Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti! Pulkstenis ir deviņi un trīsdesmit minūtes. Pasludinu par atklātu 1998.gada 21.oktobra ārkārtas sēdi. Atbilstoši Kārtības ruļļa 42.pantam Prezidija vārdā paziņoju darba kārtību. Darba kārtībā ir iekļauti sekojoši jautājumi: Prezidija ziņojumi, tas ir jūsu iepriekšējā dokumentā, lai ekonomētu laiku, tātad visi Prezidija ziņojumi no 1.līdz 8.jautājumam. Otrā sadaļa — amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana, tas ir, no 9.līdz 16.darba kārtības jautājumam jūsu dokumentā, kas ir jau iepriekš izdalīts. Un jautājumi, kas skar likumprojektu izskatīšanu, trešā sadaļa, tas ir, darba kārtības jautājumi no 25., es atvainojos, un tie ir darba kārtības jautājumi, kas skar likumprojektu izskatīšanu, tie ir jautājumi vecajā darba kārtībā no 35.līdz 51.jautājumam. Darba kārtība tiks izdalīta, tā jau tiek pavairota, ņemot vērā ļoti saspringto laika limitu.

Lūdzu sākam izskatīt ārkārtas... Godātie deputāti, sēdes gaitā jūs tagad saņemsit arī šo dokumentu, kurā ir Saeimas Prezidija paziņotā darba kārtība formulēta rakstveidā, bet tagad sākam izskatīt mūsu ārkārtas sēdes darba kārtību, un pirmā sadaļa ir Prezidija ziņojumi. Prezidijs ziņo par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Konvenciju par terorisma apkarošanu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mauliņa, Prēdeles, Bišera, Leiškalna un Seiksta iesniegto likumprojektu "Grozījums Saeimas Kārtības rullī" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Pie jums vēršos kā pie patriotiem, pie tiem, kam ir sirdsapziņa, un pie aprēķinātājiem, tiem, kas sevi uzskata par pragmātiķiem, ar šādu uzaicinājumu: Patrioti sapratīs, ka Latvijas nākotne ir jaunajā paaudzē, pragmatiķi, ceru, pratīs izrēķināt, ka vislabākais kapitālieguldījums ir jaunatne, jaunā paaudze, bērni un izglītība. Un tāpēc ir šis priekšlikums — nodibināt nākošā 7.Saeimā, lai varētu strādāt, pilnu lielo demogrāfisko komisiju, kas to traģisko stāvokli, kas tagad ir Latvijā, dzimstības jautājumā un izglītības nodrošinājuma jautājumā, varētu pagriezt mazliet uz labo pusi, jo stāvoklis, kā zinām, ir ļoti bīstams, jo piedzimst jau piekto gadu tikai 53% līdz 56% no iepriekšējās paaudzes. Tajā pašā laikā talantīgi bērni nevar mācīties, jo ir lielas skolas naudas, un ne tikai skolas naudas, bet ir liels izdevumu klāsts, apgūstot izglītību jau pamatskolā, nerunājot par vidusskolu un augstskolu. Un tāpēc priekšlikuma saturs ir tāds, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas vietā, kura tagad ir zaudējusi ar jaunu Pilsonības likuma izmaiņu, pienākumus, proti, Pilsonības likuma izpilde būs labi ja vienreiz, divreiz gadā, jo par īpašiem nopelniem vairs netiks tiem piešķirta pilsonība, kuriem var piešķirt parastā naturalizācijas kārtībā, tāpēc šī komisija veltīgi tērēs līdzekļus, saņemot visu vajadzīgo aprīkojumu, bet šāda aprīkojuma nav Demogrāfijas apakškomisijai, kura tagad strādā uz Sociālo un darba lietu komisijas finansu bāzes. Tāpēc lūdzu balsot par šo priekšlikumu, lai ir iestrāde nākošajai, 7.Saeimai par šo jautājumu, vismaz ir iestrāde, lai viņi arī sāk domāt par šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš ir izteicies par šo likumprojektu. Modris Lujāns vēlas runāt. Lujāna kungs, jūs varat runāt tikai pret. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es ceru to, ka mūsu kolēģis nākošajā, 7.Saeimā, Andris Šķēles kungs izpildīs savus solījumus un Latvijā tuvākā laikā pieaugs gan bērnu pulciņš, gan būs jautras ģimenes, kurās būs vairāk par diviem, trim bērniem, līdz ar to Mauliņa satraukums, promejošās Latvijas satraukums, ir galīgi nevietā. Un es domāju, tādēļ, ka mēs atstāsim to cienījamā Šķēles kunga rokās, kas tuvākā laikā atnāks šajā zālē, sēdēs un risinās bērnu problēmas un tautas labklājību, tādēļ es domāju, ka atstāsim 7.Saeimai 7.Saeimas problēmas, bet šai šīs. Tādēļ es aicinu tomēr Kārtības rulli pagaidām negrozīt, nepārveidot. Demogrāfisko problēmu mēs arī atrisināsim bez Kārtības ruļļa palīdzības.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 8. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst par Prezidija atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst pret Prezidija atzinumu. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pret Prezidija atzinumu neiebilst. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Kriminālsodu izpildes likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Slovēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Komerclikums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" . (No zāles deputāts M.Lujāns: "Nevajag atsaukt! Lai sēž!") Vēlas runāt Roberts Dilba, LZS frakcijas deputāts.

R.Dilba

(LZS). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo ne jau tāpēc, ka es neatbalstītu mūsu Latvijas valsts ceļu uz Eiropas Savienību, es esmu par to, atbalstu. Bet ir izveidojusies tāda situācija, ka es esmu jau trijās komisijās, un tas ir Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpums, un tāpēc es aicinātu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Vairāk deputāti debatēs runāt nevēlas. Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projektu par deputāta Roberta Dilbas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 13, atturas — 11. Roberts Dilba atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Maijas Hlaminas iecelšanu par Siguldas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4692. Izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija un iesaka atbalstīt lēmuma projektu — iecelt Maiju Hlaminu par Siguldas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs

. Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu — iecelt Maiju Hlaminu par Siguldas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Siguldas tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 3. Maija Hlamina iecelta par Siguldas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona Siguldas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Ingas Spruģes atbrīvošanu no amata" . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4737 — Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi iesniegumu, ko saņēmusi Tieslietu ministrija, ar Ingas Spruģes lūgumu atbrīvot viņu no ieņemasmā amata. Juridiskā komisija iesaka to atbalstīt un tātad balsot par viņas atbrīvošanu no Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā amatā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu. Godatie deputāti, balsosim par Saeimas lēmuma projektu — atbrīvot Ingu Spruģi no Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā darbā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — nav. Inga Spruģe atbrīvota no Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata sakarā ar iecelšanu citā amatā.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par Ingrīdas Brūveres apstiprināšanu par Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja šo projektu un aicina Saeimu apstiprināt Ingrīdu Brūveri par Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Alūksnes rajona tiesas tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Ingrīdas Brūveres apstiprināšanu par Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Ingrīda Brūvere apstiprināta par Alūksnes Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmumaprojekts "Par dažu apgabaltiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4745. Saeimas Juridiskā komisija ir visas šīs kandidatūras izskatījusi un aicina atbalstīt. Tātad vispirms apstiprināt Vili Donānu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Viļa Donāna apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Vilis Donāns apstriprināts par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Tālāk Juridiskā komisija aicina apstiprināt Ingrīdu Junkhāni par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ingrīdas Junkhānes apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Ingrīda Junkhāne apstiprināta par Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu turpinām!

M.Grīnblats.

Un pēdējais priekšlikums no šī dokumenta — apstiprināt Valentīnu Lohovu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Valentīna Lohova apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Valentīns Lohovs apstiprināts par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

M.Grīnblats.

Juridiskā komisija precizē — Valentīna Lohova...

Sēdes vadītājs.

Ā, es atvainojos, Valentīna Lohova ir apstiprināta par Latgales apgabaltiesas tiesnesi.

Nākamais dienas kārtības jautājums — "Par dažu tiesu tiesnešu iecelšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Tātad dokuments nr. 4746. Juridiskā komisija visas šīs kandidatūras ir izskatījusi un aicina Saeimai atbalstīt. Tātad pirmām kārtām — iecelt Līgu Ašmani par Jelgavas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu balsosim. Lūdzu zvanu un lūdzu balsosim par Līgas Ašmanes iecelšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Līga Ašmane iecelta par Jelgavas tiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums — iecelt Guntu Gūtnieci par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Guntas Gūtnieces iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret— nav, atturas — nav. Gunta Gūtniece ir iecelta par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums — iecelt Andru Jaunskungu par Liepājas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Andras Jaunskungas iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Andra Jaunskunga iecelta par Liepājas tiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums no šī paša dokumenta — iecelt Agritu Sīmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par Agritas Sīmanes iecelšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Agrita Sīmane iecelta par Valmieras rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Un pēdējais balsojums no šī paša dokumenta — iecelt Kārli Stārastu par Liepājas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Kārļa Stārasta iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Kārlis Stārasts iecelts par Liepājas tiesas tiesnesi.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmumaprojekts "Par dažu tiesu administratīvo tiesnešu iecelšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr. 4747. Šeit ir vairākas kandidatūras. Juridiskā komisija ir izskatījusi un aicina Saeimu atbalstīt. Pirmām kārtām iecelt Daini Pēteri Kļaviņu par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsosim par Daiņa Pētera Kļaviņa iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Dainis Pēteris Kļaviņš iecelts par Aizkraukles rajona tiesas administratīvo tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums. Iecelt Igoru Kligaču par Ventspils tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Igora Kligača iecelšanu par Ventspils tiesas administratīvo tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 2. Igors Kligačs iecelts par Ventspils tiesas administratīvo tiesnesi. Lūdzu tālāk!

M.Grīnblats.

Un pēdējais priekšlikums šajā dokumentā — iecelt Kristīni Siliņu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu. Godātie deputāti, balsosim par Kristīnes Siliņas iecelšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Kristīne Siliņa iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvo tiesnesi.

Nākamais dienas kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Svetlanas Beļajevas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Juridiskā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un aicina atbalstīt attiecīgo projektu — iecelt Svetlanu Beļajevu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no šīs pašas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Sēdes vadītājs.

Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Svetlanas Beļajevas iecelšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 6. Svetlana Beļajeva iecelta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jūrmalas pilsētas tiesas administratīvā tiesneša amata.

Turpinām izskatīt mūsu dienas kārtību. Nākošā sadaļa — "Likumprojektu izskatīšana". Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" , trešais lasījums. Atkārtota izskatīšana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vents Balodis, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi, godātie deputāti! Mēs kārtējo reizi izskatām trešajā lasījumā nekustamā īpašuma nodokli. Komisija ir papildinājusi šo likumprojektu ar saviem priekšlikumiem, un ir ņemti vērā Finansu ministrijas un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra priekšlikumi. Pirmais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt otrās daļas 6. punktu sekojošā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par pirmo priekšlikumu? Tas tiek pieņemts.

V.Balodis.

Otrais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur precizē masu aktīvās atpūtas centra atbrīvošanu no nodokļiem. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

V.Balodis.

Trešais ir deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis.

Ceturtais — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — papildināt pantu ar 10. un 11. daļu sekojošā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt tam? Pieņemts.

V.Balodis.

Piektais. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums... izteikt 3. panta otro daļu sekojošā redakcijā... 5. pantā...

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

V.Balodis.

Sestais ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Vēlas runāt Anna Seile, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izskatot šo likumprojektu, mēs jau vairākas reizes esam runājuši par to netaisnību, kāda ir tiem zemes īpašniekiem, kuriem atrodas zemes aizsargājamo objektu vai Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kuriem ir jāmaksā pilna maksa par zemi, no kuras nevar gūt ienākumus. Tā, piemēram, īpašniekiem ir atdota meža josla gar Gaujas krastu, un šajā joslā nav izmantojami koki, bet nodoklis ir jāmaksā. Un tāpēc arī pašvaldības nepieņem nekādus lēmumus samazināt šo nodokļu summu, ko gan viņas pēc likuma noteikumiem varētu darīt, jo viņiem pašvaldībām netiek samazinātas nodokļu prognozes. Šis ierosinājums ir radies sakarā ar to, ka gandrīz visiem Saeimas deputātiem tika atsūtīta Gaujas Nacionālā parka administrācijas vēstule ar lūgumu — izvērtēt šo situāciju un paredzēt, ka nodokļu atlaides ir piemērojamas, nepiemērojot prognozēs šo nodokļu summu, kas nāktos par aizsargājamās teritorijās ietilpstošajām zemēm.

Un tāpēc es nevaru saprast, kāpēc tomēr Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, daudzkārt šo jautājumu izskatot, tomēr vai nu nav precizējusi manu iesniegto priekšlikumu, vai vispār mēģinājusi kaut kādi atrisināt šo jautājumu, bet vienkārši klaji noraidījusi. Es ļoti gribētu dzirdēt šeit kādus paskaidrojumus.

Sēdes vadītājs.

Nākamais vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka tiešām vajadzētu mums iedziļināties Seiles kundzes priekšlikumā, jo tas visnotaļ ir loģisks un pat ļoti saprotams katram, jo tie zemes īpašnieki vai meža īpašnieki, kuru īpašumi atrodas lieguma zonās vai aizsargājamās dabas teritorijās, aizsargjoslu teritorijās, dabīgi, nekādi nevar izmantot savu mežu vai zemi. Ne viņi var to apstrādāt, nedz to var izmantot šos kokmateriālus vai cirst kokus, un tā tālāk. Tā ka viņam praktiski nekādu ienākumu nav. Tātad kā viņi varētu maksāt šo nekustamā īpašuma nodokli, ja viņiem nav nekādu ienākumu no tās zemes? Praktiski tā ir zeme skaistumam, tā ir zeme mums visiem, tā ir zeme Latvijai, un jāpateicas šiem īpašniekiem, kas uztur šos zemes gabalus kārtībā, kas atrodas aizsargājamās joslās, jo tie praktiski pieder mūsu valstij.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputātes Seiles kundzes priekšlikumu. Jo ir piemēri gan Jūrmalā, gan Ķemeros, nacionālajos parkos, kur tiešām ir zeme privātīpašumā, un tā ir tagad atdota atpakaļ, bet praktiski šie īpašnieki piemaksā klāt no savas kabatas, tātad no savām algām, no savām pensijām par šo zemi šos nodokļus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis — pie frakcijām nepiederošs deputāts vēlas runāt nākamais. Lūdzu!

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja valsts uzliek apgrūtinājumu, tad valstij ir arī jāpanāk pretī īpašniekiem, un es ļoti, ļoti aicinātu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, jo pie manis arī ir griezušies ļoti daudzi, it īpaši Gaujas Nacionālā parkā dzīvojošie, jo, ja šis apgrūtinājums ir uzlikts, tad ir jāpanāk arī pretīm valstij šiem īpašniekiem.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vairāk deputāti runāt nevēlas. Komisijas vārdā Vents Balodis vēlas ko teikt? Lūdzu!

V.Balodis

(TB/LNNK). Tā kā Seiles kundze vēlējās paskaidrojumus par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, tad arī man tas ir jāizsaka. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja Seiles kundzes priekšlikumu tāpēc, ka ļoti pamatoti pret to iestājās Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors, kurš teica, ka jau šajās speciālajās zonās tāpat ir kadastrālā vērtība samazināta tāpēc, ka tur nevar tikt veikta saimnieciskā darbība. (No zāles deputāte A.Seile: "Nav samazināta!’) Un viņa viedoklis bija, ka nevajadzētu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Bet deputātiem ir jāizšķiras balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputātes Seiles priekšlikumu — papildināt likuma 5.pantu ar sesto daļu sekojošā redakcijā, tālāk kā tekstā, tas ir 6.priekšlikums jūsu dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis.

Paldies! 7.priekšlikums līdz ar to nav izskatāms, jo tas ir analoģisks iepriekšējam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

V.Balodis.

8. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Pieņemts.

V.Balodis.

9.— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kas paredz pārcelt līdz 2001.gadam, kad netiks apliktas ēkas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas 9.priekšlikumam. Pieņemts.

V.Balodis.

10. arī ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Par 10.priekšlikumu vēlas runāt Normunds Pēterkops — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Cienījamās dāmas! Es gribu vērst uzmanību uz 10. un 11.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, un gribu arī atgādināt deputātiem, ka jau divās vai pat trijās sēdēs, kad Saeima ir izskatījusi šo likumprojektu, Saeima ar balsu vairākumu ir atbalstījusi priekšlikumu, ka līdz 2003.gada 31.decembrim individuālās dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašumi un daudzdzīvokļu mājas, ja tās neizmanto komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas. Un man nav skaidrs, kāpēc jau būtībā trīs reizes Saeima ir izteikusi savu viedokli ar ļoti lielu balsu vairākumu par šāda priekšlikuma nepieciešamību likumā, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nepārtraukti maina šo pantu un grib uzspiest savu redakciju — kaut kādu vērtību 5000 skatīties. No kurienes ir radusies šāda vērtība "5000"? Kurš paskatījās pirmais griestos vai paskatījās no sākuma uz kādām piecām zvaigznēm un pēc tam pielika nulles klāt. No kurienes ir radies šis skaitlis "5000"? Nav nekāda pamatojuma. It īpaši, ka nav nekāda pamatojuma ne 5000, ne 3000, un es uzskatu, ka šāda te kaut kāda robežas novilkšana starp it kā varētu saprast, ka tā ir kaut kāda robeža starp ļoti turīgiem un vidēji turīgiem vai kādiem mazturīgiem. Bet, ja nav šādas analīzes bijušas, kāda ir šī robeža, es domāju, ka ir nepareizi kaut kādu skaitli ielikt iekšā kā atskaites punktu. Tāpēc es uzskatu, ka ir noraidāmi abi šie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas kārtējie priekšlikumi — grozīt jau Saeimā pieņemto redakciju, un atstāt to redakciju, kas ir tabulas kreisajā pusē, tas ir tas, kas ir pieņemts jau trešajā un ceturtajā lasījumā.

Ja mēs paskatāmies būtībā motivāciju, es esmu jau stāstījis vairākas reizes. Es vairāk pat domāju, ka nebūtu vajadzīgs atgriezties. Nav pēdējā lapaspusē pie tabulas klāt arī, ir it kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija parādījusi šo te līkni, kā mainās ienākumi un tamlīdzīgi. Jā, var jau piekrist, ka varbūt pašvaldībām trūkst līdzekļu, bet nekādā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka šie līdzekļi šobrīd ir jāieņem no dzīvokļu īpašniekiem, kas šobrīd privatizē dzīvokļus. Mēs visu laiku gribam, lai pēc iespējas ātrāk valsts privatizē savu dzīvojamo fondu. Mēs gribam, lai īrnieki kļūst par dzīvokļu īpašniekiem. Un tagad, pēc gada, 2001.gadā, uzliksim šiem dzīvokļu īpašniekiem īpašuma nodokli.

Nākamais. Šobrīd tuvojas arī Latvijai diemžēl ne visai labi laiki attiecībā uz finansiālo stāvokli, un es nedomāju, ka tagad mēs varētu tieši pieņemt vēl vienu "dāvanu" klāt iedzīvotājiem — vēl vienu papildu nodokli, ko šobrīd viņi nemaksā. Atstājam tā, kā ir jau šobrīd pierasts, zemes nodoklis, pie tā jau cilvēki ir pieraduši un jau plāno savu gada budžetu. To viņi maksā. Nevajag šobrīd, pašlaik, kamēr nav pieaugusi maksātspēja, nevajag pašlaik aplikt dzīvojamo fondu ar īpašuma nodokli. Tāds ir mans priekšlikums. Es lūgtu arī Saeimu noraidīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātos priekšlikumus, respektīvi, atstāt trešā un ceturtā lasījumā pieņemto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu iedziļināties Pēterkopa kunga teiktajā, jo tas visnotaļ atbilst tiem pārdzīvojumiem un tai ekonomiskajai situācijai, kura pašreiz ir un kura veidojas vēl jo nopietnāk nākotnē. Tāpēc, kad mēs skatījām iepriekšējo punktu, mēs no debatēm atteicāmies, lai gan arī šeit bija jādebatē par to 1,5% no kadastrālās vērtības. Bet vismaz apspriežot šo 10.priekšlikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi, es aicinu to noraidīt un atgriezties pie iepriekšējā lasījuma redakcijas, jo tā visnotaļ paredz to situāciju vai ir paredzējusi to situāciju tad, kad mēs balsojām, kāda ir izveidojusies. Un tiešām jāapliecina Pēterkopa kunga teiktais, ka mainās ekonomiskā situācija un ekonomiskais nodrošinājums gan ģimenēm, gan tiem, kas ir pazaudējuši darbu, un tādi ir 10 tūkstoši pašreiz, kas ir jau pazaudējuši vai kas to pazaudēs tuvākajā laikā. Vai viņiem būs šī iespēja samaksāt šos nodokļus no tiem līdzekļiem, kas ir viņu rīcībā? Un šeit tiešām šis sadalījums — 5000 latu, tie līdz 5000 latiem ir nabagiem, un virs 5000 latiem no kadastrālās vērtības ir bagātie. Tāpēc lūdzu neatbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo daudziem cilvēkiem ir tikko denacionalizēta zeme, denacionalizēti īpašumi, vēl nav īsti sākta to apgūšana, nav īsti tos saveduši kārtībā, lai varētu kaut ko nopelnīt vismaz no tā, ko viņi ir dabūjuši pēc 50 gadu noskatīšanās no malas uz saviem īpašumiem, kā tie tiek sagrauti. Dosim iespēju šai atelpai, un sāksim to no 2003.gada, kā tas bija iepriekšējā lasījumā.

Tādēļ vēlreiz lūdzu — iedziļinieties šajos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumos, un neatbalstiet tos! Atstāsim iepriekšējā lasījuma redakcijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamā runās Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! No kaut kā ir jāveidojas valsts budžetam. Ja mēs atstājam tādā redakcijā, kā bija iepriekšējā variantā, tad atkal mēs esam pilnīgi palaiduši garām tos uzņēmējus, kuriem pieder uzņēmumu īpašumi, ēkas un būves. Un būves ir ļoti dažādas lietas. Par tiem var uzskatīt pat gāzes vadus un visus pārējos. Un no šīm lietām nodokļi netiks maksāti. Kāpēc tad mēs šo likumu saucam par nekustamā īpašuma nodokli, kāpēc mēs to nesaucam gluži vienkārši par zemes nodokli? Jo slēptā veidā šajā likumā ir paredzēta tikai nodokļa maksāšana par zemes īpašumu, bet ne par vienu ēku, ne par vienu ražošanas ēku un ne par vienu būvi. Es pilnīgi piekrītu tam, ka par dzīvokļiem varētu nemaksāt šādu nodokli, bet šī redakcija paredz to, ka mēs taču nemaksājam arī par ražošanas ēkām, no kurām tomēr valstij vajadzētu gūt zināmu daļu ienākumu. Un tāpēc uzskatu, ka šī redakcija nav gluži pilnīga, bet kompromiss šeit iekšā ir. Ja šis īpašums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas variantā tiek aplikts tikai, sākot ar 5000 latu lielu vērtību, es domāju, ka tas ir kompromisa variants, un tomēr budžetā kaut kādi līdzekļi ienāks arī no ražojošās darbības.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, un nebaidīsimies par to, ka no 2001.gada arī lielie, ļoti lielie dzīvokļu īpašumi tiks aplikti ar daļēju maksu ne jau no pirmā lata, bet tikai no 5000.lata par šī īpašuma vērtību.

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Aivars Guntis Kreituss. Lūdzu!

A.G.Kreituss

(DP, KDS, LZP). Cienījamie deputāti! Es esmu pārsteigts par šādu uzrunu no Seiles kundzes puses, jo tajā redakcijā, kas ir nobalsota, ir skaidri un gaiši rakstīts: "Mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai." Tā kā te lieki bija runāt un mēģināt aģitēt kaut ko par to, ka no tiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, kaut kas ir jāiekasē. Tas ir paredzēts. Tas ir paredzēts šajā redakcijā, kas iepriekšējā gadījumā ir nobalsota.

Es sēžu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un es zinu, kā vairākas reizes šis papildpunkts, šie papildus priekšlikumi ir veidojušies. Diemžēl nu, ja vajag, es varu saukt arī vārdos, bet ir daži Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, kas ir stāvējuši tādās milzīgi pārspīlētās sociālisma pozīcijās un visu laiku gribējuši visu ko iekasēt no tiem superbagātniekiem. Nu tagad viņi nav Saeimā iekļuvuši, es domāju, ka tagad viņiem vairāk nevajag tēlot tautas labdarus, tāpēc es viņus šeit nepiesaukšu, un tagad mēs varam parunāt konkrēti.

5000 latu — tā ir ļoti neliela summa. Mēs jau te vienreiz no Saeimas tribīnes runājām par to, ka par 5000 latiem šodien var kādu dārza mājiņu uzsliet, piemēram, ar nelielu inventāriņu. Otrs moments. Piemēram, kas notiek Rīgā? Mēs labi zinām, ka Rīgā to pašu zemes nodokli nevar samaksāt daudzi māju īpašnieki — veci cilvēki, un viņi regulāri griežas Rīgas Domē, un viņi regulāri saņem atvieglojumus un maksā pusi un bieži vien vēl mazāk. Tāpēc šajā gadījumā, ja mēs šeit runājam, ka šī pozīcija dotu kaut ko budžetam, tad vajadzētu šeit stāvēt finansu ministram un nosaukt konkrētus skaitļus, cik tad dotu. Bet no Finansu ministrijas mēs šādus lielus protestus nedzirdam. Mēs nedzirdējām šos protestus arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, tādi protesti nav bijuši no Finansu ministrijas, ka šī būtu tā pozīcija, kur lielu naudu varētu iekasēt budžetam, tāpēc, ja šeit Seiles kundze saka, ka kaut kā jāveido budžets, es domāju, ka tad to vajadzētu pamatot ar skaitļiem.

Drīzāk man liekas, ka Seiles kundze nesen šo pozīciju aizstāvēja tādā griezumā, kā tas ir nobalsots otrajā lasījumā, tad, kad Slīteres rezervātu iebalsoja īpašā zonā. Cik es zinu, viņai tur ir īpašums, un vairāk laikam šis īpašuma nodoklis nav jāmaksā, tad tagad jūs kļūstat par šādu nodokļu piedzinēju no visiem citiem. Es domāju, ka šādu "cirku" šeit nevajadzētu taisīt. Mēs atbalstījām jautājumu par rezervātu, īpašām zonām, un šajā gadījumā arī vajadzētu atbalstīt to, kas ir jau iepriekš bijis nobalsots, un nesākt runāt par to, ka šeit var kaut ko daudz iekasēt. Šī nav tā pozīcija, no kuras var daudz iekasēt.

Un vēleiz. Ir ierakstīts jau nobalsotajā redakcijā: "ja tās neizmanto komercdarbībai". Tātad, Seiles kundze, ja izmanto komercdarbībai, tad iekasē pēc visas takses. Es domāju, ka tas ir pareizi, un tas jau tajā redakcijā ir bijis pieminēts, tāpēc nemēģināsim tagad jau trešo reizi caur Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju ar vienkāršu dažu kolēģu pārākumu dabūt cauri absurdus priekšlikumus, ja es neredzu tam Finansu ministrijas atbalstu. Tāpēc man būtu lūgums šos divus punktus — 10. un 11. — noraidīt, un šeit daudz nav ko strīdēties.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Viņu atbalstītāji Saeimā un tauta! Mēs redzam šajā likumā, ka mēs esam uzlikuši nodokli, kas ir saistīts ar kadastrālo vērtību. Kadastrālā vērtība Latvijā augs. Strauji augs. Bet mēs arī zinām, ka darbavietas zūd, algas neaug! Kas notiks?

Mēs ļoti labi zinām, ka mēs varētu ņemt lielus nodokļus no bagātniekiem, ja mēs uzliktu, kā visur citur pasaulē, lielākus nodokļus bagātajiem un mazākus nabagajiem. Tad būtu ienākuma nodoklis. Bet es jums atgādinu, ka mums ir lielas platības, ļoti vērtīgas platības, kuras tautai šodien nedod nekādu labumu. Es runāju par mūsu tranzītceļiem un mūsu ostām. Mūsu tranzītceļi un ostas pelna mūsu Krištopana kungam medaļas Krievijā, bet mūsu tautai itin neko. Mēs zinām, ka Rīgas osta vien, ja tai uzliktu pieklājīgu nodokli un īres maksu, maksātu 25 miljonus latu gadā, bet par to mums nav nekādas raizes. Bet vienai tantiņai, kurai pieder kaut kas, viņai tas nodoklis ir jāmaksā. Paldies Seiles kundzei, nebūs jāmaksā pagaidām tiem, kam ir neražīga zeme.

Bet redzat, pie manis ir nākusi viena kundze, viņai ir 40 hektāru zemes Berģos, kur nevar būvēt. Viņa nevar būvēt. Viņai ir jāmaksā milzīgi liels nodoklis. Bet nāk "biezais" un rāda cilvēkiem zemesgabalus un slēdz līgumus, jo viņš zina, ka viņš spēs šo zemes novērtējumu, lietošanas atļauju izmainīt, jo viņam ir tā spēja nokārtot ar ierēdņiem to, ka zeme tiks pārklasificēta. Mēs šodien atkārtoti piedalāmies mūsu tautas un iedzīvotāju ubagošanā. Mēs zinām, ko mēs darām, un laikam mēs to darīsim. Es balsošu pret šo likumu kopumā, es aicinu arī jūs darīt to pašu.

Indiāņi, aborigēni Amerikā nemaksā nevienu santīnu zemes nodokli, jo tā ir viņu zeme. Bet tie citi, kas grib to zemi lietot, tie maksā nodokli. Bet Latvijā mēs lietojam nodokļus, lai to atsavinātu no latvieša. Un pirks nomenklatūras cilvēki, lielāko daļu tie, kuri nav latviešu kalpi, Latvijas valsts kalpi. Tā mūsu tauta lēnām, pat nesen... Jo atceraties, septiņus, astoņus gadus atpakaļ viss, kas bija Latvijā, piederēja līdzīgi visiem, un skatiet, kā mēs esam pataisījuši nabagus no mūsu tautas un vienkāršajiem iedzīvotājiem un kā mēs esam pataisījuši bagātus, mūsu nomenklatūru un mūsu vadošās personas, kuri tiek sludināti pa mūsu televīziju raidlaikos par brīvu.

Vakar Streipa kungs stāstīja tautai, cik daudz naudas tauta ietaupīs tāpēc, ka Valdmanis vairs nerakstīs vēstules no Saeimas. Bet iedomājieties, ja saskaita šo raidlaiku, cik Streipa kungam būtu par to jāmaksā! Cik daudz laika, cik lielas vērtības viņš nav patērējis, mūsu tautai "bāzdams ausīs" visādas nejēdzības. Mūsu tauta ir uzlikta uz iznīcības takas. Un mēs, kas šeit esam, to esam darījuši. Tauta vēl ir aizmigusi. Viņai būs jāceļas! Es jūs lūdzu šo likumu noraidīt, lai 7.Saeima uzņemas savu atbildību par to, kas šeit notiek. Lai tas nebūtu tikai uz mūsu galvām!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šīs debates ir radušās tādēļ, ka atbildīgā komisija nav varējusi atrast optimālāko risinājumu savā priekšlikumā. Iznāk, ka šis viens rungas gals, kas cīnās, kā Seiles kundze teica, kas grib, lai budžets papildinātos ar naudu, kas tiek saņemtas nodokļu veidā no tiem, kuri veic komercdarbību un kuri gūst peļņu, tanī pašā laikā šis rungas otrs gals sit pa cilvēkiem, kuri nekādu komercdarbību neveic un kuru īpašumā ir, es teiktu, visai pieticīgs šodienas apstākļiem īpašums. Pat neliels trīsistabu dzīvokli, privatizējot pēc tām vērtībām, ko mēs esam devuši sertifikātam, kādas ir cenas, ir vairāk par 5000 latiem. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Valdmaņa kungs runāja par kadastrālās vērtības augšanu. Tā ir tikai formāla pazīme, bet vai pirktspēja augs, vai būs šī vērtība reāla šai zemei vai īpašumam? Jo no tā, ka man ir kadastrālās vērtības īpašums lielāks vai mazāks, realizējot vai izmantojot, es nekādu labumu negūstu, ja tā pirktspēja, tirgus vērtība neaug. Un tā neaug, jo nav jau arī maksātspējīgo šodien. Tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums, labi domājot, šo priekšlikumu veidojot, tas tomēr nav taisnīgs, un nav sasniegts tas mērķis, kuru vēlējās, par kuru runāja iepriekš kolēģe Seiles kundze. Tādēļ es arī aicinu kolēģus deputātus neatbalstīt. Manuprāt šajā situācijā pareizāka ir jau iepriekš Saeimā pieņemtā redakcija par pārejas noteikumiem, kas regulē situāciju līdz 2003.gada 31.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops. Otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Jā, es arī tomēr gribu otrreiz paskaidrot, jo ne tikai klausās Saeimas deputāti, arī radioklausītāji, ka tieši tas, par ko nobalsoja Saeima trešajā lasījumā, ir tas, ka tiem, kas nodarbojas ar komercdarbību, tās ēkas, tās būves tiek apliktas ar īpašuma nodokli, sākot no 2001.gada, kā nupat mēs atbalstījām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 9.priekšlikumu. Bet tās ēkas daļas, kuras tiek izmantotas dzīvokļu vajadzībām, pašu dzīvokļu vajadzībām, kur netiek gūti ienākumi, ar īpašuma nodokli nevajadzētu aplikt.

Šeit, Seiles kundze, diemžēl ir tāda redakcija. Vajag lasīt, tur ir ļoti precīzi pateikts: "to, ko izmanto dzīvošanai, pašu vajadzībām", nevis visas ēkas, kur veic komercdarbību, vai vienkārši, kuras netiek izmantotas dzīvokļu vajadzībām, tās apliek ar īpašuma nodokli. Par to jau neiet runa. Šobrīd iet runa par dzīvošanas vajadzībām, par individuālajām mājām, kur dzīvo cilvēki. Es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile — otro reizi.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Lai kā arī nebeigtos debates un balsojums par šo likumprojekta ierosinājumu, es tomēr aicinu visus beigās atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā, jo šeit ir ļoti daudzas normas sakārtotas, tajā skaitā arī tas, ka mežu audzes neapliks ar nodokli, ja tās ir iekārtotas atbilstoši visiem standartiem, kādas prasa mežsaimniecība. Bet, ja runā par šo priekšlikumu, tas ir ļoti cieši saistīts ar 1.panta redakciju, kur ir skaidri pateikts. Ja jūs atšķirsit likumprojektu, jūs redzēsit, ka līdz 2000.gada 31.decembrim apliek ar nodokli tikai zemi. Par ēkām un būvēm, ražošanas ēkām un būvēm tikai no 2001.gada sāk maksāt gan uzņēmēji, gan visi pārējie lielie privatizētāji.

Īstenībā es gribu teikt, ka visi lielie privatizētāji, lielie uzņēmēji izsprukuši bez nodokļu maksāšanas. Šeit nav runas par tantiņām, kurām pieder dzīvoklis. Es pilnībā piekrītu tam, ka par dzīvokli nebūtu jāmaksā. Diemžēl šīs redakcijas ir tā savijušās tādā mudžeklī, ka tagad atliek domāt, ko darīt. Es pat domāju, ka atbildīgā komisija šajā starpbrīdī varētu sanākt kopā un sagatavot visiem pieņemamu redakciju, lai par dzīvokļiem nebūtu jāmaksā, bet par ēkām, būvēm tomēr būtu savlaicīgi jāsāk maksāt. Paldies par uzmanību! Un kas attiecas uz manu īpašu Slīterē, uz šiem 2,8 hektāriem, tas nav rezervāta teritorijā. Nodokli es maksāju pilnā apmērā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka mums ir ārkārtas sēde, pārtraukumu rīkosim tāpat kā parastajās sēdēs — pulksten pusvienpadsmitos. Tātad tūlīt.

Ir vēl daži paziņojumi pirms pārtraukuma. Kolēģi! Tātad pulksten 15.00 Sarkanajā zālē Prezidija un Frakciju padomes sēde. Frakciju padomes sēde, kurā mēs pārrunāsim rītdienas sēdes darba kārtības jautājumus. Pirms pārtraukuma vēl paziņojums Ventam Balodim.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties tagad pārtraukumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā uz sēdi!

Sēdes vadītājs.

Valdim Nagobadam.

V.Nagobads

(DPS). Kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde tagad pārtraukumā 10.30 104.istabā. Laipni lūgti!

Sēdes vadītājs.

Paziņojums Edgaram Bānam.

E.Bāns

(DPS). Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus pulcēties uz komisijas sēdi Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Reģistrācija ar identifikācijas kartītēm, kolēģi! Lūdzu reģistrēties!

Godātie kolēģi! Ir arī daži patīkami jaunumi. Mūsu kolēģim Andrim Tomašūnam vakar palika 40 gadu. (Aplausi.) Lūdzu noklausīsimies reģistrācijas rezultātus!

M. Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Birzniece, Indulis Bērziņš, Leonards Tenis, Jānis Ādamsons, Janīna Kušnere, Odisejs Kostanda, Māris Vītols un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpināsim Saeimas 21.oktobra ārkārtas sēdi. Turpinām apspriest likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" 10. un 11.priekšlikumus — Edgars Bāns. Bāna kungs, jūs runāsit debatēs? Lūdzu!

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Bez šaubām, ka jautājumā par nodokļu aplikšanu dzīvojamām mājām un dzīvokļiem laukos sāpīgi cietīs, jo 5000 — tā ir pārāk maza summa, lai zemnieki, teiksim, savas dzīvojamās mājas varētu pasargāt līdz 2003.gadam, un tā jau mēs, kad izskatījām, atceraties, mēs nobalsojām samazināt zemes nodokli. Tagad tas ir atvilkts atpakaļ 1,5%. Mēs nobalsojām uz vienu procentu. Labi, tam varētu vēl piekrist, galu galā zeme tiek aizaudzēta, nekopj, lai maksā par to, par zemi 1,5%, varētu arī piekrist, lai tas paliktu, bet par dzīvojamām mājām, ja mēs atstājam, apliekam ar īpašuma nodokli, kas pārsniedz 5000 latu vērtību, tas nozīmē to, ka jebkura zemnieka māja, kas ir celta no ķieģeļiem, iet tam pāri. Man pašam ir maza dzīvojamā māja ar divām istabām pirmajā stāvā un virtuvi un trīs mazām jumta izbūvītēm, maza māja, tā maksā pēc novērtējuma tagad 17 300 latu, tātad jebkura zemnieka māja, kas būs kaut cik normāli uzcelta ar minimālām ērtībām, tātad pakļausies jau šim maksājumam. Te nekādi izņēmumi zemniekiem nebūs. Varbūt ka maza mājiņa — tā varētu būt par 5000 latiem ar vienām durvīm un sirsniņu uzzīmētu uz šīm durvīm. Tādu mājiņu varbūt varētu uzcelt par 5000 latiem vai dārza mājiņu. Tāpēc es lūdzu rūpīgi pārdomāt šo jautājumu. Nu, pavērojiet taču laukus! Laukos, braucot līdz Balviem vai līdz Liepājai, nevienā vietā neredz spāres, neredz šīs spāres, tātad tas nozīmē, ka zemniekiem nav līdzekļu, lai celtu ēkas. Ja jau mēs viņus atbaidīsim tagad ar jaunu īpašuma nodokli, tas vienkārši viņus atbaidīs no dzīvojamo māju celšanas. Paskatieties, cik daudz vēl zemnieku dzīvo vagoniņos, kūts ir uzcelta, zemniekam vispirms vajag kūti un tad dzīvojamo māju. Kūts ir uzcelta, bet paši dzīvo vagoniņos, arī tādi skati vēl ir vērojami. Tādēļ nu nepadarīsim laukus par grēkāžiem, kam vienīgiem ir jāsedz budžets. Balsosim pret!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Nekustamā īpašuma likmei ir jābūt progresīvai. Tas nozīmē to, ka pastāv kāda zināma sākotnēja summa, par kuru nekustamā īpašuma nodoklis nebūtu jāmaksā, bet pēc tam šis nodoklis būtu jāmaksā, un varētu būt tā, ka jo vairāk pieaug īpašuma vērtība, jo pēc tam vairāk arī ir jāmaksā. Bet es saprotu arī tos argumentus, kas šeit izskan pret šo konkrēto priekšlikumu, ko ir izvirzījusi Budžeta un finansu komisija. Es domāju, ka mēs šodien varētu šo Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu noraidīt, jo patiesībā šī priekšlikuma pieņemšana nozīmētu nodokļu paaugstināšanu. Bet Finansu ministrijai acīmredzot, ja tā uzskata, ka budžetā ir jādabū nauda, un budžetā ir no kaut kurienes šī nauda jādabū, tad viņai ir jāizstrādā līdzsvaroti priekšlikumi, kur ir ņemti vērā visi šie dažādie aspekti, kurus arī mēs šodien varbūt izsakām šeit šajās debatēs, kas ir izteikti citās situācijās, tad Finansu ministrijai šie priekšlikumi ir jāsagatavo, un pēc tam arī nākamā 7.Saeima varēs šos priekšlikumus pieņemt. Tātad šeit ir vajadzīgs nopietns ministrijas darbs, šeit mēs nevaram uz urrā kaut ko šeit paņemt un iebalsot, tomēr, ja mēs veidojam šo valsts politiku atbildīgā veidā, tad šeit nevar tiešām no gaisa paņemt šos piecus tūkstošus, kaut gan arī kaut kāda robeža kaut kādā brīdī ir jānosaka, tas arī ir pilnīgi skaidrs, bet tā robeža varētu būt kāda cita, un šeit ir tiešām atsevišķi jāizanalizē tie gadījumi, kas ir attiecībā ar dzīvokļu īpašumiem, tie gadījumi, kas attiecās uz kādiem māju īpašumiem Baltezera krastā, tā ir pavisam viena situācija, un, teiksim, lauku saimniecība zemniekam — tā varētu būt pavisam cita situācija, un šeit arī jābūt pavisam citai pieejai attiecībā uz nodokļiem. To visu var izdarīt, bet tas ir darbs, kas būtu paveicams Finansu ministrijā, sagatavojot šos detalizētos priekšlikumus tam, kādā veidā šo nodokli vajadzētu iekasēt, kas būtu ņemts no ēkām un būvēm, un tad šeit to arī var Saeimā pieņemt. Arī vēl varbūt veicot politiskas korekcijas vienā vai otrā virzienā.

Bet ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka nevar arī īstenot to pieeju, kura bija iecerēta līdz šim, ka, lūk, visas ēkas un būves mēs atkal apliksim ar kaut kādu viena veida nodokļa likmi, jo tieši šīs vispārīgās metodes, tās ir tās, un šie universālie principi bieži ir tie, kas iedzen izmisumā ļoti daudzus cilvēkus, un vienmēr ir jāsaprot tas, ka aiz katra šāda universāla principa, kas varbūt ir pacelts kaut kādos augstumos, kas ir ielikts pamatā kādam vienam vai otram likumam, ka aiz šī principa ir ļoti daudz cilvēku, kurus šis vispārējais princips iedzen ļoti smagā situācijā. Un tāpēc es uzskatu, ka šādus vispārējus principus absolutizēt nebūtu pamata. To darīt nedrīkst, ir jārēķinās, ka ir reāli cilvēki, un valstij ir jāņem nauda tur, kur šo naudu var paņemt, bet šajā konkrētā gadījumā, ņemot vērā to, ka šis nav sabalansēts priekšlikums, tas ir stipri lielā mērā voluntārs, un tas nodara pāri cilvēkiem, es šajā brīdī aicinātu to nepieņemt, bet Finansu ministrijai tālāk strādāt, lai radītu šādu sabalansētu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es gribu teikt par 10.priekšlikumu — tas tikai paredz pārcelt pārejas noteikumu punktu uz likuma 1.pantu. Tas ir neatkarīgi no tā, kā tiks nobalsots. Vai 11.priekšlikums tiks nobalsots, vai paliks tā redakcija, kas ir bijusi jau iepriekš nobalsota, tā tikai tiks pārcelta no pārejas noteikumiem uz pamattekstu, kur ir paredzēti atbrīvojumi. Tādēļ es lūdzu atbalstīt 10. priekšlikumu, jo tas nekādā ziņā neizslēdz to iespēju, par ko jūs runājat.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 10. — Budžeta un finansu komisija priekšlikumu — pārcelt pārejas noteikumu punktu uz likuma 1.pantu, papildinot tā otro daļu ar jaunu 9.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 9, atturas — 20. Pieņemts.

V.Balodis.

Jā, runājot par 11.priekšlikumu, šeit debatēs jau daudz tika izteikts, arī deputāti ir cilvēki, kuriem ir mājas — gan lielas, gan maziņas, un dzīvokļi, gribu teikt tikai savu apsvērumu, zinot, ka, privatizējot trīsistabu dzīvokli, tas apmēram maksā arī 5000 latu, kadastrālā vērtība, arī Budžeta komisija paredzēja to, lai vidusmēra cilvēkiem tomēr būtu zem 5000 latiem un nebūtu jāmaksā šis nodoklis, bet tiem, kam ir lielas mājas, lieli dzīvokļi, lai viņi tomēr maksātu šo nodokli, bet lūdzu balsojiet un izlemiet paši.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 11.priekšlikumu — papildināt 1.panta otro daļu ar jaunu 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 43, atturas — 16. Nav pieņemts.

V.Balodis.

12.priekšlikums ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums. Komisija atbalstījusi, aizstājot pārejas noteikumos 6.punkta pirmajā rindkopā vārdu "2000" ar vārdu "2001" — par gadu pagarina.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu debates nav. Jānis Ābele ir pierakstījies. Apiņa kungs, jūs spiediet pats savas pogas, kas jums ir priekšā, nespiediet kaimiņa. Jūsu pults pogas, es gribēju teikt. Tātad deputāti neiebilst pret Budžeta un finansu komisijas priekšlikumu nr.12. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis

. 13.arī ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums un aizstāj 1999.gadu ar 2000.gadu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu par 13. priekšlikumu šajā likumprojektā. Pieņemts.

V.Balodis.

14.ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar pašvaldību budžetiem, kuriem nevajadzēs maksāt Valsts zemes dienestam, un tāpēc arī šis pārejas noteikums ir attiecināms — 6.pants piemērojams ar 1998.gada 1.janvāri, attiecas uz pagājušo gadu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu nobalsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Šis mums ir trešais lasījums.

V.Balodis.

Es ļoti atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Komercķīlas likums" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4748. 1.priekšlikums ir pie likumprojekta 10.panta, ko iesniedz atbildīgā komisija, izdara nelielu redakcionālu labojumu pirmās daļas 2.punktā, un, protams, pati komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par likumprojekta 10.panta redakciju, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.

2.priekšlikums ir 11.panta otrā daļā, kur ir neliels papildinājums. Komisija ir atbalstījusi pati savu priekšlikumu un izteikusi 11.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 11.panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

3.un 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, ko tā ir iesniegusi pie 12.panta — komercķīlas reģistrācijai pieteikuma parakstīšana. Komisija ierosina otrās daļas otro un trešo teikumu izslēgt un izteikt trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk atbildīgās komisijas 5.priekšlikums, kur ir nomainīts vārds "divi" ar vārdu "trīs".

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt un akceptē likumprojekta 13.panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers.

6.priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur ierosina papildināt 14.pantu ar otro daļu jaunā redakcijā un līdz ar to izteikt 14.pantu visu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 14.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir priekšlikumi pie 15.panta. Trīs priekšlikumi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Priekšlikumi 7, 9 un 11, bet divi priekšlikumi ir Juridiskā biroja priekšlikumi — 8. un 10. priekšlikums. Atbildīgā komisija it atbalstījusi visus minētos priekšlikumus un izsaka līdz ar to visu 15.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, piektās daļas redakcijām. Un piekrīt arī atbildīgās komisijas priekšlikumam — papildināt 15.pantu ar ceturto un piekto daļu tādā redakcijā, kādu to ir akceptējusi komisija. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk 12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina visu 16.pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 16.panta jaunās redakcijas tekstam. Pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk. 13., 14.un 15.priekšlikums ir pie 18.panta. Pirmos divus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskai birojs. 15.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija. Visi priekšlikumi ir atbalstīti, un līdz ar to 18.panta teksts ir izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 18.panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers.

16. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums pie 19. panta, kuru komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā un pati, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 19. panta pirmās un otrās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

I.Bišers.

Atbildīgajai komisijai ir arī 17. priekšlikums pie 20.panta, kur ierosina aizstāt 20.panta 1.daļā atsevišķus vārdus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 20. panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais ir Juridiskā biroja priekšlikums ar numuru 18 pie 27. panta, kur Juridiskais birojs ierosina izteikt panta otro daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un izteikusi pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 27. likumprojekta panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir atbildīgās komisijas priekšlikums ar numuru 19 pie 35. panta. Komisija pati ir atbalstījusi un izteikusi visu 35. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 35. panta — "Nodrošinātā prasījuma cesija" — redakcijai. Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 20. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 37. panta 3. daļas 1. punktā dažus vārdus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un izteikusi līdz ar to 37. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 37. panta redakciju. Pieņemts.

I.Bišers.

21. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kura ierosina 48. panta 2. daļu šādā redakcijā. Pati viņa ir arī, protams, atbalstījusi un līdz ar to izteikusi 48. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 48. panta — "Komercķīlas tiesības izbeigšanās" — pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai? Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk 22. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1. punktu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi un izteikusi pārejas noteikumus jaunā redakcijā, sastāvošu tikai no viena punkta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu tekstam? Pieņemts.

I.Bišers

. Un 23. un pēdējais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ierosina, ka šis likums stāsies spēkā 1999. gada 1. martā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likuma spēkā stāšanās laiku? Pieņemts.

I.Bišers.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu Saeimu apstiprināt minēto likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Administratīvi teritoriālās reformas likums ". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godāto Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4769. Uz trešo lasījumu iesniegti pavisam 19 priekšlikumi, no kuriem piecpadsmit ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas tikai liecina par to, ka tie ir redakcionālas dabas, un arī pārējie četri ir redakcionāli precizējumi. Tātad pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

J.Kalviņš

. Otrais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizējošas dabas, kā jau es minēju. Un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta un piekrīt likumprojekta 1. panta pirmā, otrā un trešā punkta redakcijām. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies, Čepāņa kungs!

Trešais priekšlikums ir pie 2. panta, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta likumprojekta 2. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš.

3. pantā ceturtais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs vēlas runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nezinu, kā šeit likuma izstrādātājiem ir ar šo koncepciju, vai tā ir parādījusies pēc otrā lasījuma uz trešo vai nav, bet izskatās vairāk, ka šādas koncepcijas attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu nav. Tā nav radusies arī vēl šobrīd, un par to liecina tad šī 3. panta redakcija, kura tiek piedāvāta un kurā tiek teikts, ka šis likums nosaka, kādas administratīvās teritorijas ir izveidojamas, realizējot reformu. Bet, izlasot šo likumprojektu, mēs redzam, ka šis likums to patiesībā nenosaka. Un tad līdz ar to šeit jau pašā likumā veidojas pretruna. Un mēs varam atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, var to arī neatbalstīt, tas nebūtu pat tik būtiski, tas nebūtu acīmredzot balsošanas vērts, bet tikai skaidrs ir tas, ka šī likuma 3. pants ir pretrunā ar pārējo likumprojekta tekstu. Un, protams, ja tā ir vairākuma griba, tad tādā gadījumā šeit var pieņemt arī likumu, kurš ir pretrunīgs, bet es tomēr domāju, ka šeit šīs pretrunas būtu izlīdzināmas, un viena no iespējām būtu tomēr komisijai šo likumprojektu paņemt atpakaļ un šīs pretrunas arī izlabot, lai tās šeit neparādās, jo es pieņemu to, ka ir šī te vispārējā vairākuma griba šo te likumprojektu vienā vai otrā veidā dabūt cauri, tad nu vismaz labāk būtu šeit tomēr arī tās pretrunas no šī likumprojekta iztīrīt. Bet par pašu šo likumprojekta koncepciju vēl un par tām principāli nepieņemamām lietām, kuras šeit ir mēģināts iestrādāt, par tām acīmredzot būtu piemērotāk runāt kaut kad mazliet vēlāk. Bet mans viedoklis tomēr joprojām ir un paliek tāds, ka arī šāds likumprojekts mums kopumā nav vajadzīgs, kurš diktētu, uzspiestu pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš

. (DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi, tieši tāpēc jau Juridiskais birojs ir iesniedzis savus priekšlikumus, lai novērstu pretrunas, un tas tiek arī darīts, un komisijā šis jautājums tika izdiskutēts, un komisija ir atbalstījusi, un es domāju, ka šeit nav jēgas vienkārši vairāk par to strīdēties.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds pieprasa balsojumu par 3. panta redakciju? Čerāna kungs, jūs arī nē? Nē. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Paldies! Piektais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par piekto priekšlikumu.

J.Kalviņš.

Vēl pie šī panta ir trīs Juridiskā biroja priekšlikumi — sestais, septītais un astotais, kurus komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijām? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk pie otrās nodaļas ir devītais priekšlikums, kuru ir sagatavojusi atbildīgā komisija, un, protams, arī pati komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs atkal vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tas, protams, ir ļoti labi, ka atbildīgā komisija ir sapratusi, ka no 6. panta trešās daļas ir jāizslēdz vārdi "laika posmā līdz 2004. gada 30. novembrim". Dīvainākā lieta, protams, ir tā, ka šī komisija nav sapratusi to, ka viņai šie vārdi būtu jāizslēdz no visa šī panta, lai neparādītos likumā viens termiņš, līdz kuram būtu visas šīs te pašvaldības piespiedu kārtā apvienojamas. Jo kas notiks tajā gadījumā, ja šis 2004. gada 30. novembris tuvosies, un laiks iet ļoti ātri, un arī šie gadi aizies ļoti ātri, un tad būs viena kaut kāda situācija, kad likums diktēs to, ka pašvaldības ir apvienojamas piespiedu kārtā. Es domāju, ka tas nav tas, ko pašvaldības šobrīd mūsu valstī uzskata par nepieciešamu, un tas nav arī tas, ko cilvēki mūsu valstī šobrīd uzskata par nepieciešamu. Jo mēs ļoti labi zinām, kas notiks šo pašvaldību apvienošanās rezultātā, kādas būs iespējas šīm pašvaldībām sniegt pakalpojumus cilvēkiem un ar kādām grūtībām cilvēkiem būs jāsaskaras, teiksim, kaut vai vienkārši nonākot līdz šīm pašvaldībām. Jo ir ļoti maz ticams tas, ka līdz šim 2004. gadam šī ekonomiskā situācija mūsu valstī būs uzlabojusies tik tālu, ka katrs cilvēks varētu pagastā iegādāties mašīnu, ar kuru tad nu varētu aizbraukt līdz šī pagasta centram neatkarīgi no tā, cik tuvu vai tālu tas patiesībā arī atrodas.

Es, protams, gribētu novēlēt mūsu valstij šādu attīstību, bet es domāju, ka pat visoptimistiskākajos sapņos nevienam nerādās šāda situācija, un tā vienkārši nav reāla, jo mēs redzam, ka situācija iet pavisam uz otru pusi, un tāpēc šeit šādu te termiņu ierakstīšana, manuprāt, ir nepamatota. Veicot šo piespiedu administratīvo reformu, netiek risināts, teiksim, jautājums par to, kas notiks ar cilvēku īpašumu pārreģistrāciju, kas par to maksās. Vēl šeit kaut kur tiks meklēta nauda, acīmredzot tam, lai šīs te apvienotās pašvaldības varētu savas funkcijas uzturēt, tur kaut kur piemest klāt šo naudiņu, lai iedotu šo konfektīti, šīm pašvaldībām apvienojoties. Bet no kurienes tiks nosegti šie pārējie izdevumi, par to absolūti nemaz nav domāts, un tāpēc es domāju, ka 6. pantā vispār šie vārdi būtu izslēdzami, bet konkrēti šajā situācijā, es domāju, ka atbildīgās komisijas priekšlikums ir jāatbalsta tāds, kāds tas šobrīd ir, bet kopumā ir jābalso pret visu šo likumprojektu, jo tāds, kāds šis likumprojekts ir šobrīd — tātad, pirmkārt, nav skaidras koncepcijas un, otrkārt, tiek paredzēta šī piespiedu administratīvi teritoriālā reforma. Šāds likums nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš

. (DP,KDS, LZP) . Paldies kolēģim par vērtējumu! Uzsvēršu tikai vēlreiz, ka par šo likumprojektu, tika ļoti daudz diskutēts gan ar pašvaldībām, gan ar Pašvaldību savienību. Īpaši gribu akcentēt, ka šeit nav nekāda piespiedu mehānisma, lai kaut kādā veidā piespiestu apvienoties. Process Latvijā jau notiek, un vienkārši mēs ar savu likumdošanu netiekam šim procesam līdzi. Es gribētu lūgt kolēģus atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kolēģiem ir iebildumi par likumprojekta 6. panta redakciju? Nav. Paldies! Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk, desmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 10. priekšlikumu. Arī par 11. varbūt...

J.Kalviņš.

Arī vienpadsmitais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē likumprojekta 8. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš.

Tālāk pie 9. panta ir divi Bunkša kunga priekšlikumi, kuri arī ir precizējošas dabas saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem, un lūgums ir kolēģiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta pirmās un otrās daļas redakcijām. Pieņemts.

J.Kalviņš

. Tālāk pie 10. panta ir divi priekšlikumi — četrpadsmitais un piecpadsmitais, kurus ir iesniedzis attiecīgi Juridiskais birojs, kurus komisija ir atbalstījusi, un atbildīgā komisija pati ir sagatavojusi piecpadsmito priekšlikumu, kuru, protams, arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 10. panta pirmās un otrās daļas redakciju? Pieņemts.

J.Kalviņš

. Tālāk. Sešpadsmitais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 11. panta redakciju? Pieņemts.

J.Kalviņš

. Pie 14. panta ir septiņpadsmitais priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai?

J.Kalviņš

. Tālāk 15. pantā ir astoņpadsmitais priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 15. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kalviņš

. Un visbeidzot deviņpadsmitais priekšlikums ir arī Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 16. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kalviņš

. Tālāk lūdzu kolēģus nobalsot par šī likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Atvainojiet, kolēģi, atvainojiet! Deputāts Veldre vēlas runāt pirms galīgās balsošanas. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Nav paredzēts!") Kolēģi, jūs zināt, ka daudzi mūsu kolēģi Kārtības rulli tā arī nav apguvuši trīs gadu laikā. Lūdzu, Veldres kungs!

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Ļoti cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Katra Saeima ieiet vēsturē ar saviem lēmumiem. Un es gribu pateikt, ka man, piemēram, sāp sirds par to, ko ir sliktu izdarījusi 6.Saeima. Atcerēsimies lēmumu pagājušajā gadā. Es toreiz Saeimā vēl nestrādāju. Tika pieņemts lēmums — likvidēt vēlētas rajonu padomes. Un kas ir sanācis? Tagad ir sanācis tā, ka Latvija neiekļūs Eiropas Savienībā, pat ja ļoti gribētu, tādēļ, ka nav vēlētu rajonu padomju, bet ir deleģētas rajonu padomes. Un arī šis likums — Administratīvi teritoriālās reformas likums — parāda, ka absolūti nemaz neievērojam mūsu valsts iedzīvotāju intereses. Ko dos apvienošana lielpagastos? Es jau iepriekš teicu: Alūksnes rajonā ir paredzēti pieci lielpagasti. Līdz ar to kas iznāk? Pakalpojumi, skolas, medicīnas iestādes un tā tālāk attālināsies no iedzīvotājiem pat līdz 40 kilometriem. Vai tas ir normāli? Mēs atceramies, ka brīvās Latvijas laikā normāli bija tad, ja ārsts, skola, pienotava vai krejotava atradās 5, 6 kilometru attālumā. Un mēs redzam, ka pašlaik speciāli tiek darīts, lai iznīcinātu laukus. Un, ja iznīcinās laukus, tiks iznīcināta arī latviešu tauta.

Un šajā sakarā es gribu pateikt, ka viss praktiski sākās tad, kad pie valdīšanas nāca premjers Šķēle. Šajā gadījumā es gribu pateikt to, ka viņa muļķīgie lēmumi, ka jābūt tikai divām, trim slimnīcām Latvijā, un Alūksnē nolikvidēja Apes slimnīcu, Liepnas slimnīcu, un daudzkārt pasliktinājās iedzīvotāju medicīniskā aprūpe. Tajā pašā laikā vistrakākais bija ar skolām. Ka Šķēle gribēja pieņemt lēmumu, neizdevās, ka klase var būt tikai tur, kur ir 15 skolēni. Līdz ar to Alūksnes rajonā, ja būtu pieņemts tāds likums, būtu tikai divas skolas ar pilnu klašu komplektu — Alūksnē un Apē. Un mēs pašlaik pieejam ļoti vieglprātīgi, nobalsosim, neskatoties uz to, jūs ziniet, ka bija aptauja Talsu rajonā un citur. Iedzīvotāji noraida administratīvi teritoriālo reformu, jo tas nav iedzīvotāju interesēs. Nekādi ekonomiskie aprēķini nav paredzēti. Tālāk. Notiek vardarbīga sadzīšana lielpagastos.

Sēdes vadītājs.

Veldres kungs! Vai nu par lietu, vai pārtrauciet!

U.Veldre

. Es par lietu runāju. Ja jūs gribat, lūdzu, pierakstieties debatēs! Nepārtrauciet, lūdzu! Šeit nav Centrālkomitejas plēnums. Un šajā sakarā...

Sēdes vadītājs.

Tieši tādēļ, ka te nav Centrālkomitejas plēnums, lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

U.Veldre

. Lūdzu, nepārtrauciet mani!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 8, atturas — 4. Likums pieņemts.

J.Kalviņš

. Paldies! Mana sirds tagad ir ļoti priecīga. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par īres valdēm" . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.4770 — likumprojekts "Likums par īres valdēm" trešajā lasījumā. 1.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija ir noraidījusi. Un noraidījusi pamatoti tāpēc, ka mēs pagājušajā nedēļā jau pieņēmām grozījumus likumā "Par tiesu varu", kurā ir pieņemtas izmaiņas, kas nosaka to, ka īres tiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

N.Pēterkops

. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 4.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, izteikt 5.panta otro daļu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 5.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 5.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija izvērtēja un atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 7.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 6.priekšlikums par 8.pantu. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 8.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

7.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizē 10.pantā vārdu "pilntiesīgie" uzlabotā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

N.Pēterkops.

8.priekšlikums. 9., 10. un 11.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija par 11.panta daļām. Un 12.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija — izslēgt 11.panta 3.punktu. Tātad 8., 9., 10. un 11.priekšlikumu atbildīgā komisija atbalsta. 12.priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pieciem priekšlikumiem, kas iesniegti 11.pantā un akceptē līdz ar to 11.panta redakciju tādu, kādu to ir atbalstījusi atbildīgā komisija? Piekrīt, pieņemts.

N.Pēterkops.

Paldies! 13.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, izslēgt pirmajā daļā vārdus "vienādā skaitā". Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un akceptē 13.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

14.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskā komisija, atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta un akceptē 14.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

15.priekšlikums, atbildīgā komisija aizstāj 16.panta trešajā daļā vārdu "tā" ar vārdiem "īres tiesas priekšsēdētājs". Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 16.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

16.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija neatbalsta. 17.priekšlikumu par šo pašu 19.pantu, iesniegusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta trešās nodaļas "Īres tiesas kompetence" 19.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

18.priekšlikums. Atbildīgā komisija aizstāj 20.pantā vārdu "namīpašuma" ar vārdiem "dzīvojamās mājas". Atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 20.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

19.priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā aizstāt 32.pantā vārdu "mierizlīguma" ar vārdu "izlīgums". Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

20. un 21.priekšlikums ir par likumprojekta 38.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 20. un 21.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 38.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

22.priekšlikums, ko sagatavojusi atbildīgā komisija, precizējot 41.panta pirmajā daļā vārdu "pieņem" ar vārdiem "atsevišķa rakstveida".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 41.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

23.priekšlikums. Atbildīgā komisija papildina 42.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 42.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

24.priekšlikums, ko ir sagatavojusi atbildīgā komisija, izteikt 43.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 43.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

25.priekšlikums par 44.pantu. Iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 25.priekšlikumu.

N.Pēterkops.

26.priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta un līdz ar to akceptē 44.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

27.priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt 45.pantā vārdus "vai nav iesniegts prasības pieteikums". Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 45.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 28. un 29.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegtie priekšlikumi, uzlabojot un precizējot 47.panta pirmo un otro daļu. Atbildīgā komisija izvērtēja un atbalstīja iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 47.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

30., 31., 32.priekšlikums — iesniegusi Juridiskā komisija un Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus, un līdz ar to būtībā ir uzlabota 48.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 48.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

33.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 49.panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops.

34.priekšlikums — Juridiskais birojs piedāvā aizstāt 51.pantā vārdu "pašvaldības" ar vārdiem "attiecīgās pašvaldības". Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 51.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

31.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniedz Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu 1., 2. un 3.punkta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Otrreizējā caurlūkošana. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Ludmila Kuprijanova. Lūdzu!

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4774. 1. ir Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

2. — arī Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

3. — Labklājības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse vēlas runāt par šo priekšlikumu.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es vēlētos, lai jūs tomēr uzmanīgāk ieskatītos šajā Labklājības ministrijas priekšlikumā, jo šis priekšlikums ir radies tagad. Tad, kad mēs apspriedām pagājušo reizi Pensijas likuma grozījumus, tad Labklājības ministrijai nekādu iebildumu pret to, ka indeksācijā nāk klāt vēl papildu summa par tiem darba gadiem, kas nostrādāti virs 35, nebija. Tātad šeit šis jautājums kārtējo reizi ir svītrots. Mani pārsteidz arī Sociālo un darba lietu komisija, kura tik vienkārši ir atteikusies pati no sava izstrādātā priekšlikuma, kas tika savā laikā pieņemts, vienojoties arī ar arodbiedrībām.

Es ceru, ka arī Leiškalna kungs, kurš bija viens no aktīvākajiem Pensijas likuma grozījumu priekšlikumu iesniedzējiem un debatētājiem pirms vēlēšanām, arī šeit iesaistīsies šajā sarunā. Es aicinu tomēr deputātus noraidīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu un palikt pie tā, kas ir bijis, it īpaši, ņemot vērā to, ka daudziem pensionāriem tika teikts, ka indeksācijas rezultātā pensija pamazām tiks pielīdzināta trijām minimālajām algām, un tur jau būs tas skaitlis.

Tagad zinot to, kas šobrīd ir noticis, ka vidējais indeksācijas lielums būs 1,80, tas ir, nevis katram, bet vidējais. Tātad būs tādi, kuriem būs arī tikai kaut kādi santīmi, ja jau vidējais ir 1,80, mēs kārtējo reizi veidojam arvien lielāku atrāvumu starp cilvēkiem ar mazām un lielām pensijām. Tad, ja mēs atstātu vismaz šos darba gadus, kas ir vairāk nostrādāti, tad vismaz kaut daļēji, par ko es jau agrāk esmu runājusi mēs mēģinātu ieviest zināmu sociālo taisnīgumu, ja mēs varam šos vārdus lietot, runājot vispār šobrīd par pensijām un par to indeksēšanu. Tāpēc es aicinu deputātus neatbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu un paturēt spēkā iepriekšējā reizē pieņemto redakciju, pret kuru zālē, starp citu, nebija nekādu kardinālu iebildumu.

Sēdes vadītājs.

Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs.

V.Makarovs

(labklājības ministrs). Labdien, cienījamie deputāti! Godājamais Prezidij! Es vēlētos, lai jūs ļoti uzmanīgi izvērtētu tomēr šo priekšlikumu un priekšlikuma būtību. Tātad: trešajā lasījumā nobalsotajā redakcijā bija pateikts "atbilstoši budžeta iespējām". Pašreizējās sociālās apdrošināšanas budžeta iespējas ir vairāk nekā draudīgas. Es pateikšu — kāpēc.

Augustā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi— izdevumi par 2 miljoniem latu pārsniedza ieņēmumus. Šā gada septembrī izdevumi par 4 miljoniem pārsniedza ieņēmumus. Skatoties prognozi, kā samazinās sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi, es atgādinu, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas iekasē Valsts ieņēmumu dienests, nevis Labklājības ministrija, kurai tagad tūlīt sāks pārmest par sliktu darbu. Mēs faktiski varētu apdraudēt jebkuru indeksāciju.

Tādēļ Labklājības ministrija, ļoti rūpīgi izvērtējot visas iepriekšējās deputātu diskusijas, kas teica, ka ir jāatdod zināma parāda daļa tiem, kas ir vecāki par 80 gadiem, šādu cilvēku skaits ir 50 264, piedāvāja kompromisa variantu, ka mēs paātrinām straujāk pensiju indeksāciju tiem, kas ir vecāki par 80 gadiem, un atsakāmies no šīs sakramentālās tēzes "atbilstoši budžeta iespējām". Tādēļ es aicinu iet šobrīd uz šo kompromisu, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai mēs vispār varētu pildīt visu politiķu solījumus stabilu pensijas paaugstinājumu. Ministrijas pozīcija ir ļoti vienkārša. Labāk korekti pildīt likumu, nekā dot solījumus, kuru izpilde ir apšaubāma pat vistuvākajā nākotnē. Tādēļ es aicinu jūs vienkārši atbalstīt šobrīd komisijas un Labklājības ministrijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es tā arī no Makarova kunga nesapratu, cik lielu summu tas prasa un ko tas apdraud. Bet es šoreiz no tribīnes gribu uzdot to jautājumu, ko televīzijā, pārtraucot mūsu raidījumu divas minūtes ātrāk, neļāva uzdot Jurdža kungam. Un ko es viņam uzdevu jau bez kameras un mikrofona.

Jurdža kungs, kur ir noguldīti 56 miljoni? Uz ko jūs man atbildējāt... 56 līdz šim brīdim, jo indeksācija vēl, Leiškalna kungs, nav sākusies, vajag mācēt rēķināt! Jūs man atbildējāt: "Valsts kasē uz 4%." Cik liela summa tā ir? Kur tā ir izmantota, un kā tā tiek tālāk plānota izmantot? Cik liela summa paliks pēc indeksācijas, un kas ir noteicis, kur šī nauda atrodas, un kā tas būs tālāk izmantojams? Man sāk apnikt visu laiku klausīties, ka sociālajā budžetā nav naudas, ka visu laiku jums kaut kas pietrūkst. Tanī pašā laikā, tikko kā ir runa par bērnu pabalstiem, tā mēs apdraudam budžetu. Tikko kā ir runa, ka vajag iedot kaut vairāk vecam pensionāram, tā mēs apdraudam budžetu. Tikko kā mēs runājam, ka varētu nodibināt kaut nelielu sociālo taisnīgumu, iedodot mazlietiņ vairāk tam, kurš ir vairāk strādājis, tā mēs apdraudam sociālo budžetu. Jūs ar saviem 4% sociālo budžetu neapdraudat?

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Sociālajā budžetā nekad nebūs naudas, ja būs tik liels birokrātiskais aparāts, kādu uztur Labklājības ministrija un valsts kopumā. Ja tērēs tik daudz naudas visur. Jābūt kaut kādam taupības režīmam, kaut kādai sabalansētībai.

Tāpēc šoreiz es pilnīgi atbalstu to, ko teica deputāte Kreituse, bet neatbalstu Labklājības ministriju. Labklājības ministrija, ja viņa nav spējīga, un to viss šis laiks parāda, neatkarības gadi, ja nav spējīga, tad nevajag, Makarova kungs, jums vadīt Labklājības ministriju! Vajag vienreiz pašam būt stingram un atkāpties! Protams, ka jūs to nevarat izdarīt. Te vienreiz gan it kā solījāt. Un ir jāsamazina gan Labklājības ministrijas birokrātiskais aparāts, gan visā valstī kopumā. Paskatieties, kā visur naudu šķiež! Visās vietās. Noteikti ir jādomā gan par invalīdiem, gan par pensionāriem. Nevar taču būt tā, ka cilvēks ir nostrādājis, vienalga, kurā laikā, bet Latvijā 35 gadus, un viņa pensija joprojām ir 38 vai 40 latu. Tajā pašā laikā cik mēs neredzam, cik lielas algas ir citiem, un kādas pensijas ir! Es domāju kaut vai to pašu Privatizācijas aģentūru, kur alga ir 1600 līdz 1800 latu mēnesī. Vajag pieņemt kaut kādu lēmumu, ka drīkst būt lielākā alga, kas strādā, 500 latu un mazākā pensija drīkst būt — 83 latu, kāds ir noteikts iztikas minimums.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kuprijanovas kundze.

L.Kuprijanova.

(DPS). Cienījamie kolēģi! Gribu vērst jūsu uzmanību šodien ne pat uz motivāciju, ne pat uz to, kas notiek ar naudām sociālajā budžetā, bet atgādināt, ka mēnesi atpakaļ mums bija iespēja pieņemt šo likumu ar kompleksēto indeksācijas formulu, ar komisijas priekšlikumu par diviem minimumiem un pēcatmaksu. Likums būtu stājies spēkā. Un jau šobrīd uz novembri indeksācija, šī kompleksētā indeksācija, notiktu. Dēļ emocijām iebalsoja ar lielu prieku to, ko pēc tam atmeta atpakaļ. Pie kā mēs šodien esam? Mēs esam pie tā, ka indeksācija vairs nav kompleksēta novembrī. Mēs esam pie tā, ka komisija — profesionāļi — ir spiesta piekrist, ka pie šīs budžeta situācijas mums būtu jāatstāj kaut kas pie indeksācijas, tad vismaz tie īpaši vecie cilvēki, jo mēs riskējam uz šo brīdi ar naudām, paturot pilnu formulu otrajā lasījumā. Tagad aicina atkal nobalsot tā, kā ir. Ko mēs gribam sagaidīt? Lai mēs noraujam vispār šo likumu un tas paliek tāds, kā ir tagad teksts, ka visiem būs jāatmaksā? Jūs gribat, lai tie strādājošie apmaksātu vēl pirms pārrēķina, šobrīd ar šiem balsojumiem? Mēnesi atpakaļ es jums teicu, ka notiks tas, no kā es baidos — nepārdomāti balsojumi, ka mēs nepieņemsim šo likumu, un to atsvieda atpakaļ. Vai mēs to vispār nepieņemsim šodien? Jūs to visi gribat? Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Labklājības ministrijas priekšlikumu nr. 3, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 9, atturas — 4. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

4.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums. Tas ir par apgādnieka zaudējumu. Tas, ko mēs jau šeit faktiski atbalstījām. Komisija arī atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav pret komisijas atzinumu par 4.priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

5., 6. un 7. priekšlikums ir sakarā ar šo strādājošo apmaksām. 5. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas bija arī pagājušoreiz. Īsi atgādinu: līdz divām minimālajām nav jāatmaksā, pēc tam visa atlikušā mūža garumā. 6.priekšlikums ir Labklājības ministrijas absolūti jauns priekšlikums, kas pēc būtības ir šāds — ja cilvēks lūdz pārpiešķirt no jauna viņam pensiju, viņam šo "G" koeficientu neņemt no reāli palikušajiem gadiem, bet ņemt it kā no tā momenta, kad viņam vecā pensija tika piešķirta. Rupji runājot, tas ir tā — ja 60 gados viņam bija piešķirta pensija, tad tagad 63 gados viņš pieprasīs no jauna. Viņam skaitīs "G" no 60 gadiem. Protams, tas samazina pārpiešķiršanas summu. 7.priekšlikums ir deputāta Jurdža priekšlikums, kas pēc savas būtības atkārto pagājušās reizes ministrijas priekšlikumu, respektīvi, ka būs jāapmaksā no pirmā lata pārpiešķirtā, bet arī visa mūža garumā.

Komisija vērtēja tā un citādi un tomēr palika pie tā, ka viņa atbalsta savu priekšlikumu, kas jums tabulā ir uzrādīts. Tādēļ arī es aicinu jūs komisijas vārdā atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu nr. 5!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts. Debatēs neviens par šo jautājumu pieteicies nebija. Deputāti tātad akceptē Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumu 16.punktu ar 12.apakšpunktu šādā redakcijā. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

6. un 7.priekšlikums būtībā nav balsojami, jo tie ir par to pašu. 8.priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums par stāšanos spēkā. Tas ir loģiski, ar 1.janvāri, jo apgādnieka zaudējums, tas viss ir jaunā budžeta grozījums, ko komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē.

L.Kuprijanova.

Ar to mēs likumprojektu esam izskatījuši. Es lūdzu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" , pirmais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Spēkā esošā likuma "Par preču zīmēm" aizstāšanai sagatavots likumprojekts "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", lai izpildītu Pasaules tirdzniecības organizācijas vienošanos par intelektuālā īpašuma tiesībām saistībā ar tirdzniecības prasībām, likumprojekts ietver ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Projekts tieši atveido Eiropas Padomes noteikumus, it īpaši attiecībā uz preču zīmju reģistrācijas priekšnoteikumiem, iegūto izņēmuma tiesību raksturu, preču zīmju izmantošanu un to darbības pārtraukšanu. Salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu likumprojekts detalizēti ievēro starptautisko vienošanos noteikumus. Pie tam es gribu piezīmēt, ka likuma īstenošanai nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

Dz.Ābiķis.

Līdz 3.novembrim. Līdz 2.novembrim priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Tālāk — likumprojekts "Likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēka atjaunošana" . Pirmais lasījums. Izglītības komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ievērojot to, ka līdz 6.Saeimas darbības beigām nav vairs iespējams pieņemt likumprojektu "Par autortiesībām un blakustiesībām", kā arī to, ka Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi zaudē savu spēku ar jaunās Saeimas sanākšanu, autortiesību un blakustiesību jomā valstī iestātos likumdošanas vakuums. Šāds stāvoklis nav pieļaujams, tāpēc arī komisija ir sagatavojusi likumprojektu par Latvijas Republikas likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" atjaunošanu. Tā pieņemšana atjaunotu likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" darbību, un nākamajai Saeimai būtu iespēja kvalitatīvi sagatavot un pieņemt jaunu likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām". Es gribu piezīmēt, ka desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tāds desmit deputātu iesniegums Prezidijā ir. Lūdzu vispirms izlemsim jautājumu par šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 3, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribētu lūgt nelielus paskaidrojumus vismaz no atbildīgā referenta par šo likumprojektu, jo tajā gadījumā, ja zaudē spēku šie Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, tātad līdz ar to automātiski atgūst spēku tie dokumenti, kuri ar šiem Ministru kabineta noteikumiem pasludināti par spēkā neesošiem. Tātad līdz ar to faktiski, ja zaudē spēku norma par to, ka cits likums ir zaudējis spēku, tad līdz ar to šis spēku zaudējošais likums automātiski šo savu spēku atjauno, un līdz ar to mums šeit vispār nav nepieciešamības pieņemt šādu likumprojektu. Es nedomāju, ka šeit būs kaut kas slikts, ja mēs šādu likumprojektu pieņemsim, tikai jautājums arī ir par to, lai šeit strādātu tiešām precīzi no juridiskā viedokļa un nesāktu veidot šeit mums kārtējos likumdošanas kāpostus, kādi šie kāposti bieži vien ir izveidoti ar Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtiem noteikumiem, un es domāju, ka sen bija laiks mums arī pašiem kā deputātiem atteikties no šī Satversmes 81.panta, lai šeit šāda veida pārpratumi nerastos, jo šeit tiešām ir iespējami dažādi tulkojumi, un es tiešām būtu priecīgs, ja juristi šeit nāktu un kompetenti izskaidrotu, bet vienu es varu pateikt pilnīgi skaidri, ka, lūk, šis princips par to, ka kaut kādu noteikumu jeb kaut kādu normatīvo dokumentu spēka zaudēšana — ja šajā dokumentā ir norma par to, ka spēku zaudē cits dokuments, tas nozīmē to, ka šis pirmais, iepriekšējais dokuments, ka tas faktiski šo spēku atjauno. Un līdz ar to šeit būtu šis jautājums vismaz jāprecizē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Es negribētu apstrīdēt, ka Čerāna kungs ir liels speciālists par kāpostiem, ko viņš te savā runā pieminēja, bet diemžēl par juridiskām lietām viņam acīmredzot šo zināšanu pietrūkst. Un juridiskās zinātnes atzīst — ja likums vienreiz ir atzīts par spēku zaudējušu, tad nekādi automātiski tas savu spēku atjaunot nevar, priekš tā ir nepieciešama jauna likuma pieņemšana, jo citādi iznāk tā, ja mēs, teiksim, esam kādu likumu atzinuši 1991.gadā par spēku zaudējušu ar kādu citu likumu un ja pēc pieciem gadiem mēs atzīsim to likumu, 1991.gadā pieņemto likumu, par spēku zaudējušu, tad atjaunosies kaut kāds 70.gadu Augstākās padomes pieņemtais likums. Nu nav tā, Čerāna kungs, mums ir šis likums jāpieņem, un nav jārada šeit nevajadzīgas problēmas.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, es domāju, ka Bišera kungs ļoti precīzi izskaidroja situāciju, un es aicinu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi, tā kā mēs nobalsojām par steidzamību un faktiski šis ir tehniskas dabas jautājums, lai mums nerastos likumdošanā vienkārši vakuums, es aicinu arī, ja nav iebildumu, tūlīt nobalsot otrajā, galīgajā lasījumā par šā likumprojekta "Par autortiesībām un blakustiesībām" spēka atjaunošanu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti neiebilst par šo priekšlikumu? Neiebilst. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, un paldies Bišera kungam par izpratni!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā... Vai ir ziņotājs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā? Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"", pirmais lasījums. Komisijas vārdā — Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Ziņotājs pašreiz nav zālē, tāpēc es atļaušos noziņot. Dokuments nr.4619, un grozījumos likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" uz pēdējo lasījumu nav nekādi priekšlikumi saņemti. Līdz ar to lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Lamberga kungs, kādi apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam?

A.J.Lambergs.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 26. oktobrim!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu? Nav. Esam vienojušies.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" . Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.4749. Un es lūdzu šo dokumentu pieņemt steidzamības kārtībā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi, lūdzu to pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā, te ir tikai četriem pantiem redakcionāli precizējumi, un būtu labi, ja mēs to varētu pieņemt tagad.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst, ja likumu pieņemam otrajā, galīgajā lasījumā, pirmkārt. Un, ja deputāti to atbalsta, vai ir kādam iebildumi par redakcionālajiem precizējumiem pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā pantā? Nav. Paldies! Iebildumu arī nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret —1, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Kazahstānas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Dokuments nr.4705, arī šo Ārlietu komisija lūdz pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi! Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka.

Paldies! Mums ir redakcionāls precizējums 3.pantam, un komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par priekšlikumu — pieņemt to arī otrajā lasījumā? Un, ja iebildumu nav, vai piekrītat redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 4.pantā? Piekrīt. Pieņemts. Iebildumu par otro lasījumu arī nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanss režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4751. Šo likumprojektu Ārlietu komisija arī lūdz izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka.

Paldies! Ārlietu komisija tāpat lūdz šo likumprojektu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā, redakcionāli precizējot 3. pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par priekšlikumu pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā, un, ja tādu nav, tad vai piekrītam redakcionāli precizēt likumprojekta 3. pantu? Iebildumu nav ne par vienu, ne par otru priekšlikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — arī nav. Likums pieņemts.

J.Sinka.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi" , pirmais lasījums. Komisijas vārdā — Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādājam ar dokumentu nr. 4752. Šo likumprojektu ieteicu pieņemt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Izlemsim šo jautājumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sinka.

Paldies! Dāmas un kungi, lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi! Lūdzu tāpat pieņemt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā, redakcionāli precizējumi skar 3. pantu.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu, kolēģi, par to, ka pieņemam likumu šodien otrajā, galīgajā, lasījumā, un, ja tādu nav, tad vai piekrītat redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 3. pantā? Iebildumu nav ne par vienu, ne par otru. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumu par tranzīta kārtību" , pirmais lasījums. Komisijas vārdā — Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādāsim ar dokumentu nr. 4753. Šo likumprojektu arī piedāvā Ārlietu komisija izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Un laipni lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā, 2. un 3. pantam ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt pieņemt šodien likumu pēdējā un galīgā lasījumā? Un vai deputāti neiebilst redakcionālajiem precizējumiem likumprojekta 2. un 3. pantā? Piekrīt. Pieņemts. Paldies!

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošans režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas Federālās padomes nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Laipni lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret— nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.Sinka.

Lūdzu to pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā, jo nekādu grozījumu nav.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Un nākamais jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Slovākijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka.

J.Sinka

(TB/LNNK). Strādājam ar dokumentu nr. 4755. Lūdzu šo izskatīt steidzamības kārtībā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sinka.

Paldies! Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Sinka.

Paldies! Tāpat Ārlietu komisija lūdz šo likumprojektu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā. Mums ir redakcionāli precizējumi 2. un 3. pantam.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu par likumprojekta pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā, un, ja nav, tad vai piekrītam redakcionāli precizēt 2. un 3. likumprojekta pantus? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

J.Sinka.

Paldies, dāmas un kungi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Par bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, strādājam ar dokumentiem nr. 4650 un 4759. Likumprojektu "Par bezvalstnieku statusu Latvijas Republikā" ir iesniedzis Ministru kabinets. Šī likumprojekta mērķis ir noteikt to personu tiesisko statusu, kuriem saskaņā ar likumiem nav nevienas valsts piederības, un šis likumprojekts ir izstrādāts saskaņā ar Konvenciju par apatrīdisma samazināšanu un Konvenciju par bezvalstnieka statusu.

Likumprojektā ir noteikts, kuras personas var pretendēt uz bezvalstnieka statusu Latvijas Republikā, kādas ir bezvalstnieka tiesības un pienākumi un kādos gadījumos bezvalstnieks var zaudēt savu tiesisko statusu. Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu, to konceptuāli atbalstīja un aicina Saeimu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

A.Jirgens.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 2. novembrim!

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 2. novembris? Nav iebildumu. Pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums Repatriācijas likumā" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs pagājušajā sēdē nodevām šo likumprojektu, kuru ir izstrādājis Ministru kabinets Sabiedrisko lietu komisijai. Sabiedrisko lietu komisija atbalsta šo likumprojektu un arī ierosina tā steidzamību. Bez tam šim likumprojektam piekrīt arī Saeimas Budžeta un finansu komisija. Viņi konceptuāli atbalsta. Lietas būtība šim likumam ir tā, ka vairāk šis likums neparedz noteikt dzīvokļu kvotas repatriantiem, izmantojot tanī pašā laikā Repatriācijas fonda līdzekļus. Vispirms es lūgtu nobalsot par steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Jā, paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.G.Vidiņš.

Es lūgtu Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Un, cienījamie kolēģi, tā kā šis likumprojekts ir ļoti loģisks un es nezinu, vai tur vēl kādi priekšlikumi varētu būt, es aicinu uzreiz pieņemt to otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst, ja mēs šo likumprojektu pieņemam otrajā lasījumā šodien? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu.!Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts. Kolēģi, šīsdienas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms sēdes noslēguma un reģistrācijas ir vairāki paziņojumi. Pirmais. Tūlīt pēc sēdes noslēguma Prezidija un Frakciju padomes sēde Sarkanajā zālē, vienosimies par rītdienas darbu. Tūlīt, tikko slēgsim sēdi. Tad Antonam Seikstam ir paziņojums par komisijas sēdi.

A.Seiksts

(LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu visus komisiju ēkā 104. telpā uz komisijas sēdi!

Sēdes vadītājs.

Jurim Kaksītim — par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti, atbilstoši vakardienas komisijas lēmumam pulksten 13.00 sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Edgaram Bānam — par komisijas sēdi.

E.Bāns

(DPS). Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu Tautsaimniecības komisijas telpās uz sēdi pēc piecām minūtēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ventam Balodim — paziņojuma tēma nav norādīta.

V.Balodis

(TB/LNNK). Budžeta un finansu komisijas locekļus lūdzu pulcēties uz komisijas sēdi Budžeta un finansu komisijas telpās, lai pabeigtu tos jautājumus, ko nepabeidzām pirmajā starpbrīdī.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Vladilens Dozorcevs, Jānis Kalviņš, Andrejs Krastiņš, Pēteris Keišs, Inese Birzniece, Leonards Tenis, Viesturs Boka, Ilmārs Bišers, Janīna Kušnere, Māris Vītols, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, 21.oktobra Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Par nākamo sēdi acīmredzot tūlīt lems Frakciju padome un Prezidijs kopīgi. Tā kā... Es domāju, ka rītā būtu jāstrādā. Vai jūs piekrītat tam? Paldies!