Par prasmīgu saimniekošanu laukos

Ina Veļičko ar vīru

Saulainā rudens dienā, kad tīrumos dūca kombaini, ar "Akmeņlauku" saimnieci Inu Veļičko tikāmies šīs saimniecības kantorī. Viņa sarunājās ar kaimiņu saimniecības zemkopi. Esot pienācis laiks sēt ziemājus, bet paša tīrumos graudi sadīguši jau vārpās, tādēļ viņš atbraucis uz "Akmeņlaukiem" iepirkt ziemas kviešu sēklu. Jā, tiešām, arī šā gada lietainajā vasarā "Akmeņlauku" pauguros, kuri stiepjas līdz pašai Krievijas robežai, mijoties ar SIA "Zilupes cerība" tikpat akmeņainajiem pauguriem, ziemas kviešu raža no 70 apsētajiem hektāriem sasniedza 40 centneru no katra. Tikpat daudz — 70 hektāros ziemas kvieši bija iesēti arī SIA "Zilupes cerība", kuru vada Inas dzīvesbiedrs Boriss Veļičko. Un arī "Zilupes cerības" laukos iekūlums bija tikpat liels. Iegūta šķirnes ‘Pamjat Fedina’ labas kvalitātes sēkla, pēc kuras šogad ir liels pieprasījums.

"Akmeņlauku" panākumiem, protams, nav gadījuma raksturs. Neiedziļinoties ražošanas tehnoloģijā, bez pārspīlējuma var teikt, ka te sava loma ir faktam, ka Veļičko ģimenē ir divi diplomēti agronomi un trešais topošais — dēls, arī Boriss, kurš nākamajā gadā beigs Lauksaimniecības universitāti. Visu brīvo laiku viņš kopā ar tēvu pavada "Akmeņlauku" tīrumos, strādājot ar traktoru "Walmet".

Arī pati saimniece Ina nav tikai novērotāja. Viņas pārziņā ir grāmatvedības un uzskaites darbs, aprēķini un salīdzinājumi, rezultātu analīze un darba stratēģija.

Nav šaubu, ka paies vēl daži gadi un no "Akmeņlaukiem" paliks tikai saimniecības nosaukums. Katru gadu, izmantojot tehniku un algotu darbaspēku, tiek veikts liels darbs lauku sakārtošanā un atbrīvošanā no akmeņiem.

Veļičko ģimenē ir arī divas meitas. Vecākā — Natālija — jau ir beigusi augstskolas svešvalodu fakultāti un pašreiz stažējas ASV. Jaunāko, tāpat kā māti, sauc par Inu. Viņa vēl mācās skolā un ir labs palīgs mammai visos mājas darbos, jo mātei tam nereti laika pietrūkst.

Tomēr triju agronomu ģimene, pašaizliedzīgi strādājot Zilupes paugurainajos laukos, labi saprot, ka sacensties graudu ražošanā ar Zemgales saimniecībām nav iespējams. Kur meklējams risinājums, kādu stratēģiju izvēlēties? Ģimenes "padomē" nolēma audzēt Latgales tradicionālo kultūru — linus, kas trīsdesmitajos gados bija Latgales zemnieka galvenais ienākumu avots. Protams, pēc tēvutēvu ražošanas tehnoloģijas iegūt daudz kvalitatīvas linšķiedras mūslaikos nav iespējams. Vajadzīga atbilstoša tehnika. Lai to iegādātos, bija jāņem bankas kredīts. Pats nepieciešamākais tika sagādāts un tūlīt tiks likts lietā.

Jau pagājušajā gadā "Akmeņlauki" kopā ar SIA "Zilupes cerība" saražoja un pārdeva pārstrādes uzņēmumiem 550 tonnu tilināto linu stiebriņu. Par tiem saņemtās naudas (kopā ar subsīdijām) pietika, lai norēķinātos par darbu ar cilvēkiem, samaksātu procentus par bankas kredītu, nodokļus un soda naudu par maksājumu kavēšanu, nopirktu vēl vienu traktoru "Walmet" un vēl šo to. Tas rosināja šogad vēl vairāk pievērsties linkopībai, kaut gan citas rajona saimniecības (izņemot V.Lazovskas "Apsītes") vēl tā pa īstam nodarboties ar linkopību neuzdrošinās, jo nav pārliecinātas, ka arī turpmāk valsts par liniem maksās subsīdijas. Toties "Akmeņlaukiem", tāpat kā "Zilupes cerībai", atkāpšanās ceļa vairs nav. Ir ieguldīti līdzekļi linkopības tehnikas iegādei. Šogad "Akmeņlaukos" linu druvas aizņēma 150 hektāru, bet "Zilupes cerībā" — pat vairāk — 200 hektāru. Šā gada vasaras lietainais laiks nav traucējis linu veģetāciju. Tie ir padevušies labi: tīri no nezālēm un gari.

Veļičko ģimene šā gada grūtajos apstākļos, šķiet, dara visu iespējamo un neiespējamo, lai linus paspētu noplūkt un izklāt, lai līdz sniegam pabeigtu tilināšanu un savešanu zem jumta. Grūtību ir daudz. Vienlaikus jāveic ziemāju sēja un rudens zemes aršana. Linu kombaini bieži iestieg un lūst. Tomēr darbs virzās uz priekšu.

Jāpiebilst, ka mūsu valsts pašas austrumu nomales saimniecības nav atstājušas novārtā vēl vienu tradicionālo Latgales lopkopības nozari. Tā ir zirgkopība. Pamati tai tika likti jau bijušajā padomju saimniecībā "Zilupe". Toreiz "Zilupes" zirgi augstu kotējās ārzemju tirgū un zilupieši sekmīgi konkurēja pat ar "Tērvetes" zirgu audzētājiem. Patlaban Zilupes pusē audzē triju šķirņu sporta zirgus. Diemžēl lielas grūtības ir ar zirgu pārdošanu. Veļičko ģimene tomēr cer, ka pieprasījums pēc sporta zirgiem atkal radīsies. Nākamajai ziemai barība jau sarūpēta. Zirgu audzēšana un kopšana ir uzticēta godīgiem un darbīgiem cilvēkiem, kuriem darbs ar zirgiem ir sirdslieta.

Mihails Vasiļjevs,

autora foto