Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 22.oktobra ārkārtas sēdi. Godātie kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz no šīsdienas sēdes darba kārtības izslēgt 5.punktu — likumprojekts "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" —un 3.punktu — "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās". Tā kā atbildīgā komisija, kas šos likumprojektus gatavo, pati lūdz šos jautājumus no darba kārtības izslēgt, tad šis jautājums nav apspriežams, debatējams. Šie darba kārtības jautājumi šodienas ārkārtas sēdē tiek svītroti.

Godātie kolēģi, sāksim izskatīt akceptēto šīsdienas sēdes darba kārtību. Pirmais ir lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis

(DPS). Labrīt, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4785, lēmuma projekts "Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu". Juridiskā komisija pagājušās nedēļas sēdē un šonedēļ izskatīja vairākus Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus un lēmuma projektus, un attiecībā par šo dokumentu, par ko es tūlīt ziņošu, ir pieņemts pozitīvs lēmums, un tādēļ šodien aicinu Juridiskās komisijas vārdā apstiprināt Ivetu Baumani par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti par šo jautājumu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu par Rīgas rajona tiesas tiesneša apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 5. Iveta Baumane apstiprināta par Rīgas rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt par Jelgavas tiesas tiesnesi Inetu Dzerkali.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Ineta Dzerkale apstiprināta par Jelgavas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt par Limbažu rajona tiesas tiesnesi Kārli Jansonu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 2. Kārlis Jansons apstiprināts par Limbažu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis.

Tāpat lūdzu Saeimu par Ogres rajona tiesas tiesnesi apstiprināt Svetlanu Maršāni.

Sēdes vadītājs.

Debatēs arī deputāti par šo jautājumu nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Svetlana Maršāne apstiprināta par Ogres rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis.

(DPS). Nākamais ir dokuments...

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, tas ir cits darba kārtības jautājums par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis. Lūdzu!

J.Kaksītis.

(DPS). Kā jau teicu, nākamais ir dokuments nr.4786. Jūsu rīcībā ir lēmuma projekts "Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu" . Juridiskā komisija izskatīja šos dokumentus, un Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministra iesniegto dokumentu projektus, tādēļ lūdzu Saeimu apstiprināt par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Ingūnu Mihaļovu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Ingūna Mihaļova apstiprināta par Cēsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

J.Kaksītis.

(DPS). Lūdzu apstiprināt par Kuldīgas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Odetu Turku.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Odeta Turka apstiprināta par Kuldīgas zemesgrāmatas nodaļas tiesnesi tiesnesi. Trešo darba kārtības jautājumu mēs no darba kārtības esam svītrojuši. Izskatīsim ceturto darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju" ", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4566a likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" otrajam, galīgajam, lasījumam. Tā kā nav ienācis neviens priekšlikums, līdz ar to aicinu deputātus apstiprināt dotos grozījumus likumā "Par aviāciju".

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Piekto darba kārtības jautājumu mēs esam no darba kārtības svītrojuši. Izskatīsim sesto — likumprojekts "Grozījums Muitas likumā" , otrais lasījums, steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4534a. Ir izteikti priekšlikumi — pārsvarā nākuši no Finansu ministrijas, pārsvarā redakcionāli. 1.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas izsaka citādākā redakcijā nosaukumu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu par 1.priekšlikumu nav. Akceptēts.

P.Apinis.

2.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kuru arī atbalsta komisija, tas arī ir tīri redakcionālas dabas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

P.Apinis.

3.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas ievieš definīcijās nosaukumu— principiāli. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu šajā likumprojektā. Paldies! Pieņemts.

P.Apinis.

Roberts Zīle iesaka svītrot 19.panta otro daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 19.panta otro daļu. Svītrots.

P.Apinis.

5.priekšlikums ir Roberta Zīles priekšlikums — aizstāt 37.pantā vārdus "trīs gadus" ar vārdiem "divus gadus". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt redakcionālām izmaiņām 37.pantā. Pieņemts.

P.Apinis.

Līdz ar to arī 6.priekšlikums, finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, ir atbalstīts. Un būtu jāatbalsta arī Saeimai.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 6.priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis.

7.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums, kas 67.panta pirmās daļas 3.punktā aizstāj vārdu "muitas" ar vārdiem"Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gadu programmā noteiktiem". Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt izmaiņām 67.panta pirmās daļas 3.punktā. Pieņemts.

P.Apinis.

Tā kā mēs nesen atbalstījām terminu "principiāls", tad mēs to atbalstām arī 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 8.priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis.

Tāpat mēs atbalstām arī 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Arī pret 9.priekšlikumu deputāti neiebilst. Pieņemts.

P.Apinis.

10.priekšlikums ir finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — izteikt 94.panta otro daļu jaunā redakcijā, ko atbalstīja arī komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 94.panta otrās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

P.Apinis.

Budžeta un finansu komisija ieteica izslēgt 114.panta trešajā daļā vārdu "tranzīts", ko arī pati atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 114.panta trešajā daļā vārdu "tranzīts". Pieņemts.

P.Apinis.

Finansu ministrs Roberts Zīle ieteic 114.pantu papildināt ar ceturto un piekto daļu jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt likumprojekta 114. panta papildināšanai ar ceturto un piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

P.Apinis.

13.priekšlikums bija finansu ministra Roberta Zīles priekšlikums — svītrot "f" sadaļu. Es lūdzu vārdu kā deputāts.

Sēdes vadītājs.

Jūs vēlaties runāt? Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Es pats biju vakar Budžeta un finansu komisijā tas, kas aicināja balsot pret šo priekšlikumu — svītrot "f" sadaļu. Pēcpusdienā man bija diezgan nopietna saruna ministrijā, un Finansu ministrijas uzskats ir, ka Vīnes konvencijā ir noteikti muitas atvieglojumi atsevišķām ārvalstu personu kategorijām, un tādēļ tie nav jāatkārto Muitas likumā, un Vīnes konvencija, kuru Latvijas valsts ir parakstījusi, protams, stāv pāri Muitas likumam. Tā kā Eiropas kopienas konsultanti uzskata, ka šī "f" sadaļa ir jāsvītro, mani arī viņi vakar pārliecināja, ka tā ir jāsvītro, un tādēļ es kā deputāts aicinu balsot — atbalstīt finansu ministra Roberta Zīles priekšlikumu, neatbalstīt komisijas attieksmi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Vai Apiņa kungs kaut ko komisijas vārdā varētu vai vēlētos teikt?

P.Apinis.

Nē, es domāju, ka tagad es esmu līdz ar to pastāvējis...

Sēdes vadītājs.

Apiņa kungs, jūs kā deputāts lūdzat atbalstīt ministra priekšlikumu, bet komisija nav atbalstījusi. Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par finansu ministra Roberta Zīles 13.priekšlikumu — svītrot likumprojekta "f" sadaļu, komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 2, atturas — 16. Lēmums ir pieņemts, "f’ sadaļa tiek svītrota.

P.Apinis.

Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus otrajā, galīgajā, lasījumā, un es aicinu balsot par Muitas likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 4, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Godātie kolēģi, tikko man tika pasniegts desmit deputātu parakstīts dokuments, kurā viņi lūdz atcelt lēmumu, ar kuru minētais likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" atzīts par steidzamu. Tātad jūs vēlaties atsaukt steidzamību. Tā es saprotu. Desmit deputāti vēlas. Komisijas vārdā — Druvas kungs! Lūdzu!

Godātie kolēģi! Likumprojektu izskatām otrajā lasījumā. Tas ir atzīts par steidzamu. Bet desmit deputāti lūdz šo steidzamību atcelt. Kāds ir komisijas viedoklis? Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva

(LZS) . Augsti godātie deputāti! Mēs ļoti rūpīgi izskatījām savā komisijā divās atsevišķās sēdēs visus argumentus par un pret šiem grozījumiem. Kā jūs labi atceraties, oriģinālie grozījumi bija sagatavoti nevis no komisijas, bet starp prokuroriem un Augstāko tiesu. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs bija tas, kurš lūdza, lai mēs izskatām šos jautājumus. Mēs tos kā komisijas priekšlikumus esam izskatījuši. Tagad arī esam sagatavojuši likumprojektu uz otro lasījumu, un jūs paši nobalsojāt par steidzamības kārtību. Šeit tikpat kā nekas jauns uz nākamo lasījumu nav iesniegts, izņemot vienīgā lieta, kas mainās principā no tā, kā likums, kas ir spēkā tagad, izsaka prokurora atstādināšanu no amata, ka tiem, kas vēlas prokuroru atstādināt no amata, būs jānorāda viena no apmēram piecām iespējām, kādēļ. Varbūt viņš ir korumpēts vai pieder kaut kādai politiskai partijai, vai citādāk. Tātad jānorāda iemesls, kāpēc viņu vajadzētu atcelt.

Vēl blakus tam šajos grozījumos ir paredzēts, ka pēc tam, kad ir iesniegts šis pieprasījums — atstādināt prokuroru no amata, Augstākajai tiesai jāizskata šis jautājums un jādod savs atzinums. Nekas nav noņemts no deputātu atbildības par prokurora iecelšanu un atcelšanu no amata, izņemot, kad vēl papildu materiāls tiks sniegts deputātiem, lai pilnīgi izvērtētu šo jautājumu. Tāda ir tā lietas būtība.

Mēs kā komisija vismaz esam lēmuši, lai šī lieta virzās uz priekšu. Jums pašiem bija vēlēšanās, lai šis jautājums tiktu sakārtots, jo, kā jūs labi zināt, pats ģenerālprokurors Skrastiņa kungs bija izteicis savu vēlmi aiziet no amata. Mēs šo vēlmi esam atbalstījuši. Es domāju, pēc labākās gribas esam sakārtojuši šo likumprojektu un lūdzam jūs atbalstīt mūsu sagatavotos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad mēs esam uzzinājuši komisijas viedokli. Bet par iesniegumu, pret vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir tas gadījums, kad tiešām nav kur steigties. Šis ir principiāls jautājums, kas maina ģenerālprokurora atlaišanas kārtību, un šeit šajā brīdī nav tādu apstākļu, kas mudinātu uz steigu šajā jautājumā. Es aicinu šo jautājumu izlemt mierīgi, bez steigas, atstājot to jaunievēlētajai 7.Saeimai, un šeit neieiet mums pašiem vēsturē ar vienu sasteigtu lēmumu principiālos jautājumos, jo, ja mēs paskatāmies uz šo situāciju, kas šeit ir tiesu iestādēs un tiesībsargājošās iestādēs, tad šeit nav nekādi tādi apstākļi, kas prasītu šo steidzamību un kas noteiktu, ka šos jautājumus vajadzētu izskatīt neatliekamā kārtā, tūlīt jau šodien, tāpēc es gribu aicināt atbalstīt šo desmit deputātu iesniegumu.

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Ja jūs atceraties, es runāju no šīs pašas tribīnes apmēram šajā pat sakarībā tad, kad mēs pieņēmām lēmumu par steidzamību, un skaidroju tos apstākļus, un aicināju visus iesniegt šos priekšlikumus. Un atkal iznāk, ka jāpieņem nopietns lēmums, bet priekšlikumi iepriekšējā laika periodā nav bijuši, un komisijā neviens nav piedalījies un šos priekšlikumus izskatījis.

Es gribu atgādināt arī vienu citu lietu, ka mēs jau esam pieņēmuši trešajā lasījumā grozījumus Tiesu varas likumā. Ja tas tā nenotiek, tad acīmredzot būsim spiesti rīkoties, lai neizsludinātu šo likumu. Bet es domāju, ka nav tāda nepieciešamība. Redziet, steidzamība. Mēs šeit izrunājam bieži vien šo vārdu "steidzamība" tādēļ, ka tas tā ir nosaukts Kārtības rullī. Bet, ja mēs paskatāmies, cik ilgi par šo lietu ir runāts un cik ilgi šie jautājumi ir diskutēti, tad galu galā ir bijis mēnešiem ilgs darbs. Un nebūt tā nav steidzamība. Staidzamība ir tikai procedūras izskatā, kad mēs pieņemam ātrākā laika periodā un ir īsāks priekšlikumu izskatīšanas laiks. Es domāju, ka būs saprātīgāk, ja mēs tomēr atbalstīsim gan atbildīgās komisijas, gan to speciālistu viedokli, kuri jau pie šā likumprojekta ir strādājuši. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — atcelt likumprojekta steidzamību. Komisija ir pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 35, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Likumprojektam saglabājas steidzamība. Druvas kungs, lūdzu, ziņojiet!

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 4436 un nr. 4615a. Kā jau minēts, šis ir otrais, galīgais lasījums Prokuratūras likumā, tātad grozījumiem likumā. Pirmais piedāvājums īstenībā ir Prokuratūras un Augstākās tiesas. Šeit ir rakstīts — Aizsardzības un iekšlietu komisija. Vienīgais jaunums šajā priekšlikumā ir tas, ka Ģenerālprokuratūras izveidotajā padomē arī tiek izskatīts par prokuratūras administratīvo direktoru. Tas bija lūgums no prokuratūras. Lūdzu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un izteikt 29.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 2.priekšlikums. Tas arī ir no atbildīgās komisijas — izteikt 35.pantu jums redzamajā redakcijā. Vienīgā maiņa no iepriekšējā lasījuma ir, ka jauno prokuroru — ģenerālprokuroru — varētu izvēlēties no Augstākās tiesas sastāva. Ne vien tikai no prokuroru vidus. Lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 35.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Tas ir tādā, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais. Lai saskaņotu jau tikko pieņemto grozījumu, kas nosaka laika stāžu, piemēram, piecus gadus vai nu Augstākajā tiesā vai prokuratūrā. Lūdzu arī šo grozījumu deputātiem atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī likumprojekta 36.panta jaunajai redakcijai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 4. un 5.priekšlikums. Radikālākais priekšlikums ir no deputāta Čerāna, kurš iesaka izslēgt šo pantu. Savukārt Juridiskais birojs iesaka izslēgt vārdu "visus". Jūs tagad redzat sakārtoto redakciju labajā ailītē.

Sēdes vadītājs.

Par savu priekšlikumu runās deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ja nu mēs esam izšķīrušies par to, ka mēs šo likumprojektu šodien tomēr skatām steidzamības kārtībā, tad ir viena lieta, kas no tā noteikti būtu jāizmet. No tā ir jāizmet tās piedāvātās izmaiņas ģenerālprokurora atlaišanas kārtībai, jo faktiski šīs izmaiņas nostiprina šo esošo statuss quo un faktiski vēl tālāk apgrūtina iespējas kaut kādā veidā norādīt uz kļūdām arī šim ģenerālprokuroram. Faktiski šeit tiek nostiprināts tāds kā ģenerālprokurora nemaldības princips. Bet mēs ļoti labi zinām to situāciju, kāda mūsu valstī ir, ka faktiski ir ļoti daudzas lietas, kuras nevar iziet caur prokuratūru tādā veidā, ka šeit netiek panākts godīgs un taisnīgs risinājums. Arī šī prokuratūras attieksme daudzās lietās, kur ir bijuši kādi strīdi, arī tīri civiltiesiskā kārtībā, bieži vien šī prokuratūras attieksme ir pārāk neitrāla, faktiski prokuratūrai neiestājoties šajā taisnības sargāšanas pusē.

Es saprotu to, ka tā tiek veidota mūsu valstī kā tāda apzināta sistēma, kur cilvēkus taisnības atjaunošanai noliek cīnīties vienu pret otru, bet bieži tā jau vairs tad nav cīņa par taisnību, tā ir cīņa starp šo personu finansiālajām iespējām un starp iespējām noalgot bagātāku advokātu, labāku advokātu, samaksājot vairāk šim advokātam. Līdz ar to tas kļūst par ļoti dramatisku patiesības tirgošanu par naudu. Tātad, kurš ir bagātāks, tas var nopirkt arī patiesību. Mēs redzam, ka arī prokuratūra šajā jomā nav darbojusies un nav izdarījusi visu, lai šo taisnību vismaz censtos panākt.

Šajā situācijā, kad mums ir jau šis pārejas laiks, kad mums ir šīs ārkārtīgi būtiskās pretenzijas pret šo Ģenerālprokuratūras darbu, arī sabiedrībā būtu nepamatoti šo Ģenerālprokuratūras darbu vēl vairāk un tālāk nostiprināt likumā, ierobežojot tās iespējas, ierobežojot tos gadījumus, kādos var notikt šī ģenerālprokurora atlaišana, jo šobrīd mēs redzam situāciju, ka pietiek šim ģenerālprokuroram par kaut ko apvainoties, pietiek viņam iesniegt jau savu demisijas rakstu — es gan uzskatu, ka tajā brīdī, kad šis demisijas raksts tika iesniegts, bija jau skaidri zināms, ka Guļāna kungs viņam šo demisijas rakstu nepieņems, bet tas viss atkal šeit tika nospēlēts, šis politiskais teātris, lai tikai tagad radītu šo situāciju, lai radītu šo pieprasījumu pēc tā, ka ir šī ģenerālprokurora atlaišanas kārtība jāmaina. Tātad faktiski šīs ģenerālprokurora pozīcijas tieši kā personai ir jānostiprina neatkarīgi no tā, kāda šī persona šobrīd šajā amatā ir.

Mēs varētu šo jautājumu skatīt tādā veidā, ka šis likums tiek mainīts un šīs nostiprinātās pozīcijas tiek attiecinātas uz kaut kādu jaunu ģenerālprokuroru, kurš tieši uz šīm jaunajām pozīcijām ir ievēlēts, bet vismaz šāda likuma grozīšana šādā situācijā, kad šajā amatā paliek vēl esošais ģenerālprokurors, tā ir nekorekta arī no tādas tiesiskās pēctecības pamata. Tāpēc es aicinu tagad izslēgt no šā likumprojekta 5., 6., 7. un 8. pantu, tātad līdz ar to atstājot veco ģenerālprokurora atlaišanas kārtību. Pārējie panti, kas uz šobrīdi ir pieņemti šajā likumā, tie varētu arī šādā veidā palikt, bet šos pantus, kas attiecas tiešā veidā uz ģenerālprokurora atlaišanu, es tomēr aicinu atstāt vecajā redakcijā. Tāpēc es aicinu nobalsot deputātus par šo pantu izslēgšanu. Tas ir pie nosacījuma, protams, ja mēs skatām šo likumprojektu šodien galīgajā lasījumā, bet tas tā acīmredzot notiek. Tāpēc es arī uzturu šos balsojumus.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs!

K.J.Druva.

Augsti godātie deputāti! Šeit patiešām ir tā lietas būtība, kāpēc vispār tika radīti šie grozījumi likumprojektam kā tādam. Ja mēs izpildām to, ko piedāvā deputāts Čerāns, tad pilnībā mēs aizejam atpakaļ uz to redakciju, kur mēs jau bijām, pirms šie grozījumi tika sagatavoti. Paskatieties nākošajos divos grozījumos! Tur jau ir tā lietas būtība, ko es tikko iepriekš minēju. Te ir uzskaitīts, kādiem iemesliem principā vajadzētu būt, lai atbrīvotu ģenerālprokuroru un citus prokurorus no amata. Šeit tie ir uzskaitīti. Manuprāt, mēs visi esam par stabilitāti. Tieši tādēļ jau tika radīti šie grozījumi, lai vienreiz sakārtotu šo likumprojektu un parādītu, kādu likuma pantu prokurors ir pārkāpis, vai viņš neveic savus uzdevumus. Tādēļ es lūgtu vēlreiz noraidīt Čerāna kunga piedāvātos grozījumus un atbalstīt grozījumus, kuri tika ļoti rūpīgi sagatavoti starp prokuratūru, Augstāko tiesu un atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputāta Čerāna priekšlikumu — svītrot likumprojekta 5.pantu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 35, atturas — 13. Nav pieņemts.

Vai deputāti piekrīt 4.priekšlikumam — svītrot likuma 41.pantā vārdu "visus"? Piekrīt. Paldies, esam izskatījuši. 6.priekšlikums.

K.J.Druva

(LZS). Jā, tālāk 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts,— izslēgt vārdus "Saeima". Tas ir redakcionāls labojums. Un otrs, zināms, ir deputāta Čerāna kunga piedāvātais grozījums — izslēgt šo pantu, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu? Čerāna kungs vēlas runāt. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka sēdes priekšsēdētājs prasa manu personisko viedokli, tad šis mans personiskais viedoklis ir tāds, ka šajā brīdī šie mani priekšlikumi tālāk nav balsojami, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu. Kaut arī es palieku pie tās pārliecības, ka šos likuma grozījumus mums nevajadzētu šādā izskatā pieņemt un šo kārtību grozīt. Manu pārliecību šis balsojums nemainīja, bet tīri no procedūras viedokļa es saprotu, ka šie priekšlikumi nav balsojami vairāk, un tāpēc es tos arī vienkārši atsaucu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Godātie kolēģi! Vai piekrītam komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums. Ja jūs rūpīgi esat iepazinušies ar šo grozījumu, tad jūs redzēsit, ka principā vienīgā lieta, kas ir izdarīta, piedāvājot jaunu redakciju, ka šie panti ir sakārtoti. Principā nekas būtisks tur nav mainījies. Mēs sakārtojām secību tā, kā bija ieteicis gan Saeimas Juridiskais birojs, gan prokuratūra. Un tā ir vienīgā izmaiņa. Lūdzu deputātus šo piedāvāto grozījumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam nr.8? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk, kā jau es minēju, es ceru, ka Čerāna kungs neuzstāj uz savu priekšlikumu — izslēgt pantu, un visi redakcionālie labojumi, kas nāca no Saeimas Juridiskā biroja, tika atbalstīti, savukārt Čerāna kunga piedāvātais grozījums — izslēgt pantu — netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt komisijas azinumam par 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies, pieņemts. Un par 13.priekšlikumu? Paldies, Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums, kas principā pasaka, ka mēs atstājam spēkā jau esošo likumprojektu, kur vienai trešdaļai deputātu ir jāparakstās par to, lai atstādinātu ģenerālprokuroru no amata, nevis kā bija piedāvāts grozījumā — 20 deputāti.

Tālāk ir arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums, kas vienkārši maina vārdus "tiesnešu kvalifikācijas kolēģija" uz nosaukumu "Augstākās tiesas plēnums". Abi šie grozījumi ir atbalstīti.

Vēlāk, kā jūs redzat, nākošajā lapaspusē ir 18.grozījums, ko Čerāna kungs piedāvājis izslēgt, pilnībā šo nodaļu, kas netika atbalstīts. Es lūdzu visus deputātus atbalstīt atbildīgās komisijas lēmumus par 14., 15., 16., 17. un 18.piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Čerāns vēlas runāt.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt 14.priekšlikumu, ko izvirza Aizsardzības un iekšlietu komisija, jo acīmredzot šeit iesniegtajos grozījumos par šo te vienu ceturtdaļu deputātu, kam ir jāierosina pārbaude Augstākajā tiesā, acīmredzot zināma motivācija šeit tomēr ir, jo mēs redzam arī tos politiskos samērus, kuri šeit veidojas Saeimā un kuri var veidoties. Un tomēr šī te viena ceturtdaļa būtu tā, kurai būtu dodamas arī zināmas tiesības ierosināt jautājumu par ģenerālprokurora atbilstību amatam. Es pat labprāt atbalstītu šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir nr.16, aizstāt šo "vienu ceturtdaļu" ar "ne mazāk kā 20", jo mēs labi zinām, ka 20 deputātiem, tas ir viena piektdaļa no deputātiem, ir arī tiesības iesniegt prasību Satversmes tiesā un apstrīdēt vispār to, vai Saeimas pieņemtais likums atbilst Satversmei. Es domāju, ka šeit tiešām būtu ļoti labs pamats palikt arī pie šiem 20 deputātiem tāpēc, ka šiem 20 deputātiem mums jau ir šis precedents, tiek dotas ļoti nopietnas tiesības ierosināt lietu Satversmes tiesā, un es domāju, ka šeit šīs lietas būtu apmēram savā starpā samērojamas, un tas, ja mēs nobalsotu par šo 16.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, tādā gadījumā šeit būtu arī zināma harmonija mums likumdošanā. Bet jebkurā gadījumā es negribētu atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, un tāpēc es lūdzu balsojumu gan par šo 14., gan par 16.priekšlikumu. Un attiecīgi aicinu šo komisijas priekšlikumu nr.14 neatbalstīt, bet atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu nr.16. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī gribētu izteikties par šiem terminiem. Gadījumā, ja mēs nepieņemsim Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu, es gribētu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, ko, starp citu, ieteica arī pie pirmā lasījuma apspriešanas Juridiskā komisija, ka nepiesārņot Saeimas Kārtības rulli un mūsu likumdošanu ar dažādiem terminiem. Mums jau tā ir diezgan daudz dažādu terminu — "5 deputāti", "10 deputāti", "20 deputāti", "trešdaļa deputātu". Un nepavairosim atkal kaut kādus jaunus terminus — 25, pēc tam varbūt 17 deputāti un tā tālāk. Es domāju, ja netiks atbalstīta atbildīgās komisijas redakcija, tad es lūdzu balsot par Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Es saprotu Čerāna kunga vēlmi varbūt paplašināt iespējas ierosināt visādus priekšlikumus, bet šeit jau, ja jūs iedziļināties šajos grozījumos, ir jau paplašināta viena iespēja — pārbaudīt ģenerālprokurora darbu. Un tas ir — no Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Viņam šīs tiesības šajos grozījumos ir dotas. Ja viņš redz, ka ģenerālprokurors neveic savu darbu, viņam ir pilnas tiesības tāpat kā vienai trešdaļai deputātu pieprasīt, lai pārbauda, cik efektīvi strādā ģenerālprokurors. Un tādēļ es domāju, ka es arī piekrītu tikko teiktajam Bišera kungam viedoklim. Nu nevajadzētu ielikt atkal citu sastāvu — vai tas ir 20 vai 17 deputāti. Mums ir esošajā likumā — viena trešdaļa deputātu var ierosināt, un ejam uz priekšu. Ir vēl vienu reizi paplašināta šī ideja, jo tagad arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs varēs pārbaudīt prokurora darbu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, situācija izveidojusies tāda, ka par šo panta daļu ir vairāki priekšlikumi — 14., 15., 16., 17. un 18. Čerāna kungs ir noņēmis. Bet pēc lietu loģikas mums vispirms vajadzētu balsot par 16.priekšlikumu, pēc tam 17., un tikai tad kā trešo — 14.priekšlikumu. Vai piekrītat tādai kārtībai? Nav iebildumu. Jirgena kungam ir iebildumi. Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Par šo panta daļu ir tikai divi priekšlikumi, tas ir, 16. un 14.priekšlikums. Balsošanas secība acīmredzot ir — vispirms 16. priekšlikums, kas atšķiras no atbildīgās komisijas, un pēc tam 14. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tātad Jirgena kungs uzstāj par to, ka vispirms būtu balsojams 16. un pēc tam 14. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Vai piekrītat šim ierosinājumam? Nav iebildumu. Paldies! Tātad balsojam vispirms par 16.priekšlikumu, komisija to ir noraidījusi, aizstāt 41.3.panta otrajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 16.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 28, atturas — 14. Tas nav pieņemts.

Tagad balsojam par 14.priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — 41.3.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 14.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — 3. Pieņemts.

Tātad vai kolēģi piekrīt arī 15.priekšlikuma redakcijai, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija? Piekrīt.

Un 17.priekšlikumam? Arī. Paldies! Izskatīts. Pieņemts.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Es aicinu balsot par grozījumiem kopumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4637a. Skatām grozījumus likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" otrajā, galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā. 1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, ir papildināt likumprojektu ar jaunu 1.pantu, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta Saeimas atzinumu par 1.priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis.

2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas labojums — aizstāt vārdu "tiesā" ar vārdiem "kompetentās tiesību sargājošās institūcijas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu. Pieņemts.

P.Apinis.

3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likuma 50.panta pirmās daļas 3.punktu jaunā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 50.panta pirmās daļas 3.punkta jaunajai redakcijai. Pieņemts.

P.Apinis.

4.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ierosināt izteikt likuma 55.panta pirmās daļas pēdējo teikumu jaunā, precizētā redakcijā, kas ir redakcionālas dabas labojums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

P.Apinis.

5.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likumprojekta 27.pantu jaunā redakcijā. Viņi izsaka otro daļu jaunā redakcijā, ko atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt likumprojekta 56.panta otro daļu jaunajā redakcijā. Pieņemts.

P.Apinis.

6.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 97.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, ko, protams, komisija pati atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī akceptē 97.panta pirmās daļas jauno redakciju. Pieņemts.

P.Apinis.

Saeimas Juridiskais birojs atbilstoši likumā pieņemtajai terminoloģijai iesaka aizstāt vārdu "aktīvi" ar vārdu "mantas" atbilstoši 64. pantam. Tas bija 7. priekšlikums, ko atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likuma 100. pantā svītrot pirmās daļas pēdējo teikumu. Pieņemts.

P.Apinis.

Un Saeimas Juridiskais birojs ierosina 100. panta ceturto daļu izteikt jaunā redakcijā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 100. panta ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

P.Apinis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

P.Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4685a, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Pirmais iesniegums. Juridiskais birojs iesaka aizstāt 2. panta otrajā daļā vārdus "muitas kodekss" ar vārdiem "muitas likums". Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt aizstāt 2. pantā otrajā daļā vārdus "muitas kodekss" ar vārdiem "muitas likums". Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Otrais iesniegums ir deputāta Pēterkopa — papildināt likuma 11. panta pirmo daļu ar 9. punktu šādā redakcijā — vakardienas sēdē komisija šo ir noraidījusi, bet šorīt ir saņemta informācija, ka valdība ir pieņēmusi un virza nodevas par darbības veikšanu īres tiesā un Īres likumu, līdz ar to es lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir mainījusies situācija, un tas ir nepieciešams tagad.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Pēterkops vēlas runāt par savu priekšlikumu.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, es gribu atgādināt — es nezinu, ko virza valdība, es zinu to, ka mēs vakar Saeimā pieņēmām likumu "Par īres tiesām", kurā mēs apstiprinājām, ka īres tiesas nodeva ir 1% no prasījuma lieluma un ne mazāk kā 5 lati. Un, ja šie grozījumi attiecīgi nav ievesti Likumā par nodokļiem un nodevām, tad tādā gadījumā vienkārši nespēs darboties. Tā kā es lūgtu tiešām atbalstīt manu iesniegto priekšlikumu, jo tas šobrīd ir loģisks, tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Tātad Pēterkopa kungs lūdz atbalstīt viņa priekšlikumu, un komisijas vārdā es saprotu, ka Lamberga kungs arī lūdz atbalstīt.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZS). Jā, tieši tā.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģiem ir iebildumi, vai vajag balsot, ja mēs atbalstām otro — deputāta Pēterkopa — priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Trešais iesniegums ir no Juridiskā biroja — ierosina aizstāt likuma 25. panta jaunās redakcijas 5. daļas otrā punktā vārdu "dokumenti" ar vārdiem "domes (padomes) lēmumi". Pēc būtības tas ir redakcionāls precizējums un labāks teksts. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par trešo priekšlikumu? Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Ceturtais ir Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieces I.Sudrabas priekšlikums sakarā ar 23. panta "Nodokļa lieluma precizēšana" 1. punktu. Komisija nav atbalstījusi, uzskatot, ka pašreizējais teksts ir labāks nekā iesniegtais.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par ceturto priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs.

Piektais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosina likuma 29. panta jaunās redakcijas ceturtās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā vārdu "atzinusi" aizstāt ar vārdu "pasludinājusi", bet vārdu "lēmumu" aizstāt ar vārdu "nolēmusi". Tas ir redakcionāls precizējums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 29. panta ceturtās daļas visus punktus jaunā redakcijā. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Sestais ir Finansu ministrijas valsts sekretāra vietnieces I.Sudrabas priekšlikums — papildināt likumu ar pārejas notiekumu 24. punktu sekojošā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt pārejas noteikumu 24. punkta redakcijai. Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" otrajā un galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, attturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4697b. Pirmais priekšlikums ir par likumprojekta 111. pantu. Šie panti, par kuriem ir runa, ir šī dokumenta beigu daļā pielikumā likumprojektam. Juridiskā komisija ir precizējusi to pantu uzskaitījumu, kas attiecas vai neattiecas uz šo nodaļu, un pati savu priekšlikumu arī atbalsta un lūdz arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 111. panta redakcijai tādā veidā, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija.

J.Kaksītis.

Par 112. pantu ir divi priekšlikumi — otrais un trešais. Tie ir precizējoši priekšlikumi par elektroniskās datu bāzes nosaukumu un par papildināšanu ar alfabētisko rādītāju, ir Juridiskā biroja un deputātes Lībanes priekšlikumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt izteikt 112. pantu jaunā redakcijā. Pieņemts.

J.Kaksītis.

113., 114. un 115. pants, par katru no šiem pantiem ir Juridiskā biroja priekšlikumi — tos izslēgt, jo tie kā pēc formas, tā satura ir pārejas noteikumu panti. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot 113., 114. un 115. pantu? Piekrīt. Šie panti ir svītroti. Pieņemts.

J.Kaksītis.

116. pants — Zemesgrāmatu nodaļas datus apvieno valsts vienotā Zemesgrāmatu datu bāze. Ir deputātes Lībanes priekšlikums to nosaukt par datorizēto Zemesgrāmatu, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 113. panta, pēc jaunās numerācijas, redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Astotais priekšlikums ir par 117. pantu, kas tagad ir 114. pants, kolēģes Lībanes priekšlikums — precizēt šo pantu un arī vienotās datu bāzes nodrošināšanas uzdevumus un pienākumus. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam un 114. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

118. pants iepriekšējā redakcijā, šobrīd 115. pants. Atbildīgā komisija šo pantu ir redakcionāli pārstrādājusi, nosakot institūciju pienākumus un tiesības attiecīgā jautājuma izlemšanai. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt likumprojekta 115. panta, pēc jaunās numerācijas, redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

119. pants iepriekšējā redakcijā, 116. šobrīd, ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta — par vienotas datorizētās Zemesgrāmatas turētāju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 116. panta redakciju. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 11. priekšlikumu par apakšnodaļas nosaukumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt otrās apakšnodaļas nosaukumam "Datorizētais tiesību nostiprinājums". Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 121. pantu iepriekšējā redakcijā un 118. šobrīd ir divi priekšlikumi — Juridiskā biroja un kolēģes Lībanes priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta likumprojekta 118. panta, pēc jaunās numerācijas, redakciju. Pieņemts.

J.Kaksītis.

123. pants — "Nekustamā īpašumā lieta, dokumenti". Un par šo pantu ir atbildīgās komisijas redakcionāls labojums, kas paredz, gan arī nosaka, precīzi norāda par gaismas kopiju apliecināšanas nepieciešamību. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 120. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

124. pants — Juridiskās komisijas redakcionāls precizējums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 121. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Arī par 125. pantu ir Juridiskā biroja precizētā redakcija. Komisija atbalsta. Tas ir 122. pants šobrīd.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 122. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 126. pantu ir divi priekšlikumi no Juridiskā biroja. Komisija tos atbalsta. Šobrīd tas ir 123. pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti šī panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Kaksītis.

128. pants, atbildīgās komisijas redakcionāls labojums. Nu arī varētu teikt, ka pēc būtības, proti, paredz kārtību, kādā ir jānotiek informācijas nodošanai iesniedzējam, ja viņa lūgums netiek apmierināts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 125. panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs par 3. apakšnodaļas nosaukumu ir iesniedzis priekšlikumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta 3. apakšnodaļas nosaukumu — "Datorizēto nostiprinājumu pierādījumi". Pieņemts.

J.Kaksītis.

130. pants, ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Komisija to atbalsta un ir izteikusi 127. panta redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 127. panta redakcijai? Pieņemts.

J.Kaksītis.

130. pants ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas šobrīd ir iestrādāts 128. pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 128. panta redakcijai? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

132. pants, par ko ir iesniegts 24. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi 129. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šī panta redakcijai? Pieņemts.

J.Kaksītis.

Atbildīgā komisija ir izstrādājusi 133. panta jauno redakciju. Tā šobrīd ir pēc jaunās numerācijas 130. panta redakcija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 130. panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Sakarā ar šo labojumu komisija ierosina un pati atbalsta savu priekšlikumu — izteikt 134. pantu , jo šī 134. pantā ietvertā ideja ir pieņemta jau 130. pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, kurš ir 27. priekšlikums tabulā par 4. apakšnodaļas nosaukumu. Komisija atbalsta. Līdz ar to 4. nodaļa būtu nosaucama "No datorizētās Zemesgrāmatas izsniedzamās ziņas".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4. apakšnodaļas nosaukumam "No datorizētās Zemesgrāmatas izsniedzamās ziņas". Pieņemts.

J.Kaksītis.

Atbildīgā komisija ir precizējusi 136. pantu, šobrīd 132. pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 132. panta redakciju. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Pēc tam atbildīgā komisija ir precizējusi 137. pantu "Par Zemesgrāmatu nodaļas informāciju, no vienotās datu bāzes sniedzamo informāciju, un šis pants precizētā veidā ir izteikts 133.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 133.panta redakciju. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 138.pantu ir atbildīgās komisijas redakcija. Šajā atbildīgās komisijas priekšlikumā ir iestrādāti nosacījumi, kādas iestādes, kādas amatpersonas un kādā kārtībā var iegūt informāciju, izteikts 134.pants trīs daļās. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 134.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Līdz ar to atbildīgā komisija iesaka un pati atbalsta priekšlikumu — izslēgt 139.pantu šobrīd esošajā redakcijā, jo šīs panta normas saturs ir 134. — tikko pieņemtajā pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 139. (pēc vecās numerācijas) pantu. Pants ir svītrots.

J.Kaksītis.

141.pants, par to ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija, tas ir šobrīd 136.pants, kas nosaka ziņu izsniegšanu, izmantošanu, kā arī to ziņu, kas paredzēts dienesta vajadzībām. Komisija apstiprina.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 136.panta redakciju. Pieņemts.

J.Kaksītis.

33.priekšlikums ir par 5.apakšnodaļas izslēgšanu, tas ir — kancelejas nodevas šajā likumprojektā, un, izslēdzot šo pantu, komisija aicina, izslēdzot šo nodaļu, šajā nodaļā ietvertās normas izskatīt nākošajā lappusē — 107.panta redakcija, 34. līdz 38.priekšlikums. Tātad šobrīd 33.priekšlikums ir — izslēgt 5.apakšnodaļu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 33.priekšlikumu — svītrot 5.apakšnodaļu? Piekrīt. 5.apakšnodaļa ir svītrota.

J.Kaksītis.

107.pants, kā jau es teicu, 107.pantā ir noteikta zemesgrāmatu kancelejas nodeva, tās iekasēšanas kārtība un apmēri. Par šo pantu ir 34., 35., 36., 37. un 38.priekšlikums, kurus ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus, un 5.ailē ir jauna 107.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 34., 35., 36., 37. un 38.priekšlikumu un akceptē likumprojekta 107.panta redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Līdz ar to par 108.un 109.pantu ir atbildīgās komisijas identiski priekšlikumi, proti, abus šos pantus izslēgt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 108.un 109.pantu. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Tālāk ir pārejas noteikumi. Par pārejas noteikumiem ir vairāki priekšlikumi, tas ir 40., 41., 42., 43. un 44.priekšlikums, kurus ir iesnieguši — pirmo — atbildīgā komisija un nākamos — Juridiskais birojs. Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus, visi tie ir atbalstīti, un lūdzu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kolēģi, vai jūs piekrītat pārejas noteikumu redakcijai tādā tekstā, kā to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Akceptēts.

J.Kaksītis.

Es lūdzu Saeimu pieņemt šo likumprojektu kā likumu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 3. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.4780 un nr.4575. Šie piedāvātie grozījumi tika izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijā, arī Juridiskajā komisijā, arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, saņemts pozitīvs atzinums no Juridiskās komisijas, negatīvs atzinums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Šeit ir runa šajos grozījumos par to, kādā veidā tiek paredzēts atlīdzināt pārkāpumus no valsts institūcijām, kas pārkāpj apcietināto cilvēku tiesības. Mums bija diezgan plašas pārrunas mūsu komisijā, mums bija uzaicināti pārstāvji no prokuratūras, Augstākās tiesas. Atbildīgā komisija nolēma šos grozījumus atbalstīt. Lūdzu arī jūs, deputātus, atbalstīt konceptuāli pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, kādi apsvērumi par otro lasījumu?

K.J.Druva.

Es lūgtu iesniegt priekšlikumus līdz 2.novembrim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 2.novembris? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais ir likumprojekts "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums" , deputātu grupas iesniegts. Deputātu grupas vārdā — deputāts Viesturs Gredzens. Lūdzu!

V.Gredzens

(LZS). Cienījamie kolēģi! Man bieži dzīvē nācies darīt to, ko citi negrib darīt. Taču šobrīd jautājums ir, un saprotiet pareizi — "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums". Man gribas šodien salīdzināt to situāciju, kādā atradāmies trīs gadus atpakaļ, kad bijām ievēlēti 6.Saeimā, un salīdzināt to situāciju, kāda priekšā ir 7.Saeimā ievēlētiem. Un, ja iepriekš pieņemto likumu rezultātā daudzi deputāti, darbību neuzsākot, atteicās no saviem mandātiem, vairāk nekā desmit deputāti nolika savus mandātus, kad bija pieņemts likums, Korupcijas likums saucamais. Vai šobrīd, neko nemainot, ja nekas neizmainīsies, nenotiks ar 7.Saeimā ievēlētiem deputātiem tas pats? Šobrīd, īpaši presē, sacelta ažiotāža par to, kad 6.Saeimas deputāti, vēl atrodoties pie varas, grib maksimāli daudz ieraut sev, savā labā vēl atlikušajās dienās, tas nebūt nav tā, ja sīki izpētām šo likumprojektu, tad mani konkrēti tas it nemaz neinteresē, mani apmierina tā saucamā Makarova pensija, es gribu turpmāk strādāt savā specialitātē. Šis likumprojekts to aizliedz, saņemot deputāta pensiju, drīkst strādāt tikai zinātnisku, pedagoģisku vai radošu darbu. Es neesmu bijis ne zinātnieks, ne pētnieks, un par sētnieku es nevaru strādāt, jo tad man tiks liegta šī deputāta pensija. Tā kā lieks ir šāds apgalvojums, ka, teiksim, mēs kaut ko gribam iegūt sev.

Mēs zinām, ka no deputāta mandātiem atteicās tādi redzami cilvēki kā ievērojami tautsaimnieki, ekonomisti, ieskaitot Universitātes rektoru Zaķa kungu. Vai tiešām šo cilvēku smadzenes, kas ir dārgākais produkts pasaulē, 6.Saeimā bija lieki? Un tajā pašā laikā ļoti ievērojamu īpatsvaru 6.Saeimas darbībā guva tā saucamā kamera nr.1 un viņiem līdzīgi, kuri dažkārt, šo tribīni izmantojot, patērēja desmitiem tūkstošu latu valsts budžeta līdzekļu, dažkārt terorizējot un paralizējot Saeimas darbu. Vai šāda situācija mums vajadzīga ir arī 7.Saeimā, tāpēc, sīkāk neķidājot šo likumprojektu, jo galu galā tas ir arī Latvijas Republikas deputāta prestiža jautājums, mums visiem labi prātā ir situācija, kā mēs analizējām Valsts prezidenta statusu jeb nodrošinājumu, kad viens otrs iestājās par to, kāpēc prezidents nevar braukt ar zaporožecu, kāpēc vajadzīgs ir mersedess un tā tālāk? Visa tā rezultātā nebija runa par pilsoni Ulmani, bet par Valsts prezidenta prestižu pārējo valstu priekšā. Un šajā sakarā tā arī nolēmām, ka nodrošinājums no Baltijas valstu prezidentiem Latvijas prezidentam ir viszemākais. Vairākkārt man nācies runāt ar preses pārstāvjiem, lai tiktu publicēts avīzē, kāds ir deputāta nodrošinājums Igaunijā, Lietuvā un Latvijā salīdzinājumā, tādu publikāciju nav bijis, un arī Latvijas deputātam šis nodrošinājums ir viszemākais. Starp bijušajām NVS valstīm vēl zemāks nodrošinājums ir tikai Krievijas deputātiem. Neskarot šeit atsevišķas personības, vai tas mums, Latvijas deputātiem, dara godu, es nerunāju par 6.vai 7.Saeimu, šajā sakarā es tiešām atbalstu šo likumprojektu.

Ne jau lietas būtība ir naudas summās vai praktiskajā nodrošinājumā, bet par ko jau agrāk dažkārt ir runāts, par Saeimas budžetu. Un te nu tiešām jocīgi ir tas, ka Saeima kā augstākais valsts varas un likumdošanas orgāns ir tiesīgs sev paņemt no valsts kopbudžeta, cik vien viņiem patīk. Šeit nekāda likuma nav. Un līdzšinējā statistika rāda, ka Saeima ik gadus patērē no 0,92% līdz 1,06% no valsts kopbudžeta. Un, lūk, kāpēc nevarētu būt noteikts tā, ka Saeima drīkst patērēt jeb iztērēt līdz vienam procentam no valsts kopbudžeta, un tālākais jau ir Saeimas Prezidija un kancelejas rīcībā. Un tad mums atkristu jebkādas debates par šo tēmu, jo labāk strādās valsts tautsaimniecība, tajā skaitā arī Saeima, jo katrs proporcionāli vairāk saņems līdzekļus savā rīcībā. Šajā sakarībā es ieteiktu šodien pieņemt šo likumprojektu kā steidzamu, tas ir ļoti svarīgi 7. Saeimā ievēlētiem deputātiem, un arī pirmajā lasījumā, lai parevidētu šā likumprojekta saturu, un šis tas te ir revidējams, un galīgajā lasījumā pieņemtu jaunnedēļ sēdē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Atbildīgās komisijas vārdā — Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Juridiskā komisija šā gada 15.oktobra sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Bez Juridiskās komisijas šis likumprojekts bija nodots arī vēl Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Pirmā no tām atbalstīja, otrā neatbalstīja. Juridiskā komisija, ar balsīm daloties, pie neizšķirta rezultāta ir pieņēmusi negatīvu lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ierosinājums bija izskatīt likumprojektu kā steidzamu. Pret steidzmību runās deputāts Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu aicināt šim likumprojektam steidzamību nenoteikt. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo likumprojektu nav atbalstījusi Budžeta un finansu komisija. Šis likumprojekts neapšaubāmi paredz papildu līdzekļus no valsts budžeta, bet neviens nav aprēķinājis to, cik daudz šiem līdzekļiem ir jābūt, un nav pat prasīts Finansu ministrijas atzinums par šo likumprojektu. Pat prasīts viedoklis — pozitīvs vai negatīvs, pat nav arī zināms no Finansu ministrijas tas, cik daudz tad konkrēti šī likumprojekta realizācija prasīs naudu. Es domāju, ka šādos apstākļos nevar būt runa par šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā un tā pieņemšanu divos lasījumos praktiski vienas nedēļas laikā. Neatkarīgi pat no tā, kāds būs šis saturs un kāda būtu šī morālā motivācija.

Bet ir daudzi punkti tomēr, kuros es nepiekrītu arī Gredzena kungam, kas šeit nāca aizstāvēt šo likumprojektu. Es domāju, ka deputātam, kurš kandidē uz Saeimu, ir jāzina, uz ko viņš iet, un jāzina arī, uz kādu algu viņš pretendē, un viņam ir jāzina tas, ka Saeima, tas ir darbs tautas labā, ka tas ir darbs, tā ir kalpošana, tā var būt smaga kalpošana, un tiem cilvēkiem, kas kandidē, viņiem tas ir jāapzinās. Un, runājot par deputātu prestiža jautājumu, es domāju, ka deputātam prestižs būs tad, ja valstī tiks pieņemti tādi likumi, kas nodrošina valsts augšupeju un kas nodrošina to, lai katram cilvēkam mūsu sabiedrībā būtu cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Katram cilvēkam un nevis tikai šeit deputātam, mēs varam, protams, vēlēties, lai deputātam būtu šīs lielākās algas, bet tas būs pamatā tikai tad, ja visiem cilvēkiem mūsu valstī klāsies labāk. Es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta steidzamību un pēc tam neatbalstīt to arī pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 10, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 16, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņiem un izskatīšanas laiku!

J.Kaksītis

(DPS) . Cienījamie kolēģi! Man nav problēmu pateikt priekšlikumu iesniegšanas laiku, bet es esmu zināmu grūtību priekšā noteikt izskatīšanas laiku, jo es nezinu, kādā datumā būs pirmā tuvākā Saeimas sēde.

Sēdes vadītājs.

29.oktobrī!

J.Kaksītis.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 26.oktobrim šajā gadā un izskatīt 29.oktobrī.

Sēdes vadītājs.

Vai līdz 26. oktobrim ir piecas dienas? Paldies! Vai piekrīt kolēģi? Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4710. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo valdības iesniegto likumprojektu, un es ceru, ka Prezidija rīcībā ir mūsu iesniegums — atzīt to par steidzamu. Lūdzu balsot par steidzamību!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Kaksītis.

Runājot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, kas ierakstīts tieslietu ministra anotācijā par šo likumprojektu, arī par normām pēc būtības. Proti, ka šeit ir dažādi likuma sakārtošanas jautājumi, un šī kompetence, kas saistīta ar vārda, uzvārda un tautības ierakstu maiņu, no Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļas tiek pārcelta uz Dzimtsarakstu nodaļu. Tātad šo jautājumu risināšana ir šīs nodaļas kompetencē. Līdz ar to tas, kas ierakstīts 10.panta jaunajā redakcijā, atsaucas uz pārējiem pantiem — 12., 13.pantu, kā arī 15.pantu, tādēļ, aicinot likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, es gribu informēt, ka es aicināšu komisijas vārdā, ja nevienam nebūs iebildumu, to pieņemt šodien galīgajā lasījumā. Bet pagaidām es aicinu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kolēģi, izdrukas pēc tam dabūsiet! Lūdzu, balsojiet par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Nekur tās nepaliks. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Ja nevienam no deputātiem nav iebildumu, es aicinu šodien to pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka pieņemam likumu otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums ir patstāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts "Par Antanas–Sauļus Sauhatas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā... (Zālē troksnis.) Kolēģi, es varu uzklausīt tikai vienu. Zinu, ka par lēmuma projektu ir jāziņo komisijas vadītājai. To viņa tūlīt arī darīs, es ceru. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Mēs jau trešo reizi atgriežamies pie šī jautājuma risināšanas. Man nekas jauns ko jums pateikt bez tā, ko es jau esmu teikusi, nav. Līdz ar to mans aicinājums ir kolēģiem balsot!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, piedodiet, par — 52, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Antanas–Sauļus Sauhatas uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Genādija Sagaloviča uzņemšanu Latvijas pilsonībā". Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji Ameriks, Boka, Bāns, Sausnītis, Bišers, Celmiņš, Dinēvičs, Jurkāns, Kaksītis uzsver, ka Sagalovičs ir pelnījis saņemt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā par ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, pētot dažādas tehnoloģijas un drošuma palielināšanu metāliem, izmantojot virsmas struktūras defektu elektrotehnisko emisiju, par materiālu unikālu pētīšanu, izveidojot Tehniskās universitātes spektogrāfijas zinātnisko laboratoriju un Mikroelektrotehnikas katedru.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — nav. Genadijs Sagalovičs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Oļega Jarkoveca uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" .

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Oļega Jarkoveca uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele, es ceru, ka mani dzird arī šodien bļaujošais Vidiņa kungs, ir norādījuši, ka Oļegs Jarkovecs ir parādījis sevi kā uzticamu Latvijas aizstāvi 1990./91.gadā un 1991.gada janvāra dienās bija Iekšlietu ministrijas aizstāvju rindās. Augusta puča dienās kopā ar Jelgavas brīvprātīgo darbinieku grupu pārņēma bijušās centrālkomitejas ēkas apsardzi. Piedalījās Alfreda Rubika konvojēšanas drošības nodrošināšanā. Saņēmis Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Oļegs Jarkovecs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Tatjanas Kuzinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Tatjanas Kuzinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Tatjana Kuzina strādā Iekšlietu ministrijas sistēmā no 1979.gada dažādos amatos. Kriminālās uzziņas pārvaldē ieguvusi augstu profesionālo pieredzi dienesta pienākumu izpildē. Sarežģītajos 1991.gada janvāra un augusta notikumos Kuzina aktīvi atbalstīja Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas centienus un kopā ar darba kolēģiem, pildot ministrijas vadības rīkojumus, piedalījās Rīgas pilsētas stratēģiski svarīgu punktu apsargāšanā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Tatjana Kuzina uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Aleksandra Džemadžidzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Aleksandra Džemardžidzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Apinis norāda, ka Džemardžidze kopš 1982.gada dien Latvijas iekšlietu iestādēs, Rīgas rajona Policijas pārvaldes kriminālpolicijā, pašlaik kā priekšnieka vietnieks. Par augstu profesionālismu, vadot smagu noziegumu atklāšanas grupas darbu, 1996./97.gadā atklājis 15 slepkavības, saņēmis 38 vadošus apbalvojumus. Uzticību Latvijas valstij parādījis 1991.gada notikumos, piedaloties svarīgu objektu apsargāšanā. Kā papildinformāciju varu sniegt, ka Džemardžidze brīvi pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Aleksandrs Džemardžidze uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam, bet pieci deputāti lūdz turpināt Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Pieteikušies runāt ne par, ne pret nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu — turpināt ārkārtas sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 3, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Ņinas Reinbergas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Ņinas Reinbergas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Reinberga ir Valsts izziņas policijas pārvaldes priekšniece. 20 gadus, dienot izmeklēšanas darba struktūrvienībās, sekmīgi risina lietas ekonomisko noziegumu atklāšanas jomā. Liela ekonomiskā darba pieredze, izmeklētājas darba atbildības sajūta jaunu profesionāļu apmācības sagatavošanā. Ņina Reinberga nodarbojas ar apkrāpto noguldītāju lietu izmeklēšanu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Ņina Reinberga uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Jurija Šuvajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Jurija Šuvajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisija, izskatot šo lēmuma projektu, bija ļoti vienprātīga savā lēmumā — pieņemt pozitīvu lēmumu. Šuvajevs ir dzimis Madonā un visu mūžu ir nostrādājis Madonā, veicot dažāda ranga un dažāda līmeņa darbu Iekšlietu ministrijas struktūrās.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Jurijs Šuvajevs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Vladimira Pļuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Vladimira Pļuškina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisija pieņēma pozitīvu lēmumu par šo Saeimas lēmuma projektu. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Bekasovs, Deņisovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda, ka Pļuškins, būdams Rīgas rajona Policijas pārvaldes štāba priekšnieka vietnieks, savā vienīgajā dienesta vietā atrodas jau 34 gadus. Piedalās smagu noziegumu atklāšanā. Par augstu profesionālismu saņēmis 53 apbalvojumus, tajā skaitā apbalvots ar personisko ieroci. Barikāžu dienās 1991.gadā piedalījās valsts objektu apsargāšanā, organizēja un vadīja rajona policijas grupu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Vladimirs Pļuškins uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Nikolaja Berežnoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Nikolaja Berežnoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda uz to, ka policijas pulkvežleitnants Nikolajs Berežnojs beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženiera institūtu 1979.gadā. Strādājis jau par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas iecirkņa inspektoru, no 1984.gada — iekšlietu daļas priekšnieka vietnieks. 1991.gada augusta puča dienās Berežnojs pildījis toreizējā Maskavas rajona iekšlietu daļas priekšnieka pienākumus, parādījis augstu pašsavaldību, vīrišķību un uzticību likumīgajai valdībai, prata saliedēt kolektīvu darbam sabiedriskās kārtības nodrošināšanā un likumīgās Latvijas Republikas valdības aizsargāšanā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Nikolajs Berežnojs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Sergeja Taranova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Sergeja Taranova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševičs, Seiksts un Ābele norāda uz Taranova kunga darbību iekšlietu sistēmā, kurā viņš dien no 1981.gada dažādos komandējošā sastāva amatos, iegūstot lielu profesionālā darba pieredzi, speciālās vienības komandieris civilās aviācijas aizsardzībai. Taranovs aktīvi piedalījās ārvalstu valstsvīru vizīšu nodrošināšanā un ķīlnieku atbrīvošanas operācijās, kad tas bija jāveic aptiekā Elizabetes ielā un dzīvoklī Asara ielā, parādot personisko drošsirdību un profesionālo meistarību. Par priekšzīmīgu dienestu Taranovs apbalvots ar krūšu nozīmi "Par cītību policijā" un drošības policijas krūšu nozīmi. Viņam piešķirta specvienības kaujinieka izcilības zīme "Zaļā berete".

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 1. Sergejs Taranovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Valentīna Berdnika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Valentīna Berdnika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševics, Seiksts un Ābele norāda uz Berdnika kunga kā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes nodaļas priekšnieka vietnieka profesionālismu, organizatora spējām, plašu redzesloku un intelekta nodrošinājumu, savlaicīgu spēju jaunu kadru iepludināšanai policijā, neļaujot pazemināt prasīgumu profesionālisma līmenī. Te būtu laikam nepieciešams paskaidrot, ka Valentīns Berdniks nodarbojās ar kadru jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 2. Valentīns Berdniks uzņemts Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Jūlijas Jefremovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Jūlijas Jefremovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bekasovs, Bartaševics, Seiksts un Ābele norāda uz to, ka Jefremova ir uzsākusi dabu Iekšlietu ministrijas sistēmā 1972.gadā kā ierindas darbiniece. Dienesta turpinājums saistīts ar izmeklēšanas darbu Rīgas pilsētas un rajonu iekšlietu sistēmas iestādēs, ieņemot arvien atbildīgākus amatus. Augsta profesionalitāte, atbildības sajūta, iniciatīvas izrādīšana, personīgi piedaloties smagu noziegumu atklāšanā. Valsts policijas apbalvojumu pamatā ir 25 gadu ilgais dienesta laiks.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 2. Jūlija Jefremova uzņemta Latvijas pilsonībā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Borisa Pečonkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Borisa Pečonkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem". Šoreiz man jūs jāinformē, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas lēmums ir negatīvs. Tā nav atbalstījusi 10 deputātu iesniegumu, un lielākās pretenzijas pret Pečonkina kungu bija tādas, ka viņš nesaprata un nevarēja atbildēt, viņš arī nesaprata jautājumus, ko viņam uzdeva latviešu valodā, ne tikai nevarēja atbildēt.

Deputāti iesniedzēji Čevers, Panteļējevs, Dilba, Ādamsons, Golubovs, Deņisovs, Bartaševics, Bekasovs un Seiksts uzsver, ka Pečonkins ir Valsts policijas kriminālpolicijas galvenais inspektors, profesionālis, kas personīgi atklājis daudzus smagus noziegumus, kas radīja plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā Latvijas vēsturisko vērtību zādzībās.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ja mēs šajā gadījumā nobalsosim par, tad mēs uzspļaujam, es vēlreiz atkārtoju — uzspļaujam, tiem likumiem, kurus esam pieņēmuši. Kā var cilvēks strādāt policijā un nodarboties ar ekonomiska rakstura noziegumu izmeklēšanu, ja viņš nesaprot un neprot atbildēt uz elementāriem jautājumiem latviešu valodā? Mēs taču esam pieņēmuši savā laikā likumu, ka lietvedība Latvijā, Latvijas uzņēmumos ir valsts valodā. Kā var strādāt vispār policijā cilvēks un izmeklēt ekonomiska rakstura noziegumus, ja viņš latviešu valodu nesaprot? Cienījamie kolēģi! Un, ja vēl mēs šādam cilvēkam dosim pilsonību par īpašiem nopelniem, mēs uzspļaujam pašu pieņemtajiem likumiem. Paldies! (Nesaprotami, skaļi runā deputāts M.Lujāns.)

Sēdes vadītājs.

Lujān, ja gribat nākt, piesakieties debatēs. Bet tagad Ziedonis Čevers runās. (Zālē liels troksnis.)

Z.Čevers

(DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jā, patiešām, es domāju, ka katram no mums ir viens principiāls jautājums — kā cilvēks attiecas pret Latvijas valsti — prot viņš valodu vai neprot valodu, es domāju, ka katram šī problēma ir pietiekoši sāpīga, īpaši kad mēs diskutējam visus jautājumus par latviešu valodas pielietojumu Latvijā, par Valodas likumu, par latviešu valodas izdzīvošanu. Es saprotu Ābiķa kungu, kad iet runa par policijas darbinieku, kurš Latvijas valstī ir atgriezis apmēram savas karjeras laikā vismaz vienas Saeimas visu pļāpu iztērēto laiku šeit, tribīnēs. Pēdējās lietas, es gribētu tikai atgādināt, tie ir naudas viltojumi, kad bija konstatēts vislielākās krāpniecības gadījums, kur bija iesaistīta starptautiskā mafija, un pats pēdējais — "Unibankas". Un te varētu minēt ļoti daudzus tādus momentus, kas skar arī sadarbību ar Interpolu. Šis cilvēks, kuru jau sen aicina privātbiznesa struktūras, ir noturējies, un noturējies vēl tanī laikā, kad 1991.gadā viņš, viens no cilvēkiem, kas strādāja tanī laikā OBHS sistēmā, palika uzticīgs 20., 21., 22.datumā Latvijas likumiem. Par to liecinieks es pats biju, un biju arī janvāra dienās, kad viņš ar automātu rokās stāvēja 3.stāvā pie logiem, kad bija gaidīts uzbrukums Rīgas pilsētas pārvaldei. Jā, ir problēma ar to, ka viņš slikti pārvalda latviešu valodu, bet, cienījamais Ābiķa kungs, kur ir jūsu sirdsapziņa tad, kad jūs balsojāt par vienu vai par otru sportistu, kurš varbūt ir nodzīvojis vēsturiski tikai 19 gadus, no kuriem Latvijā varbūt tikai pusgadu, un tad jūs nekāpjat tribīnē. Tieši pretēji! Jūs aģitējat par to, ka viņš nes milzīgu labumu Latvijas valstij. Bet, ja ir runa par vienkāršu policijas dabinieku, kurš ikdienā atklāj noziegumus un spēj atgriezt Latvijas valstij nolaupītos līdzekļus, mēs izrādām milzīgu entuziasmu, kritizējot un lamājot arī šo cilvēku, kurš ilgus gadus strādā policijas sistēmā.

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu piešķirt viņam pilsonību par to, ko viņš ir izdarījis Latvijas valsts labā, jo mums jāatceras vienmēr, — jo vairāk šobrīd būs Latvijai patriotiski noskaņotu cittautiešu, jo spēcīgāka būts Latvijas valsts.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, cik izmisīga bija aģitācija tautas nobalsošanā, lai balsotu pret, lai saglabātu tos grozījumus Pilsonības likumā, un viens no galvenajiem argumentiem aģitatoriem balsot pret bija: nu mēs jau garantējam, ka mēs iemācīsim visiem latviešu valodu, kas šeit Latvijā dzīvo. Kā tad jūs tagad to varēsiet savienot — šādu te nostāju tanī gadījumā un konkrētajā šajā gadījumā? Sākot ar Valsts prezidentu, un es neuzskaitīšu visas pārējās organizācijas un iestādes, ar izmisīgām asarām acīs tas notika. Tagad, nu tagad esat sasnieguši, ko gribējāt, nu ir visi logi vaļā. Tad kāda vairs vispār jēga ir šai pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, ja katrs kandidāts, kas vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, mierīgi var to izdarīt? Runa ir tikai par vairāku mēnešu laika posmu, kurā tas notiks. Kāda vispār vairs ir jēga šai piešķiršanai? Un tagad tieši, piešķirot šo pilsonību, mēs vēl dodam papildus negatīvu argumentu. Pie sistēmas, kad faktiski ir iespējas kļūt katram par pilsoni, kas apliecina savu cieņu pret Latvijas valsti, kas apliecina savu valodas prasmi, mēs šādā situācijā dodam šo pilsonību cilvēkam, kas neprot latviešu valodu. Cik reizes mēs neesam saņēmuši sūdzības no iedzīvotājiem tajās vietās, kur daudzi policijas darbinieki neprot latviešu valodu, cik reizes mēs neesam saņēmuši šīs sūdzības! Cik mēs esam tur iejaukušies? Beidzot Iekšlietu ministrijā ir kaut kāda atestācija patlaban, un viens no atestācijas jautājumiem ir valodas prasme, valodas prašana vai neprašana. Par ko jūs esat pārvērtuši šeit Saeimas plenārsēdi? Nepietiek ar Pļuškinu, tagad ir Pečonkins. Varbūt tur beigās ir kaut kas līdzīgs Leonīdam Brežņevam... Ar šādu te tiešām pēdējo balsojumu mēs cienīgi noslēgsim šīsdienas sēdi.

Es tiešām.... Godātie kolēģi, mēs nepiedalījāmies līdz šim šajā balsojumā. Mēs uzskatījām, ka ir apkaunojoši piedalīties tagad šādos balsojumos, kad ir iespēja kļūt par pilsoni. Šajā gadījumā es aicinu, godātie kolēģi, balsosim pret, neapkaunosim paši sevi, nepiešķirsim pilsonību cilvēkam, kas nicina mūsu valodu.

Un, Čevera kungs, jūs te man varat stāstīt, cik jūs gribat. Ja šis cilvēks pietiekošu laiku ir dzīvojis Latvijā, nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties mūsu valodu, kā viņš var strādāt Iekšlietu ministrijā? Atbildiet uz šādu jautājumu! Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret— 28, atturas — 16. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts "Par Arifa Mageramova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" . Komisijas vārdā — Kreituses kundze.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Arifa Mageramova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Saeimas komisijas lēmums ir pozitīvs. Saeimas deputāti Tomašūns, Seiksts, Ābele, Vītols, Apinis, Dozorcevs, Lībane, Putniņš, Lujāns norāda, ka Arifs Mageramovs ir aktīvs azerbaidžāņu izcelsmes mākslinieks, darbojas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā, strādā grafikas un glezniecības nozarē, veicinot sadarbību Latvijai ar Azerbaidžānu, arī ar citām austrumu valstīm, regulāri rīko izstādes Latvijā un Azerbaidžānā, kur propagandē Latvijas valsti un Latvijas valsti tieši kā savas darbības vietu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balošanas režīmu!

I.Kreituse.

Es atvainojos... Informēju deputātus, ka mākslinieks pārvalda latviešu valodu.

Sēdes vadītājs.

Tātad lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 3. Arifs Mageramovs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Leonīda Beresņeva uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas vārdā — Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par Leonīda Beresņeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Komisijas lēmums ir pozitīvs. Deputāti iesniedzēji Čepānis, Keišs, Lībane, Turlais, Urbanovičs ir uzskaitījuši te daudzus visādus panākumus, bet galvenā informācija ir tā, ka Leonīds Beresņevs ir mūsu hokeja izlases treneris.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu...

I.Kreituse.

Es atvainojos... Ir viena piebilde. Latviski runā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Leonīds Beresņevs uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Un, kamēr tiek gatavota izdruka, ir divi paziņojumi. Edgars Bāns — par komisijas sēdi.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisijas locekļus lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz sēdi!

Sēdes vadītājs.

Un Jurim Kaksītim par komisijas sēdi.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie Juridiskās komisijas deputāti! Kārtējā komisijas sēde 27. oktobrī pulksten 10.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Un tagad Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Juris Sinka, Roberts Jurdžs, Juris Vidiņš, Andris Tomašūns, Kristiāna Lībane, Edvīns Inkēns, Jānis Bunkšs, Dainis Turlais, Jānis Rāzna, Ilmārs Bišers, Andris Ameriks, Gundars Valdmanis, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! 22. oktobra Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde — 29. oktobrī, ceturtdien, pulksten 9.00. Uz redzēšanos!