā sakne — siltumapgāde

CDzMPK priekšsēdētāja vietniece Īrisa Simanoviča stāstīja, ka šobrīd komisijas valdījumā pārņemtas 195 valsts dzīvojamās mājas, no tām 141 — Rīgā. Paredzams, ka no 1. novembra šis skaitlis ievērojami palielināsies, jo CDzMPK plāno Rīgā vien pārņemt vēl 210 mājas. Lielākajā daļā šo māju pastāv centralizētā siltumapgāde, un te samilst problēma. Diezgan daudz šādu objektu komisijas valdījumā nonāk no likvidētiem vai likvidācijas procesam pakļautiem uzņēmumiem, bet iepriekšējais mājas valdītājs palicis parādā par komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā — par siltumapgādi. Kā informēja Ī.Simanoviča, tagad tomēr panākta vienošanās ar a/s "Rīgas siltums" par CDzMPK pārziņā nodoto māju pieslēgšanu siltumam un norēķinu kārtību saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Vēl pozitīvs jaunums, ka sarunu līmenī notikusi vienošanās arī par to, ka "Rīgas siltums" pārņems savā ziņā siltuma trasi, kuru līdz šim apkalpoja "Latvijas dzelzceļš".

Uzņēmums likvidēts, bet mājas?

Privatizācijas aģentūras (PA) privatizācijas procesa direktors Andrejs Tiknuss atgādināja, ka privatizēto, privatizējamo un likvidācijas procesā esošo valsts uzņēmumu bilancē ir daudz dzīvojamo māju, kas skaitās valsts īpašums. Rodas problēma — kas turpmāk apsaimniekos šīs mājas līdz privatizācijai un beigu beigās arī realizēs šo privatizāciju? Kā zināms, likums "Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju" aģentūrai ar to nodarboties liedz.Tātad atliek divas iespējas: vai nu PA vienojas ar attiecīgajām pašvaldībām, lai tās pārņem šīs mājas, vai arī mājas tiek saglabātas valsts īpašumā un nodotas CDzMPK valdījumā. Šīs mājas nav īpaši iekārojami objekti, turklāt it bieži apaudzinātas ar parādiem, tālab pašvaldības īpaši pēc tām netiecas. Ja uzņēmumu mājas tiek nodotas CDzMPK, atkal jaunas grūtības — nav skaidrības, kā organizēt šo māju apsaimniekošanu un — it īpaši — parādu administrēšanu. Sevišķi tas attiecināms uz likvidējamo un bankrota procedūrai pakļauto uzņēmumu dzīvojamo fondu.

Likvidācijas process paredz, ka līdzšinējais māju apsaimniekotājs kā juridiska persona beidz pastāvēt. Bankrota procedūras laikā kustamā un nekustamā manta tiek pārdota, bet ar dzīvojamām mājām šādi rīkoties nav atļauts. Kā uzsvēra A.Tiknuss, parādās vēl kāds aspekts: daļa cilvēku, kas dzīvo uzņēmumu bilancē esošajās mājās, šajos bankrotējošajos uzņēmumos arī strādā. Ja viņiem ilgstoši nemaksā algas, tad, protams, nav iespējas samaksāt arī par dzīvokli. Tātad ļoti būtisks ir jautājums — kam turpmākajā procesā nodot šo parādu iekasēšanu. Ja CDzMPK, pārņemot mājas, uzņemas arī parādu atgūšanu, tad patiesībā tai nav nekādu cerību reāli saņemt jelkādus līdzekļus, jo pēc visiem likumiem tie pienākas bankrotējušās sabiedrības kreditoru parādu segšanai. Taču mājas bez apsaimniekotāja nevar palikt, turklāt arī to iedzīvotājiem jādod iespēja savus mājokļus privatizēt par sertifikātiem, tālab turpinās CDzMPK un PA vadības pārrunas par šo objektu pārņemšanu un turpmāko apsaimniekošanu, mēģinot rast izeju no iepriekšminētajiem sarežģījumiem, kas vistiešāk saistīti ar ikrudens sāpīgo problēmu — siltumapgādi.

Katrai mājai — savu saimnieku

A/s "Rīgas siltums"(RS) komercdirektors Voldemārs Ilguns uzsvēra, ka RS iestājas par sakārtotām līgumattiecībām, par to, lai katrai mājai būtu saimnieks. Un, dzīvojamo māju privatizācijas procesam vēršoties plašumā, veidojoties apsaimniekošanas sabiedrībām, arvien biežāk ar tām tiek noslēgti līgumi par katras atsevišķas mājas siltumapgādi. V.Ilguns informēja, ka RS valsts uzņēmumu privatizācijas laikā guvis arī rūgtu pieredzi. Piemēram, Rīgas radiorūpnīcas likvidēšanas laikā RS cietis zaudējumus 13 tūkstošu latu apmērā, jo šā uzņēmuma mājām siltums gan piegādāts, taču atlīdzība par to saņemta tikai daļēji. Tomēr maksātnespējīgo un likvidējamo uzņēmumu dzīvojamās mājas bez siltuma netiks atstātas, teica V.Ilguns. Šobrīd beigām tuvojas sadarbības līguma izstrāde starp CDzMPK un RS; šajā dokumentā paredzēta atbildības sadale starp abām šīm institūcijām. CDzMPK uzņēmusies garantijas par siltuma piegādes apmaksu laika posmā starp mājas pārņemšanu komisijas valdījumā un tās nodošanu pēc privatizācijas kopīpašuma apsaimniekošanas sabiedrībai. Šajā laikā mājas apsaimniekos firmas, ar kurām CDzMPK ir līgumattiecības. Z.Ziediņš uzsvēra, ka nemaksātājiem iestāsies grūti laiki, jo prasības būšot stingras. Viņš arī informēja, ka pēc aptuvenām aplēsēm dažādu resoru īpašumā pašlaik atrodas aptuveni 3000 valsts māju un līdz gada beigām tās ar attiecīgiem Ministru kabineta lēmumiem tiks nodotas CDzMPK valdījumā un tātad — privatizācijai. Ļoti lielas bažas šobrīd rada pussimt bezīpašnieka māju, kas valsts valdījumā varētu nonākt tikai pēc tiesvedības pabeigšanas, kura tikai nesen uzsākta. Privatizācija ir problemātiska aptuveni 350 mājās, kurās pastāv kopīpašuma attiecības starp valsti un dažādām fiziskām vai juridiskām personām; vēl ir arī aptuveni 300 denacionalizācijas procesā esošas mājas ar ļoti lielu iedzīvotāju skaitu, par kurām ilgstoši notiek tiesvedība, un īrnieki ir neziņā — varēs dzīvokļus privatizēt vai arī kļūs par namīpašnieka īrniekiem.

Mudīte Luksa, "LV"

Foto: Marika Vanaga