Par spīti visām likstām, kas šovasar piemeklēja zemkopjus, raža tomēr ir klētīs un pagrabos.

Laukos šogad, šķiet, visgrūtāk klājās graudaudzētājiem. Daudzi zemnieki vasaras sākumā vēl cerēja, ka raža būs normāla, bet rudens lietus visas cerības "izmērcēja". Daudzviet problēmas radušās arī graudu kaltēšanā. Šis darbs bija jādara divas, pat trīs reizes, lai samazinātu mitruma daudzumu līdz vajadzīgajam. No lauka graudi daudzviet nāca pat ar 30 procentu mitrumu.

Jāpiebilst, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ jūtami iekavējās ražas novākšana. Arī graudu kvalitāte bija ļoti zema. Daudzviet novākti rudzi pārtikai nav derīgi.

To, cik smags šoruden ir zemnieka gads, liecina arī prognozējamā raža — pērn no graudaugu hektāra vidēji ieguva 21,4 centnerus, bet šogad ražība ir vairs tikai nedaudz augstāka par 18 centneriem no hektāra. Zemnieki teic, ja novāc tik maz graudu, tad nav izdevīgi audzēt šīs kultūras, jo ienākumi nesedz pat izdevumus. Šoruden daudziem zemkopjiem ieņēmumi no graudiem nebūs lieli. Speciālisti prognozē, ka šogad ievāktā garudu kopraža ir apmēram 909,8 tūkstoši tonnu. Tas ir vismaz par 10 procentiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Savukārt kartupeļi šogad labāk auguši tiem zemniekiem, kuri tos iestādījuši vieglākās augsnēs. Vasaras lietavas stipri sablīvēja zemi, Latgales pusē desmitiem kartupeļu hektāru izslīka, tos piemeklēja arī lakstu puve. Pašlaik jau daudzi zemnieki sāk interesēties par sēklas iepirkšanu nākamajam gadam.

Pērn vidējā kartupeļu raža valstī bija 136 centneri no hektāra, šogad — apmēram 100 centneru no hektāra. Labvēlīgos augšanas apstākļos zemnieki nereti pat novāc 150-—200 centnerus no hektāra. Arī kartupeļu kopievākums ir krietni zemāks nekā iepriekšējā gadā — tikai 690 tūkstoši tonnu. Jāatzīmē, ka šogad kartupeļu bija iestādīts par 10 tūkstošiem hektāru mazāk nekā pērn. Šis gads ļoti labvēlīgs bijis cukurbiešu audzētājiem. Vidējā saldo biešu raža no hektāra šogad solās būt pat par 36 tonnām augstāka. Pagājušajā gadā ražība bija zem 30 tonnām no hektāra. Speciālisti atzīst, ja no hektāra iegūst 22—25 tonnas, tad jau ir rentabli audzēt šo kultūru. Jāpiebilst, ka aizvien vairāk zemnieku pērk ārzemju cukurbiešu audzēšanas un novākšanas tehniku, kas ir daudz kvalitatīvāka un ražīgāka par līdzšinējo.

Piemēram, ar vācu tehniku novācot bietes, zemē paliek tikai 10 procenti, bet ar krievu tehniku, līdz 25 procentiem un vairāk.

Šogad iespējamā cukurbiešu kopraža varētu būt lielāka par 600 tūkstošiem tonnu. Citviet vēl vākta raža. Tas tāpēc, ka cukurfabrikas nespēj pārstrādāt visu izaudzēto. Zemnieki bietes piegādā pēc stingra grafika. Jau domājot par nākamā gada ražu, lauksaimnieki steidz pabeigt rudens arumu.

Dagnija Muceniece

"Latvijas Vēstnesim"