Indulis Zvirgzdiņš raksta:

"1929.gada decembrī izlaista tolaik lielākā —500 latu —naudas zīme. Uz tās ir Latvijas Bankas galvenā direktora K.Vanaga un padomes priekšsēdētāja J.Celma paraksti. Domās tiem varam pievienot arī bankas direktora — viena no galvenā direktora trim vietniekiem — Jāņa Stalbova parakstu.

1909.gada vasarā viņš fotografējis Kraukļu pagasta "Īvānus", kur saimniekoja svainis Jēkabs Īvāns un vecākā māsa Berta Stalbova—Īvāne. Attēls bija pamatā 500 latu naudas zīmes reversa sižetam.

Jānis Stalbovs (1886—1950) 1909.gadā pēc Mironova komercskolas beigšanas sāka studijas Rīgas Politehniskā institūta komercnodaļā. 20.gadu sākumā viņš strādāja Latvijas vēstniecībā Tallinā, pēc tam bija Latvijas Bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieks. 1928.gadā viņš pārnāca darbā uz Rīgu. Savukārt "Īvānu" saimniecība togad saņēma Zemkopības ministrijas godalgu par veiksmīgu darbu.

500 latu banknote tika iespiesta naudas spiestuvē "Bradbury, Wilkinson & Co, Ltd" Anglijā. Klišejas izgatavoja spiestuves grafiķi. Viņu vārdi netika izpausti, aizbildinoties ar nepieciešamību nodrošināties pret viltošanu. Mākslinieks nezīmēja "no dabas", bet izmantoja iesniegtos materiālus.

Salīdzinājumā ar fotogrāfiju naudas zīmes reversā attēlota nedaudz citāda lauku sēta. 1881.gadā celtais zirgu stallis ar ratnīcu un piebūvēto cūku kūti pārveidots par divām atsevišķām ēkām, mainīts arī citu saimniecības ēku novietojums un izskats. "Īvānu" ļaudis visvairāk tomēr bija neapmierināti ar to, ka priekšplānā redzamas raibas govis. Jēkabs Īvāns uzskatāms par vienu no Latvijas brūnās šķirnes izkopējiem. Arī 500 latu iznākšanas laikā Latvijas ražīgākā govs Tulpe bija "Īvānu" ganāmpulka pēctece, un no tās piena gadā ieguva vairāk nekā 400 kg sviesta.

Taču nebūtu pareizi pārmest nezināmajam māksliniekam lopu šķirnes neievērošanu — Latvijā audzēja arī melnraibās un sarkanraibās govis, kaut arī tās nebija tik izplatītas kā brūnās. Viens no valsts saimnieciskās dzīves pamatiem bija lauksaimniecība. Piena lopkopība īpaši bija attīstīta Vidzemē. Naudas zīmes sižets uzskatāms par simbolu visai Latvijai, lai gan attēlota konkrēta zemnieku sēta.

Savukārt 500 latu naudas zīmes aversa labajā malā attēlotā sieviete ģērbusies Nīcas novada tautastērpā, sēdētājas kreisais plecs izvirzīts uz priekšu. Uz tā ar saktu sasprausta sagša. Nīcas tērps kā grezns tautastērps 20. gados bija samērā iecienīts rīdzinieču vidū. Iespējams, ka arī to mākslinieks Anglijā zīmējis, izmantojot kādu fotogrāfiju. Atšķirībā no pārējām naudas zīmēm šai banknotei valsts ģerbonis novietots tajā pašā pusē, kur atbildīgo bankas darbinieku paraksti.

Jāuzsver, ka daļa Latvijas iedzīvotāju savā mūžā lielo naudas zīmi rokās tā arī nepaturēja. Piemēram, tajos pašos "Īvānos" 500 latu esot bijusi puiša gada alga, meitas — 360 latu. Latvijas Banka garantēja 500 latu banknotes maiņu pret 145 g zelta, un tas nebija maz."

Atgādināsim: pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas pakāpeniski notika lata atgriešanās apgrozībā, sākot ar 5 latu banknoti 1993.gada 5.martā. Vēlāk apgrozībā nonāca lielāko nominālu naudas zīmes, līdz šogad 20.jūlijā naudas reforma tika pilnīgi pabeigta ar 500 latu banknotes laišanu apritē. Naudas zīmju mākslinieciskajā koncepcijā noteikta vieta ir katrai lata banknotei. Uz tām simboliski atainots latviešu tautas ceļš laiku lokos, kas noslēdzas ar latviskās identitātes un valstiskās neatkarības simbolu — latvju jaunavas profilu — 500 latu naudas zīmju aversā.

Publikācija no Latvijas Bankas biļetena "Averss un Reverss", nr.5, 1998