Par ekonomisko politiku šobrīd

Ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs preses konferencē 21. oktobrī atkārtoti uzsvēra, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu rodas pretrunas, ja Privatizācijas aģentūras valdes locekļi vienlaikus pilda arī aģentūras departamentu direktoru pienākumus. Turklāt ar viņiem noslēgts viens darba līgums un viņi saņem arī vienu algu. Šajā gadījumā netiekot šķirtas lēmējinstitūcijas un izpildaparāta funkcijas. L.Strujevičs informēja, ka sagatavojis rīkojumu PA ģenerāldirektoram līdz 1. novembrim novērst šīs pretrunas. Viņš atzīmēja, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļi kā valsts uzņēmējsabiedrībā strādājošas amatpersonas atzīstami par valsts amatpersonām, kuras ir tiesīgas koleģiālās lēmējinstitūcijas ietvaros pieņemt lēmumus, tai skaitā — par rīcību ar valsts mantu un finansu līdzekļiem. Šādām personām aizliegts ieņemt citus amatus. Konstatēts, ka līdzīga situācija pastāv arī Latvijas Attīstības aģentūrā, un, pēc ekonomikas ministra domām, lai izslēgtu pretrunas, arī šeit nepieciešams mainīt valdes sastāvu. Tālab arī šīs institūcijas ģenerāldirektoram tiks iesniegts līdzīgs rīkojums līdz 1. novembrim pretrunas novērst.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Ekonomikas ministrija 19. oktobrī iesniegusi Ministru kabinetam konceptuālo ziņojumu par valsts atbalsta sniegšanas iespējām privatizējamām vai daļēji privatizētām uzņēmējsabiedrībām, kurām ir saimnieciskas grūtības. L.Strujevičs izteica cerību, ka nākamās Ministru kabineta sēdes darba kārtībā šis jautājums tiks iekļauts un arī izskatīts. Kā zināms, februārī Saeima pieņēma likumu par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli; tajā paredzēti gadījumi, kuros uzņēmējsabiedrības ir tiesīgas pretendēt uz valsts atbalstu, saņemot bezprocentu aizdevumus. Ekonomikas ministrs informēja, ka EM mēģinājusi izstrādāt kārtību un kritērijus, kā notiks uzņēmumu atlase un kā tie varēs pretendēt uz šo palīdzību. Pēc EM ieskata, ar šiem jautājumiem varētu nodarboties Latvijas Attīstības aģentūra, kura ļoti cieši saistīta ar uzņēmējdarbību, jaunu tirgu apzināšanu, jaunu ekonomiskās sadarbības kontaktu dibināšanu. Šobrīd, kad mūsu valsti skārusi ekonomiskā krīze Krievijā, lai saņemtu palīdzību, uzņēmumam jābūt konkrētam šīs krīzes seku pārvarēšanas plānam un jāatbilst arī citiem nosacījumiem — jādarbojas Latvijā ne mazāk par 3 gadiem, zaudētajam ārējam tirgum jābūt vairāk nekā 50 procentu apmērā no uzņēmuma apgrozījuma, kā arī Latvijas puses kapitāla daļai jābūt ne mazākai par 51 procentu. Pašam uzņēmumam arī jāsedz lielākā daļa pārstrukturēšanās izmaksu.

L.Strujevičs atzina, ka jābūt simtprocentīgai un vēl lielākai pārliecībai, ka uzņēmumi, kuri pretendē uz šādu palīdzību, savus biznesa plānus patiešām izpildīs un ar gūto peļņu varēs pastāvēt un aizdevumu noteiktajā termiņā atmaksāt valsts budžetā, lai šos līdzekļus varētu izmantot nākamajā apritē. Diemžēl uz konkrētiem jautājumiem — kāds valsts atbalsta gadījumā būs saražotās preces pieprasījums un noieta tirgi, kādas cenas, realizācijas apjomi, ienākumi un termiņi, kuros aizdevumu atdot, precīzu atbildi varot sniegt tikai retais no uzņēmējiem. L.Strujevičs pauda pārliecību, ka ekonomiskās situācijas līdzsvarošanai iespējams piesaistīt arī ārējos līdzekļus, piemēram, no Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda.

EM speciālisti aprēķinājuši, ka valsts atbalstam uzņēmējiem šogad nepieciešami 5,5 miljoni latu. L. Strujevičs atzina, ka šobrīd atrast šādus līdzekļus valsts budžetā ir problemātiski; kā būtisku iespējamo palīdzības instrumentu uzņēmējiem viņš novērtēja valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" sniegtās garantijas saražotās produkcijas eksportētājiem, ja Saeimā tiks nobalsots par Ministru kabineta ieteiktajiem šāgada budžeta grozījumiem, piešķirot 6 miljonus latu šīs institūcijas darbības nodrošināšanai.

Mudīte Luksa, "LV"