"Mūsu attīstības spogulis ir bērni un vecie ļaudis"

Intervija Latvijas Valsts radio vakar, 26.oktobrī, raidījumā "Pusdiena" pulksten 12.35

— Jūs tikko esat atgriezies no apjomīgas vizītes Rietumeiropā pirms kuras, ja tā vienkāršojot var teikt, par vienotu uzdevumu tika nosaukta Latvijas sasniegumu ceļā uz Eiropu, uz Eiropas Savienību akcentēšana, prezentēšana. Vai tas, jūsuprāt, ir izdevies kopumā?

G.Ulmanis: — Jā, vai izdevies, tas ir nākotnes jautājums, un to laiks rādīs, bet katrā ziņā nedēļas laikā tika ieplānots tikties ar daudzām atbildīgām amatpersonām Eiropas dažādās institūcijās, tai skaitā arī Francijā un Vācijā. Avīzes ir rakstījušas, un radio ir ziņojis, un televīzija ir rādījusi. Es negribu pakavēties pie kalendārā grafika, galvenie saturiskie momenti bija mūsu vēlēšanās un mūsu padarītais darbs ceļā uz Eiropas Savienību, un es gribēju dzirdēt no Eiropas Savienības amatpersonām, no NATO amatpersonām, kā viņi vērtē mūsu sasniegumus, kas tajos ir labs, kas tajos ir slikts, savukārt no savas puses es argumentēju to, ko mēs esam izdarījuši un kāpēc mēs to esam izdarījuši, un trešais jautājums bija — ko nākotnē vajadzētu darīt abām pusēm — Eiropas Savienībai, NATO un Latvijai, lai šis Latvijas iesāktais, manuprāt, ļoti dinamiskais un sekmīgais ceļa posms sevi attaisnotu un arī nākotnē dotu zināmu rezultātu. Es gribētu klausītājus neorientēt uz kādu acumirklīgu sasniegumu vai uz acumirklīgiem solījumiem vai vērtējumiem, jo — ņemsim vērā, ka Eiropas Savienības reālā paplašināšanās varētu būt kaut kad 2003.—2005.gadā; ja vispār drīkst par šiem skaitļiem runāt, tad tāda apmēram varētu būt šī prognoze, šis grafiks, un, runājot par iestāšanos NATO struktūrās, vispār nekādi kalendārie grafiki netika minēti, bet tikai tas darbs, kas būtu nākotnē jāizdara. Ļoti interesanta bija tikšanās UNESCO, kur, tāpat kā NATO, es tikos ar visiem UNESCO akreditētajiem pārstāvjiem jau no visas pasaules valstīm. Tā ir pasaules organizācija, ne tikai Eiropas, un es runāju par latvisko garu, par latvisko mentalitāti, par latvisko kultūru, par latviešu izglītību, par latviešu izpratni attiecībā uz vēsturi, kā mēs vērtējam sevi šajā lielajā vēstures ratā, kas pašreiz notiek Eiropā. Un nobeigumā es runāju arī par to, ka Latvija ir gatava ķerties pie jaunas bibliotēkas celtniecības, un lūdzu UNESCO atbalstu šai idejai, jo bibliotēka tāda, kādu mēs to esam iecerējuši, būs Austrumeiropā un Viduseiropā viena no lielākajām. Un, tā kā UNESCO vienmēr savas darbības pamatā ir likusi arī darbu attiecībā uz bibliotēkām, tas nav tikai kāds lokāls jautājums, tas ir jautājums arī par valstiskumu, par valstisko izglītību kopumā. Un nobeigumā — pasākumā par godu Vestfālenes miera līguma 350 gadiem, uz kuru bija aicināti Eiropas valstu vadītāju lielākā daļa. Vācijas puse tomēr nebija aicinājusi atsevišķas valstis, kuras uzskatīja, ka ir mazāk saistīti ar šo trīsdesmit gadu karu, ar sekām un trīsdesmit gadu kara akcentiem.