Atbalss no liela, piepildīta skatuves mūža
Eduarda Smiļģa Teātra muzejā atvērta Harija Liepiņa piemiņas izstāde
Harijs Liepiņš kņaza Miškina lomā izrādē "Idiots"
Tota kokli Harijs Liepiņš stīgojis 300 izrādēs
Izstādē atbalsojas viņa bagātais skatuves mūžs un lielā tautas mīlestība, kas nebūt nav beigusies ar mākslinieka aiziešanu Aizsaulē.
Dodot gūtais neatņemams...
Muzeja direktores Ritas Rotkales iecerētā izstāde, kas skatāma līdz novembra beigām, akcentē svarīgākos posmus Harija Liepiņa dzīves gājumā.
Izstādes atklāšanas svētkos mākslinieka cienītāji piepildīja ar ziediem izrādē nēsātā Kazanovas mēteļa lielās kabatas. Ekspozīcijai izraudzīti fotoattēli no septiņām izrādēm. Hariju Liepiņu te redzam kā Romeo, Hamletu, Gestu Berlingu, Minhauzenu, Andreju Bolkonski ("Karš un miers") un Mortimeru ("Marija Stjuarte"). Centrā — Tots Raiņa "Spēlēju, dancoju" Eduarda Smiļģa režijā. Te ir arī divdesmit gados krietni pavalkātais Tota tērps un kokle, ko mākslinieks stīgojis 300 izrādēs.
Meistars saviem skatītājiem dāvājis simtiem lomu, to vidū — vairāki karaļi. Otrās telpas centrā paceļas masīvais Henrija IV tronis ar trim kroņiem. Mākslinieks ārēji viegli nesis slavas smagumu.
Vēl kādu lappusi Harija Liepiņa mūža grāmatā paver viņa rokraksti, uzmetumi grāmatām. Arī daļa no cienītāju draudzīgajām vēstulēm. Un te nojaušam, ka mākslinieks dzīvē saglabājis bērnišķīgu skaidrību un atvērtu, atsaucīgu dvēseli.
Izrauties no ikdienas rūpēm un sarežģījumiem viņam arvien palīdzējusi daba. Par viņa makšķernieka gaitām atgādina vecais spinings, ar ko vilkti lielie lomi. Fotogrāfijās redzam Skrundas "Lejasmāļus", kur vadītas vasaras un katra brīvā diena. Ar skumjām atvadāmies no pēdējiem attēliem — Ventas krasta un tukšās laivas, kas lielo sapņotāju aiznesusi tālumos.
Aina Adermane
Foto: Harijs Burmeistars