Ziņojums Latvijas valdībai

Tālis Tisenkopfs (grupas vadītājs), Daiga Bērziņa, Māris Goldmanis, Anita Kalniņa,

Andris Krūmiņš, Roberts Ķīlis, Sanita Vanaga - Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnieki

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 09.10.1998. nr.36

Uzņēmuma raksturojums

Ja aplūko nozaru reģionālās atšķirības pirmā darbības gada un 1998. gada pamatdarbības ziņā, interesantā kārtā nozaru struktūra nav mainījusies un tirdzniecības uzņēmumi vai uzsvars uz tirdzniecībā gūstamo apgrozījumu joprojām raksturo gandrīz pusi no visiem aptaujātajiem. Tas varētu liecināt arī par MVU sektora neelastību pret tirgus un likumdošanas izmaiņām vai, iespējams, būtiski nemainījušos ekonomisko vidi, kura joprojām stimulē ātrās peļņas un apgrozījuma uzņēmējdarbības formas. Tikai pakalpojumu nozares ziņā Rīga ir izteikta līdere, bet pārējās nozares ir izteiktas vienmērīgi reģionos. Reizē nevar noliegt, ka uzņēmējiem parasti ir diversificēts "darbības portfelis" un tirdzniecība vai pakalpojumi ir veids, kā iegūt investējamos līdzekļus citās, iespējams, nākotnes pamatdarbības formās (celtniecība, ražošana).

7. tabula. Pamatdarbība pirmajā gadā pa reģioniem

8. tabula. Pamatdarbība 1998. gadā pa reģioniem

Kopumā vadošās nozares ir tirdzniecība un pakalpojumi. Rīga ir līdere pakalpojumu nozares īpatsvara ziņā. Joprojām nav vērojama kādas citas nozares dominēšana vienā vai otrā Latvijas reģionā.

Visbeidzot, aplūkojot pamatnozares un uzņēmuma dibināšanas gadu saikni, var redzēt, ka pakalpojumi un tirdzniecība dominē visu laiku un ka uzņēmējdarbības kāpumi un kritumi ir līdzīgi pa nozarēm.

Īpašnieki un vadītāji

Aptaujas dati liecina, ka visizplatītākā uzņēmumu īpašuma forma ir vienai personai piederošs īpašums - 42% gadījumu, kā arī uzņēmums, kas ir divu personu īpašums - 25% gadījumu. Tikai 30% uzņēmumu ir 3 un vairāk īpašnieku (6. attēls).

6. attēls. Īpašnieku skaits

Absolūtā vairākumā gadījumu (79%) viss uzņēmums pieder tikai vadītājiem, un vēl 22% gadījumu vadītāji dala īpašumu ar citiem īpašniekiem. Tikai 1% gadījumu vadītājam nepieder daļas un viss uzņēmums pieder citiem. Darbiniekiem, kuri nav vadītāji, uzņēmuma daļas parasti nepieder (9. tabula).

9. tabula. Uzņēmuma daļas, kas pieder vadītājiem, darbiniekiem un citiem

Ārvalstu ieguldītāji

Aptauja parādīja, ka ārzemju investoru līdzdalība uzņēmumos nav izplatīta. Tikai ļoti nelielā daļā uzņēmumu (4%) kapitāla daļas pieder arī ārvalstu ieguldītājiem (7.attēls), kas visumā norāda uz MVU ekonomisku noslēgtību nacionālās robežās un potenciālām investīciju problēmām, par ko sīkāk runāts sadaļā par investīcijām un attīstību.

7.attēls. Ārvalstu ieguldītājiem piederošās daļas

Ārvalstu kapitāla līdzdalība mazajos uzņēmumos izteiktāka ir Rīgā (9% uzņēmumu), kamēr republikas nozīmes pilsētās - 4%. Mazajās rajonu centru pilsētās tikai 1% uzņēmumu ir piesaistīti ārvalstu ieguldītāji (10. tabula).

10. tabula. Ārvalstu ieguldītāju līdzdalība uzņēmumos

Uzņēmuma sākšana

Uzņēmējiem tika vaicāts, kādas bija galvenās problēmas, sākot uzņēmumu. No piedāvātā 18 problēmu un grūtību klāsta bija jāizvēlas trīs būtiskākās. Problēmu uzskaitījums ranžētā veidā dots 11. tabulā.

11. tabula. Uzņēmuma sākšanas problēmas

*Dati minēti, ja tie būtiski atšķiras no vidējiem

Starta kapitāla trūkums, augsti nodokļi un apgrozāmo līdzekļu trūkums bija visbiežāk minētās uzņēmuma sākšanas problēmas, kuras vienādā mērā izjūt dažādu reģionu, pilsētu un nozaru uzņēmēji. Interesanti, ka tie, kuri ir sākuši nodarboties ar uzņēmējdarbību astoņdesmito un deviņdesmito gadu mijā, ir mazākā mērā sastapušies ar starta kapitāla trūkumu. Šīm starta problēmām seko grūtības ar telpām, kuras visvairāk izjūt tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi, un problēmas, ko rada nestabila likumdošana.

Pietiekami būtiska starta problēma, ko minēja 1/6 daļa uzņēmēju, ir pieredzējušu un apmācītu darbinieku trūkums, bet kā mazāk asas problēmas uzņēmēji atzīmēja grūtības iegādāties iekārtas un izejmateriālus. Ievērojams skaits aptaujāto minēja pārdošanas grūtības un konkurenci, turklāt tieši ražošanas un celtniecības uzņēmumi biežāk ir saskārušies ar pārdošanas grūtībām, zemu pieprasījumu un nepietiekamu biznesa informāciju. Savukārt aptauja par reketu un organizēto noziedzību liecina, ka šī problēma pēc uzņēmēju domām nav dominējoša, turklāt var spriest, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma reketa un organizētās noziedzības ietekme ir mazinājusies.

Mazo uzņēmumu starta problēmas ir iespējams sagrupēt, ņemot vērā galvenos ekonomiskās darbības faktorus - kapitālu, darbu, tehnoloģijas, tirgu un institucionālo vidi, kā arī aplūkojot uzņēmējdarbību kā ieguldījumu un iznākumu procesu (skat. 8. un 9. attēlu). Kā liecina 8. attēls, uzņēmējdarbības sākumposmā galvenās problēmas ir saistītas ar kapitāla pieejamību, nodokļiem un uzņēmējdarbības institucionālo vidi, kā arī tirgus identificēšanu un iekarošanu. Šīs problēmas attiecīgi minējuši: kapitāla trūkumu - 91% respondentu, augstus nodokļus un nestabilu institucionālo vidi - 78% respondentu, tirgus problēmas - grūtības izvēlēties biznesa aktivitātes, problēmas ar izejmateriālu iegādi, biznesa informācijas trūkumu un pārdošanas grūtības - 47% respondentu. Tāpat būtiska problēma ir piemērotu telpu dabūšana, ko norādījuši 24% respondentu. Ņemot vērā MVU koncentrēšanos tirdzniecības un pakalpojumu sektorā, varētu teikt, ka tipiska mazā uzņēmuma sekmīga starta pamatvajadzības ir kapitāls, vieta, kur tirgot vai sniegt pakalpojumus, un mazāki nodokļi.

8. attēls. Galvenās starta problēmas

9. attēls. Ieguldījumu un iznākumu problēmas

9. attēls apstiprina novērojumu, ka uzņēmējdarbības sākumposmā uzņēmēju rūpes galvenokārt ir saistītas ar ieguldījumu nodrošināšanu - kapitāla piesaisti, telpu atrašanu, iekārtu un izejvielu iegādi, darbinieku pieņemšanu un līdzīgām problēmām. Tāpat būtiskas problēmas rodas sakarā ar nodokļiem, piemērošanos nestabiliem likumiem un attiecībās ar pašvaldībām, kārtojot dažādas atļaujas un reģistrācijas jautājumus.

Uzņēmumu darbību kavējošie un veicinošie faktori

Uzņēmuma darbība ir atkarīga no virknes dažādu faktoru, kuru ietekme ir atspoguļota 12. tabulā. Pētījumā tika fiksēts arī tas, kā pēdējā gada laikā šo faktoru ietekme ir mainījusies, proti - vai to ietekme uz uzņēmuma darbību ir pasliktinājusies, uzlabojusies vai arī palikusi nemainīga (skat. 10.attēlu). Analizējot 12. tabulu un 10. attēlu, redzams, ka daudzu uzņēmējdarbības faktoru ietekme pašu uzņēmēju vērtējumā pēdējā gada laikā ir mainījusies pozitīvā virzienā, citiem vārdiem sakot, izmaiņas ir sekmējušas uzņēmumu darbību. Šādas pozitīvas izmaiņas bija vērojamas 13 no aplūkotajiem 18 faktoriem, kas liecina par ekonomiskās vides un uzņēmējdarbības priekšnoteikumu uzlabošanos. Uzņēmēji atzīmēja, ka visstraujāk ir uzlabojusies viņu informētība par tirgu un jauno tehnoloģiju pieejamību. Aptuveni 40% aptaujāto atzina, ka ir uzlabojies uzņēmuma ēku un telpu stāvoklis un izmantojamā tehnika, iekārtas un mašīnas. Arī attiecībā uz darbinieku kvalifikāciju un uzticamību aptuveni 1/3 uzņēmēju atzina, ka tā ir uzlabojusies. Viena no parastajām uzņēmēju sūdzībām attiecas uz zemu pieprasījumu un pirktspēju, taču šajā aptaujā uzņēmēji atzina, ka pieprasījums uzlabojas gan vietējā, gan nacionālā mērogā. Arī kapitāla - gan pašu uzņēmumu, gan kredītu pieejamības - ziņā respondenti atzina, ka pēdējā gada laikā vērojama uzlabošanās.

12. tabula. Dažādu faktoru ietekme uz uzņēmumu darbību pēdējā gada laikā

Nedaudzie faktori, kuru ietekme pēc uzņēmēju atzinuma ir būtiski pastiprinājusies, kavējot uzņēmumu darbību, ir augsti nodokļi un konkurence. Biznesa cilvēku attieksme pret augstiem nodokļiem kā slogu ir izprotama, turpretī konkurences saasināšanās, kuru pēdējā gada laikā ir novērojusi puse aptaujāto, ir interpretējama ne vien kā atsevišķu uzņēmumu kavējošs, bet arī kā biznesu kopumā veicinošs faktors.

Uzmanību saista faktori, kuru ietekme pēdējā laikā nav būtiski mainījusies. Starp tādiem vispirms minamas uzņēmēju attiecības ar valsts un pašvaldību iestādēm un pieejamā palīdzība no uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām. Par zināmu stagnāciju šajos būtiskajos uzņēmējdarbības faktos liecina tas, ka tikai 13% uzņēmēju atzīst, ka attiecības ar valsts un pašvaldību iestādēm ir uzlabojušās (7% uzskata, ka tās ir pasliktinājušās) un tikai 7% uzņēmēju ir izjutuši uzlabojumus uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju darbā (tikpat daudz respondentu norāda, ka šo organizāciju darbs ir pasliktinājies). Arī investīciju piesaistes ziņā pēdējā laikā uzlabojumi ir bijuši niecīgi, un 1/3 uzņēmēju atzīst, ka viņiem šo faktoru ir grūti novērtēt. Tas liecina par investīciju informācijas un stratēģijas trūkumu daudzos uzņēmumos. Novērojumu par investīciju un ilgtermiņa attīstības nekompetenci un grūtībām ievērojamā daļā uzņēmumu apstiprina arī citi aptaujas dati.

Kopumā uzņēmējdarbības faktoru dinamika liecina, ka pēdējā gada laikā ir pieaugusi uzņēmēju kompetence tirgus jautājumos, uzlabojies ēku un telpu stāvoklis, nodrošinājums ar iekārtām un tehnoloģiju, kā arī palielinājusies kapitāla pieejamība. Taču uzņēmumu sadarbība ar valsts un pašvaldību iestādēm ir uzlabojusies minimāli, bet palīdzība no uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām praktiski nav uzlabojusies.