Informācija

Par Krievijas finansiāli ekonomiskās krīzes ietekmi uz Latvijas rūpniecību

Krievija vēl joprojām ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, kaut arī eksports uz Krieviju 1998.gadā nepārtraukti samazinās. 1998.gada astoņos mēnešos Latvijas eksports uz Krieviju salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu 1997.gadā ir samazinājies par 13,9 miljoniem latu un ir 88,7 procenti salīdzinājumā ar 1997.gada 8 mēnešiem. 1998.gada augustā Latvijas eksporta kopapjoms uz Krieviju salīdzinājumā ar jūliju ir samazinājies par 3,7 miljoniem latu un ir 31,4 procenti salīdzinājumā ar kopējo eksporta apjomu jūlijā.

1998.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijas ķīmijas rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksports uz Krieviju samazinājies par 538,3 tūkstošiem latu un ir 51,5 procenti no eksporta apjoma jūlijā. Līdzīga situācija ir ar mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu eksportu uz Krieviju; tā samazinājums augustā salīdzinājumā ar jūliju ir par 797,1 tūkstoti latu mazāks — 41,8 procenti no eksporta apjoma jūlijā. Tāpat ir samazinājušies pārējo preču eksporta apjomi. Šā gada astoņos mēnešos eksporta kopapjoms uz NVS valstīm, salīdzinot ar 1997.gada astoņiem mēnešiem ir samazinājies par 12,7 miljoniem latu un salīdzinājumā ar pagājušā gada 8 mēnešiem ir 92,8 procenti.

Šāds stāvoklis bija Latvijas preču Krievijas tirgos pirms finansiālās krīzes: pēc tās sākuma eksporta apjomi uz Krieviju samazinās vēl straujākos tempos.

Septembrī Krievijas partneru debitoru parādi Latvijas uzņēmumiem ir sasnieguši vairākus miljonus latu. Latvijas rūpniecības uzņēmumiem finansu līdzekļi ir iesaldēti Krievijas korespondējošās bankās. Latvijas uzņēmumu noliktavās ir uzkrājusies neapmaksātā produkcija par vairākiem miljoniem latu. Arī tie visi ir iesaldēti līdzekļi. Uzņēmumi strādā nepilnu darba nedēļu, slēdz atsevišķas ražotnes, piešķir darbiniekiem bezalgas atvaļinājumu, atlaiž vai plāno atlaist no darba strādājošos.

Pēc Mašīnbūves asociācijas sniegtās informācijas vairāki nozares uzņēmumi darbojas ar grūtībām. Piemēram, ar 30 procentiem jaudas strādā uzņēmums "RINAR", Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, "Arta–F", "Hidrolat", Daugavpils "Lokomotīve", "Sprunt Industries", "Rīgas dīzelis" un citi. Uz jautājumu, cik pašreiz bezdarbnieku ir mašīnbūves nozarē, Mašīnbūves asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš atbildēja, ka vairāk nekā 3 tūkstoši. Piemēram, Daugavpils pievadķēžu rūpnīcā no 1333 strādājošajiem 15.oktobrī štatu samazināšanas dēļ paredzēts atbrīvot no darba 391 un piešķirt bezalgas atvaļinājumu 70 darbiniekiem.

Kādu palīdzību šīs nozares uzņēmumi gaida no valsts?

Mašīnbūves asociācijas viedoklis šāds. Pirmkārt, nepieciešama nodokļu parādu termiņu pagarināšana, kā arī to nodokļu parādu dzēšana, kas rodas pašreiz uzņēmumos nenotikušo darījumu rezultātā Krievijas krīzes ietekmē. Otrkārt, uzņēmumiem būtu nepieciešams arī zināms finansiāls atbalsts. Treškārt, vajadzīgs atbalsts izstāžu organizēšanā un jaunu tirgu un klientu meklēšanā. Jāveic arī citu iespējamo tirgu izpēte. Ir nepieciešams arī nopietns valsts atbalsts atbilstoši likumā "Par valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" noteiktajiem kritērijiem.

Kā informēja Elektronikas un elektrotehniskās rūpniecības asociācijas prezidents Inārs Kļaviņš, pašreizējā situācija diezgan kritiska ir vairākos elektronikas un elektrotehnikas rūpniecības nozares uzņēmumos. Piemēram, a/s "Rebir" vadība saistībā ar Krievijas finansu krīzes ietekmi uz uzņēmuma saimniecisko darbību prognozē vairākas strādājošo skaita samazināšanas kārtas. Ja situācija neuzlabosies, uzņēmumā paredzēts samazināt strādājošo skaitu pat par 300 darbiniekiem. Iespējams pat, ka uzņēmumā paliks tikai 1400 strādājošo. A/s "Dauer" no 1000 strādājošajiem tuvākajos mēnešos paredzēts atbrīvot 400. Līdzīga situācija ir arī uzņēmumā RER, Ventspils ventilatoru rūpnīcā, akciju sabiedrībā "Dambis", "VEF–KT" un citos. Pēc I.Kļaviņa domām, šajā nozarē paliks ne vairāk kā 20 tūkstošu strādājošo.

Kopumā lielākajos elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības uzņēmumos produkcijas apjoms varētu samazināties par 11 līdz 15 miljoniem latu. Gada sākumā tika vērtēts, ka šajā nozarē kopējais produkcijas apjoms varētu būt 63,5 miljoni latu, turpretī pašreiz ir skaidrs, ka tas varētu sasniegt labākajā gadījumā 50 miljonu latu. Iesaldētie finansu līdzekļi varētu būt apmēram 2,7 miljonus latu lieli.

Kāda palīdzība būtu nepieciešama? I.Kļaviņš domā, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ir nodokļu parādu nomaksa. Protams, tuvākā nākotnē ir jādomā par jaunu izstāžu organizēšanu, produkcijas sertifikācijas laboratoriju izveidi.

Ja uzņēmējiem netiks sniegta palīdzība uzņēmumu pārstrukturēšanā un ražošanas modernizācijā, lai iekļūtu Eiropas un citu valstu tirgos, var ievērojami samazināties Latvijas tautsaimniecības attīstības tempi. Dažās nozarēs tie var būt pat ar negatīvu zīmi, piemēram, vairumā mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu, kā arī pārtikas rūpniecībā, ķīmijas rūpniecībā u.c. Ar laiku, protams, daļai uzņēmumu pašu spēkiem izdosies atrast kompensējošus noieta tirgus rietumu virzienā, bet tas būs ilgstošs process ar visām no tā izrietošajām sekām: IKP pieauguma tempu ievērojamu palēnināšanos, bezdarba pieaugumu, (dažos reģionos pat ievērojamu); samazināsies nodokļu atskaitījumi budžetā. Tas viss var palielināt sociālo spriedzi sabiedrībā. Tāpēc ļoti svarīgi ir sniegt uzņēmumiem palīdzību tieši krīzes situācijas sākuma posmā, lai neveidotos lavīnveidīgie procesi tautsaimniecībā, kad ražošanas tempu palēnināšanās vienā nozarē izsauks ražošanas apjomu samazināšanos arī pārējās nozarēs.

Kādi pasākumi būtu veicami šajā situācijā?

1.variants. Jāparedz finansējums valsts atbalstam Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietošanas programmā 1998.gadam 5,5 miljonu latu apjomā. Minētie līdzekļi jāpārskaita no 1998.gada valsts budžeta papildu ieņēmumiem. Šim fondam ir jākļūst par galveno avotu valsts atbalsta finansēšanai. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu pieņem Ekonomikas ministrija.

2.variants. Jāparedz finansējums saimnieciskās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem 1998.gadā no valsts pamatbudžeta neparedzētiem gadījumiem 5,5 miljonu latu apjomā. Papildu finansējuma avots varētu būt valsts nekustamā īpašuma pārdošana. Lēmumu par valsts atbalsta sniegšanu pieņem Ministru kabinets ne biežāk kā reizi mēnesī.

Valsts atbalstu var saņemt jebkurš Latvijas uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas atbilst šādām prasībām:

• tam radušās saimnieciskas grūtības ārēju, no uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ;

• uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir konkrēts krīzes pārvarēšanas projekts, kam jāsatur:

1) uzņēmuma restrukturizācijas programma;

2) mārketinga uzlabošanas pasākumu programma tirgus diversifikācijai, kas paredz jaunu tirgu apgūšanu valstīs ar iespējami augstāku kredīta reitingu;

3) uzņēmuma biznesa plāns;

• uzņēmums veic reālu saimniecisku darbību Latvijā ne mazāk kā 3 gadus;

• ārējais tirgus zaudēts vairāk nekā 50 procentu apmērā no uzņēmuma kopējā apgrozījuma;

• Latvijas puses kapitāla daļa statūtkapitālā nav mazāka par 51 procentu;

• pats uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) finansē lielāko daļu no pārstrukturēšanas izmaksām.

Iesniegtos projektus izvērtē un sakārto prioritārā kārtībā saskaņā ar norādītajiem kritērijiem Latvijas Attīstības aģentūra.

Projektu finansēšanas un finansējuma izmantošanas uzraudzību veic Finansu ministrija.

EM informācija

Investoru ceļvedis Vācijas uzņēmējiem

Vācijas izdevniecība "Wirtschaften heute" sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru" (LAA) izdevusi brošūru "Latvija. Ceļvedis investoriem". Tas ir pirmais nopietnais izdevums, kurā apkopota tieši uz Vācijas uzņēmēju interesēm vērsta vispusīga informācija par investīciju iespējām Latvijā. Brošūra ietver šādas sadaļas: "Zeme un cilvēki", "Ekonomiskā situācija un infrastruktūra", "Banku un finansu sistēma", "Nekustamā īpašuma tirgus"; "Uzņēmuma dibināšanas tiesiskais pamats"; "Uzņēmumu darbību reglamentējošie tiesiskie akti"; "Muitas likumdošana un prakse"; "Nodokļu likumdošana"; "Padomi un kontaktadreses".

Izdevums paredzēts arī Latvijas uzņēmējiem, kam ir partneri Vācijā.

Grāmatas autors ir Hanss Ūve Forpals, kas Latvijā vada eksporta un importa veicināšanas konsultāciju firmu "WIR Baltic". Ievadvārdus rakstījis LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts. Brošūru "Latvija. Ceļvedis investoriem" Latvijā varēs iegādāties Latvijas Attīstības aģentūrā un firmā "WIR Baltic".

EM informācija

Par Privatizācijas aģentūras padomes sēdi

19.oktobrī turpinājās Privatizācijas aģentūras (PA) padomes ārkārtas sēde, kas tika pārtraukta 16.oktobrī. Sēdi vadīja padomes priekšsēdētājs Laimonis Strujevičs.

Darba kārtības jautājumā par PA izdevumu tāmi sakarā ar piecu pastāvīgās komisijas locekļu apstiprināšanu un PA valdes papildināšanu ar diviem valdes locekļiem padome nepieņēma nevienu no padomes locekļu ierosinātajiem lēmuma projektiem. Tādējādi padome nedeva savu atzinumu par PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča sagatavoto PA izdevumu tāmes projektu un neatbalstīja L.Strujeviča sagatavoto "Nolikuma projektu par PA valsts pilnvarnieka, kas pilda pilnsapulces funkcijas, izveidoto pastāvīgo komisiju".

Padome sāka izskatīt PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumu projektu. PA valdes locekļi sniedza atbildes uz jautājumiem par atsevišķiem noteikumu punktiem, kā arī atspēkoja PA valsts pilnvarnieka L.Strujeviča izteiktos iebildumus attiecībā uz noteikumu projekta būtību. Kā sēdē, aizstāvot stratēģiskā investora nepieciešamību privatizējamajā sabiedrībā, atzīmēja PA ģenerāldirektors J.Naglis, šādu privatizācijas modeli PA bija apstiprinājusi jau 1997.gada 2.oktobrī PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas pamatnostādnēs. Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā, ko apstiprinājis Ministru kabinets, ir paredzēts, ka PVAS "Latvijas kuģniecība" stratēģiskais investors ir jānosaka līdz 1998.gada beigām. "PA valde nekādā gadījumā neatbalsta Lietuvas "Vakaru laivas" privatizācijai līdzīgas situācijas radīšanu," teica J.Naglis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka stratēģiskā investora noteikšana netraucēs īstenot akciju publisko piedāvājumu par privatizācijas sertifikātiem. "Ilgākajā variantā publisko piedāvājumu varēs uzsākt 204 dienas pēc privatizācijas noteikumu apstiprināšanas," uzsvēra J.Naglis.

Pusastoņos vakarā padome nolēma sēdi pārtraukt un turpināt PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumu izskatīšanu piektdien, 23.oktobrī.

LPA informācija

Rietumu banka uzsāk "American Express" kredītkaršu izplatīšanu

Rietumu banka 20.oktobrī uzsāka izplatīt korporācijas "American Express" kredītkartes — American Express Card (Green), American Express Company Card, American Express Gold Card un American Express Platinium Card.

"American Express" ir pazīstama firma, kuras emitēto kredītkaršu īpašnieku skaits pārsniedz 36 miljonus. 160 pasaules valstīs ir 2200 "American Express" servisa centru. Kompānijas 1997.gada pelņa pārsniedza 2 miljardus dolāru. "American Express" kredītkartes, kas apliecina tās īpašnieka maksātspēju, apkalpo jebkurā zemeslodes vietā.

Tas, ka Rietumu banka ir kļuvusi par oficiālu "American Express" kredītkaršu distributoru Latvijā, apliecina bankas drošību un stabilitāti, to, ka Rietumu banka ir iemantojusi pasaules lielāko finansu organizāciju uzticību.

Rietumu banka apkalpo arī "American Express" čekus. Banka emitē un apkalpo arī edc/Maestro debetkartes, EuroCard/MasterCard kredītkartes, kā arī apkalpo VISA un Diners Club kredītkartes.

Rietumu bankas preses dienesta informācija